Court dismisses appeal against administrative fine for unauthorized vehicle entry into restricted zone.

Lietas arhīva Nr. 1A-1087-20/5

ECLI:LV:RIRT:2020:0714.1A33108720.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020.gada 14.jūlijā

Rīgas rajona tiesa, tiesnese A.Briede, rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA “Evor.M” (turpmāk -

Sūdzības iesniedzēja), 40003321577, sūdzību par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas (turpmāk - Iestāde) 2020.gada 9.aprīļa lēmumu Nr.7-7/1300.3

(turpmāk - Lēmums).

Aprakstošā daļa

Rīgas rajona tiesā 2020.gada 7.maijā saņemta SIA “Evor.M” sūdzība par Iestādes Lēmuma atcelšanu. Ar Rīgas rajona tiesas 2020.gada 13.maija

lēmumu sūdzība pieņemta un ierosināta administratīvā lieta.

2020.gada 19.februārī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr.791312 par to, ka ar transportlīdzekli “Opel Corsa-E”, valsts

reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, 2019.gada 12.septembrī plkst.21.05 Jūrmalā, Priedaines satiksmes mezglā, iebraukts īpaša režīma zonā

Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi.

Pārkāptas Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas

pilsētas administratīvajā teritorijā” (turpmāk – Noteikumi) 5.punkta prasības, ar ko izdarīts administratīvais pārkāpums, par kuru atbildība paredzēta šo

noteikumu 49.punktā. Piemērots naudas sods 50 euro apmērā.

Nepiekrītot administratīvā pārkāpuma protokolam ZZ Nr.791312, Sūdzības iesniedzēja to pārsūdzēja Iestādē.

Ar Iestādes Lēmumu SIA “Evor.M” sūdzība noraidīta, bet administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr.791312 atstāts negrozīts.

Lēmumā norādīti šādi apsvērumi.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 272.pants nosaka, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā

pārkāpuma lietu, jānoskaidro - vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie

administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir

nozīme lietas pareizā izlemšanā.

LAPK 205.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka administratīvo pārkāpumu lietas izskata pašvaldību amatpersonas, kas pašvaldību domju

izdotajos Noteikumos pilnvarotas uzlikt sodus par šo noteikumu pārkāpšanu.

Noteikumu 48.punktā noteikts, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas amatpersonas kontrolē šo noteikumu prasību izpildi, sastāda

administratīvā pārkāpuma protokolus un uzliek administratīvos sodus par šo noteikumu pārkāpšanu. Noteikumu 49.punkts noteic, ka par Noteikumu

5.punkta pārkāpšanu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam vai turētājam 50 euro.

Noteikumu 5.punkts noteic, ka laika periodā no kalendārā gada 1.aprīļa līdz 30.septembrim transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša režīma zonā

Jūrmalā, ja iebraukšanas dienā saņemta caurlaide, izņemot Noteikumu 20.punktā noteiktos gadījumus.

Iebraucot Jūrmalā caur Priedaines satiksmes mezglu, saskaņā ar Noteikumu 8.2.apakšpunktu ir uzstādītas videotehniskās kontroles ierīces, kas

fiksē transportlīdzekļu iebraukšanu Jūrmalā. Sistēma apstrādā un uzkrāj ar fotokamerām fiksēto transportlīdzekļu datus un atlasa tos transportlīdzekļus,

kuri iebraukuši Jūrmalā, nesaņemot caurlaidi, un kas turpmāk nepieciešami transportlīdzekļu iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalā kontrolei un

Noteikumu pārkāpšanas gadījumā administratīvo sodu piemērošanai. Saņemot no Sistēmas fotofiksācijas, kas norāda uz Saistošo noteikumu

pārkāpšanu, Pašvaldības policija veic to izdruku. Fotofiksācijās skaidri attēlots transportlīdzeklis un tā valsts reģistrācijas numurs, kā arī tās satur ziņas

par iebraukšanas Jūrmalā datumu un laiku, un to, kāda fotokamera fiksējusi transportlīdzekli, atspoguļojot to ar GPS koordinātēm.

Noteikumu 21.punkts noteic, ka nodevu nemaksā, ja iebraukšanas dienā īpaša režīma zonā Jūrmalā saņemta caurlaide uz 21.1.-

21.9.apakšpunktos noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem.

