Court dismisses fine for illegal parking due to lack of evidence and expired prosecution statute of limitations.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court of Riga annulled the police decision imposing a fine for illegal parking and terminated the administrative proceedings. The court found that the police officer failed to verify the driver's entry permit and incorrectly inferred a parking ban from a general entry ban without direct evidence. Furthermore, the court determined that the statutory limitation period for prosecuting the violation had expired, rendering the case procedurally closed.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 149.10; LAPK 37. Tiesa atceļ administratīvo pārkāpuma lēmumu, ja nav pierādījumu par pārkāpuma izdarīšanu vai ir pagājis tiesiskās aizsardzības termiņš.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 142215612
Lietas arhīva Nr. 1-0610-13/10
ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA
RĪGAS TIESU NAMS
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2013. gada 29. novembrī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese Ieva Dambe,
piedaloties personai, kura tiek saukta pie administratīvās atbildības, /pers. B/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. B (personas kods /personas kods/)
sūdzību par Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes 2011. gada 13. decembra lēmumu Nr. 10/109018838/3289
(administratīvā pārkāpuma protokols-paziņojums Nr. 109018838).
Aprakstošā daļa
[1] Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes (turpmāk – Iestāde) inspektors 2011. gada 1. novembrī sastādīja
administratīvā pārkāpuma protokolu-paziņojumu Nr. 109018838 (turpmāk – protokols-paziņojums). Protokolā-paziņojumā konstatēts,
ka 2011. gada 1. novembrī plkst. 10.27 transportlīdzeklis Opel ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ (turpmāk – transportlīdzeklis
Opel) tika novietots stāvēšanai bez atļaujas Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 5, tādējādi neievērojot Ministru kabineta 2004. gada
29. jūnija noteikumu Nr. 571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 128. punktā noteiktās prasības.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149. 10 devīto daļu transportlīdzekļa Opel vadītājam uzlikts
naudas sods Ls 20 apmērā.
Nepiekrītot protokolam-paziņojumam, /pers. B/ (turpmāk arī – sūdzības iesniedzējs) to apstrīdēja Iestādes priekšniekam.
[2] Izskatot /pers. B/ sūdzību par protokolu-paziņojumu, ar Iestādes 2011. gada 13. decembra lēmumu Nr. 10/109018838/3289
(turpmāk – Pārsūdzētais lēmums), protokols-paziņojums atstāts negrozīts un sūdzība noraidīta.
Pārsūdzētais lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[2.1] Transportlīdzeklis Opel tika novietots stāvēšanai 301. ceļa zīmes „Iebraukt aizliegts” un 842. papildzīmes (Izņemot ar SIA „Rīgas
nami” atļaujām) darbības zonā. Transportlīdzeklī Opel nebija redzamā vietā ievietota derīga atļauja, kas ļautu iebraukt un novietot to
stāvēšanai protokolā-paziņojumā norādītajā vietā. Ja transportlīdzeklis ir novietots stāvēšanai 842. papildzīmes darbības zonā, tad
atļauja transportlīdzeklī ir jānovieto saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 307.26. punktu, tas ir, automobiļa salonā pie priekšējā
stikla.
[2.2] Sūdzības iesniedzēja arguments, ka saskaņā ar Rīgas domes 2001. gada 14. augusta lēmuma Nr. 305 „Par transportlīdzekļu
apstāšanās un stāvēšanas noteikumu ievērošanas kontroli” (turpmāk – Lēmums Nr. 305) 6. punktu Rīgas pašvaldības amatpersonas
un darbinieki ir tiesīgi par transportlīdzekļu stāvēšanas un apstāšanās noteikumu pārkāpumiem uzlikt naudas sodu Ls 10 apmērā, ir
un darbinieki ir tiesīgi par transportlīdzekļu stāvēšanas un apstāšanās noteikumu pārkāpumiem uzlikt naudas sodu Ls 10 apmērā, ir
nepamatots. Pamatojoties uz Rīgas domes 2004. gada 14. septembra lēmumu Nr. 3379 (turpmāk – Lēmums Nr. 3379) minētajā
punktā ir svītrots teksts „līdz Ls 10”.
[2.3] Konstatējot administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība ir paredzēta LAPK 149.10 panta devītajā daļā, Iestādei nav rīcības
brīvības soda noteikšanā. Pie šādiem apstākļiem Iestādei ir jāizdod konkrēta satura administratīvais akts – jāuzliek personai
administratīvais sods Ls 20 apmērā. Tādējādi netiek ņemti vērā atbildību mīkstinošie apstākļi, kā arī citi apstākļi.
