Insurance subrogation claim dismissed due to unproven ownership and causation of flood damage.

ECLI:LV:RIRT:2020:1029.C33393520.3.S

Lietas Nr.C33393520

Lietas arhīva Nr.C-3935-20/27

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2020.gada 29.oktobrī

Rīgas rajona tiesas

tiesnese G.Viļumsone,

rakstveida procesā izskatīja civillietu Seesam Insurance AS Latvijas filiāle vienkāršotās procedūras prasībā pret Jūrmalas pilsētas domi par naudas

piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Prasītāja Seesam Insurance AS Latvijas filiāle 2020.gada 15.jūnijā cēlusi tiesā vienkāršotās procedūras prasību pret atbildētāju Jūrmalas

pilsētas domi par naudas piedziņu. Prasības pieteikumā norādīts tālāk minētais.

[1.1] Starp prasītāju un /pers. C/ tika noslēgts apdrošināšanas līgums 18/195/004737/16 uz kuras pamata bija apdrošināts dzīvoklis pēc adreses

/adrese/. Polises darbības termiņš bija no 2016.gada 30.novembra līdz 2019.gada 29.novembrim Polises darbības laikā dzīvoklis bija appludināts, par

ko mājas apsaimniekotājs sastādīja aktu, norādot, ka ūdens noplūde notika no augšējā dzīvokļa Nr.59, kurā plīsa karstā ūdens pievadcaurule virtuvē

zem izlietnes. Zemesgrāmatā tiesības uz visu nekustamo īpašumu, tajā skaitā Nr.59, ir nostiprinātas Atbildētājam.

Prasītājs apsekoja salieto dzīvokli, sastādīja attiecīgo aktu un, balstoties uz sastādītās tāmes, atskaitot pašrisku, izmaksāja cietušā dzīvokļa

īpašniecei apdrošināšanas atlīdzību 1 317,60 euro par dzīvokļa remontu. Saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.pantu, apdrošinātājs kas ir

izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās summas apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem,

izņemot gadījumu, kad ir nodarīts kaitējums personas dzīvībai, veselībai vai fiziskajam stāvoklim. Apdrošinātājam, kas izmaksājis apdrošināšanas

atlīdzību, ir subrogācijas tiesības, pārņemot personu apdrošināšanas gadījumus.

Kā ir konstatēts ar aktu, saliešana notika sakarā ar ūdens noplūdi dzīvoklī Nr.59 atbildētājam, kā dzīvokļa īpašniekam, bija pienākums sekot, lai

viņam dzīvoklī esošas komunikācijas un sadzīves tehnika būtu labā tehniskā kārtībā, lai neappludinātu kaimiņa dzīvokli.

[1.2] Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 1635., 1652., 1735., 1756., 1775., 1779.pantu Dzīvokļa īpašuma likuma 14.pantu, Apdrošināšanas

līguma likuma 45.pantu, likuma “Par apdrošināšanas līguma” 40.panta pirmo daļu, lūdz tiesu

- piedzīt no atbildētāja galveno parādu 1 438,60 euro, kas sastāv no izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības 1 317,60 euro un fiksētās maksas

saskaņā ar sadarbības līgumu 121 euro;

- piedzīt likumiskos procentus 13,83 euro par laika posmu no 2019.gada 22.aprīļa līdz 2019.gada 26.jūnijam;

- piedzīt no atbildētāja visus tiesas izdevumus, t.sk. valsts nodevu 217,86 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,47 euro

- noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no galvenā parāda.

[2] Atbildētājam Civilprocesa likuma 250.21panta noteiktajā kārtībā nosūtīts prasības pieteikuma noraksts rakstveida paskaidrojumu sniegšanai,

izskaidrojot Civilprocesa likuma 74.pantā noteiktās pušu procesuālās tiesības un pienākumus.

Tiesā 2020.gada 24.jūlijā saņemti atbildētāja paskaidrojumi kuros norādīts, ka prasību neatzīst. Paskaidrojumos norādīts tālāk minētais.

