Court convicts defendant of theft and orders 140 hours of forced labor with full compensation.
Legislator summary
AI generatedThe Jelgava Court convicted the defendant of theft and sentenced him to 140 hours of forced labor while ordering full compensation for the victim's losses. The defendant admitted guilt and requested that evidence be skipped, which the court accepted under procedural law. Consequently, the court found the conviction and sentencing appropriate, rejecting the request for confiscation of stolen goods.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 175. panta 3. daļa; Kriminālprocesa likuma 499. panta 3. daļa: When a defendant admits guilt and requests no evidence examination, the court may skip the trial phase and convict based on existing evidence, applying the standard penalty without mandatory confiscation of stolen goods.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11221150014
Lietas arhīva Nr. K15-0154-15/2
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jelgava 2015.gada 18.martā
Jelgavas tiesa šādā sastāvā:
tiesnese I.Salaka,
ar tiesas sēdes sekretāri D.Protizāni,
piedaloties prokurorei A.Kurpniecei,
iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods: /personas kods/, apsūdzēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas
paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā.
Novērtējusi tiesas izmeklēšanā pārbaudītos pierādījumus, tiesa
k o n s t a t ē j a
apsūdzētais /pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), iekļūstot citā telpā, sekojošos apstākļos:
2014.gada laika periodā no 18.septembra plkst.20.00 līdz 19.septembra plkst.16.30, pirmstiesas kriminālprocesā konkrēti nenoskaidrotā laikā,
/pers. A/, atrodoties Ozolnieku novada Salgales pagasta mājās /Nosaukums A/, uzlaužot saimniecības ēkas durvju piekaramo atslēgu, iekļuva telpā, kur
mantkārīgu motīvu vadīts, slepeni nozaga cietušajam SIA /Nosaukums B/ piederošo krūmgriezi/zāģripu (trimeri) „STIHL FS 450” ar sērijas numuru
172100058 350 euro vērtībā. Pēc kā /pers. A/ ar nozagto trimeri rīkojās pēc saviem ieskatiem.
Zādzības rezultātā cietušajam SIA /Nosaukums B/ tika nodarīts materiālais kaitējums 350 euro apmērā.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā.
Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā atzina pilnībā un lūdza neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.
Tā kā apsūdzētais /pers. A/ atzina savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā, tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav radušās šaubas par apsūdzētā
vainu, apsūdzētais izteica lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, tiesa, uzklausot prokurores viedokli, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma
499.pantu pieņēma lēmumu neveikt pierādījumu pārbaudi, vienlaikus izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, t.i. ka
šādu spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautajiem procesa pārkāpumiem.
Tiesa atzīst par pilnībā pierādītu /pers. A/ vainu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas un
saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu šajā daļā pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.
Apsūdzētā/pers. A/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas tiesa atzīst par pareizu, un par
izdarīto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais ir sodāms.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta trešo daļu tiesas izmeklēšanā pārbaudīti apsūdzētā /pers. A/ personu raksturojošie dati:
/pers. A/, dzimis /datums/, personas kods: /personas kods/, Latvijas pilsonis, ar 9 klašu izglītību, neprecējies, apgādājamo nav, nestrādā,
deklarēts un faktiski dzīvo mājās /adrese/. Agrāk tiesāts vienu reizi- 2013.gada 24.aprīlī Jelgavas tiesā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas,
55.panta ar brīvības atņemšanu uz 9 mēnešiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 gadu. Administratīvi sodīts.
Pēc paša apsūdzētā /pers. A/ vārdiem savu rīcību vērtē kritiski un izdarīto nožēlo. Tiesas sēdē apsolīja pakāpeniski atlīdzināt cietušajam
nodarīto kaitējumu. Ir II grupas invalīds, iztikas līdzekļus gūst no invaliditātes pensijas. Veselības problēmu dēļ nav ierobežojumu strādāt fizisku darbu,
tajā skaitā arī veikt piespiedu darbus. Citos kriminālprocesos nav iesaistīts.
Izlemjot jautājumu par apsūdzētajam nosakāmo soda veidu un mēru, tiesa vadās pēc Krimināllikuma 35. un 46.panta prasībām, ņemot vērā
soda mērķi, izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī
pārējos apstākļus, kuriem ir nozīme taisnīga soda noteikšanā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu apsūdzētais /pers. A/ izdarīja smagu noziegumu.
