Court allows child support increase to statutory minimum despite respondent's prior agreement performance.

Lietas nr.4117 20

ECLI:LV:KURT:2021:0107.C69411720.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2021.gada 7.janvārī

Kurzemes rajona tiesa, tiesnese Aija Pomerance, izskatīja rakstveida procesā civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu

apmēra palielināšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Prasītāja/pers. A/ cēlusi Kurzemes rajona tiesā prasību pret Atbildētāju/pers. B/ par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu līdz to

minimālam apjomam bērna uzturam.

[1.1] Prasībā norādīts, ka laulības laikā ar Atbildētāju /datums/dzimusi meita /pers.vārds/. Laulība šķirta. 2012.gada 23.martā ar Liepājas tiesas

2012.gada 2.aprīļa lēmumu prasībā par uzturlīdzekļu piedziņu apstiprināts pušu izlīgums. /pers. B/ apņēmies meitas uzturam ik mēnesi maksāt

uzturlīdzekļus 80 LVL. Atbildētājs ir veicis uzturlīdzekļu maksājumus pēc noslēgtā Izlīguma, taču tie nesasniedz valstī noteikto minimālo apjomu.

[1.2] Izteikts lūgums palielināt piedzenamo uzturlīdzekļu apjomu līdz to minimālam apjomam, t.i. 30% apjomā no valstī noteiktās minimālās darba

algas.

[2] Prasība pamatota uz Civillikuma 179.pantu, Ministru kabineta noteikumiem nr.37 |”Par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērniem”.

[3] Atbildētājs/pers. B/ sniedzis paskaidrojumus, kuros norādījis, ka prasību atzīst. Norādījis, ka nekad nav apstrīdējis savu pienākumu dot bērnam

uzturu, tomēr Prasītāja pirms vēršanās tiesā nebrīdināja, ka vēlas lielāku uzturlīdzekļu apmēru nekā noteikts pušu Izlīgumā, kuru pildījis.

Motīvu daļa

[4] Pārbaudījusi rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.

[4.1] Ar lietas materiāliem ( dzimšanas apliecība) nodibināts, ka /pers. F/ dzimusi /datums/un kā viņas vecāki reģistrēti /pers. B/ un /pers. A/.

Ar Prasītājas laulība apliecību pierādīts, ka /pers. A/ stājoties laulībā 2014.gada 23.maijā mainījusi uzvārdu uz /uzvārds/, savukārt 2017.gada

12.jūnijā Liepājas pilsētas bāriņtiesa ar lēmumu nr.1-6/207 devusi atļauju bērnam /pers. F/ nomainīt uzvārdu uz “/uzvārds/”.

[4.2] Saskaņā ar Civillikuma 179.panta pirmo daļu, vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu, bet saskaņā ar

minētās normas piekto daļu – minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram vecākam neatkarīgi no viņa spējām uzturēt

bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem nr.37 “Par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērniem”, katra vecāka pienākums ir

katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus – par bērnu no viņa piedzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai 25% apmērā

no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, bet par bērnu no viņa septiņu gadu vecuma līdz astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanai –

30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumiem nr.656, minimālā darba alga Latvijas valstī ar 2016.gada 1.janvāri noteikta 370

EUR.

Atbilstoši grozījumiem (Ministru kabineta 2016.gada 25.oktobra noteikumi nr.683), minimālā darba alga Latvijas Republikā no 2017.gada

1.janvāra noteikta 380 EUR mēnesī.

Atbilstoši grozījumiem ( Ministru kabineta 2017.gada 29.augusta noteikumi nr.511) minimālā darba alga Latvijas Republikā no 2018.gada

1.janvāra noteikta 430 EUR mēnesī.

Atbilstoši grozījumiem ( Ministru kabineta 2020.gada 24.novembra noteikumi nr.656) minimālā alga Latvijas Republikā no 2021.gada 1.janvāra

noteikta 500 EUR mēnesī.

[4.3] Uz prasības celšanas brīdi tiesā 2020.gada 2.novembrī /pers. F/ ir 12 gadi un atbilstoši iepriekš minētam, viņai pienākošais minimālo

uzturlīdzekļu apjoms 2020.gadā bija 129 EUR ( 30% no 430 = 129 euro), savukārt 2021.gadā tā apjoms ir 150 EUR ( 30% no 500=150 euro).

[4.4] Ar lietas materiāliem pierādīts, ka 2012.gada 2.aprīlī Liepājas tiesa lietā nr.C20 453311 ir apstiprinājusi pušu Izlīgumu /pers.A/ prasībā pret

/pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu meitas uzturam. Saskaņā ar Izlīguma /pers. B/ apņēmies sniegt uzturlīdzekļus meitas uzturam 80 LVL apjomā ik

mēnesi.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek par pienākumu izpildīt nolīgto.

Ar lietas materiāliem (“Swedbank” AS konta izraksts) pierādīts, ka /pers. B/ ir pildījis Izlīgumu un meitas uzturam ik mēnesi pārskaitījis Izlīgumā

minēto summu 114 EUR ( 80:0,702804=113,83 euro). Pēdējais maksājums pēc konta izraksta veikts 2020.gada 6.novembrī.

No minētā secināms, ka tiesību aizskārums no Atbildētāja puses Prasītājai nav bijis, tomēr noteiktais uzturlīdzekļu apmērs ir mazāks par valstī

noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru. Līdz ar minēto ir aizskartas nepilngadīgā bērna intereses.

Atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.pantam, tiesiskajās attiecībās, kuras skar nepilngadīgu bērnu, bērna intereses vērtējamas, kā

prioritāras.

Prasība ir apmierināma.

[5] Atbilstoši Augstākās tiesas 2007.gada 29.augusta spriedumā tās lietā nr.SKC-556, noteiktam, prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērna

uzturam, tie piedzenami no brīža, kad celta prasība tiesā, jo ar prasības celšanas brīdi attiecīgā persona uzsāk savu ar likumu garantēto civilo tiesību

aizsardzības realizāciju tiesā. Prasība tiesā celta 2020.gada 2.novembrī.

[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu, prasītāji lietās par uzturlīdzekļu piedziņu ir atbrīvoti no tiesas izdevumu

samaksas.

[7] Atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas b) apakšpunktam, 35.panta pirmās daļas 6.punktam valsts nodevas apmērs uzturlīdzekļu

palielinājuma daļā būtu 167,55 EUR ( 72:0,702804=102,45 euro ( piedzītais pēc 2012.gada 2.aprīļa Liepājas tiesas lēmuma) un 15% no

150x12=15% no 1800=270 euro ( valsts nodevas apmērs pēc patreiz noteiktā) un 270-102,45=167,55 euro, kā palielinājuma starpība valsts nodevas

veidā ).

“Personisko saistību prasībās (actio in personam) prasības pamatā guļ saistība, ar ko noteikta persona, parādnieks ir apņēmies izdarīt kreditora

labā zināmu darbību ar materiālu vērtību, tad šādu saistību prasību aktīvais pamats pastāv kreditora tiesībās uz atbildētāja zināmu pozitīvu darbību, kura ir

šīs prasības saturs un priekšmets, turpretim prasības pasīvais pamats ir tas, ka atbildētājs neizpilda saistību, t.i. pasīvam pamatam vienmēr ir negatīvs

raksturs” (prof.V.Bukovskis, Civilprocesa mācību grāmata , Rīga, 1933., 303.lietas lapa).

Tiesa ņem vērā, ka Atbildētājs/pers. B/ ir pildījis sava vecāka pienākumu pēc pušu noslēgtās un tiesas apstiprinātās vienošanās, līdz ar ko prasības

pasīvam pamatam ir formāli negatīvs raksturs.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 31.janvāra lēmumā lietā Nr. SKA-76/2007 norādīts, ka “procesuālo normu

ievērošana nav pašmērķis, katra procesuālā norma ir radīta, lai nodrošinātu kāda lietderīga mērķa sasniegšanu, līdz ar to, piemērojot procesuālo normu,

tā jāinterpretē, ņemot vērā tās mērķi”.

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 2.punktā definēts valsts nodevas mērķis – personu darbību noregulēšana (kontrolēšana,

veicināšana, ierobežošana) un norādīts, ka valsts nodevas apmērs nav tiešā veidā saistīts ar institūcijas veiktās darbības izmaksu segšanu.

Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa noteic, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja

valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. Minētā tiesību norma, līdz ar citām procesuālo tiesību normām paredz vispārējo principu,

ka tiesāšanās izdevumi prasības apmierināšanas gadījumā ir jāuzņemas Atbildētājam. Taču vienlaicīgi, kā tas norādīts iepriekšminētajā Augstākās tiesas

Senāta spriedumā, procesuālo tiesību normu ievērošana nav pašmērķis, katra procesuālā norma radīta, lai nodrošinātu kāda lietderīga mērķa

sasniegšanu.

Tiesa atzīst, ka gadījumā, kad nav pamata konstatēt Atbildētāja vainu tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārumā, kā tas ir arī šajā

gadījumā, nav taisnīgi uzlikt Atbildētājiem pienākumu veikt tiesas izdevumu apmaksu. Līdzīgas atziņas ir nostiprinājušās arī tiesu praksē ( sk. Rīgas

apgabaltiesas 2012.gada 4.janvāra spriedumu lietā Nr.C0448910, Vidzemes apgabaltiesas 2014.gada 24.oktobra spriedumu lietā Nr.C05025914,

Latgales apgabaltiesas 2012.gada 3.oktobra spriedumu lietā Nr.C03024012, Zemgales apgabaltiesas 2015.gada 3.septembra spriedums lietā

nr.C202746 14, CA 0269 15/13).

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 2., 4., 5., 10., 12., 43.panta ceturto daļu, 193. pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus to minimālajā apmērā

meitas /pers. F/, personas kods /personas kods/, uzturam:

- 129 EUR ik mēnesi sākot no 2020.gada 2.novembra līdz 2020.gada 31.decembrim,

- 150 EUR ik mēnesi sākot no 2021.gada 1.janvāra līdz /pers. F/ 18 gadiem, bet ne mazāk kā 30% apmērā no valstī noteiktās minimālās darba

algas minētajā periodā.

Piespriestie uzturlīdzekļi ieskaitāmi /pers. A/ norēķinu kontā /konta numurs/.

Izbeigt uzturlīdzekļu samaksu saskaņā ar 2012gada 2.aprīlī noslēgto pušu Izlīgumu Liepājas tiesas lietā nr.C20453311.

No izdevumu nomaksas /pers. B/ atbrīvot.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas - 2021.gada 7.janvāra

- sūdzību iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.

Tiesnese A.Pomerance