Court dismisses VAT refund claim because taxpayer missed the four-month deadline after being deregistered from the tax register.

Lietas Nr. A420677811

Lietas arhīva Nr. AA43-0551-14/17

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2014.gada 10.martā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente I.Amona, tiesneši S.Liniņa un V.Poķis,

piedaloties atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvim /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc maksātnespējīgās SIA „EDM Loģistika” pieteikuma par Valsts

ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2011.gada 10.novembra lēmuma Nr.22.4.6/78344 atcelšanu un pienākuma uzlikšanu Valsts

ieņēmumu dienestam atmaksāt maksātnespējīgajai SIA „EDM Loģistika” pievienotās vērtības nodokļa pārmaksu Ls 11 277,38

apmērā, sakarā ar maksātnespējīgās SIA „EDM Loģistika” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 5.oktobra

spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Maksātnespējīgās SIA „EDM Loģistika” administratore 2011.gada 14.septembrī vērsās Valsts ieņēmumu dienesta

(turpmāk – VID) Rīgas nodokļu administrācijā ar iesniegumu, kurā lūdza atmaksāt 2010.gada pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk

– PVN) pārmaksu Ls 11 277,38 apmērā.

Ar VID Nodokļu pārvaldes Rīgas rajona klientu apkalpošanas centra vadītāja 2011.gada 26.septembra lēmumu Nr.8.21.6.2/25125

(turpmāk – Sākotnējais lēmums) minēto pārmaksu nolemts dzēst, pamatojoties uz likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 12.panta

12.10daļu, jo pieprasījums par pārmaksas atmaksu nav iesniegts likumā noteiktajā termiņā.

Maksātnespējīgā SIA „EDM Loģistika” Sākotnējo lēmumu apstrīdēja, un ar VID ģenerāldirektora 2011.gada 10.novembra lēmumu

Nr.22.4.6/78344 (turpmāk – Lēmums) tas atstāts negrozīts. Lēmumā norādīts turpmāk minētais.

[1.1] Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 12.panta 12.9 daļa noteic, ka personai, kura ir izslēgta no VID ar PVN apliekamo

personu reģistra, pēc tās pieprasījuma, bet ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad pieņemts lēmums par tās izslēgšanu no minētā

reģistra, pārmaksāto nodokļa summu atmaksā šīs personas norādītajā bankas kontā, ja pēc pārmaksātās nodokļa summas

novirzīšanas joprojām ir pārmaksātā nodokļa summa. Minētā likuma 12.panta 12.10 daļā norādīts, ja persona, kura izslēgta no VID ar

PVN apliekamo personu reģistra, četru mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par tās izslēgšanu no minētā reģistra, nav

iesniegusi pieprasījumu par pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu, VID to dzēš.

Lēmums par maksātnespējīgās SIA „EDM Loģistika” izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra pieņemts 2011.gada 15.martā, un tas

nosūtīts uz maksātnespējīgās SIA „EDM Loģistika” juridisko adresi /adrese/.

[1.2] Maksātnespējas likuma 67.pants paredz administratora tiesības pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa

pasludināšanas mainīt parādnieka reģistrēto juridisko adresi, kas konkrētajā gadījumā netika izdarīts.

[1.3] Lai arī maksātnespējīgajai SIA „EDM Loģistika” nosūtītais lēmums par tās izslēgšanu no VID ar PVN apliekamo personu

reģistra nosūtīts atpakaļ VID, jo beidzās tā glabāšanas termiņš, secināms, ka tas ir paziņots un ir spēkā, jo VID rīcībā ir pierādījumi,

ka lēmums kā ierakstīts pasta sūtījums tika nodots pastā, bet maksātnespējīgā SIA „EDM Loģistika” sūdzībā nav norādījusi objektīvus

apstākļus, kas neatkarīgi no tās gribas bija par šķērsli dokumenta saņemšanai norādītajā adresē.

[2] Maksātnespējīgā SIA „EDM Loģistika” iesniedza tiesā pieteikumu par Lēmuma atcelšanu un Ls 11 277,38 PVN

pārmaksas atmaksu. Pieteicēja norāda turpmāk minēto.

[2.1] Atbilstoši Maksātnespējas likuma 67.panta 11.punktam administratoram, izvērtējot lietderības apsvērumus, ir noteikta

tiesība, nevis pienākums mainīt kapitālsabiedrības juridisko adresi.

