Appeal court vacates conditional probation due to failure to account for prior suspended sentence execution. The court ruled that the first instance judge improperly applied probation conditions without considering the defendant's prior non-executed sentence. Consequently, the appeal court reversed the decision to grant conditional probation, finding it effectively exempted the defendant from prior penalties. The court held that the first instance judge failed to account for the prior suspended sentence when applying probation conditions. The court reversed the first instance decision regarding the conditional probation order, finding it improper to apply probation without considering the prior suspended sentence. The court held that the first instance judge failed to account for the prior suspended sentence when applying probation conditions. The court reversed the first instance decision regarding the conditional probation order, finding it improper to apply probation without considering the prior suspended sentence. The court held that the first instance judge failed to account for the prior suspended sentence when applying probation conditions.

Lietas Nr. 11354029713

Lietas arhīva Nr. KA04-0250-16/8

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 18.janvārī

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese I.Logina,

tiesneses S.Amola un D.Kalniņa,

piedaloties prokuroram I.Vikuļinam,

aizstāvei S.Kundziņai,

iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. C/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas un

175.panta pirmās daļas sakarā ar Rīgas rajona prokuratūras prokurora I.Vikuļina iesniegto apelācijas protestu par Rīgas rajona tiesas 2015.gada 9.jūlija

spriedumu, un

konstatēja

Ar Rīgas rajona tiesas 2015.gada 9.jūlija spriedumu /pers. C/

atzīta par vainīgu par Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu 2013.gada janvārī un sodīta ar brīvības

atņemšanu uz 4 mēnešiem;

atzīta par vainīgu par Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu 2013.gada februārī un sodīta ar brīvības

atņemšanu uz 4 mēnešiem;

atzīta par vainīgu par Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu 2013.gada 23.aprīlī un sodīta ar brīvības

atņemšanu uz 4 mēnešiem;

atzīta par vainīgu par Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu 2013.gada maija sākumā un sodīta ar

brīvības atņemšanu uz 4 mēnešiem;

atzīta par vainīgu par Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu 2013.gada maijā un sodīt ar brīvības

atņemšanu uz 5 mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, daļēji saskaitot piespriestos sodus, sods noteikts brīvības atņemšana uz 6 mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu šajā spriedumā noteiktajam sodam daļēji pievienots sods, kāds noteikts pēc Jūrmalas pilsētas

tiesas 2014.gada 27.marta sprieduma (Siguldas tiesas 2014.gada 24.novembra lēmums), un galīgais sods noteikts brīvības atņemšana uz 7 mēnešiem.

Saskaņā ar KL 55.pantu brīvības atņemšanas sods noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 gadu.

Reālas brīvības atņemšanas soda izciešanas gadījumā soda termiņā ieskaitīt atrašanos aizturēšanā 2013.gada 16.septembrī.

Drošības līdzeklis nav piemērots.

Apmierināta un par labu cietušajai /pers. D/ piedzīta pieteiktā kaitējuma kompensācija 2845,76 EUR apmērā.

Saskaņā ar pirmās instances spriedumu apsūdzētā /pers. C/ izdarīja trīs Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētos noziedzīgos

nodarījumus – zādzību nelielā apmērā un divus Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā paredzētos noziedzīgos nodarījumus - svešas kustamas mantas

slepenu nolaupīšanu (zādzību), proti:

1. 2013.gada janvāra mēnesī, pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā datumā un laikā, atrodoties privātmājā - /adrese/nolaupīja /pers. D/

piederošo zelta ķēdīti 200 latu (284,57 EUR) vērtībā. Zādzības rezultātā apsūdzētā nodarīja /pers. D/ materiālo zaudējumu par 200 latiem (284,57

EUR).

2. 2013.gada februāra mēnesī, pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā datumā un laikā, atrodoties privātmājā - /adrese/ nolaupīja /pers. D/

piederošo zelta kulonu, četrstūra formas ar uzrakstu "I love you" 100 latu (142,29 EUR) vērtībā. Zādzības rezultātā apsūdzētā nodarīja /pers. D/

materiālo zaudējumu par 100 latiem (142,29 EUR).