Noteikumu 22.punkts paredz, ja persona atbilst Noteikumu 21.1.1.- 21.1.5.apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, no nodevas samaksas atbrīvo

vienu šīs personas lietošanā esošo Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrēto transportlīdzekli, ja pastāv kāds no Noteikumu 22.1. vai 22.2.punktā

noteiktajiem nosacījumiem.

Izdrukā no Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās Sistēmas kā transportlīdzekļa turētāja pārkāpuma izdarīšanas brīdī norādīta

Iesniedzēja, tātad Iesniedzējas pārstāvis aicināts uz lietas izskatīšanu Pašvaldības policijā pamatoti, jo transportlīdzeklis pārkāpuma izdarīšanas brīdī

neatbilda nevienam no Noteikumu 20. un 21.punkta kritērijiem.

Pašvaldības policija norāda, ka personas nodarījums kvalificējams kā administratīvais pārkāpums, ja ir konstatēta nodarījuma atbilstība

administratīvā pārkāpuma sastāvam, proti, ja konstatēts administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse. Konkrētajā

gadījumā administratīvā pārkāpuma objekts ir ar Noteikumiem aizsargātās intereses, respektīvi, kārtība, kādā personas var iebraukt ar autotransporta

līdzekļiem, tricikliem, kvadricikliem un motocikliem īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā. Pašvaldības policija norāda, ka,

konstatējot faktu, ka Iesniedzēja, iebraucot Jūrmalā, pārkāpusi Noteikumu 5.punkta prasības, konstatējams arī fakts, ka Iesniedzēja ar minēto

nodarījumu apdraudējusi ar Noteikumiem aizsargātās intereses. Savukārt par administratīvā pārkāpuma objektīvo pusi ir uzskatāms nodarījums, ka ar

Iesniedzējas turējumā esošo transportlīdzekli 2019.gada 12.septembrī plkst.21.05 iebraukts Jūrmalā, neiegādājoties caurlaidi. Citiem vārdiem, konstatēts

Iesniedzējas iebraukšanas Jūrmalā fakts, kā arī fakts, ka par Iesniedzējas transportlīdzekli nav veikta nodevas samaksa par iebraukšanas caurlaidi

Jūrmalā. Administratīvā pārkāpuma subjekts ir transportlīdzekļa turētāja - SIA “Evor.M” bet subjektīvā puse, proti, vainojamības subjektīvais elements

nav attiecināms uz juridiskām personām. Tas tādēļ, ka juridiskās personas psihiskā darbība nepastāv, un tāpēc par juridiskās personas vainu pat nedaudz

nav pamata runāt. Uz juridiskām personām iespējams attiecināt tikai vainojamības objektīvo elementu - faktu, ka prettiesiskā darbība vai bezdarbība ir

attiecināma uz juridisku personu (J.Briede, E.Danovskis, A.Kovaļevska. Administratīvās tiesības. Tiesu namu aģentūra, 2016.).

Noteikumu mērķis ir vērsts uz to, lai mazinātu satiksmes plūsmu caur pilsētas centru, kurā atrodas daudzi kultūrvēsturiskie pieminekļi,

kurortoloģijas objekti, iecienītas atpūtas vietas un viesu izmitināšanas mītnes, veicināt videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu, nodrošināt tūrisma,

kūrorta, infrastruktūras attīstību. Noteikumu 2.punktā ir noteikts, ka no nodevas iekasētos līdzekļus uzskaita pilsētas pamatbudžetā un izlieto tūrismam un

kūrorta attīstībai labvēlīgas vides radīšanai, vides aizsardzībai, kultūras pieminekļu aizsardzībai, kā arī sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai.

Pašvaldības policija norāda, ka Noteikumu mērķis ir sasniedzams tikai ievērojot Noteikumos noteiktās prasības, tādēļ Noteikumu prasību neievērošana

pati par sevi ir uzskatāma par tādu tiesisko interešu aizskārumu, kas ir pretrunā Noteikumu mērķim.

