Court partially allowed small claims loan suit, awarding principal, interest, and costs but rejecting excessive penalty claims.

Lietas Nr. C29630016

C-2642/17

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 1.martā.

RĪGAS PILSĒTAS LATGALES PRIEKŠPILSĒTAS TIESA

tiesnese S. Hrebtova

izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA „VIVUS” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ (/pers. A/) par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016.gada 24.oktobrī SIA „VIVUS” (turpmāk – prasītājs) iesniedza tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētājs) par naudas

piedziņu, kurā norādīts, ka 2014.gada 21.janvārī atbildētājs veica reģistrāciju interneta mājas lapā www.vivus.lv, norādot nepieciešamās ziņas par sevi un

pārskaitīja AS „4finance” reģistrācijas komisijas maksu 0,01 EUR apmērā no atbildētāja reģistrētā norēķinu konta Nr./konta numurs/ uz prasītāja

reģistrēto norēķinu kontu Nr.LV44HABA0551021664563.

2014.gada 21.janvārī atbildētājs no mājas lapā www.vivus.lv izveidotā lietotāja konta nosūtīja pieteikumu Vivus.lv aizdevuma 425,00 EUR apmērā

saņemšanai. Aizdevuma pieprasījums tika apstrādāts un pieņemts lēmums par pieprasītās aizdevuma summas piešķiršanu atbildētājam. Pieprasītā

aizdevuma summa 569,15 EUR (400,00 LVL) apmērā nekavējoties tika pārskaitīta uz atbildētāja reģistrēto norēķinu kontu Nr./konta numurs/, tādējādi,

atbildētājam saņemot aizdevuma summu, 2012.gada 17.septembrī starp AS „4finance” un atbildētāju tika noslēgts Vivus.lv aizdevuma līgums

Nr.9831136001 (turpmāk – Līgums) par aizdevuma summu 425,00 EUR apmērā.

Atbildētajam tika izveidots kredītlīnijas summas un kapitāla lietošanas procentu atmaksas grafiks (turpmāk - Grafiks) uz 12 mēnešiem un ikmēneša

maksājumu 55,80 EUR apmērā sākot ar 2014.gada 21.februāra.

2014.gada 18.februārī, 2014.gada 21.martā un 2014.gada 21.aprīlī no atbildētāja tika saņemti saskaņā ar Grafiku veicamie maksājumi, katrs

55,80 EUR apmērā. Līdz ar to neatmaksātā kredīta summa pēc maksājumu novirzīšanas bija 351,55 EUR.

2014.gada 21.maijā atbildētājs no www.vivus.lv izveidotā lietotāja konta nosūtīja pieteikumu Vivus.lv papildus kredīta summas 70,00 EUR

apmērā saņemšanai. Papildus kredīta summas pieprasījums tika apstrādāts un pieņemts lēmums par pieprasītās kredīta summas piešķiršanu atbildētajam,

kas nekavējoties tika pārskaitīta uz atbildētāja reģistrēto norēķinu kontu Nr./konts/, līdz ar to tika palielināta kopējā izsniegtā kredītlīnijas summa līdz

421,55 EUR (351,55 EUR + 70,00 EUR) apmēram un atbildētajam tika izveidots jauns Grafiks uz 9 mēnešiem un ikmēneša maksājumu 67,03 apmērā

sākot ar 2014.gada 21.maiju.

2014.gada 23.maijā savstarpējās vienošanās rezultātā atbildētājs veica saistību atmaksas termiņa pagarinājumu, līdz ar to atbildētajam tika izveidots

jauns Grafiks uz 9 mēnešiem, sākot ar 2014.gada 21.jūniju.

2014.gada 20.jūnijā savstarpējās vienošanās rezultātā atbildētājs veica saistību atmaksas termiņa pagarinājumu, līdz ar to atbildētajam tika izveidots

jauns Grafiks uz 9 mēnešiem, sākot ar 2014.gada 21.jūliju.