[2.4] Nav piemērojams LAPK 21. pants un 32. panta otrā daļa, jo likumdevējs uzliek par pienākumu personai, kura ir tiesīga sastādīt
administratīvā pārkāpuma protokolu un uzlikt sodu, veikt šīs darbības jebkurā gadījumā.
Lietderības apsvērumi tika izvērtēti, jo tika izvērtēta arī administratīvā akta vajadzība un piemērotība attiecīgā mērķa sasniegšanai,
kas šeit ir panākt to, lai ceļu satiksmes dalībnieki ievēro transportlīdzekļu novietošanas noteikumus. Protokols-paziņojums ir pamatots
ar normatīvo aktu prasībām, tos ir pieņēmušas kompetentas amatpersonas un ir ievērots proporcionalitātes princips, jo sabiedrības
interesēs ir vienveidīgi un precīzi ievērot Ceļu satiksmes likuma un Ceļu satiksmes noteikumu prasības.
[3] Nepiekrītot Pārsūdzētajam lēmumam, sūdzības iesniedzējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot to atcelt. Sūdzībā norādīti
turpmāk minētie argumenti.
[3.1] Pārsūdzētajā lēmumā pārāk plaši piemērots Ceļu satiksmes noteikumu 307.26. punkts. Minētais punkts precīzi nosaka
842. papildzīmes regulēšanas priekšmetu, tajā skaitā atceļ apstāšanās un stāvēšanas aizliegumu 326., 327., 328. un 329. zīmes
darbības zonā transportlīdzekļiem ar speciālām atļaujām. Iebraucot teritorijā, kur sūdzības iesniedzējam tika sastādīts protokols-
paziņojums, bija uzstādīta Ceļu satiksmes noteikumu 301. zīme, nevis 326., 327., 328. vai 329. zīme. Līdz ar to nepamatoti ir
pieprasīt, lai stāvēšanai novietotam transportlīdzeklim Opel pie priekšējā stikla tiktu novietota atļauja, kas ļauj iebraukt teritorijā.
[3.2] Pārsūdzētajā lēmumā nav vērtēts sūdzībā Iestādei norādītais apstāklis, ka transportlīdzekli Opel stāvēšanai Rīgā, Krišjāņa
Valdemāra ielā 5, bija novietojis sūdzības iesniedzēja paziņa, kuram uz laiku bija uzticēts transportlīdzeklis Opel. Normatīvais
regulējums nepieļauj saukt pie administratīvās atbildības transportlīdzekļa īpašnieku vai turētāju par 301. ceļa zīmes pārkāpšanu, ja
amatpersona nav konstatējusi, ka pārkāpumu ir izdarījusi tieši konkrētā persona. Līdz ar to protokolā-paziņojumā ir nepamatoti
konstatēts pārkāpums, par ko iestājas administratīvā atbildība pēc LAPK 149.10 panta devītās daļas, jo par paziņas izdarīto
pārkāpumu atbildība var iestāties tikai pēc LAPK 149.28 panta otrās daļas.
[3.3] Pārsūdzētajā lēmumā nav vērtēts sūdzībā Iestādei norādītais arguments, ka Kongresu nama teritorija, Rīgā, Krišjāņa Valdemāra
ielā 5, nav uzskatāma par brauktuves malu Ceļu satiksmes noteikumu 1.8. punkta izpratnē. Konkrētajā situācijā transportlīdzeklis Opel
atradās aptuveni 50 m attālumā no brauktuves (Kr. Valdemāra ielas), kas nav uzskatāma par brauktuves malu.
[3.4] Lēmums Nr. 305 ir publicēts Latvijas Republikas oficiālā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, tāpat kā Rīgas domes 2004. gada
6. jūlija lēmums Nr. 3246 „Par grozījumiem Lēmumā Nr. 305”. Minētie lēmumi ir publicēti un zināmi visām personām, kā arī visas
personas ir tiesīgas paļauties uz publicētajos lēmumos noteikto regulējumu. Pārsūdzētajā lēmumā norādītais Lēmums Nr. 3379
sūdzības iesniedzējam nav pieejams, tas nav oficiāli publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, nav pieejams Rīgas domes mājas lapā,
kā arī uz šo lēmumu netika iekļauta atsauce protokolā-paziņojumā. Tādējādi protokolā-paziņojumā dotais tiesību normu uzskaitījums ir
maldinošs.
[3.5] LAPK 21. panta vienīgais noteikums pārkāpuma atzīšanai par maznozīmīgu ir apstāklis, ka par to paredzētais naudas sods
nepārsniedz Ls 30 un pārkāpums nav radījis draudus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem vai viņu mantai. Pārsūdzētais lēmums
nesatur nevienu norādi, kas liecinātu, ka stāvlaukumā izdarītais pārkāpums būtu radījis draudus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem
vai viņu mantai, kā rezultātā nepieļaujama ir Iestādes rīcība nevērtēt pārkāpuma smagumu un lemt par LAPK 21. panta piemērošanu
pēc būtības.
