Court dismisses administrative penalty appeal due to expiration of the nine-month prosecution statute of limitations. The court terminates proceedings because the statutory time limit for imposing the fine has passed. The court terminates proceedings because the statutory time limit for imposing the fine has passed.

Lietas arhīva Nr. 104AA-0139-19/3

ECLI:LV:RAT:2019:0322.1A32009417.8.S

SPRIEDUMS

Rīgā 2019.gada 22.martā

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija

tiesnese Ludmila Poļakova,

tiesnesis Aivars Uminskis,

tiesnese Žaneta Vēvere

rakstveida procesā apelācijas kārtībā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu saistībā ar /pers. D/, personas kods /personas kods/, apelācijas

sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 14.marta spriedumu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 14.augustā Valsts policijas Rīgas Reģiona Pārvaldes (turpmāk – VP RRP) Rīgas Ķengaraga iecirkņa Kārtības policijas nodaļas

inspektors V.Samuilovs sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC219728 par to, ka /pers. D/ 2017.gada 16.jūnijā plkst.21./adrese/,

konflikta laikā ar /pers. G/ nodarīja viņai maznozīmīgus miesas bojājumus (eksperta atzinums Nr.17-1655) un ka ir iesitis /pers. G/ ar plaukstu sejas

apvidū, spēris ar kājām pa muguru, vairākas reizes ar plaukstu un dūrēm sitis pa seju un ķermeni, par ko atbildība ir paredzēta Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 167.2panta pirmajā daļā.

Par minētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu ar 2017.gada 5.septembra VP RRP Rīgas Ķengaraga iecirkņa Kārtības policijas nodaļas

pulkvežleitnanta N.Mitroščenko lēmumu Nr.45/17 /pers. D/ uzlikts naudas sods 210 EUR apmērā.

Par protokolu-lēmumu /pers. D/ iesniedza sūdzību un ar VP RRP Kārtības policijas pārvaldes 2017.gada 6.oktobra lēmumu Nr.1773 nolemts

atcelt VP RRP Rīgas Ķengaraga iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieka N.Mitroščenko 2017.gada 5.septembra lēmumu Nr.45/17, ar kuru

/pers. D/ piemērots naudas sods 210 EUR un administratīvā lietvedība izbeigta.

Par VP RRP Kārtības policijas pārvaldes 2017.gada 6.oktobra lēmumu Nr.1773 /pers. G/ iesniedza sūdzību Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā

(pēc tiesu reorganizācijas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa).

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 14.marta spriedumu /pers. G/ sūdzība apmierināta, VP RRP pārvaldes Kārtības

policijas pārvaldes 2017.gada 6.oktobra lēmums Nr.1773 atcelts un /pers. D/ atzīts par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts

LAPK 167.2panta pirmajā daļā, sodot viņu ar naudas sodu 210 EUR.

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka /pers. D/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta ar ticamiem, attiecināmiem un pieļaujamiem

pierādījumiem lietā un spriedumā sniegusi pierādījumu izvērtējumu.

2018.gada 13.aprīlī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 14.marta spriedums stājies spēkā (lietas 70.-72.lapa).

2018.gada 13.augustā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemts /pers. D/ lūgums par tiesvedības atjaunošanu (lietas 78.-79.lapa).

2018.gada 8.oktobrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis V.Gaidukēvičs sniedzis atbildi /pers. D/, kurā noraidījis pieteikto

lūgumu par tiesvedības atjaunošanu un izskaidrojis tiesības lūgt procesuālā termiņa atjaunošanu (lietas 85.lapa).

2018.gada 18.oktobrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemts /pers. D/ iesniegums, kurā lūgts atjaunot procesuālo termiņu

administratīvā pārkāpuma lietā, jo spriedums lietā pieņemts 2018.gada marta mēnesī, bet viņš par to uzzinājis tikai 2018.gada 13.augustā, saņemot

paziņojumu no zvērināta tiesu izpildītāja (lietas 88.lapa).

Ar 2018.gada 15.novembra Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša V.Gaidukēviča lēmumu apmierināts /pers. D/ lūgums par

procesuālā termiņa atjaunošanu un noteikts termiņš apelācijas sūdzības iesniegšanai (lietas 91.lapa).