Ņemot vērā, ka 2014.gada 21.jūlijā no atbildētāja netika saņemts Grafika maksājums, kā arī netika veikta kredīta atmaksas termiņa pagarināšanas

komisijas maksas samaksa sākot ar 2014.gada 22.jūliju atbildētājam tika aprēķināti nokavējuma procenti 0,75% apmērā no kavētā maksājuma

pamatsummas par katru kavējuma dienu.

Tā kā no atbildētāja netika saņemti arī nākamie maksājumi saskaņā ar Grafiku (2014.gada 21.augustā un 2014.gada 21.septembrī), tad AS

„4finance” līgumam paliekot spēkā, pieprasīja atbildētājam veikt saistību pilnīgu izpildījumu vienā maksājumā (kredītlīnijas summas 421,55 EUR, procenti

par kapitāla lietošanu 90,93 EUR apmērā par laika periodu no 2014.gada 21.jūnija līdz 2014.gada 21.septembrim (33,04 EUR + 30,38 EUR + 27,51

EUR), nokavējuma procenti 24,18 EUR par laika periodu no 2014.gada 22.jūlija līdz 2014.gada 21.septembrim). Sākot ar 2014.gada 22.septembri

tika aprēķināti nokavējuma procenti no visas neatmaksātās kredīta summas. 2015.gada 21.janvārī tika apturēts nokavējuma procentu aprēķins, kad

nokavējuma procenti bija sasnieguši 421,55 EUR.

2015.gada 1.septembrī notika AS „4finance” uzņēmuma „Vivus.lv”, kas sniedz klientiem kreditēšanas pakalpojumus interneta vietnē www.vivus.lv,

pāreja prasītāja īpašumā, līdz ar ko visas saistības pret atbildētāju pārņēma prasītājs.

Prasītājs vairākkārtīgi ir nosūtījis atbildētājam atgādinājuma un brīdinājuma vēstules, kā arī veicis zvanus uz atbildētāja mobilā telefona numuru ar

aicinājumu veikt saistību izpildi, bet atbildētājs uz AS „4finance” un prasītāja vairākkārtējiem piedāvājumiem nokārtot savas maksājuma saistības sakarā

ar līgumu nav atsaucies.

Pamatojoties uz Civillikuma 1.pantu, 5.pantu, 1587.pantu, 1759.panta 1.punktu, 1651. pantu, 1652. panta 3. daļu. 1753. pantu, 1756. pantu,

1765. pantu, 1934. pantu, 1943. pantu, 1946. pantu, prasītājs lūdz tiesu:

piedzīt no atbildētāja parādu 934,03 EUR, kas sastāv no pamatparāda 421,55 EUR, procentiem par kapitāla lietošanu 90,93 EUR un nokavējuma

procentiem 421,55 EUR, piedzīt arī valsts nodevu 140,10 EUR apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, kā arī noteikt prasītāja

tiesības saņemt likumiskos procentus 6 % apmērā no neapmaksātās pamatsummas par laiku no lietas izskatīšanas dienas līdz sprieduma izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu, atbildētājam 2016.gada 26.oktobrī uz deklarēto dzīves vietas adresi, nosūtīts paziņojums kopā ar

prasības pieteikumu un paskaidrojuma veidlapu, kurā ietverts izraksts no Civilprocesa likuma 74.panta par pušu civilprocesuālajām tiesībām.

Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētāja rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Noraidījumi tiesnesei nav pieteikti.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots,

nosūtot informatīvu vēstuli 2017.gada 12.janvārī pasta sūtījumā atbildētājam uz deklarēto dzīves vietas adresi, 2017.gada 13.janvārī prasītājam uz

prasības pieteikumā norādīto elektroniskā pasta adresi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktu, uzskatāms, ka tiesas dokumenti izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja

tie nosūtīti pasta sūtījumā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 4.punktu, uzskatāms, ka tiesas dokumenti izsniegti trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja

dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, izvērtējusi prasības pieteikumā norādītos apstākļus, atzīst, ka prasība ir apmierināma

daļēji.

