Gas company debt partially allowed; court awarded partial debt and costs to gas utility company.
Legislator summary
AI generatedThe court partially allowed the gas company's claim for debt collection against the defendant, awarding EUR 289.50 plus associated costs. The defendant admitted ownership of the gas metered object but failed to pay for unauthorized gas usage discovered in 2016. The court calculated the debt based on the period after the meter was disconnected in 2011 and applied statutory caps on costs for simplified procedure cases.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 41. panta 1. daļa; 44. panta 1. daļa 1. punkts a) apakšpunkts; 97., 194., 195., 203., 204.1., 250.25., 250.27. pants: In simplified procedure cases where the claim is partially satisfied, the court must award the defendant costs proportionally to the amount of the claim satisfied, subject to statutory percentage caps.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RVPT:2020:0521.C30432420.3.S
Lieta Nr.C30432420
Lietvedības Nr. C4324-20/8
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2020.gada 21.maijā
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
tiesnese I.Krēvica
2020.gada 21.maijā
Rīgā, Abrenes ielā 8, rakstveida procesā izskatīja vienkāršotās procedūras civillietu AS “Latvijas Gāze” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
2020.gada 12.martā tiesā saņemts AS “Latvijas Gāze” (turpmāk tekstā arī prasītājs) prasības pieteikums vienkāršotajā procedūrā pret /pers. B/
(turpmāk tekstā arī atbildētājs) par parāda piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka /adrese/ (turpmāk - Gazificētais objekts) 2016.gada 25.jūlijā konstatēta patvaļīga pieslēgšanās, izlietojot
dabasgāzi un par to neveicot samaksu.
Dabasgāzes padeve tika pārtraukta 2011.gada 17.maijā, fiksēts skaitītāja rādījums 2709, par ko sagatavots Akts Nr.164. Savukārt 2016.gada
25. jūlijā, kad tika konstatēta patvaļīga pieslēgšanās dabasgāzei un sagatavots akts Nr.222(12) par skaitītāja atvienošanu un noņemšanu, fiksēts skaitītāja
rādījums 3428.
Ņemot vērā konstatēto patvaļīgo patēriņu, veikts parāda aprēķins par summu EUR 578,99. Minētā summa sastāv tikai no pamatparāda. Parāda
aprēķinā parāda summa formāli izdalīta par periodu no 2011.gada 18.maija, kas ir pēc dabasgāzes padeves atslēgšanas dienas 2011.gada 17.maijā, jo
prasītājam nav zināms faktiskais brīdis, kad dabasāzes piegāde patvaļīgi pieslēgta Gazificētajam objektam, kā arī par periodiem pēc Sabiedrisko
pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātajiem gāzes tarifiem.
Saskaņā ar Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem atbildētājs ir daudzdzīvokļu mājas 1/2 domājamās daļas īpašnieks no 2010.gada
11.novembra, taču viņš sevi atzīst sevi par konkrētā Gazificētā objekta īpašnieku, kaut arī dzīvokļi nav vēl reāli sadalīti. Minētais izriet no - 2015.gada
18.jūnijā prasītājs saņēma atbildētāja pieteikumu ar lūgumu sagatavot maksājuma bilanci par visiem viņa īpašumā esošajiem dzīvokļiem no Nr. /adrese/.
Prasītājs ir brīdinājis atbildētāju par parāda esamību, un aicinājis veikt saistību izpildi, bet līdz šā pieteikuma iesniegšanas brīdim norēķināšanās nav
notikusi. Tāpat prasītājs aicinājis atbildētāju norādīt īrniekus, kas faktiski lieto dabasgāzi, taču atbildētājs nav sniedzis nekādu informāciju. Tamdēļ
prasītājs vēršas tiesā, lai piedzītu parādu no atbildētāja kā Gazificētā objekta īpašnieka.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 36., 72., 76.
punktu, Ministru kabineta 2016.gada 9.februāra noteikumu Nr.85 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 67.3., 67.6., un 83. punktu prasītājs
lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja prasītāja labā parādu EUR 578,99 apmērā; piedzīt no atbildētāja prasītāja labā visus prasītāja tiesāšanās izdevumus, tai
skaitā izdevumus par advokāta palīdzību; atzīt prasītāja tiesības par laika periodu no sprieduma spēkā stāšanās līdz sprieduma izpildei saņemt no
atbildētāja likumiskos 6% gadā no piespriestās, bet nesamaksātās summas.
