Gas company debt partially allowed; court awarded partial debt and costs to gas utility company.

ECLI:LV:RVPT:2020:0521.C30432420.3.S

Lieta Nr.C30432420

Lietvedības Nr. C4324-20/8

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2020.gada 21.maijā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

tiesnese I.Krēvica

2020.gada 21.maijā

Rīgā, Abrenes ielā 8, rakstveida procesā izskatīja vienkāršotās procedūras civillietu AS “Latvijas Gāze” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2020.gada 12.martā tiesā saņemts AS “Latvijas Gāze” (turpmāk tekstā arī prasītājs) prasības pieteikums vienkāršotajā procedūrā pret /pers. B/

(turpmāk tekstā arī atbildētājs) par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka /adrese/ (turpmāk - Gazificētais objekts) 2016.gada 25.jūlijā konstatēta patvaļīga pieslēgšanās, izlietojot

dabasgāzi un par to neveicot samaksu.

Dabasgāzes padeve tika pārtraukta 2011.gada 17.maijā, fiksēts skaitītāja rādījums 2709, par ko sagatavots Akts Nr.164. Savukārt 2016.gada

25. jūlijā, kad tika konstatēta patvaļīga pieslēgšanās dabasgāzei un sagatavots akts Nr.222(12) par skaitītāja atvienošanu un noņemšanu, fiksēts skaitītāja

rādījums 3428.

Ņemot vērā konstatēto patvaļīgo patēriņu, veikts parāda aprēķins par summu EUR 578,99. Minētā summa sastāv tikai no pamatparāda. Parāda

aprēķinā parāda summa formāli izdalīta par periodu no 2011.gada 18.maija, kas ir pēc dabasgāzes padeves atslēgšanas dienas 2011.gada 17.maijā, jo

prasītājam nav zināms faktiskais brīdis, kad dabasāzes piegāde patvaļīgi pieslēgta Gazificētajam objektam, kā arī par periodiem pēc Sabiedrisko

pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātajiem gāzes tarifiem.

Saskaņā ar Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem atbildētājs ir daudzdzīvokļu mājas 1/2 domājamās daļas īpašnieks no 2010.gada

11.novembra, taču viņš sevi atzīst sevi par konkrētā Gazificētā objekta īpašnieku, kaut arī dzīvokļi nav vēl reāli sadalīti. Minētais izriet no - 2015.gada

18.jūnijā prasītājs saņēma atbildētāja pieteikumu ar lūgumu sagatavot maksājuma bilanci par visiem viņa īpašumā esošajiem dzīvokļiem no Nr. /adrese/.

Prasītājs ir brīdinājis atbildētāju par parāda esamību, un aicinājis veikt saistību izpildi, bet līdz šā pieteikuma iesniegšanas brīdim norēķināšanās nav

notikusi. Tāpat prasītājs aicinājis atbildētāju norādīt īrniekus, kas faktiski lieto dabasgāzi, taču atbildētājs nav sniedzis nekādu informāciju. Tamdēļ

prasītājs vēršas tiesā, lai piedzītu parādu no atbildētāja kā Gazificētā objekta īpašnieka.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 36., 72., 76.

punktu, Ministru kabineta 2016.gada 9.februāra noteikumu Nr.85 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 67.3., 67.6., un 83. punktu prasītājs

lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja prasītāja labā parādu EUR 578,99 apmērā; piedzīt no atbildētāja prasītāja labā visus prasītāja tiesāšanās izdevumus, tai

skaitā izdevumus par advokāta palīdzību; atzīt prasītāja tiesības par laika periodu no sprieduma spēkā stāšanās līdz sprieduma izpildei saņemt no

atbildētāja likumiskos 6% gadā no piespriestās, bet nesamaksātās summas.

2020.gada 20.aprīlī tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kur atbildētājs norāda, ka prasības pieteikumu uzskata par nepamatotu. Norāda, ka

viņš ir daudzdzīvokļu mājas /adrese/ domājamās daļas īpašnieks. Mājā esošie dzīvokļi ir izīrēti īrniekiem, tai skaitā dzīvoklis Nr.12 prasībā norādītajā

laikā no 2011.gada 18.maija līdz 2016.gada 25.jūlijam bija izīrēts /pers. C/, kurš bija dabasgāzes lietotājs savā mājsaimniecībā.

Atbildētājs paskaidrojumos atsaucas uz Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 75., 82., 89., 90., 94. punktu, Ministru

kabineta 2016.gada 9.februāra noteikumu Nr.85. 18., 66., 68.punktu Enerģētikas likuma 1.panta 29.apakšpunktu.

Norāda, ka normatīvo aktu izpratnē – gazificētā objekta, dzīvokļa Nr.12, īrnieks ir mājsaimniecības lietotājs. Nepiekrīt prasības pieteikumā

norādītajam, ka dabasgāzes piegādes un parāda izveidošanās brīdī spēkā esošie attiecīgie Ministru kabineta noteikumu punkti paredz pienākumu viņam,

kā daudzdzīvokļu mājas domājamās daļas īpašniekam, norēķināties par konkrētā izīrētā dzīvoklī patērēto dabasgāzi. Pats personīgi šajā īpašumā /adrese/

nedzīvo un nav dabasgāzes lietotājs.

