Court convicts driver for refusing breath test and fines 30 euros for administrative violation.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant for refusing a breathalyzer test and disobeying police orders to transport him for expert examination. Evidence included a police report, detention records, and the defendant's statement admitting to the refusal. The court determined that the defendant's absence from the hearing did not preclude the trial and that the evidence sufficiently proved the administrative violation under the relevant code.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. panta; 289. panta: The court may convict and impose a fine for administrative violations based on documentary evidence even if the accused fails to appear, provided proper notice was given and the violation is clearly established.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 120023917
ECLI:LV:LIET:2017:1115.120023917.1.S
SPRIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Liepājā 2017.gada 15.novembrī
Liepājas tiesas tiesnese A.Eglija izskatīja atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu, kurā /pers. B/, personas kods /personas kods/,
saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk Latvijas APK) 175. panta, un
konstatēja
2017.gada 7.septembrī plkst.00:01 Liepājā, /pers. B/, vadīja transportlīdzekli Audi A6 Avant ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas
numurs/, pa Flotes ielu virzienā no Krūmu ielas uz O.Kalpaka ielas pusi. Vadītājs atteicās lapbprātīgi veikt alkohola pārbaudi izelpā uz vietas. Pēc kā
ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieka /pers. E/ likumīgām prasībām doties uz dienesta transportlīdzekli, lai viņu nogādātu Liepājas Reģionālajā
slimnīcā ekspertīzes veikšanai.
Ar šādām savām darbībām /pers. B/ izdarīja administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 175.pantā.
Uz tiesas sēdi /pers. B/ nav ieradies. /pers. B/ par tiesas sēdi paziņots nosūtot pavēsti.
Latvijas APK 260.pantā noteikts, ka personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā.
Latvijas APK 289.11 panta pirmā daļa nosaka, ja lietu nav iespējams izskatīt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi nav ieradusies kāda persona,
tiesa pieņem lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu.
Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības par tiesas sēdi ir bijis paziņots Latvijas APK 289. 6panta kārtībā. Tiesnese atzīst, ka
administratīvā pārkāpuma lietu ir iespējams izskatīt bez /pers. B/ klātbūtnes. Tiesnese secina, ka, /pers. B/ neierodoties uz tiesas sēdi nav vēlējies
izmantot savas tiesības piedalīties tiesas sēdē.
Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālos esošos pierādījumus to kopumā un savstarpējā saistībā, tiesa atzīst, ka /pers. B/ vaina Latvijas
APK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta ar sekojošiem lietā iegūtajiem pierādījumiem.
Ar Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Patruļdienesta rotas 2.vada kārtībnieka
seržanta /pers. E/ 2017.gada 7.septembrī sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu PC 296671, un tajā fiksētajām ziņām par administratīvā
pārkāpuma izdarīšanas apstākļiem (lietas 5.lapa).
Ar administratīvās aizturēšanas protokolu Nr.700 (lietas 7.lapa), ar transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokola kopiju, kur redzams, ka
/pers. B/ no alkohola pārbaudes izelpā uz vietas atteicies (lietas 15.lapa).
Ar /pers. B/ 2017.gada 7.septembra paskaidrojumu, no kā izriet, ka 5.septembrī ap plkst.23:55 braucis, ar viņam piedarošo automašīnu
Audi ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, pa Krūmu ielu un nogriežoties uz Flotes ielu tam mašīnas aizmugurē strauji pietuvojusies cita
automašīna un viņš turpinājis braukt Kalpaka ielas virzienā. Pēc brīža aizmugurē braucošā automašīna ieslēgusi zilās bākugunis un viņš nekavējoties
apturējis savu automašīnu ielas labajā pusē. Pie viņa automašīnas pienācis cilvēks policijas darbinieka apģērbā, nestādoties priekšā, palūdzis uzrādīt
vadītāja apliecību un automašīnas tehnisko pasi. Iedevis prasītos dokumentus, pēc kā cilvēks policijas formas tērpā tos paņēmis un aizgājis uz savu
automašīnu. Pēc brīža tas atgriezies un lūdzis lai viņš iepūš “trubiņā” , bet viņš atbildējis policijas darbiniekam, ka sen jau nelieto alkoholu un ka viņš
nevēlas to darīt. Pēc kā policijas darbinieks runājis par nepakļaušanos viņa prasībām un viņš izvilkts no automašīnas nolikts pie zemes un uzlikti roku
dzelži, kaut arī viņš neesot pretojies. Pēc kā viņš nogādāts Reģionālajā slimnīcā, kur veikts alkohola pārbaudes tests, kas izrādījies negatīvs (lietas
11.lapa).