2020.gada 20.aprīlī tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kur atbildētājs norāda, ka prasības pieteikumu uzskata par nepamatotu. Norāda, ka
viņš ir daudzdzīvokļu mājas /adrese/ domājamās daļas īpašnieks. Mājā esošie dzīvokļi ir izīrēti īrniekiem, tai skaitā dzīvoklis Nr.12 prasībā norādītajā
laikā no 2011.gada 18.maija līdz 2016.gada 25.jūlijam bija izīrēts /pers. C/, kurš bija dabasgāzes lietotājs savā mājsaimniecībā.
Atbildētājs paskaidrojumos atsaucas uz Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 75., 82., 89., 90., 94. punktu, Ministru
kabineta 2016.gada 9.februāra noteikumu Nr.85. 18., 66., 68.punktu Enerģētikas likuma 1.panta 29.apakšpunktu.
Norāda, ka normatīvo aktu izpratnē – gazificētā objekta, dzīvokļa Nr.12, īrnieks ir mājsaimniecības lietotājs. Nepiekrīt prasības pieteikumā
norādītajam, ka dabasgāzes piegādes un parāda izveidošanās brīdī spēkā esošie attiecīgie Ministru kabineta noteikumu punkti paredz pienākumu viņam,
kā daudzdzīvokļu mājas domājamās daļas īpašniekam, norēķināties par konkrētā izīrētā dzīvoklī patērēto dabasgāzi. Pats personīgi šajā īpašumā /adrese/
nedzīvo un nav dabasgāzes lietotājs.
Nepiekrīt prasības pieteikumā norādītajam apgalvojumam, ka ir atzinis sevi par konkrētā gazificētā objekta īpašnieku, kaut arī dzīvokļi nav reāli
sadalīti. Viņa īpašumā ir viena puse daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas domājamās daļas un pēc savstarpējas vienošanās veic minētā īpašuma pārvaldnieka
pienākumus. Līdz ar to, neatzīst sevi par konkrētā gazificētā objekta īpašnieku.
Atbildētājs norāda, ka pamatojoties uz Civillikuma 1779.pantu, uzskata prasību par parāda piedziņu par nepamatotu.
2020.gada 24.aprīlī tiesā saņemta prasītāja atsauksme uz atbildētāja 2020.gada 16.aprīļa paskaidrojumiem.
Atsauksmē norādīts, ka atbildētājs savos paskaidrojumos sniedz nepilnīgu atsauci uz Ministru kabineta noteikumiem, kas regulē dabasgāzes piegādi
konkrētajā laika posmā, neņemot vērā, ka, kā jau prasības pieteikumā minēts, īpašnieka atbildību nosaka Ministru kabineta Dabasgāzes piegādes un
lietošanas noteikumu Nr. 1048 76.punkts, ja mājsaimniecības lietotājs ir gazificētā objekta īrnieks, par šo noteikumu 36.punktā minēto prasību
ievērošanu ir atbildīgs gan lietotājs, gan objekta īpašnieks.
Savukārt dotā atsauce uz 36.punktu uzliek īpašniekam līdzvērtīgu atbildību kā lietotājam, tai skaitā, nodrošināt uzstādīto norēķinu uzskaites
mēraparātu u.c. saistīto iekārtu saglabāšanu, ziņot par šo iekārtu bojājumiem sistēmas operatoram, kā arī veikt norēķinus. Savukārt atbildētāja minētais
94. punkts nosaka ekskluzīvi ēkas īpašnieka pienākumus, kuri attiecas tikai un vienīgi uz ēkas īpašnieku, taču, kā jau iepriekš minēts, īpašnieka atbildība
noteikta šo noteikumu 76. punktā.