Pirmās instances tiesas tiesnesis, novērtējot iesniegumā norādītos apstākļus, atzinis, ka iesniegums ir pamatots un apmierināms. Lēmumā norādīts,

ka lūguma iesniedzējs ir norādījis pamatotu apelācijas sūdzības iesniegšanas nokavējuma iemeslu, kas nebija atkarīgs no /pers. D/.

2018.gada 17.decembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemta /pers. D/ apelācijas sūdzība. Apelācijas sūdzībā /pers. D/ lūdzis

pirmās instances tiesas spriedumu atcelt pilnībā un izskatīt lietu vēlreiz, ņemot vērā viņa iesniegtos iebildumus.

/pers. D/ apelācijas sūdzībā norādījis, ka viņa ieskatā /pers. G/ par dzīvokli adresē /adrese A/, par šaujamieroča izņemšanas faktu, kā arī par citiem

apstākļiem, kas saistīti ar administratīvā pārkāpuma lietu, sniegusi nepatiesas liecības. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka pirmās instances tiesa nav

izvērtējusi /pers. G/ sniegto liecību patiesumu un ticamību. Tāpat sūdzības iesniedzējs norāda uz pretrunām /pers. G/ sūdzībā par iestādes lēmumu

izklāstītajiem apstākļiem un viņas 2017.gada 16.jūnijā sniegtajās liecībās.

/pers. D/ uzsver, ka viņa liecības par to, ka viņš nevarēja /pers. G/ nodarīt miesas bojājumus, apliecina liecinieku /pers. K/ un /pers. L/ liecības, kā

arī policijas darbinieku /pers. M/ un /pers. N/ ziņojumi. Tāpat /pers. D/ norāda, ka no policijas darbinieka /pers. N/ ziņojuma nevar viennozīmīgi secināt,

kurā tieši brīdi viņš palicis agresīvs.

Sūdzības iesniedzējs nepiekrīt tiesas vērtējumam, ka viņš atradies alkoholisko dzērienu ietekmē, jo lietojis zāles, kurās ietilpst etilspirts un alkohola

reibums vai tā neesamība netika konstatēta likumā noteiktajā kārtībā.

2019.gada 26.februārī Rīgas apgabaltiesā saņemts cietušās /pers. G/ viedoklis par apelācijas sūdzību.

/pers. G/ norāda, ka visi /pers. D/ apelācijas sūdzībā norādītie fakti neatbilst patiesībai. /pers. D/ uzvārdu viņa uzzinājusi tikai policijā, tāpat arī

/pers. O/ viņa nepazīst un viņš nav viņas dēls. /pers. G/ viedoklī izklāstījusi savu redzējumu par /pers. D/ administratīvā pārkāpuma izdarīšanas

apstākļiem, kā arī norādījusi, ka dzīvoklī nr.50 nedzīvo un to neīrē, bet pēc vienošanās ar /pers. P/ viņai bijušas šī dzīvokļa atslēgas. /pers. G/ uzskata, ka

/pers. D/ līdz pat šim brīdim nav izdarījis secinājumus.

Saskaņā ar LAPK 289.20panta pirmo un ceturto daļu un 289.21panta pirmo un otro daļu 2019.gada 1.februārī Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu

tiesas kolēģijas tiesnese pieņēma lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu rakstveida procesā. Tiesas kolēģija nekonstatē apstākļus, kas

liecinātu par nepieciešamību apelācijas sūdzību izskatīt tiesas sēdē. Noraidījumi tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim nav pieteikti.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā sprieduma pamatojumu un apelācijas sūdzībā izteiktos argumentus,

tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums atceļams un administratīvā pārkāpuma lieta izbeidzama.

2017.gada 11.decembrī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi s V.Gaidukēvičs (pēc tiesu reorganizācijas Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas tiesnesis) pieņēmis lēmumu par /pers. G/ iesniegtās sūdzības pieņemšanu un tiesvedības ierosināšanu. Lēmumā norādīts, ka lieta tiks

izskatīta rakstveida procesā, nolēmums būs pieejams 2018.gada 14.martā plkst.14.00, kā arī nolemts lietas dalībniekiem paziņot par nolēmuma

pieejamības datumu un izskaidrot lietas dalībniekiem, ka līdz 2018.gada 15.janvārim var iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu tiesnesim, lūgt

izskatīt lietu tiesas sēdē, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus.