Ar Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Patruļdienesta rotas 2.vada kārtībnieka
seržanta /pers. E/ ziņojumu un paskaidrojumu un kārtībnieces kaprāles /pers. G/ paskaidrojuma, no kā izriet, ka 2017.gada 7.septembrī ap plkst.00:01
pildot dienesta pienākumus pārbaudīts autovadītājs /pers. B/, kurš vadījis transportlīdzekli Audi A6 Avant ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas
numurs/ pa Flotes ielu virzienā no Krūmu ielas uz O.Kalpaka ielas pusi. Tā kā radušās aizdomas, ka minētās automašīnas vadītājs atrodas alkohola
ietekmē piedāvāts viņam veikt alkohola pārbaudi uz vietas, no kā viņš atteicies. Šajā sakarā /pers. B/ lūgts doties uz dienesta automašīnu, lai nogādātu
viņu reģionālajā slimnīcā ekspertīzes veikšanai, bet viņš atteicies izpildīt šo lūgumu, jo neesot lietojis alkoholu un tādēļ nevēlas nekur doties. Pret /pers.
B/pielietoti speciālie cīņas paņēmieni un viņš ticis ievietots dienesta automašīnā, pēc kā nogādāts Reģionālajā slimnīcā ekspertīzes veikšanai (lietas 8.-
10.lapa)
Tiesa atzīst, ka iepriekš minētie pierādījumi, atbilstoši Latvijas APK 243.panta noteikumiem, ir pieļaujami, jo iegūti Latvijas APK noteiktajā
kārtībā, ticami, jo aplūkojot tos kopumā un savstarpējā sakarībā, tie ir savstarpēji saskanīgi un papildinoši, un pietiekami, jo pilnībā novērš jebkādas
saprātīgas šaubas par /pers. B/ vainu Latvijas APK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un viņa darbības kvalificētas pareizi.
Latvijas APK 175.pants nosaka, ka par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas iestādes darbinieka, robežsarga vai zemessarga likumīgam
rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, uzliek sodu līdz divsimt astoņdesmit euro vai piemēro
administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.
Likuma “Par policiju” 12.panta pirmās daļas otrais punkts nosaka, ka policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši
dienesta kompetencei, ir tiesības pārbaudīt personām, kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu, personību apliecinošos dokumentus,
kā arī citus dokumentus, kas nepieciešami to tiesību normu ievērošanas pārbaudei, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota policijai.
Saskaņā ar likuma „Par policiju” 22.panta pirmo daļu, policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko
viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir
sodāma. Minētā panta trešā daļa nosaka, ka policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība ir saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas
pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.
No minētās tiesību normas izriet, ka jebkurš policijas darbinieka rīkojums, ko viņš izdevis, pildot dienesta pienākumus, atzīstams par visiem
saistošu un sākotnēji izpildāmu, ja vien tas acīmredzami nav pretlikumīgs.
Latvijas APK 10.pants nosaka, ka administratīvais pārkāpums atzīstams par izdarītu ar nodomu, ja persona, kas to izdarījusi, ir
apzinājusies savas darbības vai bezdarbības prettiesisko raksturu, paredzējusi tās kaitīgās sekas un vēlējusies vai apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos.
Savukārt, lai personas rīcību varētu uzskatīt par ļaunprātīgu, kā tas noteikts Latvijas APK 175.panta dispozīcijā, pietiek ar to, ka tiek
pierādīta personas vaina attiecīgā pārkāpuma izdarīšanā un īpašs jēdziena „ļaunprātīgums” iztulkojums un novērtējums, lai varētu atzīt personu par vainīgu
nodarījumā, kas paredzēts Latvijas APK 175.pantā, nav nepieciešams. (skat. arī Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada 10.marta sprieduma
lietā AA 609-05/8 15).