3. 2013.gada 23.aprīlī, pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, atrodoties privātmājā - /adrese/ nolaupīja /pers. D/ piederošo zelta

krustiņu 100 latu (142,29 EUR) vērtībā un zelta auskarus (bērnu) 50 latu (71,14EUR) vērtībā. Zādzības rezultātā apsūdzētā nodarīja /pers. D/ materiālo

zaudējuma 150 latu (213,43 EUR) apmērā.

4. 2013.gada maijā mēneša sākumā, pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā datumā un laikā, atrodoties privātmājā - /adrese/ nolaupīja

/pers. D/ piederošos zelta auskarus 250 latu (355,72 EUR) vērtībā. Zādzības rezultātā apsūdzētā nodarīja /pers. D/ materiālo zaudējumu 250 latu

(355,72 EUR).

5. 2013.gada maija mēnesī (pēc /pers. D/ piederošo zelta auskaru zādzības 2013.gada maija mēneša sākumā), pirmstiesas izmeklēšanā precīzi

nenoskaidrotā datumā un laikā, atrodoties privātmājā - /adrese/, nolaupīja /pers. D/ piederošo zelta gredzenu ar briljantu 1200 latu (1707,45 EUR)

vērtībā un zelta kulonu, četrstūra formas ar uzrakstu "I love you" 100 latu (142,29 EUR) vērtībā. Zādzības rezultātā apsūdzētā nodarīja /pers. D/

materiālo zaudējumu par 1300 latu (1849,73 EUR).

Par pirmās instances tiesas spriedumu Rīgas rajona prokuratūras prokurors I.Vikuļins iesniedza apelācijas protestu daļā par sodu, lūdzot šajā daļā

taisīt jaunu spriedumu. Prokurors protestā norāda, ka spriedumu uzskata par nepamatotu daļā par Krimināllikuma 55.panta piemērošanu. Saskaitot

vairākus sodus pēc vairākiem spriedumiem, piemērojot Krimināllikuma 55.pantu, Rīgas rajona tiesa faktiski atbrīvojusi /pers. C/ no soda, kas piespriests

ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2014.gada 27.marta spriedumu un aizstāts ar Siguldas tiesas 2014.gada 24.novembra lēmumu, izciešanas. Tas neatbilst

kriminālsodu noteikšanas mērķim, analoģisks viedoklis pausts LR Augstākās tiesas 2005.gada tiesu prakses apkopojumā “Tiesu prakse soda noteikšanā

par vairākiem noziedzīgajiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem”.

Prokurors lūdz saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu /pers. C/ noteikt sodu brīvības atņemšanas veidā uz sešiem mēnešiem, saskaņā ar

Krimināllikuma 50.panta piekto daļu šim sodam daļēji pievienot sodu, kas noteikts pēc Jūrmalas pilsētas tiesas 2014.gada 27.marta sprieduma (Siguldas

tiesas 2014.gada 24.novembra lēmums), galīgo sodu noteikt brīvības atņemšanu uz septiņiem mēnešiem.

Apelācijas instances tiesas sēdē prokurors apelācijas protestu uzturēja, pamatojoties uz tajā norādītajiem argumentiem.

Apsūdzētā /pers. C/ un aizstāve apelācijas protestu atzina par nepamatotu.

Apsūdzētā /pers. C/ paskaidroja, ka nožēlo izdarīto, vainu atzina pilnībā. Norādīja, ka viņas ienākumi mēnesī ir 400-450 eiro, katru mēnesi

cietušai maksā kompensāciju, veikusi četrus maksājumus no septembra mēneša, pa 50 eiro, pēdējo reizi, pārskaitīja 30 eiro, līdz mēneša beigām

pārskaitīs vēl daļu. Cietusī pret viņu nekādas pretenzijas neizsaka. Apsūdzētā arī paskaidroja, ka banka viņai atņēma dzīvokli, konts ir iesaldēts, naudu

cietušai pārskaita caur meitas kontu. Tagad dzīvo īrētā dzīvoklī, un ja viņai piemēros apcietinājumu, meita paliks uz ielas. Meita mācās dienas nodaļā,

viņai ir atļauts strādāt 120 stundas un viņa piepelnās, oficiāli strādā McDonald's. Pašlaik viņa meitai ir vienīgā apgādniece, palīdz vecmāmiņa. Tēvs

nekontaktējas un uzturlīdzekļus meitai nemaksā. Zina, ka neatstrādāja noteiktās stundas, bet tajā vietā, kur bija jāstrādā piespiedu darbs, trūka

personāla, un viņu palūdza stāties darba tiesiskajās attiecībās. Neatteicās atstrādāt piespiedu darba stundas, vienkārši lūdza, lai dod brīvo grafiku, bet

probācijas dienestā pateica, ka nav tiesību dot brīvo grafiku un ir jāstrādā pēc noteiktā grafika.