Pārbaudot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, tiesas kolēģija konstatē, ka lietā esošajā uzziņas lapā 2017.gada 11.decembrī izdarīts

ieraksts – ,,Par lietas izskatīšanu 14.03.2018. rakstveida procesā, procesa dalībniekiem paziņots”, ierakstam pievienots neatšifrēts paraksts (lietas

1.lapa).

LAPK 289.6panta otrā daļa noteic, ka, iztiesājot lietu rakstveida procesā, tiesa rakstveida procesa būtībai atbilstošā veidā ievēro tos pašus

principus un procesa dalībniekiem nodrošina to pašu tiesību apjomu, ko mutvārdu procesā.

LAPK 21.nodaļas ,,Personas, kas piedalās administratīvo pārkāpumu lietu lietvedībā” 260.panta otrajā daļā noteikts, ka personai, kuru sauc pie

administratīvās atbildības, ir tiesības kā personiski, tā ar aizstāvja palīdzību (juridiskajai personai — ar pārstāvja starpniecību) iepazīties ar visiem lietas

materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas, piedalīties lietas izskatīšanā, sniegt paskaidrojumus, izteikt lūgumus, kā arī pārsūdzēt

lietā pieņemto lēmumu.

2018.gada 15.novembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis V.Gaidukēvičs, pieņemot lēmumu apmierināt /pers. D/ lūgumu par

procesuālā termiņa atjaunošanu, atzinis, ka /pers. D/ iesniegums, kurā šis lūgums izteikts, ir pamatots, apmierināms un pastāv vērā ņemami apstākļi, kas

personai lieguši izmantot tiesības veikt procesuālās darbības likumā noteiktajos termiņos. Līdz ar to pirmās instances tiesas tiesnesis atzinis par pamatotu

/pers. D/ iesniegumā norādīto, ka viņš par lietas izskatīšanu uzzinājis tikai 2018.gada 13.augustā, saņemot paziņojumu no zvērināta tiesu izpildītāja.

Tiesas kolēģija konstatē, ka lietas materiālos un Tiesu informatīvajā sistēmā nav atrodams paziņojums par to, ka /pers. D/ par lietas izskatīšanu

2018.gada 14.martā rakstveida procesā būtu paziņots. No lietā esošās uzziņas lapas (lietas 1.lapā) neizriet ziņas, kuriem konkrēti lietas dalībniekiem

2017.gada 11.decembrī paziņots par lietas izskatīšanu 2018.gada 14.martā, bet lietā atrodams 2017.gada 11.decembra pavadraksts, ar kuru Rīgas

pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2017.gada 11.decembra lēmums nosūtīts tikai /pers. G/ un VP RRP Kārtības policijas pārvaldei (lietas 57.lapa).

Līdz ar to tiesas kolēģijas ieskatā pastāv pamatotas šaubas par to, ka /pers. D/ kā lietas dalībniekam – personai, kuru sauc pie administratīvās

atbildības – pirmās instances tiesa ir paziņojusi par lietas izskatīšanu rakstveida procesā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 2018.gada 14.martā,

kā arī par LAPK 289.6panta ceturtajā daļā paredzētajām tiesībām.

Saskaņā ar LAPK 289.12panta pirmās daļas 2.punktu rajona (pilsētas) tiesa neatkarīgi no sūdzības iesniedzēja motīviem ar lēmumu atceļ iestādes

lēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai iestādei pēc piekritības, ja lietas izskatīšanā pārkāptas tiesību normas, kas prasa paziņot administratīvā

pārkāpuma lietas dalībniekiem par lietas izskatīšanas vietu un laiku.

Iztiesājot lietu apelācijas kārtībā atbilstoši LAPK 289.21panta piektajai daļai, apelācijas instance tiesa ievēro tiesvedības kārtību, kāda noteikta

administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā.