[2.2] No Maksātnespējas likuma 63.panta pirmās daļas 2.punkta izriet, ka maksātnespēja procesā svarīgi ir nodrošināt

administratora kā parādnieka vadības sasniedzamību. Administratora prakses vietas publicitātes nodrošināšanu nosaka arī

Maksātnespējas likuma 18.panta pirmās daļas 4.punkts. Minēto ziņu ierakstīšanas nepieciešamība tieši ir saistīta ar maksātnespējas

procesa īstenošanas nodrošināšanu, paredzot iespēju trešajām personām iegūt bez maksas informāciju par sabiedrības vadības –

administratora atrašanās vietu, no kuras administrators veic parādnieka pārvaldīšanu.

[2.3] Tā kā komercreģistrā bija izdarīti attiecīgie ieraksti, VID rīcībā bija informācija par maksātnespējīgās sabiedrības vadības

(administratora) atrašanās vietu un korespondences adresi.

[2.4] Administratora darbības pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas liecināja par vēlmi novērst neprecizitātes un

saskaņot PVN pārmaksas summu, lai varētu veikt nepieciešamās darbības tās saņemšanai.

[2.5] Saskaņā ar VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā pieejamajiem datiem pieteicējas maksātnespējas pasludināšanas

brīdī apstiprinātā PVN pārmaksa sastādīja Ls 4004,21 un „rezervētais samazinājums” sastādīja Ls 7273,17. Šādas summas

saglabājās arī administratores rīcībā esošajā VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas atlikumu vēsturē par periodu līdz 2011.gada

8.jūnijam. 2011.gada 16.augustā, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu tika konstatēts, ka PVN pārmaksās

„rezervētais samazinājums” Ls 7273,17 apmērā ir akceptēts un apstiprinātā PVN pārmaksā sastāda Ls 11 277,38.

[3] VID paskaidrojumos pieteikumu neatzīst un uzskata to par noraidāmu, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem argumentiem.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 5.oktobra spriedumu pieteikums noraidīts. Spriedumā norādīts turpmāk

minētais.

[4.1] No likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 12.panta 12.9 un 12.10 daļā noteiktā izriet, ka nodokļu maksātājam ir tiesības

pieprasīt PVN pārmaksas atmaksu četrus mēnešus pēc tam, kad pieņemts lēmums par tā izslēgšanu no ar PVN apliekamo personu

reģistra. Izbeidzoties šim termiņam, ja pieprasījums nav iesniegts noteiktajā termiņā, VID pienākums ir dzēst PVN pārmaksu.

[4.2] No lietas materiāliem izriet, ka pieteicēja no ar PVN apliekamo personu reģistra izslēgta 2011.gada 15.martā (lietas 20.-

21.lapa). Tas nozīmē, ka pieteicējai bija tiesības pieprasīt pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu līdz 2011.gada 15.jūlijam.

Savukārt pieteicēja ar pieteikumu par PVN pārmaksas atmaksu VID vērsās tikai 2011.gada 14.septembrī (lietas 7.lapa). No tā

secināms, ka pieteicēja nav iesniegusi likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 12.panta 12.9 daļā noteiktajā termiņā pieteikumu par

PVN pārmaksas atmaksu pēc izslēgšanas no ar PVN apliekamo personu reģistra, līdz ar to VID pamatoti pieņēma lēmumu par PVN

pārmaksas dzēšanu.

[4.3] Pieteicēja norāda, ka lēmums par tās izslēgšanu no ar PVN apliekamo personu reģistra nosūtīts uz tās juridisko adresi,

nevis maksātnespējas administratoram.

Saskaņā ar Komercreģistrā pieejamo informāciju 2011.gada 15.marta lēmuma Nr.8.21.6.1/7268 par pieteicējas izslēgšanu no VID

ar PVN apliekamo personu reģistra pieņemšanas brīdī pieteicējas juridiskā adrese bija /adrese/. Lietā nav strīda, ka minētais

lēmums pieteicējai ir nosūtīts uz juridisko adresi.

