Insurance subrogation claim dismissed due to unproven ownership and causation of flood damage.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the insurance company's subrogation claim against the city council for flood damage to a neighboring apartment. The plaintiff failed to prove the defendant owned the damaged property or that the defendant's actions legally caused the loss. Consequently, the court ruled that the insurance payout alone does not establish the necessary elements for a liability claim.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likums 5. p., 8. p., 96. p., 97. p., 193.-195. p., 250.25. p., 250.27. p.; A subrogation claim requires proof of the defendant's ownership of the damaged property and a legal causal link between their conduct and the loss, which the insurance payout alone does not establish.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RIRT:2020:1029.C33393520.3.S
Lietas Nr.C33393520
Lietas arhīva Nr.C-3935-20/27
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2020.gada 29.oktobrī
Rīgas rajona tiesas
tiesnese G.Viļumsone,
rakstveida procesā izskatīja civillietu Seesam Insurance AS Latvijas filiāle vienkāršotās procedūras prasībā pret Jūrmalas pilsētas domi par naudas
piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] Prasītāja Seesam Insurance AS Latvijas filiāle 2020.gada 15.jūnijā cēlusi tiesā vienkāršotās procedūras prasību pret atbildētāju Jūrmalas
pilsētas domi par naudas piedziņu. Prasības pieteikumā norādīts tālāk minētais.
[1.1] Starp prasītāju un /pers. C/ tika noslēgts apdrošināšanas līgums 18/195/004737/16 uz kuras pamata bija apdrošināts dzīvoklis pēc adreses
/adrese/. Polises darbības termiņš bija no 2016.gada 30.novembra līdz 2019.gada 29.novembrim Polises darbības laikā dzīvoklis bija appludināts, par
ko mājas apsaimniekotājs sastādīja aktu, norādot, ka ūdens noplūde notika no augšējā dzīvokļa Nr.59, kurā plīsa karstā ūdens pievadcaurule virtuvē
zem izlietnes. Zemesgrāmatā tiesības uz visu nekustamo īpašumu, tajā skaitā Nr.59, ir nostiprinātas Atbildētājam.
Prasītājs apsekoja salieto dzīvokli, sastādīja attiecīgo aktu un, balstoties uz sastādītās tāmes, atskaitot pašrisku, izmaksāja cietušā dzīvokļa
īpašniecei apdrošināšanas atlīdzību 1 317,60 euro par dzīvokļa remontu. Saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.pantu, apdrošinātājs kas ir
izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās summas apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem,
izņemot gadījumu, kad ir nodarīts kaitējums personas dzīvībai, veselībai vai fiziskajam stāvoklim. Apdrošinātājam, kas izmaksājis apdrošināšanas
atlīdzību, ir subrogācijas tiesības, pārņemot personu apdrošināšanas gadījumus.
Kā ir konstatēts ar aktu, saliešana notika sakarā ar ūdens noplūdi dzīvoklī Nr.59 atbildētājam, kā dzīvokļa īpašniekam, bija pienākums sekot, lai
viņam dzīvoklī esošas komunikācijas un sadzīves tehnika būtu labā tehniskā kārtībā, lai neappludinātu kaimiņa dzīvokli.
[1.2] Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 1635., 1652., 1735., 1756., 1775., 1779.pantu Dzīvokļa īpašuma likuma 14.pantu, Apdrošināšanas
līguma likuma 45.pantu, likuma “Par apdrošināšanas līguma” 40.panta pirmo daļu, lūdz tiesu
- piedzīt no atbildētāja galveno parādu 1 438,60 euro, kas sastāv no izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības 1 317,60 euro un fiksētās maksas
saskaņā ar sadarbības līgumu 121 euro;
- piedzīt likumiskos procentus 13,83 euro par laika posmu no 2019.gada 22.aprīļa līdz 2019.gada 26.jūnijam;
- piedzīt no atbildētāja visus tiesas izdevumus, t.sk. valsts nodevu 217,86 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,47 euro
- noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no galvenā parāda.
[2] Atbildētājam Civilprocesa likuma 250.21panta noteiktajā kārtībā nosūtīts prasības pieteikuma noraksts rakstveida paskaidrojumu sniegšanai,
izskaidrojot Civilprocesa likuma 74.pantā noteiktās pušu procesuālās tiesības un pienākumus.
Tiesā 2020.gada 24.jūlijā saņemti atbildētāja paskaidrojumi kuros norādīts, ka prasību neatzīst. Paskaidrojumos norādīts tālāk minētais.
Atbildētājs norāda, ka 2019.gada 23.martā saņēma prasītājas pilnvarotās personas SIA “Julianus Inkasso” 2019.gada 21.marta vēstuli
Nr.1850163, ar kuru atbildētāju informēja par 2018.gada 4.februārī notikušās dzīvokļa Nr.57 nopūdināšanas rezultātā nodarītajiem zaudējumiem
1 317,60 euro apmērā, aicināja atbildētāju labprātīgi atlīdzināt radītos zaudējumus labprātīgi līdz 2019.gada 2.aprīlim un brīdināja, ka pretējā gadījumā
tiks celta prasība tiesā par parāda summas, likumisko procentu, lietas administrēšanas izmaksu un tiesas izdevumu piedziņu.