Atbilstoši LAPK 289.12panta pirmās daļas 2.punktam, konstatējot, ka /pers. D/ kā lietas dalībniekam – personai, kuru sauc pie administratīvās

atbildības – pirmās instances tiesa nav paziņojusi par lietas izskatīšanas vietu un laiku, pirmās instances tiesas spriedums ir atceļams un lieta nosūtāma

jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai.

No administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem izriet, ka administratīvā pārkāpuma lietvedība uzsākta 2017.gada 17.jūnijā ar VP RRP Rīgas

Ķengaraga iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieka N.Mitroščenko lēmumu rezolūcijas formā (lietas 10.lapa).

Pārbaudot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, tiesas kolēģija ir konstatējusi, ka ar VP RRP Kārtības policijas pārvaldes 2017.gada

6.okobra lēmumu Nr.1773 ir atcelts VP RRP Rīgas Ķengaraga iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieka N.Mitroščenko 2017.gada 5.septembra

lēmums Nr.45/17, ar kuru /pers. D/ piemērots naudas sods 210 EUR un administratīvā lietvedība izbeigta.

Saskaņā ar LAPK 239.panta pirmās daļas 7.punktu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja ir

pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi.

LAPK 37.panta ceturtā daļa noteic, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā izbeidz, ja deviņu mēnešu laikā no administratīvā pārkāpuma lietas

uzsākšanas dienas nav pieņemts lēmums par soda piemērošanu.

Ņemot vērā, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 14.marta spriedums, ar kuru /pers. D/ atzīts par vainīgu administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts LAPK 167.2panta pirmajā daļā, un sodīts ar naudas sodu 210 EUR, nevar tikt atzīts par tiesisku, pamatotu un ir

atceļams, tiesas kolēģija konstatē, ka ir pagājis LAPK 37.panta ceturtajā daļā norādītais deviņu mēnešu termiņš no administratīvā pārkāpuma lietas

uzsākšanas dienas, kura laikā jāpiemēro sods, un lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā, pamatojoties uz LAPK 239.panta pirmās daļas 7.punktu, ir

jāizbeidz.

Vienlaikus tiesas kolēģija atzīst, ka ir atceļams arī VP RRP Kārtības policijas pārvaldes 2017.gada 6.oktobra lēmums Nr.1773, jo ar šo lēmumu

lietvedība šajā administratīvā pārkāpuma lietā tika izbeigta uz cita pamata, proti, pamatojoties uz LAPK 239.panta pirmās daļas 1.punktu, kā arī

atceļams 2017.gada 14.augusta VP RRP Rīgas Ķengaraga iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektora V.Samuilova sastādītais administratīvā

pārkāpuma protokols Nr.PC219728 un 2017.gada 5.septembra VP RRP Rīgas Ķengaraga iecirkņa Kārtības policijas nodaļas pulkvežleitnanta

N.Mitroščenko lēmums Nr.45/17, ar kuru /pers. D/ uzlikts naudas sods 210 EUR apmērā, jo ir pagājis LAPK 37.panta ceturtajā daļā norādītais

termiņš, kurā jāpieņem lēmums par soda piemērošanu.

Ņemot vērā, ka tiesas kolēģija konstatē apstākļus, kas nepieļauj lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, un lietvedība ir izbeidzama, tiesas

kolēģija nevērtē apelācijas sūdzībā norādītos apstākļus.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.21pantu, 289.22pantu, 289.12panta otrās daļas 2.punktu tiesas kolēģija

nosprieda

Atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 14.marta spriedumu, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas

pārvaldes 2017.gada 6.oktobra lēmumu Nr.1773, 2017.gada 14.augusta Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ķengaraga iecirkņa Kārtības

policijas nodaļas inspektora V.Samuilova sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC219728 un 2017.gada 5.septembra Valsts policijas Rīgas

reģiona pārvaldes Rīgas Ķengaraga iecirkņa Kārtības policijas nodaļas pulkvežleitnanta N.Mitroščenko lēmumu Nr.45/17 un administratīvā pārkāpuma

lietu izbeigt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesnese Ludmila Poļakova

Tiesnesis Aivars Uminskis

Tiesnese Žaneta Vēvere