Enerģētikas likuma 107.panta 7. daļa paredz, ka Ministru kabineta noteikumi nosaka dabasgāzes pakalpojuma sniegšanas kārtību, tai skaitā,
gazificētā objekta īpašnieka tiesības un pienākumus dabasgāzes piegādē un lietošanā. Atsaucoties uz minēto, atbildētāja dotā atsauce uz mājsaimniecības
lietotāja definīciju no Enerģētikas likuma šajā gadījumā nav uzskatāma par konkrēto situāciju aptverošu un pamatojošu skaidrojumu.
Prasītājs tāpat norāda, ka atbildētājs prasības pieteikumam pievienotajā 2015.gada 18.jūnija pieteikumā, ir skaidri norādījis, ka ir Gazificētā
objekta īpašnieks, uz kā pamata pieprasa informāciju no prasītāja par Gazificēto objektu. Tāpat, arī savos paskaidrojumos viņš norāda, ka šo Gazificēto
objektu izīrējis īrniekam (tādējādi arī saņēmis augļus par šo Gazificēto objektu). Paskaidrojumiem pievienots arī Rīgas domes personu dzīvesvietas
reģistrācijas komisijas paziņojums par īrnieka dzīvesvietas anulēšanu, kas pieņemts pamatojoties uz Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12.panta pirmās
daļas 2.punktu, kas nosaka gadījumu, kad personai nav tiesiska pamata dzīvot deklarētajā dzīvesvietā. Savukārt šādu lūgumu, anulēt ziņas par konkrētās
personas deklarēto dzīvesvietu var nekustamā īpašuma īpašnieks vai īrnieks, pēc paziņojuma redzams, ka minētā izziņa adresēta atbildētājam.
Lai arī atbildētājs sniegtajos paskaidrojumos neatzīst sevi par Gazificētā objekta īpašnieku, prasītājs norāda, ka tas ir pretēji paša atbildētāja
iepriekš minētajām darbībām un, ka ir redzama atbildētāja vēlme šajā situācijā izvairīties no atbildības. Kā jau prasības pieteikumā minēts, prasītājs ir
informējis atbildētāju par parādu, kā arī lūdzis norādīt īrniekus, ko atbildētājs nevienā brīdī nav darījis, bet gan klusējis. Tagad, kad jau ir ierosināts
tiesvedības process, atbildētāja norādīšana uz kādu īrnieku (gandrīz pēc 4 gadiem), nav uzskatāma par tiesību izmantošanu labā ticībā. Turklāt atbildētājs
nav ne pievienojis īres līgumu, ne arī pieņemšanas - nodošanas aktu, kā arī norādīto savstarpējo vienošanas, lai pamatotu paskaidrojumos norādītos
apstākļus. Neskatoties uz iespējamo īrnieka esamības atzīšanu, tāpat ir konstatējama īpašnieka (atbildētāja) atbildība saskaņā ar iepriekš minēto Ministru
kabineta Nr. 1048 76.punktu.
Prasītājs norāda, ka uztur prasību pilnā apmērā un lūdz prasību pilnībā apmierināt atbilstoši prasības pieteikumā izteiktajiem prasījumiem.
Paziņojums par rakstveida procesu pusēm nosūtīts 2020.gad 23.aprīlī.
Motīvu daļa
Pārbaudot civillietas materiālus, tiesa atzīst, ka AS “Latvijas Gāze” prasība pret /pers. B/ par parāda piedziņu ir apmierināma daļēji.