Uz minēto vēstuli atbildētāja sniedza 2019.gada 1.aprīļa atbildi Nr.1.1-37/1884, kurā norādīja, ka līdz ar 2000.gada 16.jūnijā noslēgto pirkuma
līgumu ir mainījies dzīvokļa Nr.59 īpašnieks /adrese/, īpašnieks, un saskaņā ar pirkuma līgumu dzīvoklis nodots pircēja īpašumā līdz ar līguma
parakstīšanas brīdi.
Atbildētāja ar 2019.gada 4.aprīļa vēstuli Nr.1.1-39/2069 informēja dzīvokļa Nr.59 īpašnieci par saņemto vēstuli no prasītājas par dzīvokļa
nopludināšanas faktu un zaudējumu atmaksu, kā arī vērsta īpašnieces uzmanību, ka saskaņā ar Zemesgrāmatas likuma 1.pantu nekustamā īpašuma
ierakstīšana zemesgrāmatā ir obligāta.
Ņemot vērā minēto atbildētājs uzskata, ka nav tiesiska pamata atlīdzināt prasības pieteikumā norādītos zaudējumus 1438,60 euro un likumiskos
procentus 13,83 euro, kopā 1 452,43 euro, par dzīvokļa Nr./adrese/, radīto noplūdi, kā rezultātā tika appludināts un bojāts dzīvoklis Nr./adrese/, jo kā
iepriekš norādīts, atbildētājs nav dzīvokļa Nr.59 īpašnieks. Tādēļ atbildētājs uzskata, ka prasītāja prasība nav pamatota un pilnībā noraidāma.
[3] Tā kā lietas dalībnieki nelūdza lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz
Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu lietas izskatīšana tika nozīmēta rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem paziņots likumā noteiktajā
kārtībā.
Motīvu daļa
[4] Pārbaudījusi civillietas materiālus un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība kā nepamatota ir noraidāma šādu
apstākļu dēļ.
[4.1] Civilprocesa likuma 192. pants noteic, ka tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata,
nepārsniedzot prasījuma robežas.
Prasība par zaudējumu 1438,60 euro apmērā celta, pamatojoties uz tiesību normām, kas nosaka zaudējumu atlīdzības pienākumu, proti, ka
pienākums atlīdzināt zaudējumus ir tam, kas ar savu darbību vai bezdarbību tos nodarījis.
Civillikuma 1770.pants noteic, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Atbilstoši Civillikuma 1775.pantam, katrs
zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai
bezdarbību nodarījis.
Mūsdienu valodā ar jēdzienu “zaudējums” saprot jebkādu mantas samazinājumu, zudumu vai bojājumu, kā arī peļņas atrāvumu un citas mantiski
novērtējamas tiesību aizskāruma sekas (Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K.
Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Mans īpašums 1998., 267.lpp.).
Ar lietā esošo Privātpersonu īpašuma apdrošināšanas polisi Nr.18/195/004737/16 pierādīts, ka starp prasītāju un /pers. C/ noslēgts
apdrošināšanas līgums uz kuras pamata bija apdrošināts dzīvoklis pēc adreses /adrese/, par laika posmu no 2016.gada 30.novembra līdz 2019.gada
29.novembra.
No prasības pieteikumam pievienotā 2018.gada 19.decembra pārbaudes akta secināms, ka dzīvokļa īpašumā Nr.57, /adrese/, notikusi vienreizēja
karstā ūdens noliešana no augšas. Pēc saņemtās informācijas no santehniķu brigādes dzīvokļa īpašumā Nr.59 ir plīsusi karstā ūdens pievadcaurule virtuvē
zem izlietnes, salejot dzīvokļa īpašumu Nr.57.
Atbildētājs apstrīd prasītājas apgalvojumu, ka būtu pieļāvis prettiesisku bezdarbību un būtu vainojams zaudējumu nodarīšanā, jo atbilstoši
2000.gada 16.jūnija pirkuma līgumam Jūrmalas dzīvojamo māju privatizācijas komisija, kas rīkojas saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību
dzīvojamo māju privatizāciju” un Nolikumu, kas apstiprināts ar Jūrmalas domes 1995.gada 5.oktobra lēmumu, /pers. G/, pamatojoties uz Jūrmalas
dzīvojamo māju privatizācijas komisijas 2000.gada 19.aprīļa lēmumu Nr.8 par attiecīgo objektu privatizāciju un Latvijas Hipotēku un zemes bankas
apstiprinājumu par maksājumu veikšanu, pārdots dzīvoklis Nr.59, identifikācijas Nr./numurs/, kura adrese ir /adrese/.
Prasītāja lūdz piedzīt parādu 1 438,60 euro likumiskos procentus 13,83 euro. Atlīdzības summu veido dzīvoklim nodarīto zaudējumu novēršanas
izdevumi 1 317,60 euro apmērā, proti, remontdarbi iepriekšējā stāvokļa atjaunošanai un fiksētā maksa saskaņā ar sadarbības līgumu Nr.01767-10-
14A, 121 euro.