Saskaņā ar Komerclikuma 12.panta ceturto daļu, ja komersantam tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita korespondence uz

komercreģistrā ierakstīto tā juridisko adresi, uzskatāms, ka komersants šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmis, ja

nosūtītājs dokumentāri pierādījis, ka šāda nosūtīšana ir veikta. No minētās tiesību normas izriet prezumpcija, ka komersantam

nosūtītie sūtījumi uz tā juridisko adresi uzskatāmi par paziņotiem, ja ir pierādīts nosūtīšanas fakts. Ņemot vērā minēto, secināms, ka

2011.gada 15.marta lēmums Nr.8.21.6.1/7268 nosūtīts atbilstoši tiesību normām.

Tiesa noraida kā nepamatotu pieteicējas argumentu, ka VID lēmumu bija pienākums nosūtīt uz maksātnespējas administratora

prakses vietas adresi. Maksātnespējas likuma 67.panta 11.punkts paredz maksātnespējas administratoram tiesības mainīt

parādnieka reģistrēto juridisko adresi. Tiesa piekrīt pieteicējas viedoklim, ka maksātnespējas administratoram ir tiesības, nevis

pienākums mainīt parādnieka juridisko adresi, bet šī tiesība attiecībā uz maksātnespējīgajiem komersantiem neatceļ no

Komerclikuma 12.panta ceturtās daļas izrietošo prezumpciju par sūtījumu saņemšanu juridiskajā adresē. Apstāklis, ka

maksātnespējas administrators nav mainījis parādnieka juridisko adresi, neatbrīvo maksātnespējas administratoru no pienākuma

saņemt korespondenci parādnieka juridiskajā adresē. Ņemot vērā minēto, tiesa nekonstatē apstākļus 2011.gada 15.marta lēmuma

Nr.8.21.6.1/7268 paziņošanā, kas ietekmētu Lēmuma tiesiskumu.

Tiesa nevērtē argumentus par 2011.gada 15.marta lēmuma Nr.8.21.6.1/7268 tiesiskumu, jo šis administratīvais akts nav apstrīdēts

un pārsūdzēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

[4.4] Pieteicēja norāda, ka VID bija pienākums PVN pārmaksu novirzīt nodokļu parādu segšanai.

Saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 12.panta 12.8 daļu pēc personas izslēgšanas no VID ar PVN apliekamo

personu reģistra nodokļu administrācija mēneša laikā pārmaksāto nodokļa summu novirza nodokļa parādu, citu nodokļu, nodevu vai

citu valsts noteikto maksājumu parādu segšanai. No minētās tiesību normas izriet VID tiesības veikt pārmaksāto nodokļa summu

novirzīšanu nodokļa parādu, citu nodokļu, nodevu vai citu valsts noteikto maksājumu parādu segšanai. Lai veiktu novirzīšanu, jāpastāv

nodokļu parādam. No lietā esošās izdrukas no Nodokļu informācijas sistēmas izriet, ka pieteicējai ne 2011.gada martā, ne

2011.gada aprīlī nebija nodokļu parādu, tādējādi VID nebija iespējams novirzīt PVN pārmaksu nodokļa parādu, citu nodokļu, nodevu

vai citu valsts noteikto maksājumu parādu segšanai.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 5.oktobra spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību, norādot

turpmāk minēto.

[5.1] Tiesa neņēma vērā un nedeva juridisku vērtējumu faktam, ka maksātnespējas procesā esoša subjekta raksturojošais

stāvoklis ir naudas līdzekļu trūkums vai šo līdzekļu ierobežots apmērs. Maksātnespējas likumā ir paredzēti procesuāli pasākumi,

kurus var iedalīt obligāti veicamajos un tādos, kuru veikšana ir lietderības jautājums, piemēram, parādnieka juridiskās adreses maiņa

(Maksātnespējas likuma 67.panta 11.punkts), kas ir maksas pasākums. Bieži vien līdzekļu trūkums maksātnespējas procesā var

novest gan pie likumā noteikto obligāti izpildāmo pasākumu izpildes neiespējamības, gan arī apgrūtināt to pasākumu veikšanu, kas ir

darāmi atkarībā no to lietderības apsvērumiem. Ievērojot minēto, ir jāvērtē katras darbības lietderīgums no maksātnespējas procesa

mērķu sasniegšanas viedokļa.

Tiesa formāli atsaucās uz tiesību normām un administratora pienākumu saņemt korespondenci parādnieka juridiskajā adresē,

nevērtējot iepriekš norādīto un neiedziļinoties konkrētās lietas apstākļos, tādējādi pārkāpjot Administratīvā procesa likuma (turpmāk -

APL) 103.panta otro daļu.