[4] Iestāde administratīvajā rajona tiesā iesniegtajā paskaidrojumā sūdzību neatzīst un uzskata to par noraidāmu, pamatojoties uz
Pārsūdzētajā lēmumā minētajiem argumentiem.
[5] Sūdzības iesniedzējs tiesas sēdē sūdzībā ietverto prasījumu uzturēja, pamatojoties uz sūdzībā norādītajiem argumentiem.
Sūdzības iesniedzējs papildus paskaidroja, ka par 301. ceļa zīmes pārkāpumu nav iespējams sodīt stāvošu transportlīdzekli, neesot
klāt transportlīdzekļa vadītājam. 301. ceļa zīmes pārkāpumu ir iespējams fiksēt, amatpersonai atrodoties klāt pārkāpuma brīdī,
konstatējot minētās zīmes neievērošanu, kā arī tanī brīdī pārbaudot, vai personai ir bijusi iebraukšanas atļauja par 301. ceļa zīmes
pārkāpumu.
Ceļu satiksmes noteikumu 128. punkta pielietojums ir nepamatots, jo nav bijis šķēršļu piebraukšanai minētajā vietā. Ir jautājums tikai
par iebraukšanas tiesisko pamatojumu un iespēju. Taču Ceļu satiksmes noteikumu 128. punktā par piebraukšanu nekas nav minēts.
Iebraucot šajā laukumā, nekādā veidā nevar pārkāpt stāvēšanas noteikumus, kas nosaka piebraukšanas neiespējamību jeb
piebraukšanu, pārkāpjot noteikumu prasības.
[6] Uz tiesas sēdi Iestādes pārstāvis nebija ieradies, atsūtot lūgumu izskatīt lietu bez Iestādes pārstāvja klātbūtnes (lietas 35. lapa).
Nekonstatējot LAPK 289.11 pantā noteiktos priekšnosacījumus, tiesa nolēma lietu izskatīt bez Iestādes pārstāvja klātbūtnes.
Motīvu daļa
[7] Uzklausījusi tiesas sēdē sūdzības iesniedzēja paskaidrojumus, pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus un izvērtējusi lietas
faktiskos un tiesiskos apstākļus, tiesa atzīst, ka sūdzība ir pamatota.
[8] Lietā ir izšķirams strīds, vai sūdzības iesniedzējs ir pamatoti saukts pie administratīvās atbildības, pamatojoties uz LAPK
149.10 panta devīto daļu.
LAPK 149.10 panta devītā daļa noteic, ka par citu LAPK neminētu apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu uzliek naudas
sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.
[9] Kā izriet no protokola-paziņojuma (lietas 7. lapa), Iestāde uzskata, ka konkrētajā gadījumā ir pārkāpti stāvēšanas un apstāšanās
noteikumi, kuri paredzēti Ceļu satiksmes noteikumu 128. punktā.
Atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu 128. pantam transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana atļauta ceļa labajā pusē iespējami
vairāk pa labi uz nomales, bet, ja tās nav, - brauktuves malā vietās, kur ir iespējams piebraukt, nepārkāpjot šo noteikumu prasības. Ja
brauktuves malā izveidoti šim nolūkam paredzēti paplašinājumi, transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana atļauta šajos
paplašinājumos.
Tātad vispārīgi transportlīdzeklis ir novietojams stāvēšanai tikai tādā vietā, kur ir iespējams piebraukt, nepārkāpjot Ceļu satiksmes
noteikumus.
[10] Lietā nav strīda par to, ka transportlīdzeklis Opel bija novietots stāvēšanai Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 5, - laukumā, kurā drīkst
iebraukt tikai ar SIA „Rīgas nami” atļauju.
Protokolā-paziņojumā Iestāde attiecībā uz pārkāpuma būtību norāda, ka transportlīdzeklis Opel minētajā vietā nevar iebraukt,
nepārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumus, un ka transportlīdzeklis Opel minētajā vietā novietots stāvēšanai bez atļaujas. Savukārt
Pārsūdzētajā lēmumā ir norādīts, ka transportlīdzeklī Opel nebija redzamā vietā ievietota derīga atļauja, kas ļautu iebraukt un novietot
stāvēšanai automašīnu.