Faktiem, ka Iesniedzēja ir dibināta Jūrmalā un ka noteiktā laika posmā Iesniedzējas juridiskā adrese bija reģistrēta Jūrmalā, nav tiesiskas nozīmes,

vērtējot Iesniedzējas nodarījuma atbilstību administratīvā pārkāpuma sastāvam par Noteikumu 5.punkta prasību neievērošanu. Pašvaldības policija

norāda, ka saskaņā ar Noteikumu 21.2.apakšpunktu tiesiska nozīme, vērtējot to, vai Iesniedzējai kā juridiskajai personai bija tiesisks pienākums veikt

nodevas samaksu par transportlīdzekli, ir faktam, ka administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienā Iesniedzējas reģistrētā juridiskā adrese nebija

konstatējama Jūrmalā. Balstoties uz fakta, ka administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienā Iesniedzējas reģistrētā juridiskā adrese nebija Jūrmalā,

konstatējams, ka Iesniedzēja administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienā nebija atbrīvota no tiesiskā pienākuma veikt nodevas samaksu par

transportlīdzekļa iebraukšanas caurlaidi Jūrmalā saskaņā ar Noteikumu 21.2.apakšpunktu. Pašvaldības policija papildus norāda, ka arī faktam, ka dienā,

kad Pašvaldības policija ar administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.791312 pieņēma lēmumu par naudas soda uzlikšanu Iesniedzējai, Iesniedzējas

reģistrētā juridiskā adrese bija Jūrmalā, nav tiesiskas nozīmes.

Pašvaldības policija, norāda, ka savā darbībā ievēro likumību un rīkojas saskaņā ar tiesību normām, ko apstiprina ziņas par faktiem, kas

nostiprinātas administratīvā pārkāpuma protokolā ZZ Nr.791312 un izdrukā no dokumentu un procesu vadības sistēmas “Doclogix” par administratīvās

pārkāpumu lietvedības uzsākšanu.

Pašvaldības policija norāda, ka ievērojusi LAPK noteiktās tiesību normas attiecībā uz administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanu, izskatīšanu un

administratīvā soda piemērošanu. Papildus norāda, ka savā darbībā ievēro saprātīgu līdzsvaru starp efektīvu administratīvā pārkāpuma lietvedības vešanu

un administratīvā pārkāpuma procesā iesaistīto personu tiesību un tiesisko interešu ievērošanu, respektējot un ievērojot likumdevēja LAPK noteikto

administratīvā pārkāpuma lietvedības vešanas ietvaru laikā un telpā.

Noteikumi pieņemti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 13.punktu. Likuma “Par pašvaldībām” 45.panta pirmā daļa

noteic, ka spēkā esošie Noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajā un juridiskajai personai attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Likuma “Oficiālo publikāciju

un tiesiskās informācijas likums” 2.pants noteic, ka oficiālais izdevums “Latvijas Vēstnesis” (turpmāk - oficiālais izdevums) ir Latvijas Republikas

oficiālais izdevums, un tajā publicētā informācija ir oficiāla publikācija. Informāciju oficiālajā izdevumā publicē elektroniski šajā likumā un citos

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv. Oficiālā publikācija ir publiski ticama un saistoša. Neviens nevar aizbildināties ar

oficiālajā izdevumā publicēto tiesību aktu vai oficiālo paziņojumu nezināšanu. Norādāms, ka Noteikumu oficiālā publikācija Latvijas Republikas oficiālajā

izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicēta 2017.gada 2.februārī. Līdz ar to Iesniedzējai Noteikumi bija saistoši.

Balstoties uz juridiskajā literatūrā izteiktajām atziņām, juridiska persona kā atbildības subjekts var būt noteikta par tādu pārkāpumu, ko tā pēc

savas būtības nevar paveikt, taču administratīvais pārkāpums izdarīts juridiskas personas interesēs vai tās nepienācīgas kontroles pār saviem padotajiem

rezultātā. Pašvaldības policija norāda, ka, konstatējot faktu, ka Iesniedzēja ir transportlīdzekļa, ar kuru izdarīts Noteikumu pārkāpums, turētāja,

konstatējams Iesniedzējas vainojamības objektīvais elements, respektīvi, fakts, ka Noteikumu pārkāpums ir attiecināms uz Iesniedzēju.

Par Noteikumu pārkāpumu ir paredzēts viens, konstants soda veids un soda mērs - naudas sods 50 euro. Līdz ar to secināms, ka lietderības

apsvērumus tiesību normas piemērotajā vietā izdarījis tiesību normas izdevējs, Jūrmalas pilsētas pašvaldības dome, nosakot lietderīgumu piemērot

konkrētu soda veidu un mēru, ja konstatējama nodarījuma atbilstība administratīvā pārkāpuma sastāvam.