Tiesu kolēģija, pārbaudījusi lietas materiālus, uzklausījusi apsūdzētās /pers. C/ paskaidrojumus un prokurora un aizstāves viedokļus, kā arī

apsvērusi apelācijas protesta motīvus, atzīst, ka pirmās instances spriedums atceļams daļā par brīvības atņemšanas soda noteikšanu nosacīti saskaņā ar

Krimināllikuma 55.pantu.

/pers. C/ noziedzīgās darbības kvalificētas pareizi un viņas vaina noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā ir pierādīta ar lietā esošiem pierādījumiem. Šajā

daļā spriedums nav apstrīdēts, tā pārvērtēšanai nav pamata.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu un 2012.gada likumu “Grozījumi Krimināllikumā” Pārejas noteikumu 4.punktu, kas stājās spēkā 1.aprīlī,

Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētie noziedzīgie nodarījumi (noziedzīgais nodarījums, kas izdarīti 2013.gada janvārī un 2013.gada februārī)

ir kriminālpārkāpumi, bet noziedzīgie nodarījumi, kas izdarīti Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (izdarīts 2013.gada aprīlī) un Krimināllikuma

175.panta pirmajā daļā (izdarīti 2013.gada maija sākumā un maijā) ir mazāk smagi noziegumi.

Tiesu kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa pamatoti saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par /pers. C/ atbildību mīkstinošu apstākli

atzinusi savas vainas atzīšanu un izteikto nožēlu par izdarīto, un saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par atbildību pastiprinošu

apstākli to, ka noziedzīgie nodarījumi veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu.

Pirmās instances tiesa, nosakot sodu, ir ņēmusi vērā Krimināllikuma 46.panta un 35.panta nosacījumus, kā arī to, ka /pers. C/ izmantoja savas

Kriminālprocesa likuma 21.pantā noteiktās tiesības uz sadarbību.

Pirmās instances tiesas spriedumā ir pareizi norādījusi uz sprieduma taisīšanas brīdi noskaidrotos apsūdzētās personu raksturojošos datus, tāpēc

apelācijas instances tiesa tos neatkārto.

Apelācijas instances tiesā par apsūdzētās personību papildus noskaidrots, ka apsūdzētās meita jau ir sasniegusi pilngadību, mācās un strādā. Pēc

apsūdzētās teiktā, meita ir viņas apgādībā, jo turpina mācīties vakara ģimnāzijas dienas nodaļā. No apelācijas instances tiesai papildus iesniegtajiem

dokumentiem - Rīgas Vakara ģimnāzijas izziņas izriet, ka apsūdzētās meita - /pers. G/ mācās 12.a. klasē dienas nodaļā. No 2016.gada 14.janvāra

raksturojuma, ko izsniedza /Nosaukums A/ izriet, ka minētajā darba vietā /pers. C/ darbu uzsāka norīkojumā no Probācijas dienesta. Darba

pienākumus veica ar īpašu atbildību un pienākumu apziņu, izrādot papildiniciatīvu. Sakarā ar to, ka labi sapratās ar kolektīvu un klientiem, ātri apguva

uzdotās prasmes, viņai tika izteikts piedāvājums turpināt darba attiecības uzņēmumā. Darba attiecības uzsāka 2014.gada 19.jūnijā, darba attiecību laikā

nav bijuši pārkāpumi vai darba kavējumi. No 2016.gada 7.janvāra raksturojuma, ko izsniedza Latvijas Sarkanā Krusta Rīgas Apriņķa komiteja, izriet,

ka /pers. C/ ir komitejas biedre kopš 2007.gada. Aktīvi piedalās komitejas pasākumos, īpašu aktīvu darbību un atbalstu ir sākusi sniegt 2009.gadā,

piedaloties labprātīgi akcijās un bezatlīdzības voluntiera darbu veikšanu. 2015.gada 13.maijā Profesionālās pilnveides un supervīzijas centra /Nosaukums

B/sertifikātu par to, ka /pers. C/ piedalījās seminārā /Nosaukums D/

Tiesu kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas noteiktais sods un soda mērs atbilst Krimināllikuma 35. un 46.panta noteiktajam soda mērķim un

soda noteikšanas vispārīgiem principiem.