Nepiekrīt prasības pieteikumā norādītajam apgalvojumam, ka ir atzinis sevi par konkrētā gazificētā objekta īpašnieku, kaut arī dzīvokļi nav reāli

sadalīti. Viņa īpašumā ir viena puse daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas domājamās daļas un pēc savstarpējas vienošanās veic minētā īpašuma pārvaldnieka

pienākumus. Līdz ar to, neatzīst sevi par konkrētā gazificētā objekta īpašnieku.

Atbildētājs norāda, ka pamatojoties uz Civillikuma 1779.pantu, uzskata prasību par parāda piedziņu par nepamatotu.

2020.gada 24.aprīlī tiesā saņemta prasītāja atsauksme uz atbildētāja 2020.gada 16.aprīļa paskaidrojumiem.

Atsauksmē norādīts, ka atbildētājs savos paskaidrojumos sniedz nepilnīgu atsauci uz Ministru kabineta noteikumiem, kas regulē dabasgāzes piegādi

konkrētajā laika posmā, neņemot vērā, ka, kā jau prasības pieteikumā minēts, īpašnieka atbildību nosaka Ministru kabineta Dabasgāzes piegādes un

lietošanas noteikumu Nr. 1048 76.punkts, ja mājsaimniecības lietotājs ir gazificētā objekta īrnieks, par šo noteikumu 36.punktā minēto prasību

ievērošanu ir atbildīgs gan lietotājs, gan objekta īpašnieks.

Savukārt dotā atsauce uz 36.punktu uzliek īpašniekam līdzvērtīgu atbildību kā lietotājam, tai skaitā, nodrošināt uzstādīto norēķinu uzskaites

mēraparātu u.c. saistīto iekārtu saglabāšanu, ziņot par šo iekārtu bojājumiem sistēmas operatoram, kā arī veikt norēķinus. Savukārt atbildētāja minētais

94. punkts nosaka ekskluzīvi ēkas īpašnieka pienākumus, kuri attiecas tikai un vienīgi uz ēkas īpašnieku, taču, kā jau iepriekš minēts, īpašnieka atbildība

noteikta šo noteikumu 76. punktā.

Enerģētikas likuma 107.panta 7. daļa paredz, ka Ministru kabineta noteikumi nosaka dabasgāzes pakalpojuma sniegšanas kārtību, tai skaitā,

gazificētā objekta īpašnieka tiesības un pienākumus dabasgāzes piegādē un lietošanā. Atsaucoties uz minēto, atbildētāja dotā atsauce uz mājsaimniecības

lietotāja definīciju no Enerģētikas likuma šajā gadījumā nav uzskatāma par konkrēto situāciju aptverošu un pamatojošu skaidrojumu.

Prasītājs tāpat norāda, ka atbildētājs prasības pieteikumam pievienotajā 2015.gada 18.jūnija pieteikumā, ir skaidri norādījis, ka ir Gazificētā

objekta īpašnieks, uz kā pamata pieprasa informāciju no prasītāja par Gazificēto objektu. Tāpat, arī savos paskaidrojumos viņš norāda, ka šo Gazificēto

objektu izīrējis īrniekam (tādējādi arī saņēmis augļus par šo Gazificēto objektu). Paskaidrojumiem pievienots arī Rīgas domes personu dzīvesvietas

reģistrācijas komisijas paziņojums par īrnieka dzīvesvietas anulēšanu, kas pieņemts pamatojoties uz Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12.panta pirmās

daļas 2.punktu, kas nosaka gadījumu, kad personai nav tiesiska pamata dzīvot deklarētajā dzīvesvietā. Savukārt šādu lūgumu, anulēt ziņas par konkrētās

personas deklarēto dzīvesvietu var nekustamā īpašuma īpašnieks vai īrnieks, pēc paziņojuma redzams, ka minētā izziņa adresēta atbildētājam.

Lai arī atbildētājs sniegtajos paskaidrojumos neatzīst sevi par Gazificētā objekta īpašnieku, prasītājs norāda, ka tas ir pretēji paša atbildētāja

iepriekš minētajām darbībām un, ka ir redzama atbildētāja vēlme šajā situācijā izvairīties no atbildības. Kā jau prasības pieteikumā minēts, prasītājs ir

informējis atbildētāju par parādu, kā arī lūdzis norādīt īrniekus, ko atbildētājs nevienā brīdī nav darījis, bet gan klusējis. Tagad, kad jau ir ierosināts

tiesvedības process, atbildētāja norādīšana uz kādu īrnieku (gandrīz pēc 4 gadiem), nav uzskatāma par tiesību izmantošanu labā ticībā. Turklāt atbildētājs

nav ne pievienojis īres līgumu, ne arī pieņemšanas - nodošanas aktu, kā arī norādīto savstarpējo vienošanas, lai pamatotu paskaidrojumos norādītos

apstākļus. Neskatoties uz iespējamo īrnieka esamības atzīšanu, tāpat ir konstatējama īpašnieka (atbildētāja) atbildība saskaņā ar iepriekš minēto Ministru

kabineta Nr. 1048 76.punktu.