Tiesa atzīst, ka prasība daļā par parāda piedziņu EUR 289,50 apmērā par laika periodu no 2011.gada 18.maija līdz 2016.gada 30.jūnijam ir
pamatota un apmierināma pamatojoties uz Civillikuma 1069., 1071., 1402.pantu, Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048
“Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 36., 72., 76. punktu, Ministru kabineta 2016.gada 9.februāra noteikumu Nr.85 “Dabasgāzes piegādes
un lietošanas noteikumi” 94., 98. punktu.
Tiesa atzīst, ka prasība daļā par parāda piedziņu EUR 289,49 apmērā par laika periodu no 2011.gada 18.maija līdz 2016.gada 30.jūnijam ir
noraidāma pamatojoties uz Civillikuma 1069., 1071., 1402.pantu.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājam ir nosakāmas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no pamatparāda
summas, tas ir, no EUR 289,50 par laiku līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto par to, ka procentu pieaugums apstājas,
sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja samaksu par advokāta sniegtajiem pakalpojumiem, kas saskaņā ar lietas materiālos esošo 2020.gada 14.maija
Avansa rēķinu Nr.14217/LG/IKr96 ir EUR 86,85.
Civilprocesa likuma 44.pants noteic, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi šādos apmēros: atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības
samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, - to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30
procentiem no prasījumu apmierinātās daļas (pirmās daļas 1.punkta a)apakšpunkts); ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie
izdevumi advokāta palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra (ceturtā daļa).
Prasītājas prasība par parāda piedziņu ir mantisks raksturs, prasījums apmierināts EUR 289,50 apmērā, līdz ar ko ievērojot Civilprocesa likuma
44.panta pirmās daļas 1.punkta a)apakšpunktā un ceturtajā daļā noteikto, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi
EUR 43,43 (EUR 289,50 x 30% x 50% = EUR 43,43).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, ja prasība apmierināta daļēji tiesas izdevumus piespriež prasītājam proporcionāli tiesas
apmierināto prasījumu apmēram.
Pie šādiem apstākļiem no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi, kas sastāv no valsts nodevas atbilstoši tiesas apmierināto
prasījumu apmēram EUR 70,00 par prasības iesniegšanu; ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem EUR 5,47.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājam nosakāms 30 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Minētais termiņš skaitāms
no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 44.panta pirmās daļas 1.punkta a)apakšpunktu un ceturto daļu, 97., 194., 195., 203., 204.1,
250.25, 250.27 pantu, tiesa
nosprieda:
AS “Latvijas Gāze” prasību vienkāršotajā procedūrā pret /pers. B/ par parāda piedziņu apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS “Latvijas Gāze”, reģistrācijas Nr.40003000642, parādu EUR 289,50 apmērā
par laika periodu no 2011.gada 18.maija līdz 2016.gada 30.jūnijam, ar lietas vešanu saistītos izdevumus EUR 43,43, valsts nodevu EUR 70,00 un ar
lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 5,47, kopā piedzenot EUR 408,40 (četri simti astoņi euro un 40/100), nosakot, ka samaksa veicama AS
“Latvijas Gāze” norēķinu kontā Nr.LV32PARX0000004461029, AS “Citadele banka”.
Noteikt AS “Latvijas Gāze”, reģistrācijas Nr.40003000642, tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/,
likumiskos nokavējuma 6% (sešus procentus) gadā no pamatparāda summas, tas ir, no EUR 289,50, ņemot vērā Civillikuma 1763.panta nosacījumus.
Noraidīt AS “Latvijas Gāze” prasību vienkāršotajā procedūrā pret /pers. B/ par parāda EUR 289,49 apmērā par laika periodu no 2011.gada
18.maija līdz 2016.gada 30.jūnijam piedziņu.
Noteikt, ka spriedums labprātīgi izpildāms 30 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Saīsinātais spriedums sastādīts 2020.gada 21.maijā.
Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.
Sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt rakstveidā 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma.
Sprieduma sastādīšanas lūguma gadījumā sprieduma noraksts būs pieejams tiesas kancelejā 2020.gada 19.jūnijā.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas
Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese I.Krēvica