Saskaņā ar Komerclikuma 20.panta pirmo daļu, ja uzņēmums vai tā patstāvīga daļa pāriet citas personas īpašumā vai lietošanā, uzņēmuma ieguvējs

atbild par visām uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas saistībām. [..] Savukārt panta otrā daļa nosaka, ka uzņēmuma vai tā patstāvīgas daļas pārejas

gadījumā uzņēmumā vai tā daļā ietilpstošie prasījumi un citas tiesības pāriet uz uzņēmuma ieguvēju.

No 2016.gada 21.septembra apliecinājuma (lietas 34.lapa) izriet, ka 2015.gada 1.septembrī notika AS „4finance” uzņēmuma „Vivus.lv”, kas

sniedz klientiem kreditēšanas pakalpojumus interneta vietnē www.vivus.lv, pāreja prasītāja īpašumā. Līdz ar to visi starp AS „4finance” un tā klientiem

līdz 2015.gada 31.augustam noslēgtie „Vivus.lv” līgumi, to apkalpošana, no tiem izrietošās prasījuma tiesības, kā arī jaunu „Vivus.lv” kredītu un to

papildsummu izsniegšana pārgāja prasītāja īpašumā. AS „4finance” uzņēmuma „Vivus.lv” pāreja prasītāja īpašumā nemainīja starp AS „4finance” un tās

klientiem noslēgto līgumu noteikumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1537.pants paredz, ja līgumu slēdz starp klāt neesošiem, tad tas uzskatāms par noslēgtu no tā brīža, kad priekšlikuma piedāvātāju ir

sasniegusi priekšlikuma saņēmēja beznosacījuma piekrišana.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.panta pirmā daļa noteic, ka saskaņā ar patērētāja kreditēšanas līgumu persona, kas nodarbojas ar

patērētāja kreditēšanu, piešķir vai apsola piešķirt patērētājam kredītu atlikta maksājuma, aizdevuma vai citas tamlīdzīgas finansiālas vienošanās veidā, bet

10.panta pirmā daļa nosaka, ka distances līgums ir patērētāja un pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja vienošanās, ko tie noslēguši, vienlaikus

neatrodoties vienā un tajā pašā vietā, bet līdz līguma slēgšanas brīdim un līguma slēgšanas brīdī izmantojot vienu un vairākus distances saziņas līdzekļus,

kā arī organizētu preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas shēmu. Par distances saziņas līdzekļiem uzskatāmi tālrunis, tīmeklis, elektroniskais pasts,

televīzija, fakss, katalogs, presē publicētas reklāmas, kurām pievienots pasūtījuma kupons, un citi informācijas nosūtīšanas un pārraidīšanas distances

līdzekļi.

No prasības pieteikumā norādītā un lietas materiāliem konstatējams, ka 2014.gada 21.janvārī atbildētājs AS „4finance” mājas lapā www.vivus.lv

aizpildīja reģistrācijas formu, apliecinot, ka piekrīt kredītlīguma noteikumiem, apstiprinot reģistrāciju nosūtot 0,01 EUR no sava norēķinu konta uz

prasītāja norēķinu konta (lietas 13.lapa).

No lietas materiāliem redzams, ka starp prasītāju kā aizdevēju, no vienas puses, un atbildētāju kā aizņēmēju, no otras puses, noslēgts līgums (lietas

14.-33.lapa), ar kuru atbildētājam sākotnēji izsniegts aizdevums kopējā summā 425 EUR apmērā, vienojoties par procentu apmēru par aizdevuma

lietošanu un kredītlīnijas summas lietošanas termiņu.

Tiesa atzīst, ka tiesiskajās attiecībās, kas izveidojās starp prasītāju un atbildētāju uz noslēgtā kredītlīnijas līguma pamata, atbildētājs ir uzskatāms

par patērētāju Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punkta izpratnē, prasītājs – par pakalpojumu sniedzēju minētā likuma 1.panta 4.punkta

izpratnē, bet šo personu noslēgtais līgums uzskatāms par patērētāja kreditēšanas līgumu minētā likuma 8.panta pirmās daļas izpratnē, kas noslēgts kā

distances līgums.