Saskaņā ar Apdrošināšanas līguma likuma 45.pantu, apdrošinātājs izmaksātās summas apmērā, pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu,
kas ir atbildīga par zaudējumiem. Pamatojoties uz norādīto prasītājai ir prasījuma tiesības pret atbildētāju.
Tiesa konstatē, ka starp pusēm pastāv strīds par to vai atbildētājam ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas radušies apdrošinātajam dzīvoklim.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 10.pantam puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā. Savukārt, Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā
daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība.
Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
No lietās esošās Lokālās tāmes Nr.40-28/12/2018-S konstatēts, ka dzīvokļa /adrese/, remonta izmaksas sastāda 1 387,60 euro. Savukārt no
2019.gada 14.janvāra AS “Swedbank” maksājuma uzdevuma Nr.19-019003 redzams, ka /pers. C/ izmaksāta atlīdzība 1 317,60 euro.
Atbilstoši Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumam Nr./numurs/nekustamais īpašumu /adrese/, pieder Jūrmalas pilsētas pašvaldībai.
Savukārt pierādījumi par īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu /adrese/, pieteikumam nav pievienoti.
Pārbaudot 2000.gada 16.jūnija pirkuma līgumu secināms, ka nekustamais īpašums /adrese/, pārdots /pers. G/, dzīvokļa identifikācijas Nr./numurs/
Pārbaudot Tiesu informatīvajā sistēmā pieejamos Valsts zemes dienesta un Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datus, tiesa secināja, ka
nekustamais īpašums /adrese/, nav identificējams, līdz ar to arī tiesai nav iespējams pārbaudīt īpašuma tiesības uz minēto nekustamo īpašumu.
Kā atzīts tiesību teorijā, zaudējumu piedziņas prasības apmierināšanai nepieciešams konstatēt zaudējuma atlīdzināšanas priekšnoteikumus jeb
atlīdzības pamatus: 1) personas prettiesiska darbība vai bezdarbība; 2) personas vaina; 3) zaudējumu esamība un to konkrēts apmērs; 4) cēloņsakarība
starp prettiesisko darbību un zaudējumiem.
Tiesa uzskata, ka prasītājs nav pierādījis faktu, ka atbildētājam pieder nekustamais īpašums /adrese/, un ka atbildētājs uz likuma pamata būtu
rīkojies prettiesiski, ka nebūtu veicis kādus tam no likuma izrietošus pienākumus un šo pienākumu neveikšanas rezultātā cēloņsakarīgi būtu nodarīti
zaudējumi nekustamajam īpašumam /adrese/.
Prasības pieteikumā norādītie apsvērumi nevar būt par pamatu, lai no atbildētāja prasītāja labā piedzītu zaudējumus, ko veido izmaksātā
apdrošināšanas atlīdzība, saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu.
Viens no Civilprocesa likuma pamatprincipiem ir dispozitivitātes princips, proti, puse pati izvēlas, vai vērsties tiesā, pati noteic sava prasījuma
apmēru, pati izvēlas izmantojamos procesuālos līdzekļus, pierādījumus savu iebildumu pamatošanai un pretējās puses prasījumu atspēkošanai.
Prasītājam, ceļot tiesā prasību, jāapsver savā rīcībā esošie pierādījumi, kas iesniedzami tiesai, lai pamatotu prasību. Apdrošināšanas atlīdzības
izmaksa pati par sevi nepierāda personas, kas tiek vainota zaudējumu nodarīšanā, prettiesisko rīcību un cēloņsakarību starp zaudējumiem un personas
rīcību. Pie apstākļiem, kad atbildētājs prasību neatzīst, prasītājam ir pienākums pierādīt visu zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumu pastāvēšanu, kas
konkrētajā gadījumā nav izdarīts, līdz ar ko celtā prasība par izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības piedziņu atzīstama par nepamatotu un noraidāmu.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai un 96.panta piektajai daļai tiesa pierādījumus neiegūst, bet pamato spriedumu uz lietas
dalībnieku iesniegtajiem pierādījumiem un sniegtajiem paskaidrojumiem. Citiem vārdiem, tiesai, izskatot lietu, jānoskaidro lietas apstākļi, kas ietilpst
pierādīšanas priekšmetā - prasības pamata fakti un atbildētāja iebildumu pamata fakti.
[4.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu, tiesai nav pienākuma lemt par tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu prasītājam, ja prasība tiek
noraidīta.
Rezolutīvā daļa
[5] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 96.panta piekto daļu, 97, 193. -195.pantu, 250.25 un 250.27
pantu, tiesa
nosprieda
Seesam Insurance AS Latvijas filiāle vienkāršotās procedūras prasību pret Jūrmalas pilsētas domi par naudas piedziņu noraidīt.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas
rajona tiesā, Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajos gadījumos.
Tiesnese G.Viļumsone