Administratīvais sods ietver sevī leģitīmus mērķus tā piemērošanā, proti, mērķi, kas tieši vērsts uz pārkāpēju - audzināt apzinīgu attieksmi pret

saviem pienākumiem un atbildību, kā arī mērķi aizsargāt valsts un sabiedrības intereses, personiskās tiesības un brīvības, kā arī nostiprināt likumību,

novērst tiesību pārkāpumus. Uzliktais administratīvais sods atbilst soda mērķim, pilda gan sodošu, gan preventīvu funkciju, lai turpmāk šādi pārkāpumi

netiktu pieļauti.

Pašvaldības policija norāda, ka Noteikumu pārkāpuma konstatēšana un vainīgo personu sodīšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu Noteikumu

saistošo spēku un vienveidīgu tiesību normu piemērošanu lietās, kurās personām tiek noteikta administratīvā atbildība par Noteikumu pārkāpšanu.

Iesniedzēja LAPK noteiktajā kārtībā pašvaldības policijā nav iesniegusi nevienu pierādījumu, kas pierādītu tādus tiesiski nozīmīgus apstākļus, kas

izslēgtu Iesniedzējas administratīvo atbildību par izdarīto pārkāpumu vai radītu saprātīgas šaubas par pārkāpuma esību.

Iesniedzējas vainojamība administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, iebraucot Jūrmalā bez caurlaides, ir pierādīta ar administratīvā pārkāpuma

protokolu ZZ Nr.791312, izdruku no Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās Sistēmas, Lursoft izdruku, fotofiksācijas izdruku no Sistēmas,

izdruku no dokumentu un procesu vadības sistēmas “Doclogix” par administratīvās pārkāpumu lietvedības uzsākšanu, izdruku par dienas caurlaižu iegādi

no iebraukšanas nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas “Qliksense” aplikācijas “Notikumu kontrole”, un Iesniedzēja pamatoti un likumīgi

saukta pie administratīvās atbildības.

Nepiekrītot 2020.gada 9.aprīļa Lēmumam, Sūdzības iesniedzēja vērsās Rīgas rajona tiesā. Sūdzībā norādīts, ka uzskata policijas lēmumu par

nepamatotu un pārsūdz to pilnā apmērā. Sabiedrība ir dibināta Jūrmalas pilsētā un visu tās pastāvēšanas laiku ir Jūrmalas pilsētas uzņēmums. Kļūdas un

nezināšanas dēļ tika nomainīta Sabiedrības juridiskā adrese, taču pati Sabiedrība nekur nepārvācās un turpināja strādāt Jūrmalā. Uz administratīvo

pārkāpumu protokolu sastādīšanas dienu Sabiedrības juridiskā adrese bija reģistrēta Jūrmalā.

Sabiedrība norāda, ka tās saimnieciskās darbības veids nav tranzīta satiksme. Sabiedrības transports izbrauc no Jūrmalas uz konkrēto adresi un

atgriežas atpakaļ uz Jūrmalu. Vēl jo vairāk, tās darbinieku acīs Sabiedrība bija un ir Jūrmalas uzņēmums, darbinieki nāk uz darbu Jūrmalā un viņu

zināšanas nav tik specializētas juridiskajās niansēs, tāpēc, saņemot transportu izbraukumam, darbinieks vienkārši apsēdās, brauca uz konkrēto objektu

un atgriezās uz Jūrmalu atpakaļ.

Vērš tiesas uzmanību, ka Noteikumu 2.punktā norādīta tieši tranzīta satiksme, taču šo nosacījumu policija ignorēja Sabiedrības apstrīdējumā, tas

vēlreiz norāda policijas paviršu attieksmi.

Sabiedrības līdz 2008.gada 18.janvārim juridiskā adrese bija /adrese/, līdz 2019.gada 4.janvārim - /adrese/, kā arī kopš 2020.gada 8.janvāra

juridiskā adrese ir /adrese/, arī līdz 2020.gada janvārim faktiskā firmas adrese bija Jūrmala.

Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija rīkojusies ļoti pavirši un ar formālu pieeju bez dziļas situācijas izpratnes. Pirmkārt, Sabiedrība netika sodīta

uzreiz pēc pirmās pārkāpuma reizes, respektīvi, ja tas tā notiktu, Sabiedrība kā likumpaklausīgs un atbildīgs tiesību subjekts uzreiz pārtrauktu likuma

pārkāpumu. Nesenā pagātnē iebraukšanas robežā uz Jūrmalu bija policijas pārstāvis, kurš uzrauga minēto noteikumu ievērošanu un pēc fakta bija tas

pareizais informācijas sniedzējs, kurš uz vietas skaidroja iebraukšanas noteikumus (tādējādi pašā sākumā gan atturot, gan ievērojami samazinot likuma

pārkāpumu reizes), taču optimizējot cilvēkresursus un aizstājot tos ar tehniku, šobrīd šādas iespējas vairs nav. Jebkuru juridiskas personas darbību vada

dzīvs cilvēks, fiziska persona. Nav kompetenti citēt grāmatas, juristu viedokli, tas ir tikai viņu viedoklis, savukārt likumu var komentēt tikai Augstāka

tiesa.

