Supreme Court dismisses appeal for refusal to initiate cassation due to lack of specific legal violation claim.
Latvia (LV)
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court of Latvia refused to initiate cassation proceedings against the Regional Court's decision denying a housing allowance. The applicant argued administrative inaction regarding her inability to live in the designated address, but failed to identify a specific violated legal norm or explain how such a violation caused the erroneous outcome. The court ruled that cassation requires a precise legal argument rather than a re-examination of facts, leading to the dismissal of the appeal.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likuma 325. panta un 328. panta 1. daļas 6. punkta; 338. panta 2. daļa un 338.1. panta 1. daļa: Cassation proceedings may not be initiated if the appellant fails to specify the exact material or procedural legal norm violated and demonstrate how this violation led to the incorrect judgment.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2025:0811.A420114324.20.L
Lieta Nr. A420114324, SKA-757/2025
Administratīvo lietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS
Rīgā 2025.gada 11.augustā
[1] Senātā saņemta pieteicējas /Persona A/kasācijas sūdzība par Administratīvās apgabaltiesas 2025.gada
3.jūnija spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicējas pieteikums par Jūrmalas valstspilsētas administrācijas 2023.gada
12.decembra lēmuma Nr. 1.1‑39/23N‑5724 atzīšanu par prettiesisku un labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar
kuru pieteicējai tiktu piešķirts mājokļa pabalsts par 2023.gada septembri, nemantiskā kaitējuma kompensācija
4000euro, kā arī atlīdzināti zaudējumi lietā 12,80 euro.
Apgabaltiesa pievienojās pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai un secināja, ka pieteicējai nav
tiesību uz labvēlīga administratīvā akta izdošanu, jo viņa nedzīvo deklarētajā adresē Jūrmalas valstspilsētas
pašvaldībā jeb dzīvoklī /Adrese B/, līdz ar to nepastāv priekšnoteikums tam, lai administrācija piešķirtu mājokļa
pabalstu saistībā ar tā lietošanu. Savukārt dzīvoklis /Adrese A/, atrodas citas pašvaldības administratīvajā teritorijā,
un uz to nav attiecināms likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 4.panta pirmajā daļā paredzētais
izņēmums – dzīvoklis pieder citai privātpersonai, nevis Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai. Līdz ar to
administrācijai nav tiesiska pamata piešķirt mājokļa pabalstu arī par šo dzīvokli.
[2] Senatoru kolēģija konstatē, ka kasācijas sūdzībā pieteicēja atkārtoti norādījusi visus faktiskos apstākļus,
kāpēc nav iespējams dzīvot dzīvoklī Jūrmalā, kā arī izteikusi iebildumus par to, ka dzīvojamās mājas pārvaldnieks
un Jūrmalas valstspilsētas administrācija neveic savus pienākumus dzīvokļa un dzīvojamās mājas uzlabošanai.
Senatoru kolēģija konstatē, ka apgabaltiesa ir vērtējusi minētos pieteicējas argumentus un lietas faktiskos
apstākļus, izskatot lietu pēc būtības. Apgabaltiesa norādīja, ka tieši no pieteicējas gribas ir atkarīgs tas, vai tiek
novērsti apstākļi, kuru dēļ viņa nevar lietot dzīvokli Jūrmalā. Novērtējot faktiskos apstākļus, apgabaltiesa atzina, ka
tie nav tādi, lai būtu pamatu pieteicējas pieprasītā labvēlīgā administratīvā akta izdošanai.
Kasācijas instances tiesas uzdevums ir pārbaudīt zemākas instances tiesas sprieduma atbilstību tiesību
normām, nevis skatīt lietu vēlreiz pēc būtības. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 325.pantam un 328.panta
pirmās daļas 6.punktam kasācijas sūdzībā jānorāda, kādu materiālo vai procesuālo tiesību normu tiesa pārkāpusi,
pamatojumu, kā izpaužas šis pārkāpums, un kā šis pārkāpums novedis vai varēja novest pie lietas nepareizas
izspriešanas.
Senatoru kolēģija konstatē, ka kasācijas sūdzībā pieteicēja norāda dažādus normatīvos aktus un tiesību
normas, atsaucoties uz dzīvojamās mājas pārvaldnieka un Jūrmalas valstspilsētas administrācijas pienākumiem,
taču nav norādījusi, kādu materiālo vai procesuālo tiesību normu tiesa pārkāpusi, un pamatojumu, kā šis pārkāpums
izpaudies. Līdz ar to konstatējams, ka pastāv pamats atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.
[3] Pieteicēja kasācijas sūdzībā papildus norādījusi, ka apgabaltiesa ir pieļāvusi būtisku pārkāpumu,
ignorējot lietā iesniegtos pierādījumus, taču kasācijas sūdzībā nav norādīts, kādus pierādījumus tiesa nav ņēmusi
vērā un izvērtējusi, līdz ar to senatoru kolēģija objektīvi nevar atbildēt uz šo pieteicējas argumentu.
[4] Izvērtējot kasācijas sūdzības argumentus, senatoru kolēģijai nerodas šaubas par pārsūdzētā sprieduma
tiesiskumu. Lietā nav arī risināmi tādi tiesību jautājumi, kuru dēļ kasācijas tiesvedībai būtu nozīme judikatūras
veidošanā.
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 338.panta otro daļu un 338.1panta pirmo daļu, senatoru
kolēģija
nolēma
atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar /Persona A/kasācijas sūdzību par Administratīvās
apgabaltiesas 2025.gada 3.jūnijaspriedumu.
Lēmums nav pārsūdzams.
Senatore L. Slica Senators E. Darapoļskis Senatore L. Konošonoka