Prasītājs norāda, ka uztur prasību pilnā apmērā un lūdz prasību pilnībā apmierināt atbilstoši prasības pieteikumā izteiktajiem prasījumiem.

Paziņojums par rakstveida procesu pusēm nosūtīts 2020.gad 23.aprīlī.

Motīvu daļa

Pārbaudot civillietas materiālus, tiesa atzīst, ka AS “Latvijas Gāze” prasība pret /pers. B/ par parāda piedziņu ir apmierināma daļēji.

Tiesa atzīst, ka prasība daļā par parāda piedziņu EUR 289,50 apmērā par laika periodu no 2011.gada 18.maija līdz 2016.gada 30.jūnijam ir

pamatota un apmierināma pamatojoties uz Civillikuma 1069., 1071., 1402.pantu, Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048

“Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 36., 72., 76. punktu, Ministru kabineta 2016.gada 9.februāra noteikumu Nr.85 “Dabasgāzes piegādes

un lietošanas noteikumi” 94., 98. punktu.

Tiesa atzīst, ka prasība daļā par parāda piedziņu EUR 289,49 apmērā par laika periodu no 2011.gada 18.maija līdz 2016.gada 30.jūnijam ir

noraidāma pamatojoties uz Civillikuma 1069., 1071., 1402.pantu.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājam ir nosakāmas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no pamatparāda

summas, tas ir, no EUR 289,50 par laiku līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto par to, ka procentu pieaugums apstājas,

sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja samaksu par advokāta sniegtajiem pakalpojumiem, kas saskaņā ar lietas materiālos esošo 2020.gada 14.maija

Avansa rēķinu Nr.14217/LG/IKr96 ir EUR 86,85.

Civilprocesa likuma 44.pants noteic, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi šādos apmēros: atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības

samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, - to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30

procentiem no prasījumu apmierinātās daļas (pirmās daļas 1.punkta a)apakšpunkts); ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie

izdevumi advokāta palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra (ceturtā daļa).

Prasītājas prasība par parāda piedziņu ir mantisks raksturs, prasījums apmierināts EUR 289,50 apmērā, līdz ar ko ievērojot Civilprocesa likuma

44.panta pirmās daļas 1.punkta a)apakšpunktā un ceturtajā daļā noteikto, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi

EUR 43,43 (EUR 289,50 x 30% x 50% = EUR 43,43).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, ja prasība apmierināta daļēji tiesas izdevumus piespriež prasītājam proporcionāli tiesas

apmierināto prasījumu apmēram.

Pie šādiem apstākļiem no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi, kas sastāv no valsts nodevas atbilstoši tiesas apmierināto

prasījumu apmēram EUR 70,00 par prasības iesniegšanu; ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem EUR 5,47.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājam nosakāms 30 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Minētais termiņš skaitāms

no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 44.panta pirmās daļas 1.punkta a)apakšpunktu un ceturto daļu, 97., 194., 195., 203., 204.1,

250.25, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda:

AS “Latvijas Gāze” prasību vienkāršotajā procedūrā pret /pers. B/ par parāda piedziņu apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS “Latvijas Gāze”, reģistrācijas Nr.40003000642, parādu EUR 289,50 apmērā

par laika periodu no 2011.gada 18.maija līdz 2016.gada 30.jūnijam, ar lietas vešanu saistītos izdevumus EUR 43,43, valsts nodevu EUR 70,00 un ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 5,47, kopā piedzenot EUR 408,40 (četri simti astoņi euro un 40/100), nosakot, ka samaksa veicama AS

“Latvijas Gāze” norēķinu kontā Nr.LV32PARX0000004461029, AS “Citadele banka”.

Noteikt AS “Latvijas Gāze”, reģistrācijas Nr.40003000642, tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/,

likumiskos nokavējuma 6% (sešus procentus) gadā no pamatparāda summas, tas ir, no EUR 289,50, ņemot vērā Civillikuma 1763.panta nosacījumus.

Noraidīt AS “Latvijas Gāze” prasību vienkāršotajā procedūrā pret /pers. B/ par parāda EUR 289,49 apmērā par laika periodu no 2011.gada

18.maija līdz 2016.gada 30.jūnijam piedziņu.

Noteikt, ka spriedums labprātīgi izpildāms 30 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saīsinātais spriedums sastādīts 2020.gada 21.maijā.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.

Sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt rakstveidā 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma.

Sprieduma sastādīšanas lūguma gadījumā sprieduma noraksts būs pieejams tiesas kancelejā 2020.gada 19.jūnijā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese I.Krēvica