Par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu atzīstama vainas vaļsirdīga atzīšana un
izdarītā nožēlošana.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka noziedzīgais
nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzētā /pers. A/ personību un viņa
attieksmi pret izdarīto, tiesa uzskata, ka Krimināllikuma 35.pantā noteiktā soda mērķa sasniegšanai, tas ir, lai vainīgā persona
tiktu sodīta par izdarīto noziedzīgo nodarījumu un lai tiktu panākts, ka notiesātais un arī citas personas pildītu likumus un
atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, apsūdzētajam /pers. A/ nav nosakāmi likumā paredzētie bargākie sodi, kas saistīti ar
brīvības atņemšanu un iespējams sodu noteikt piespiedu darba veidā. Naudas sods apsūdzētajam nav piemērojams, jo viņa vienīgais iztikas avots šobrīd
ir invaliditātes pensija. Tiesas ieskatā, sods piespiedu darba veidā ir adekvāts noziedzīgajam nodarījumam un tas būtu audzinošāks par citiem panta
sankcijā paredzētajiem sodiem, dodot iespēju bez atlīdzības strādāt sabiedrības labā. Tāpat tiesa nekonstatē apstākļus, ka apsūdzētais būtu atzīstams
par darbnespējīgu personu Krimināllikuma 40.panta otrās daļas izpratnē, jo tiesas sēdē apliecināja, ka viņam nav ierobežojumu strādāt fizisku darbu un
invaliditāte ir piešķirta saistībā ar psihisku saslimšanu. Izlemjot jautājumu par nosakāmā soda mēru, tiesa ņem vērā, ka lietā konstatēts viens atbildību
mīkstinošs un pastiprinošs apstāklis.
Izvērtējusi apsūdzētā /pers. A/ personību raksturojošās ziņas un lietas apstākļus kopumā, tiesa neatzīst par lietderīgu un soda mērķim atbilstošu
Krimināllikuma 175.panta trešās daļas soda sankcijā alternatīvā formā paredzētā papildsoda- mantas konfiskācija, piemērošanu.
Vienlaikus tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais, piekrizdams pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, paātrinājis krimināltiesisku
attiecību noregulēšanu, proti, izmantojis savas Kriminālprocesa likuma 21.panta otrās daļas 1.punktā norādītās tiesības uz sadarbību un izvēlējies
vienkāršāka procesa veidu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu soda termiņā ieskaitāms pirmstiesas apcietinājumā pavadītais laiks no 2014.gada 14.oktobra līdz
2014.gada 15.oktobrim.
Kriminālprocesa likuma 22.pants paredz, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā
morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas
kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.
Kriminālprocesa likuma 350.pants nosaka, ka kompensācijas ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar
noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un
mantisko zaudējumu. Kriminālprocesa likuma 351.pants nosaka, cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma
kompensāciju jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai.
Pirmstiesas izmeklēšanā ir pieteikta cietušā SIA /Nosaukums B/ materiālā kaitējuma kompensācija 350 euro apmērā, ko tiesas sēdē
apsūdzētais pilnībā atzina.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 352.panta ceturtajai daļai, tiesa atzīst, ka cietušā materiālā kaitējuma kompensācija ir
pamatota un apmierināma pilnā apmērā un zaudējumi piedzenami no apsūdzētā /pers. A/, jo tieši viņa prettiesisko darbību
rezultātā tikuši nodarīti zaudējumi un saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar
savu darbību ir nodarījis.
2014.gada 15.oktobrī apsūdzētajam /pers. A/ piemērots drošības līdzeklis- nodošana policijas uzraudzībā, kas saskaņā ar Kriminālprocesa
likuma 241.panta trešās daļas nosacījumiem, lai nodrošinātu sprieduma izpildi, saglabājams līdz brīdim, kad spriedums stāsies spēkā.
Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511.-512., 514., 520., 523.-524., 527.panta trešo daļu, 528.-529. pantu,
tiesa
n o s p r i e d a
atzīt par vainīgu /pers. A/ noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un sodīt viņu pēc šī panta un
daļas ar piespiedu darbu uz 140 (simt četrdesmit) stundām, bez mantas konfiskācijas.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu soda termiņā ieskaitīt pirmstiesas apcietinājumā pavadīto laiku no 2014.gada 14.oktobra līdz 2014.gada
15.oktobrim, kas atbilst 8 piespiedu darba stundām.
/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli- nodošana policijas uzraudzībā saglabāt līdz brīdim, kad spriedums stāsies spēkā.
Piedzīt no /pers. A/SIA /Nosaukums B/ labā kaitējuma kompensāciju 350 euro apmērā.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Jelgavas tiesā.
Tiesnese I.Salaka