Atbildētājs norāda, ka 2019.gada 23.martā saņēma prasītājas pilnvarotās personas SIA “Julianus Inkasso” 2019.gada 21.marta vēstuli

Nr.1850163, ar kuru atbildētāju informēja par 2018.gada 4.februārī notikušās dzīvokļa Nr.57 nopūdināšanas rezultātā nodarītajiem zaudējumiem

1 317,60 euro apmērā, aicināja atbildētāju labprātīgi atlīdzināt radītos zaudējumus labprātīgi līdz 2019.gada 2.aprīlim un brīdināja, ka pretējā gadījumā

tiks celta prasība tiesā par parāda summas, likumisko procentu, lietas administrēšanas izmaksu un tiesas izdevumu piedziņu.

Uz minēto vēstuli atbildētāja sniedza 2019.gada 1.aprīļa atbildi Nr.1.1-37/1884, kurā norādīja, ka līdz ar 2000.gada 16.jūnijā noslēgto pirkuma

līgumu ir mainījies dzīvokļa Nr.59 īpašnieks /adrese/, īpašnieks, un saskaņā ar pirkuma līgumu dzīvoklis nodots pircēja īpašumā līdz ar līguma

parakstīšanas brīdi.

Atbildētāja ar 2019.gada 4.aprīļa vēstuli Nr.1.1-39/2069 informēja dzīvokļa Nr.59 īpašnieci par saņemto vēstuli no prasītājas par dzīvokļa

nopludināšanas faktu un zaudējumu atmaksu, kā arī vērsta īpašnieces uzmanību, ka saskaņā ar Zemesgrāmatas likuma 1.pantu nekustamā īpašuma

ierakstīšana zemesgrāmatā ir obligāta.

Ņemot vērā minēto atbildētājs uzskata, ka nav tiesiska pamata atlīdzināt prasības pieteikumā norādītos zaudējumus 1438,60 euro un likumiskos

procentus 13,83 euro, kopā 1 452,43 euro, par dzīvokļa Nr./adrese/, radīto noplūdi, kā rezultātā tika appludināts un bojāts dzīvoklis Nr./adrese/, jo kā

iepriekš norādīts, atbildētājs nav dzīvokļa Nr.59 īpašnieks. Tādēļ atbildētājs uzskata, ka prasītāja prasība nav pamatota un pilnībā noraidāma.

[3] Tā kā lietas dalībnieki nelūdza lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu lietas izskatīšana tika nozīmēta rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem paziņots likumā noteiktajā

kārtībā.

Motīvu daļa

[4] Pārbaudījusi civillietas materiālus un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība kā nepamatota ir noraidāma šādu

apstākļu dēļ.

[4.1] Civilprocesa likuma 192. pants noteic, ka tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata,

nepārsniedzot prasījuma robežas.

Prasība par zaudējumu 1438,60 euro apmērā celta, pamatojoties uz tiesību normām, kas nosaka zaudējumu atlīdzības pienākumu, proti, ka

pienākums atlīdzināt zaudējumus ir tam, kas ar savu darbību vai bezdarbību tos nodarījis.

Civillikuma 1770.pants noteic, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Atbilstoši Civillikuma 1775.pantam, katrs

zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai

bezdarbību nodarījis.

Mūsdienu valodā ar jēdzienu “zaudējums” saprot jebkādu mantas samazinājumu, zudumu vai bojājumu, kā arī peļņas atrāvumu un citas mantiski

novērtējamas tiesību aizskāruma sekas (Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K.

Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Mans īpašums 1998., 267.lpp.).

Ar lietā esošo Privātpersonu īpašuma apdrošināšanas polisi Nr.18/195/004737/16 pierādīts, ka starp prasītāju un /pers. C/ noslēgts

apdrošināšanas līgums uz kuras pamata bija apdrošināts dzīvoklis pēc adreses /adrese/, par laika posmu no 2016.gada 30.novembra līdz 2019.gada

29.novembra.