Sabiedrība nebija sodīta uzreiz pēc pirmā pārkāpuma, lai Sabiedrība pārtrauktu turpmākus likumpārkāpumus un patstāvīgi atturēties no

turpmākajiem pārkāpumiem. Administratīvie protokoli tika sastādīti un nosūtīti 2020.gada februārī, bet pārkāpums ir noticis 2019.gada septembrī, šis

fakts rada nopietnas aizdomas, ka policija nebija ieinteresēta atturēt Sabiedrību no pārkāpumiem, bet tikai pavairot administratīvā pārkāpuma protokolus

kā rezultātā iekasēt lielāku soda summu. Turklāt Sabiedrība norāda, ka iepriekšminēto noteikumu 5.punktā teikts, ka “laika periodā no kalendārā gada

1.aprīļa līdz 30.septembrim transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā, ja iebraukšanas dienā saņemta caurlaide (...)”. Izvērtējot

policijas rīcības secību rodas loģisks jautājums, vai tad Sabiedrībai ir paveicies, ka šajos noteikumos ir laika (sezonu) ierobežojums? Kas burtiski saglāba

Sabiedrību no policijas darbības paviršas formālās attieksmes, iekasējot sodu apmēru pēc iespējas vairāk?

Sabiedrība uzsver, ka soda mērķis nav peļņa, bet gan likumisks audzināšanas un atturēšanas līdzeklis, ar ko tiek nodrošināta kārtība un uzturēta

drošība valstī un sabiedrībā. Nav pieņemams tiesiskajā valstī, lai sods kļūtu par peļņas avotu, taču situācijas dziļākā izpēte rada savādāku lietas izskatu.

Viens no galvenajiem pierādījumiem ir tas, ka pati pašvaldības policija ir pārkāpusi savu kompetenci un LAPK 210.pantu, lēmumu attiecībā pret

SIA “Evor.M” ir pieņēmusi pašvaldības policija, nevis likumā paredzētā institūcija, kurai pakļauta administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana - Jūrmalas

pilsētas domes Administratīvā komisija.

LAPK 210.panta otrā daļa: pašvaldību administratīvās komisijas izskata arī administratīvo pārkāpumu lietas par pašvaldību saistošo noteikumu

pārkāpumiem. Arī LAPK 205.panta pirmās daļas 1.punktā noteikts, ka Administratīvo pārkāpumu lietas izskata: 1) pašvaldību administratīvās komisijas.

Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9.panta pirmās daļas nosacījumiem piemērojot normatīvos aktus, ievēro šādu ārējo

normatīvo aktu juridiskā spēkā hierarhiju: 1.Satversme; 2.likumi; 3.Ministru kabineta noteikumi; 4.pašvaldību saistošie noteikumi. Līdz ar to LAPK pantu

nosacījumiem ir augstāks juridiskais spēks, nekā Jūrmalas pašvaldības saistošiem noteikumiem, kaut arī 48.pants paredz, ka Jūrmalas pilsētas

pašvaldības policijas amatpersonas kontrolē šo noteikumu prasību izpildi, sastāda administratīvā pārkāpuma protokolus un uzliek administratīvos sodus

par šo noteikumu pārkāpšanu.

Saskaņā ar LAPK 238.1augstāka iestāde šā kodeksa izpratnē ir tās iestādes augstāka amatpersona, kuras kompetencē ir administratīvā

pārkāpuma lietas izskatīšana. Šajā konkrētajā gadījumā augstāka iestāde ir pašvaldību Administratīvā komisija.

Motīvu daļa

Vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietas materiālus, pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka sūdzība ir nepamatota un noraidāma.

Tiesa, pārbaudījusi Iestādes Lēmuma motivāciju, atzīst, ka tā ir pareiza un pilnībā pietiekama.

Iestāde, izvērtējot konkrētās lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, pamatoti atzina, ka Sūdzības iesniedzēja pamatoti saukta pie administratīvās

atbildības par Noteikumu 5.punkta prasību neievērošanu.