Kā izriet no Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Patruļdienesta rotas 2.vada
kārtībnieka seržanta /pers. E/ ziņojuma un paskaidrojuma un kārtībnieces kaprāles /pers. G/ paskaidrojuma un arī paša pārkāpēja /pers. B/
paskaidrojuma, 2017.gada 7.septembrī plkst.00:01 /pers. B/, personas kods /personas kods/, ļaunprātīgi nepakļāvās Valsts policijas darbinieku
likumīgām prasībām – labprātīgi veikt alkohola pārbaudi izelpā uz vietas un pēc tam doties līdz uz policijas mašīnu.
Tiesa atzīst, ka lietā iegūtie, iepriekš minētie pierādījumi, apliecina, ka /pers. B/ apzināti un tīši nepakļāvās policijas darbinieku prasībām,
kas atzīstama par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieku likumīgajai prasībai Latvijas APK 175.panta izpratnē un tādējādi veido šī administratīvā
pārkāpuma sastāvu.
Tādējādi tiesa atzīst, ka /pers. B/ 2017.gada 7.septembrī plkst.00:01 atteicās labprātīgi veikt alkohola pārbaudi izelpā uz vietas. Pēc kā
ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieka /pers. E/ likumīgām prasībām doties uz dienesta transportlīdzekli, lai viņu nogādātu Liepājas Reģionālajā
slimnīcā ekspertīzes veikšanai, tādā veidā ar savām darbībām izdarīja administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 175.pantā, viņa vaina
pilnībā pierādīta un par izdarīto pārkāpumu viņš ir sodāms.
Saskaņā ar Latvijas APK 32.pantu, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi,
mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Par /pers. B/atbildību mīkstinošu un pastiprinošu apstākli saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33. un 34.pantu, tiesa
nekonstatē.
Par /pers. B/personību zināms, ka viņš strādā SIA “/Nosaukums. V//”, apgādājamo personu nav (12.-14.lapa), pēdējā gada laikā
administratīvi nesodīts (lietas 17.lapa).
Izvērtējusi minētās par /pers. B/ personību iegūtās ziņas, kā arī izdarītā pārkāpuma raksturu, un tieši to, ka tas bija vērsts pret pārvaldes
kārtību, tiesa atzīst, ka, lai visefektīvāk sasniegtu Latvijas APK 22.pantā noteikto administratīvā soda mērķi - audzinātu personu, kas izdarījusi
administratīvo pārkāpumu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai pārkāpējs neizdarītu jaunus pārkāpumus, par
administratīvā pārkāpuma izdarīšanu /pers. B/ piemērojams naudas sods.
Ņemot vērā, ka /pers. B/ savu vainu izdarītajā pārkāpumā nav atzinis, no kā tiesa secina, ka viņš izdarīto nav nožēlojis, tiesa uzskata, ka
naudas sods nav piemērojams tuvāk minimālam apmēram.
Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Latvijas APK 175.pantu, 289. 6 pantu, 289.16 pantu, 289.17 panta pirmo un otro daļu,
289. panta pirmo daļu, 299.panta pirmo daļu, tiesa
no s pri e da
/pers. B/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa 175.panta un sodīt ar naudas sodu 30 (trīsdesmit) euro apmērā.
Naudas sods nomaksājams 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas, bet, ja lēmums pārsūdzēts vai iesniegts
protests par to, - ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts, jebkurā bankas iestādē, ar norādi: Valsts
kase, reģistrācijas Nr.90000050138, konts: LV34TREL1060191011100, saņēmējs – Valsts kase, BIC: TRELLV22.
Kvīts par naudas soda samaksu nododama Liepājas tiesā, Liepājā, Republikas ielā 14, otrajā stāvā, 18a.kabinetā.
Pretējā gadījumā spriedums tiks nodots piespiedu izpildei tiesu izpildītājam.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no tā pieņemšanas dienas Kurzemes apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā.
Tiesnese A.Eglija