Ievērojot minēto, pušu attiecības ir vērtējamas, piemērojot ne tikai Civillikuma normas, bet arī Patērētāju tiesību aizsardzības likuma, Ministru

kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumu Nr.1219 „Noteikumi par patērētāja kreditēšanu” un Ministru kabineta 2004.gada 21.decembra noteikumu

Nr.1037 „Noteikumi par distances līgumu par finanšu pakalpojumu sniegšanu” normas.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1943.pantā noteikts, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

No prasības pieteikuma izriet, ka atbildētājs nav pienācīgi veicis maksājumus saņemtā kredīta un procentu atmaksai saskaņā ar līgumu. Tāpat no

prasības pieteikuma izriet, ka starp atbildētāju un prasītāju panākta savstarpēja vienošanās par atmaksas termiņa pagarināšanu, kuru atbildētājs arī nav

ievērojis.

Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.

No prasības pieteikuma izriet, ka līdz prasības pieteikuma iesniegšanas dienai, maksājumu saistības atbildētājs nav izpildījis un nesamaksātais

kredīts ir 421,55 EUR.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civillikuma 1838.pants noteic, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tiesai nav iesniegti pierādījumi tam, ka atbildētājs savas saistības būtu izpildījis, līgums nav apstrīdēts un nav apstrīdēts arī tas, ka nesamaksātā

kredīta pamatsumma ir 421,55 EUR, līdz ar to no atbildētāja ir piedzenama nesamaksātā kredīta pamatsumma 421,55 EUR apmērā.

Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt Civillikuma

1946.pants nosaka, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmās daļas pirmo teikumu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā.

Saskaņā ar kredītlīnijas līguma 6.1.punktu aizņēmējs maksā procentus tikai par tam kredītlīnijas limita līgumā noteiktajā kārtībā izsniegtajām

kredītlīnijas summām. Procentu apmērs tiek noteikts katrai kredītlīnijas summai atsevišķi, atbilstoši cenrādim, kura aktuālo redakciju aizņēmējs apstiprina

katru reizi, kad pieprasa kredītlīnijas summas izsniegšanu. Informāciju par izsniegto kredītlīnijas summas izsniegšanas apstiprinājumā, kam tiek pievienots

grafiks, un tiek nosūtīta uz aizņēmēja reģistrācijas laikā lietotāja kontā norādīto e-pastu.

Prasītājs saskaņā ar prasības pieteikumā ietverto aprēķinu (lietas 6.lapa) par laika posmu no 2014.gada 21.jūnija līdz 2014.gada 21.septembrim

aprēķinājis procentus par kapitāla lietošanu 90,93 EUR.

Atbildētājs nav apstrīdējis prasītāja veikto procentu aprēķinu par kapitāla lietošanu, tiesa atzīst aprēķinu par pareizu un atzīst, ka no atbildētāja ir

piedzenami procenti par kapitāla lietošanu 90,93 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1764.pantu visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt procentus,

kuru apmēru var noteikt līdzēji savstarpēji vienojoties, bet vienpusējos aktos – to izdevējs pēc sava ieskata, ciktāl likums neparedz aprobežojumus šajā

ziņā; par prettiesiskiem uzskatāmi nesamērīgi un godīgai darījumu praksei neatbilstoši procenti.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 5.panta otrās daļas 5.punktu līguma noteikumi ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās

vienlīdzības principu, ja tie patērētāju nostāda neizdevīgā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma prasībām.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 4.punktu līguma noteikums, kuru līgumslēdzēja puses savstarpēji nav

apspriedušas, ir netaisnīgs, ja tas pretēji labticīguma prasībām rada būtisku neatbilstību līgumā noteiktajās līgumslēdzēja pušu tiesībās un pienākumos par

sliktu patērētāju. Par netaisnīgiem līguma noteikumiem uzskatāmi noteikumi, kas uzliek patērētājam, kurš neizpilda vai nepienācīgi izpilda līgumsaistības,

neproporcionāli lielu līgumsodu vai citu kompensāciju par līgumsaistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi salīdzinājumā ar līgumsaistību neizpildīšanas vai

nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus. Šī panta vienpadsmitā daļā noteic, ka tiesa izšķirot strīdu vai veicot citas no

ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtā līguma izrietošās procesuālās darbības, izvērtē pakalpojuma sniedzēja un patērētāja

noslēgtā līguma noteikumus un strīda atrisināšanai attiecībā uz patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos noteikumus.

No minētās normas izriet, ka tiesai ir kā tiesības, tā arī pienākums pat bez patērētāja prasības vai lūguma izvērtēt līguma noteikumu atbilstību

normatīvo aktu prasībām un vispārējiem tiesību principiem, tostarp, izvērtēt līgumsoda proporcionalitāti. Uz to, ka tiesai atbilstoši Patērētāju tiesību

aizsardzības likuma 6.panta vienpadsmitajai daļai, izšķirot strīdu, ir pienākums izvērtēt līguma, kas noslēgts ar patērētāju, noteikumu atbilstību labticīguma

prasībām un tos nepiemērot, ja šādi noteikumi ir netaisnīgi no patērētāju tiesību viedokļa, turklāt neatkarīgu no tā, vai patērētājs cēlis kādus konkrētus

iebildumus, ir norādīts vairākkārt Augstākās tiesas Senāta nolēmumos (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta

2013.gada 12.marta spriedumu lietā Nr.SKC-108 11.punktu, 2015.gada 20.februāra spriedumu lietā Nr.SKC-19, 2016.gada 3.marta spriedumu lietā

Nr.SKC-94).

Kredītlīnijas līguma 8.1.1.punktā noteikts, ka Aizdevējam ir tiesības piemērot Aizņēmējam nokavējuma procentus 0,75% apmērā no kopējās

kavēto maksājumu summas par katru kavējuma dienu (..).

Prasītājs saskaņā ar prasības pieteikumā ietverto aprēķinu (lietas 6.lapa) ir aprēķinājis un lūdz piedzīt no atbildētāja nokavējuma procentus par

laika periodu no 2014.gada 22.jūlija līdz 2014.gada 21.augustam, no 2014.gada 22.augusta līdz 2014.gada 21.septembrim, no 2014.gada

22.septembra līdz 2015.gada 24.janvārim un par 2015.gada 25.janvāri, kopsummā 421,55 EUR apmērā. Prasītājs ir apturējis nokavējuma procentu

aprēķinu pie pamatparāda summas sasniegšanas.

Tiesa uzskata, ka ir pamats piemērot likumdevēja gribā ietverto principu – ierobežot parādnieka pārmērīgu apgrūtināšanu ar soda sankcijām par

neizpildītām saistībām, kas atbilst Civillikuma 1657.pantā noteiktajam par tiesas tiesībām atsvabināt parādnieku no viņam neizdevīgām sekām.

Vispārīgie īstermiņa aizdevuma līguma noteikumi ir tipveida noteikumi, kas sastādīti iepriekš un tiek piedāvāti prasītāja interneta mājas lapā. Lietā

nav iesniegti pierādījumi par to, ka šo noteikumu 8.1.1.punkts tika atsevišķi apspriests ar atbildētāju, līdz ar to šis noteikums atbilstoši Patērētāju tiesību

aizsardzības likuma 6.panta piektajai daļai ir atzīstams par neapspriestu.

Tiesa, vērtējot līguma Vispārīgo noteikumu 8.1.1.punktā paredzēto procentu par nokavējuma atbilstību labticīguma prasībām, ņem vērā kā

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 5.pantā noteikto līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu, tā arī vispārējus sodīšanas rakstura tiesisko

līdzekļu piemērošanas principus, tostarp soda samērīguma un taisnīguma principus.