[11] No lietā esošajiem materiāliem izriet, ka lietā konstatētā pārkāpuma būtība ir – transportlīdzekļa Opel iebraukšana laukumā Rīgā,
Kr. Valdemāra ielā 5, pārkāpjot 301. ceļa zīmes ar 842. papildzīmi prasības, proti, tās aizliedz iebraukt konkrētā teritorijā tādiem
transportlīdzekļiem, kuriem nav SIA „Rīgas nami” atļaujas. Pēc iebraukšanas transportlīdzeklis Opel novietots stāvēšanai minēto zīmju
darbības zonā.
Atbildību par aizlieguma ceļa zīmju pārkāpšanu regulē LAPK 149.28 pants. Šī panta otrā daļa tieši paredz atbildību par tās prasības
neizpildīšanu, kura noteikta ar 301. ceļa zīmi. No minētā tiesa secina, ka konkrētajā gadījumā sūdzības iesniedzējs varēja tikt sodīts
tikai par LAPK 149.28 panta otrajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu. Transportlīdzekļa novietošana stāvēšanai šajā gadījumā
nav uzskatāma par atsevišķu administratīvo pārkāpumu, šim apstāklim lietā ir tikai pakārtota nozīme (sk. Administratīvās
apgabaltiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumu lietā Nr. A142189611).
[12] Izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa nekonstatē, ka vietā, kur transportlīdzeklis Opel bija novietots stāvēšanai, bija aizliegta
transportlīdzekļu apstāšanās vai stāvēšana ar atbilstoši uzstādītām transportlīdzekļu stāvēšanas aizlieguma zīmēm. Līdz ar to nav
pamatota Iestādes norāde, ka transportlīdzeklī Opel redzamā vietā bija jābūt ievietotai derīgai stāvēšanas atļaujai.
Stāvēšanas aizliegumu Iestāde secinājusi pastarpināti, atvasinot to no teritorijā spēkā esošā iebraukšanas aizlieguma. Taču, lai
konstatētu, ka transportlīdzekļa Opel vadītājs ir pārkāpis iebraukšanas aizliegumu, Iestādei bija jākonstatē, ka viņam nav atbilstošās
SIA „Rīgas nami” atļaujas (sk. sal. Administratīvās rajona tiesas 2013. gada 8. janvāra un Rīgas apgabaltiesas 2013. gada 2. maija
spriedumus lietā Nr. 142261512). No lietas materiāliem izriet, ka Iestādes amatpersona administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdī
nav bijusi klāt, bet protokolu-paziņojumu sastādījusi bez transportlīdzekļa Opel vadītāja klātbūtnes. Tā arī nav pārliecinājusies, vai
transportlīdzekļa Opel vadītājam (lietā nenoskaidrotai personai) ir bijusi derīga iebraukšanas atļauja. Turklāt Ceļu satiksmes
noteikumu 307.26. punkts atļaujas novietošanu stāvošā transportlīdzeklī redzamā vietā paredz tikai 326.-329. ceļa zīmju darbības
zonā, kas arī tieši regulē apstāšanās un stāvēšanas aizliegumus. Tiesas ieskatā atļauja iebraukt teritorijā, kurā darbojas 301. ceļa
zīme, var būt uzrādāma arī tikai pie iebraukšanas vai pēc pieprasījuma. Taču šādas atļaujas pastāvīga novietošana stāvošā
transportlīdzeklī redzamā vietā Ceļu satiksmes noteikumos attiecībā uz 301. ceļa zīmi nav paredzēta.
[13] Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka transportlīdzekļa Opel vadītāja rīcībā nav konstatējams LAPK 149.10 panta devītajā daļā ietvertais
administratīvais pārkāpums, un Pārsūdzētais lēmums ir atceļams.
Tā kā konkrētais pārkāpums konstatēts 2011. gada 1. novembrī, tiesa secina, ka ir jau pagājis LAPK 37. pantā noteiktais termiņš, lai
varētu turpināt lietvedību un saukt pie atbildības transportlīdzekļa Opel vadītāju par LAPK 149.28 pantā otrajā daļā paredzētā
pārkāpuma izdarīšanu. Līdz ar to lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama.
Tiesa procesuālās ekonomijas dēļ atsevišķi neanalizēs sūdzības iesniedzēja pārējos argumentus, jo lietas izlemšanā tiem nav
būtiskas nozīmes un tie nevar mainīt tiesas secinājumus.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 2. punktu, 239. panta septīto daļu, 289.13 panta
sesto daļu, 289.17 panta pirmo daļu, 289.18 panta pirmo daļu, Administratīvā rajona tiesa
nosprieda
atcelt Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes 2011. gada 13. decembra lēmumu Nr. 10/109018838/3289
(administratīvā pārkāpuma protokols-paziņojums Nr. 109018838) un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību
Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese I.Dambe