[5.2] Nav pamatots tiesas apgalvojums, ka 2011.gada 15.marta lēmums Nr.8.21.6.1/7268 ir paziņots pieteicējai, jo tas nosūtīts

uz pieteicējas juridisko adresi.

Atbilstoši Komerclikuma 139.panta pirmajai daļai un Maksātnespējas likuma 63.panta pirmās daļas 2.punktam sabiedrības vadības

sēdeklis ir administrators un maksātnespējas procesā tiek nodrošināta administratora kā parādnieka vadības sasniedzamība. Ziņas

par maksātnespējas procesa administratoru un administratora prakses vietu atbilstoši Komerclikuma 8.panta piektās daļas

4.punktam ir ierakstāmas komercreģistrā.

Administratora prakses vietas publicitātes nodrošināšanu nosaka arī Maksātnespējas likuma 18.panta pirmās daļas 4.punkts. Minēto

ziņu ierakstīšanas nepieciešamība tieši ir saistīta ar maksātnespējas procesa īstenošanas nodrošināšanu, paredzot iespēju trešajām

personām iegūt bez maksas informāciju par sabiedrības vadības - administratora atrašanās vietu, no kuras administrators veic

parādnieka pārvaldīšanu.

No minētā var secināt, ka likumdevēja mērķis ir nodrošināt administratora kā parādnieka pārvaldes institūcijas pārstāvja

sasniedzamību administratora norādītajā prakses vietas adresē, līdz ar to Komercreģistrā veiktais ieraksts par administratoru un

administratora prakses vietu ir uzskatāms par komersanta juridiskās adreses maiņai līdzvērtīgu ierakstu.

[5.3] VID formāli veica likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” noteiktās darbības, neņemot vērā pieteicējas maksātnespējas

faktu. VID brīdinājuma un lēmuma par izslēgšanu no VID ar PVN apliekamo personu reģistra mērķis ir dot iespēju privātpersonai

aizstāvēt savas intereses un nepamatota lēmuma pieņemšanu apstrīdēt. Šādas privātpersonas tiesības nodrošina iestādes

procedūras taisnīgumu. Iestādei būtu jābūt ieinteresētai un jāveicina privātpersonas tiesību un interešu ievērošanu.

Tā kā citos jautājumos VID sazinājās ar pieteicējas administratori uz administratores prakses vietas adresi vai elektronisko pastu,

VID rīkojās negodprātīgi, brīdinājumu un 2011.gada 15.marta lēmumu Nr.8.21.6.1/7268 sūtot tikai uz pieteicējas juridisko adresi un

neinformējot administratori ne elektroniski, ne ar pasta starpniecību. Tādējādi VID pieļāva, ka pieteicēja juridiskajā adresē

brīdinājumu un 2011.gada 15.marta lēmumu Nr.8.21.6.1/7268 nesaņems, prezumējot, ka PVN pārmaksa tiks dzēsta un novirzīta

valsts budžetā, neievērojot citu kreditoru intereses.

[5.4] Tiesa nav vērtējusi apstākļus, ka uz 2011.gada 15.marta lēmuma Nr.8.21.6.1/7268 pieņemšanas brīdi VID bija zināms, ka

no administratores neatkarīgu iemeslu dēļ tās rīcībā nebija pietiekami daudz datu, lai precizētu informāciju pieteicējas PVN

deklarācijās par 2010.gadu. Pat ja administratore būtu informēta par VID brīdinājumu Nr.8.21.61/2483, administratore objektīvu

apstākļu dēļ nevarēja nodrošināt PVN deklarācijas par 2010.gada decembri iesniegšanu.

Precīzs datums, kad VID akceptēja PVN pārmaksas galīgo summu Ls 11 277,38 apmērā, pieteicējai nav zināms. Līdz ar to laikā,

kamēr PVN pārmaksas summa nebija apstiprināta un tika uzrādīta kā „rezervētais samazinājums”, iesniegt pieprasījumu par

pārmaksas atmaksāšanu nebija iespējams, jo galīgā apstiprinātā summa varēja mainīties. Minētie apstākļi ne tikai liecina par VID

negodprātīgo rīcību, bet arī apliecina, ja administratora rīcībā būtu zināms fakts par VID 2011.gada 15.marta lēmumu

Nr.8.21.6.1/7268, administratoram būtu nodrošināta tiesība to apstrīdēt.