Vienlaikus tiesu kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, daļēji pievienojot ar Siguldas tiesas

2014.gada 24.novembra lēmumu /pers. C/ noteikto un neizciesto sodu - arestu, nepamatoti ir piemērojusi Krimināllikuma 55.panta nosacījumus,

nosakot nosacītu soda izciešanu.

Tiesu kolēģija atzīst, ka prokurors apelācijas protestā pamatoti norādījis, ka, saskaitot sodus pēc vairākiem spriedumiem, piemērojot

Krimināllikuma 55.pantu, pirmās instances tiesa faktiski atbrīvoja /pers. C/ no soda, kas piespriests ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2014.gada 27.marta

spriedumu un aizstāts ar Siguldas tiesas 2014.gada 24.novembra lēmumu, izciešanas.

Ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2014.gada 27.marta spriedumu /pers. C/ (uz sprieduma taisīšanas laiku/pers.C/) tika sodīta par

Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu. Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un piekto daļu galīgais sods tika

noteikts piespiedu darbs uz 200 stundām ( l.l.140 -141).

Ar Siguldas tiesas 2014.gada 24.novembra lēmumu neizciestais sods – piespiedu darbs 176 stundas - tika aizstāts ar arestu uz 44 dienām.

Lēmums stājies spēkā 2014.gada 6.decembrī ( l.l.158-162).

Tādējādi, piemērojot Krimināllikuma 55.panta nosacījumus un nosakot galīgo brīvības atņemšanas sodu nosacīti, pirmās instances tiesa nav

ņēmusi vērā faktu, ka /pers. C/ nav izcietusi ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2014.gada 27.marta spriedumu noteikto un ar Siguldas tiesas 2014.gada

24.novembra lēmumu aizstāto sodu - arestu, un nepamatoti noteikusi galīgā soda izciešanu nosacīti, tas ir faktiski atbrīvojusi no soda izpildes, kas

noteikts ar spēkā stājušos Siguldas tiesas 2014.gada 24.novembra lēmumu.

Ņemot vērā iepriekšminēto, pirmās instances tiesas spriedums daļā par brīvības atņemšanas soda noteikšanu nosacīti saskaņā ar Krimināllikuma

55.pantu ir atceļams.

Pārējā daļā pirmās instances spriedumu atstājams negrozīts.

Apsūdzētā /pers. C/ norādīja, ka apelācijas instances tiesā viņai būs vajadzīgs aizstāvis, un ka tas jāuzaicina tiesai.

Pēc tiesas uzaicinājuma kriminālprocesā piedalījās zvērināta advokāte S.Kundziņa, kurai par apsūdzētajai /pers. C/ sniegto juridisko palīdzību no

valsts līdzekļiem izmaksājama atlīdzība EUR 115, 36 (viens simts piecpadsmit euro 36 centus) apmērā. Kriminālprocesa 368.pantā paredzētie gadījumi

apsūdzētās atbrīvošanai no procesuālo izdevumu piedziņas netiek konstatēti, līdz ar to samaksa par advokāta darbu valsts labā ir piedzenama no /pers.

C/.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 563.panta pirmās daļas 2.punktu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija

nosprieda

Rīgas rajona tiesas 2015.gada 9.jūlija spriedumu atcelt daļā par brīvības atņemšanas soda noteikšanu nosacīti saskaņā ar Krimināllikuma

55.pantu.

Pārējā daļā spriedumu atstāt negrozītu.

Piedzīt no /pers. C/ par labu valstij procesuālos izdevumus par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību apelācijas instances tiesā EUR 115, 36 (viens

simts piecpadsmit euro 36 centus), nosakot 30 dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

Nolēmumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Krimināllietu departamentā 10 dienu laikā Kriminālprocesa likuma 574., 575.panta

paredzētajos gadījumos, kasācijas sūdzību vai kasācijas protestu iesniedzot Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai.

Pilna nolēmuma pieejamības diena – 2016.gada 2.februāris.

Tiesnese I.Logina

Tiesnese S.Amola

Tiesnese D.Kalniņa