Iestādes Lēmums pieņemts likumīgi un pamatoti. Lēmums atbilst LAPK noteikumiem, izdots ievērojot procesuālos priekšnoteikumus un materiālo

tiesību normas, tādēļ tiesai nav pamata to atcelt.

LAPK 289.13panta trešā daļa noteic, ka gadījumā, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka Iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un

pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas Iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams. Tiesa pievienojas Iestādes motivācijai un līdz ar to izvērstāku argumentu izklāstu šajā sakarā nenorāda.

Noteikumu 5.punkts noteic, ka laika periodā no kalendārā gada 1.aprīļa līdz 30.septembrim transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša režīma zonā

Jūrmalā, ja iebraukšanas dienā saņemta caurlaide.

Noteikumu 23.punkts noteic, ka caurlaide ir elektronisks ieraksts informācijas sistēmā, kuram piešķirts identifikācijas numurs. Caurlaidi izsniedz uz

konkrētu transportlīdzekli, un tā ir derīga no nodevas vai maksas pakalpojuma apmaksas dienas plkst.00.00 vai norādītā caurlaides derīguma sākuma

datuma plkst.00.00.

No lietas materiāliem ir redzams, ka Sūdzības iesniedzējai 2020.gada 19.februārī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr.791312 par

to, ka 2019.gada 12.septembrī plkst.21.05 transportlīdzeklis “Opel Corsa-E”, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, iebrauca īpaša režīma

zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi.

Tiesa atzīst, ka lietā esošā foto fiksācija, kurā attēlots konkrētā transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurs, ziņas par iebraukšanas datumu un laiku

Jūrmalā, un to, kāda fotokamera fiksējusi transportlīdzekli, atspoguļojot to ar GPS koordinātēm, apstiprina, ka Sūdzības iesniedzējai turējumā esošais

transportlīdzeklis administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā iebrauca īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā.

Ar lietas materiāliem pierādīts, ka transportlīdzekļa “Opel Corsa-E”, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, turētājs ir Sūdzības

iesniedzēja.

Saskaņā ar Noteikumu 49.punktu par Noteikumu 5.punkta pārkāpšanu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam vai turētājam.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 1.pantu transportlīdzekļa turētājs ir fiziskā vai juridiskā persona, kura uz tiesiska pamata (mantas īres, nomas,

patapinājuma līgums u.c.) lieto transportlīdzekli.

Pārbaudot lietā esošo izdruku no Ceļu satiksmes drošības direkcijas datu bāzes, tiesa konstatē, ka vienīgā persona, kura ir norādīta kā

transportlīdzekļa turētājs ir Sūdzības iesniedzēja.

Noteikumu 20.punktā norādīti subjekti, kas nodevu nemaksā un var iebraukt bez caurlaides īpaša režīma zona Jūrmalā. No lietas materiāliem izriet,

ka transportlīdzeklis “Opel Corsa-E”, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, uz administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienu neatbilst nevienam

no Noteikumu 20.punkta nosacījumiem, tādējādi tam 2019.gada 12.septembrī bija nepieciešama caurlaide iebraukšanai īpaša režīma zonā Jūrmalā.

Noteikumu 21.2.punkts noteic, ka nodevu nemaksā, ja iebraukšanas dienā īpaša režīma zonā Jūrmalā saņemta caurlaide par juridiskajai personai,

kuras Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā norādītā juridiskā adrese reģistrēta Jūrmalas pilsētā, īpašumā vai turējumā esošo transportlīdzekli.

Kā izriet no lietas materiāliem, tad no 2019.gada 4.septembra līdz 2020.gada 8.janvārim Sūdzības iesniedzējas juridiskā adrese bija /adrese/ (lietas

28.lapa), līdz ar to tiesa konstatē, ka pārkāpuma izdarīšanas dienā – 2019.gada 12.septembrī, Sūdzības iesniedzējai pirms iebraukšanas īpaša režīma

zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā bija jāiegādājas caurlaide, neatkarīgi no iebraukšanas mērķa.

Noteikumi ir pieņemti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 13.punktu, un minētā likuma 45.panta pirmā daļa noteic, ka

spēkā esošie noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

No iepriekšminētajām Noteikumu normām secināms, ka iebraucot Jūrmalā fizisko un juridisko personu īpašumā reģistrētajiem transportlīdzekļiem,

ja nepienākas Noteikumos paredzētie atvieglojumi vai atbrīvojumi no nodevas samaksas, ir jāiegādājas vai jānoformē caurlaide, neatkarīgi no

iebraukšanas mērķa.