[5.5] Tiesa balstījās uz nepatiesiem faktiem, norādot, ka likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” 12.panta 12. 8 daļā noteiktās

darbības nevarēja veikt sakarā ar pieteicējas nodokļu parāda neesamību. Saskaņā ar pieteicējai pieejamajiem VID datiem,

pieteicējai ir uzņēmumu ienākuma nodokļa parāds, kuram vēl joprojām tiek aprēķināta kavējuma nauda. Līdz ar to tiesas norāde, ka

nodokļu parāds nepastāv un tas nebija sedzams no pārmaksātās PVN summas, ir pretrunā ar citiem gadījumiem, kad maksātspējīgs

nodokļu maksātājs nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tiesa pārkāpa vienlīdzības principu, jo, pastāvot vienādiem faktiskajiem

un tiesiskajiem lietas apstākļiem, pieņēma atšķirīgu lēmumu.

[6] VID paskaidrojumos par apelācijas sūdzību norāda turpmāk minēto.

[6.1] Maksātnespējas likuma 67.panta 11.punktā paredzētās maksātnespējas administratora tiesības mainīt parādnieka

reģistrēto juridisko adresi attiecībā uz maksātnespējīgajiem komersantiem neatceļ no Komerclikuma 12.panta ceturtās daļas

izrietošo prezumpciju par sūtījumu saņemšanu juridiskajā adresē. Tāpat apstāklis, ka maksātnespējas administrators nav mainījis

parādnieka juridisko adresi, neatbrīvo administratoru no pienākuma saņemt korespondenci parādnieka juridiskajā adresē.

Minēto administratora pienākumu nemaina arī apelācijas sūdzībā norādītais attiecībā uz Komerclikuma 139.panta pirmās daļas un

Maksātnespējas likuma 63.panta pirmās daļas 2.punkta noteikumiem par maksātnespējas administratora sasniedzamību tā prakses

vietas adresē, kā arī Komerclikuma 8.panta piektās daļas 4.punktā un Maksātnespējas likuma 18.panta pirmās daļas 4.punktā

paredzēto par administratora un tā prakses vietas ierakstīšanu Komercreģistrā.

Tādējādi tiesa pamatoti secināja, ka VID 2011.gada 15.marta lēmums Nr.8.21.6.1/7268 pieteicējai nosūtīts atbilstoši tiesību normām

un tā apstrīdēšanas tiesības netika ierobežotas.

[6.2] Tā kā pieteicējai uz 2011.gada martu un aprīli nebija nodokļu parādu, VID saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības

nodokli” 12.panta 12.8 daļu nebija pamata novirzīt pieteicējas PVN pārmaksu citu nodokļu maksājumu parādu segšanai.

[6.3] Apelācijas sūdzībā minētais par administratores iespējām nodrošināt 2010.gada decembra PVN deklarāciju iesniegšanu

un PVN pārmaksas akceptēšanu nevar ietekmēt pieteicējas tiesības uz PVN pārmaksas atmaksu vai novirzīšanu citu nodokļu

maksājumu parādu segšanai. Līdz ar to VID un tiesas rīcībā nav saskatāmi APL 103.panta otrās daļas un vienlīdzības principa

pārkāpumi.

[7] Pieteicējas pārstāve uz tiesas sēdi neieradās, par tiesas sēdi pieteicējai paziņots likumā noteiktā kārtībā, un tiesa atzina, ka

lietu iespējams izskatīt bez pieteicējas pārstāves klātbūtnes. Tiesas sēdē VID pārstāvis apelācijas sūdzību neatzina un lūdza

pieteikumu noraidīt.

Motīvu daļa

[8] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies VID pārstāvja paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka

apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir noraidāms.

[9] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus.

Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas sprieduma daļā (sk. [4.1] – [4.3] punktu) ietvertais pamatojums ir

pareizs un pietiekams, līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu

pievienojas pirmās instances tiesas lietas apstākļu konstatējumam un sprieduma motivācijai minētajā daļā un Administratīvā procesa

likuma 251.panta piektajā daļā norādītos apsvērumus atkārtoti nenorāda.