Tiesas ieskatā nokavējumu procentu apmērs 0,75% apmērā no nokavētā maksājuma summas dienā neapšaubāmi nostāda patērētāju neizdevīgā

stāvoklī, tādejādi, šāda noteikuma piemērošanas rezultātā nokavējuma procentu apmērs salīdzinoši īsā periodā var sasniegt pamatparāda (nokavētā

maksājuma) summu, kļūstot par nesamērīgi lielu, kas ir pretrunā ar labas ticības principu.

Tā kā līguma Vispārīgo noteikumu 8.1.1.punkts ir atzīstams par netaisnīgu līguma noteikumu, tas strīda izšķiršanā nav piemērojams.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru nokavējumu kaut arī parāds

pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka

aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Nepiemērojot kredītlīnijas līguma 8.1.1.punktu, tiesa atzīst, ka prasība daļā par nokavējuma procentu piedziņu apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 192.pantu tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata,

nepārsniedzot prasījuma robežas.

Prasītājs ir aprēķinājis un lūdz piedzīt aprēķināt nokavējuma procentus par periodu no 2014.gada 22.jūlija līdz 2014.gada 21.augustam, no

2014.gada 22.augusta līdz 2014.gada 21.septembrim, no 2014.gada 22.septembra līdz 2015.gada 24.janvārim un par 2015.gada 25.janvāri, kopsummā

par 187 kavējuma dienām. Līdz ar to likumisko nokavējuma procentu apmērs par 187 kavētajām dienām veido 12,96 EUR, t.i.

6/100/365*548*419,52=12,96 EUR, kas piedzenams no atbildētāja par labu prasītājam. Savukārt pārējā daļā prasījums par nokavējuma procentu

piedziņu 408,59 EUR apmērā ir nepamatots un noraidāms.

Tādējādi kopsummā no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams parāds 525,44 EUR.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda arī prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tādējādi tiesa atzīst, ka saskaņā ar minēto un Civillikuma 1765.pantu prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles

dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos 6% gadā no pamatparāda summas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi, ko veido valsts nodeva

78,82 EUR (proporcionāli apmierinātajam prasījuma apmēram), ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR par prasības pieteikuma un paziņojumu

piegādi, kopā 83,52 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam labprātīgai sprieduma izpildei nosakāms termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 8., 93., 97., 190., 193., 195., 204.1, 250.25, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

Maza apmēra prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/ (/pers. A/), personas kods /personas kods/, par labu SIA „VIVUS”, reģistrācijas numurs 40103780710, pamatparādu 421,55

EUR, procentus par kapitāla lietošanu par periodu no 21.06.2014.līdz 21.09.2014. - 90,93 EUR, likumiskos nokavējuma procentus 12,96 EUR, kas

aprēķināti par periodu no 2014.gada 22.jūlija līdz 2014.gada 21.augustam, no 2014.gada 22.augusta līdz 2014.gada 21.septembrim, no 2014.gada

22.septembra līdz 2015.gada 24.janvārim un par 2015.gada 25.janvāri, kopā parādu 525,44 EUR (pieci simti divdesmit pieci euro 44 centi) un tiesas

izdevumus 83,52 EUR (astoņdesmit trīs euro 52 centi), bet pavisam kopā piedzīt 608,96 EUR (seši simti astoņi euro 96 centi).

Atzīt SIA „VIVUS”, reģistrācijas numurs 40103780710, tiesības saņemt likumiskos procentus 6% (seši procenti) gadā no nesamaksātās

pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Piedzītās summas samaksa veicama SIA „VIVUS”, reģistrācijas numurs 40103780710, norēķinu kontā AS „Swedbank”, konta

Nr.LV32HABA0551040107292.

Noraidīt SIA „VIVUS”, reģistrācijas numurs 40103780710, maza apmēra prasību daļā par nokavējuma procentu 408,59 EUR apmērā piedziņu.

Noteikt /pers. A/ (/pers. A/) termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas

2017.gada 1.marta, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese S.Hrebtova