Lietā noskaidrots, ka SIA “Evor.M” administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienā caurlaides nepieciešamību transportlīdzeklim “Opel Corsa-E”,

valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, Jūrmalas pilsētas domē elektroniski vai klātienē nav pieteikusi, kā arī nav to iegādājusies arī Jūrmalā

uzstādītajos dienas caurlaides apmaksas aparātos, tādējādi secināms, ka transportlīdzeklim “Opel Corsa-E”, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas

numurs/, 2019.gada 12.septembrī plkst.21.05 nebija noformēta caurlaide, lai iebrauktu īpaša režīma zonā Jūrmalā, ko konstatējis Jūrmalas pilsētas

pašvaldības policijas atbildīgais darbinieks, veicot minētā transportlīdzekļa caurlaides derīguma pārbaudi un sastādot par to ziņojumu 2019.gada

22.oktobrī (lietas 25.lapa).

Līdz ar to par pierādītu atzīstams, ka Sūdzības iesniedzēja ir pārkāpusi Noteikumu 5.punkta prasības.

Sūdzībā norādīts, ka kļūdas un nezināšanas dēļ tika nomainīta Sabiedrības juridiskā adrese, uz administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas

dienu Sabiedrības juridiskā adrese bija reģistrēta Jūrmalā.

Tiesa norāda, ka nav nozīmes tam, ka uz administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas dienu Sūdzības iesniedzējas juridiskā adrese bija

Jūrmalā, bet ir jāņem vērā tas, kur bija reģistrēta juridiskā adrese pārkāpuma izdarīšanas dienā, jo sods uzlikts par 2019.gada 12.septembrī izdarītu

pārkāpumu.

Sūdzībā norādīts, ka Sabiedrības saimnieciskās darbības veids nav tranzīta satiksme un Noteikumu 2.punktā norādīta tieši tranzīta satiksme.

Noteikumu 2.punktā noteiks, ka Noteikumu mērķis ir ierobežot tranzīta satiksmi caur Jūrmalas pilsētas teritoriju un veicināt videi draudzīgāku

transportlīdzekļu izmantošanu, savukārt Noteikumu 5.punktā noteikts, ka laika periodā no kalendārā gada 1.aprīļa līdz 30.septembrim

transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā, ja iebraukšanas dienā saņemta caurlaide, izņemot šo noteikumu 20.punktā noteiktos

gadījumus.

Tiesa norāda, ka Sūdzības iesniedzēja ir saukta pie administratīvās atbildības par Noteikumu 5.punka neievērošanu, Noteikumu 2.punktā minēts to

mērķis.

Sūdzības iesniedzējas ieskatā pašvaldības policija rīkojusies ļoti pavirši, jo netika sodīti uzreiz pēc pirmās pārkāpuma reizes. Tiesa atzīst minēto par

nepamatotu.

Ar tehniskajām ierīcēm (videoiekārtām) pārkāpums sākotnēji tiek fiksēts Informatīvajā sistēmā (turpmāk - Sistēma), proti, šīs ziņas tiek fiksētas,

bet policijas iestādē tiek saņemtas tad, kad ir veikta šo ziņu apstrāde un sistematizēšana, ņemot vērā Noteikumu regulējumu un Jūrmalas pilsētas

pašvaldības noteikumus “Transportlīdzekļu iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalas teritorijā nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas

organizatoriskie un lietošanas noteikumi Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā”, kas apstiprināti ar Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 25.aprīļa rīkojumu

Nr.1.1-14/141. Sistēma pati par sevi nefiksē pārkāpumu, atbilstoši Noteikumu 9.punktam, tā kalpo informācijas uzkrāšanai un apstrādei attiecībā uz tiem

transportlīdzekļiem, kas iebrauc Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā. Pašvaldības policijai nav iespējas uzreiz piemērot sodu par izdarīto

pārkāpumu, jo ziņas par izdarīto pārkāpumu tiek saņemtas tikai pēc noteiktu darbību veikšanas.

Turklāt personai pašai ir pienākums izpildīt normatīvo aktu prasības, tajā skaitā, nepieciešamības gadījumā iegādāties caurlaidi, lai iebrauktu īpaša

režīma zonā Jūrmalas pilsētā, līdz ar ko arī neizveidotos situācija, kad Sūdzības iesniedzēja tiktu sodīta par Noteikumu 5.punkta neievērošanu.