[10] Apgabaltiesas ieskatā pieteicēja nepamatoti norāda, ka lēmums par tās izslēgšanu no ar PVN apliekamo personu

reģistra tai nav paziņots likumā noteiktā kārtībā. Saskaņā ar APL 70.panta otro daļu administratīvo aktu paziņo adresātam atbilstoši

Paziņošanas likumam. Ja pa pastu sūta adresātam nelabvēlīgu administratīvo aktu, to noformē kā ierakstītu pasta sūtījumu.

Paziņošanas likuma 4.panta otrā daļa noteic, ka juridiskajai personai dokumentu paziņo uz tās juridisko adresi. Saskaņā ar

Paziņošanas likuma 5.panta pirmo daļu, ja dokumenta saņemšanai ir pilnvarots pārstāvis un no pilnvarojuma izriet tiesības attiecīgajā

jautājumā saņemt attiecīgu dokumentu, to paziņo tikai pārstāvim. Tā kā pieteicēja saziņai ar VID pārstāvi nebija pilnvarojusi, VID

nebija pienākuma administratīvo aktu par pieteicējas izslēgšanu no ar PVN apliekamo personu reģistra sūtīt nevis uz pieteicējas

juridisko adresi, bet pieteicējas administratorei.

Pirmās instances tiesa secināja, ka pieteicējai ar pieprasījumu par PVN pārmaksas atmaksu bija tiesības vērsties VID līdz

2011.gada 15.jūlijam. Tā kā saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 3.panta 8. 5 daļu apliekamo personu uzskata par

izslēgtu no VID ar PVN apliekamo personu reģistra ar septīto dienu pēc tam, kad lēmums par apliekamās personas izslēgšanu no

VID ar PVN apliekamo personu reģistra nodots pastā, un lietā nav strīda par to, ka minētais lēmums ar ierakstītu pasta sūtījumu uz

pieteicējas juridisko adresi tika nosūtīts 2011.gada 15.martā, apgabaltiesa secina, ka pieteicēja ir uzskatāma par izslēgtu no ar PVN

apliekamo personu reģistra ar 2011.gada 22.martu un attiecīgi ar pieprasījumu par PVN pārmaksas atmaksu tai bija tiesības vērsties

VID līdz 2011.gada 22.jūlijam, ko pieteicēja nav izdarījusi.

[11] Pieteicējas argumenti par to, ka VID bija pienākums, izlemjot jautājumu par pieteicējas izslēgšanu no ar PVN

apliekamo personu reģistra, izlemt arī jautājumu par PVN pārmaksas novirzīšanu nodokļu parādu segšanai, ka pieteicējai nav zināms

precīzs datums, kad tika akceptēta pieteicējas PVN pārmaksas galīgā summa, ka pieteicējai nebija iespējams iesniegt PVN

deklarāciju par 2010.gada decembri, nav izvērtējami izskatāmās lietas ietvaros, jo pieteicēja nav tiesā pārsūdzējusi lēmumu par tās

izslēgšanu no ar PVN apliekamo personu reģistra. Ja pieteicēja šim lēmumam nepiekrita, tas bija jāapstrīd un jāpārsūdz likumā

noteiktā kārtībā.

Vienlaikus apgabaltiesa tomēr norāda, ka jau 2009.gada 21.maija spriedumā lietā Nr.A42237004 Administratīvā apgabaltiesa ir

atzinusi, ka VID nav tiesību nodokļu pārmaksu novirzīt nodokļu parāda, kas izveidojies pirms pieteicējas pasludināšanas par

maksātnespējīgu, segšanai, kā arī VID nav tiesību novirzīt PVN pārmaksu kreditora prasījumā norādīto summu dzēšanai. Ar

Augstākās tiesas 2010.gada 25.februāra spriedumu Nr.SKA-57/2010 šis apgabaltiesas spriedums ir atstāts negrozīts.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307.un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

noraidīt maksātnespējīgās SIA „EDM Loģistika” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2011.gada 10.novembra

lēmuma Nr.22.4.6/78344 atcelšanu un pienākuma uzlikšanu Valsts ieņēmumu dienestam atmaksāt maksātnespējīgajai SIA „EDM

Loģistika” pievienotās vērtības nodokļa pārmaksu Ls 11 277,38 apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) I.Amona

Tiesneši (paraksts) S.Liniņa

(paraksts) V.Poķis

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās apgabaltiesas tiesnese

I.Amona

Rīgā 2014.gada 10.martā