Pašvaldības policijas pienākumos neietilpst atgādināt vai brīdināt transportlīdzekļa īpašnieku vai turētāju par to, ka iebraucot īpaša režīma zonā, tā nav

iegādājusies nepieciešamo caurlaidi.

Tiesa norāda, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums pašvaldības policijai uzliek par pienākumu sodīt personas, kas ir pārkāpušas Noteikumus.

Saskaņā ar LAPK 1.pantu administratīvais sods ietver sevī leģitīmus mērķus tā piemērošanā, proti, mērķi, kas tieši vērsts uz pārkāpēju – audzināt

apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību, kā arī mērķi aizsargāt valsts un sabiedrības intereses, personiskās tiesības un brīvības, kā arī

nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka Sūdzības iesniedzēja pamatoti ir saukta pie administratīvās atbildības un sods 50 euro apmērā par

pārkāpumu uzlikts atbilstoši Noteikumu 49.punktam.

Sūdzībā norādīts, ka pašvaldības policija ir pārkāpusi savu kompetenci un LAPK 210.pantu, jo institūcija, kurai pakļauta administratīvo lietu

izskatīšana bija Jūrmalas pilsētas domes Administratīvā komisija.

Atbilstoši LAPK 206.pantam attiecīgās institūcijas (amatpersonas), kas pilnvarotas izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, izskata tās saskaņā ar

savu kompetenci, kas noteikta LAPK un pašvaldību domju izdotajos saistošajos noteikumos. LAPK 211. 2pantā noteikts, ka kontroli pār pašvaldības

domes izdoto saistošo noteikumu ievērošanu realizē attiecīgās domes pilnvarotas institūcijas (amatpersonas).

Tiesa norāda, ka atbilstoši Noteikumu 48.punktam, Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas amatpersonas kontrolē šo noteikumu prasību izpildi,

sastāda administratīvā pārkāpuma protokolus un uzliek administratīvos sodus par Noteikumu pārkāpšanu.

Savukārt LAPK 238.1panta ceturtā daļa noteic, ka augstāka iestāde šā kodeksa izpratnē ir tās iestādes augstāka amatpersona, kuras kompetencē

ir administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana.

Tādējādi Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija nav pārkāpusi savu kompetenci, bet pildījusi pienākumus savas kompetences ietvaros, kas noteiktas

speciālajā normatīvajā aktā.

Kā izriet no administratīvā pārkāpuma protokola ZZ Nr.791312, tad to sastādījis un sodu pieņēmis Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas

inspektors R.Bračs, līdz ar ko konstatējams, ka augstāka iestāde konkrētajā gadījumā ir Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieks, kurš ir

pieņēmis 2020.gada 9.aprīļa lēmumu Nr.7-7/1300.3, līdz ar ko tiesa nekonstatē, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija būtu pārkāpusi savu

kompetenci.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, vairākkārt savos nolēmumos norādījis, ka

no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav jāsaprot kā

prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesai ir jāuzklausa argumenti, bet nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai atbildēt uz

jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Senāta 2010.gada 11.marta

sprieduma lietā Nr.SKA-66/2010 14.punktu, 2012.gada 21.februāra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-186/2012 10.punktu, 2013.gada

1.jūlija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-584/2013 10.punktu). Tiesa nevērtē citus Sūdzības iesniedzējas argumentus, jo tie nav atzīstami par

nozīmīgiem no tiesību viedokļa, kā arī tie neietekmē tiesas izdarītos secinājumus.

Tiesa atzīst, ka Sūdzības iesniedzējai administratīvais sods piemērots pamatoti un tiesiski, atbilstoši Noteikumos noteiktajam soda apmēram. Soda

uzlikšana atbilst LAPK 32.panta prasībām. Ņemot vērā administratīvā soda preventīvo raksturu, tiesa uzskata, ka ar to ir sasniedzams LAPK 22.pantā

noteiktais mērķis, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu

ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka Iestādes Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā ir pamatots un atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma Pārejas noteikumu 2.punktu, LAPK 289.12panta otrās daļas 1.punktu, tiesa

nosprieda

atstāt negrozītu Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2020.gada 9.aprīļa lēmumu Nr.7-7/1300.3 un noraidīt SIA “Evor.M” sūdzību.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas tiesā,

iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā.

Pilns spriedums sagatavots un pieejams tiesas kancelejā 2020.gada 14.jūlijā.

Rīgas rajona tiesas tiesnese A.Briede