No prasības pieteikumam pievienotā 2018.gada 19.decembra pārbaudes akta secināms, ka dzīvokļa īpašumā Nr.57, /adrese/, notikusi vienreizēja

karstā ūdens noliešana no augšas. Pēc saņemtās informācijas no santehniķu brigādes dzīvokļa īpašumā Nr.59 ir plīsusi karstā ūdens pievadcaurule virtuvē

zem izlietnes, salejot dzīvokļa īpašumu Nr.57.

Atbildētājs apstrīd prasītājas apgalvojumu, ka būtu pieļāvis prettiesisku bezdarbību un būtu vainojams zaudējumu nodarīšanā, jo atbilstoši

2000.gada 16.jūnija pirkuma līgumam Jūrmalas dzīvojamo māju privatizācijas komisija, kas rīkojas saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību

dzīvojamo māju privatizāciju” un Nolikumu, kas apstiprināts ar Jūrmalas domes 1995.gada 5.oktobra lēmumu, /pers. G/, pamatojoties uz Jūrmalas

dzīvojamo māju privatizācijas komisijas 2000.gada 19.aprīļa lēmumu Nr.8 par attiecīgo objektu privatizāciju un Latvijas Hipotēku un zemes bankas

apstiprinājumu par maksājumu veikšanu, pārdots dzīvoklis Nr.59, identifikācijas Nr./numurs/, kura adrese ir /adrese/.

Prasītāja lūdz piedzīt parādu 1 438,60 euro likumiskos procentus 13,83 euro. Atlīdzības summu veido dzīvoklim nodarīto zaudējumu novēršanas

izdevumi 1 317,60 euro apmērā, proti, remontdarbi iepriekšējā stāvokļa atjaunošanai un fiksētā maksa saskaņā ar sadarbības līgumu Nr.01767-10-

14A, 121 euro.

Saskaņā ar Apdrošināšanas līguma likuma 45.pantu, apdrošinātājs izmaksātās summas apmērā, pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu,

kas ir atbildīga par zaudējumiem. Pamatojoties uz norādīto prasītājai ir prasījuma tiesības pret atbildētāju.

Tiesa konstatē, ka starp pusēm pastāv strīds par to vai atbildētājam ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas radušies apdrošinātajam dzīvoklim.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 10.pantam puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā. Savukārt, Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā

daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība.

Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

No lietās esošās Lokālās tāmes Nr.40-28/12/2018-S konstatēts, ka dzīvokļa /adrese/, remonta izmaksas sastāda 1 387,60 euro. Savukārt no

2019.gada 14.janvāra AS “Swedbank” maksājuma uzdevuma Nr.19-019003 redzams, ka /pers. C/ izmaksāta atlīdzība 1 317,60 euro.

Atbilstoši Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumam Nr./numurs/nekustamais īpašumu /adrese/, pieder Jūrmalas pilsētas pašvaldībai.

Savukārt pierādījumi par īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu /adrese/, pieteikumam nav pievienoti.

Pārbaudot 2000.gada 16.jūnija pirkuma līgumu secināms, ka nekustamais īpašums /adrese/, pārdots /pers. G/, dzīvokļa identifikācijas Nr./numurs/

Pārbaudot Tiesu informatīvajā sistēmā pieejamos Valsts zemes dienesta un Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datus, tiesa secināja, ka

nekustamais īpašums /adrese/, nav identificējams, līdz ar to arī tiesai nav iespējams pārbaudīt īpašuma tiesības uz minēto nekustamo īpašumu.

Kā atzīts tiesību teorijā, zaudējumu piedziņas prasības apmierināšanai nepieciešams konstatēt zaudējuma atlīdzināšanas priekšnoteikumus jeb

atlīdzības pamatus: 1) personas prettiesiska darbība vai bezdarbība; 2) personas vaina; 3) zaudējumu esamība un to konkrēts apmērs; 4) cēloņsakarība

starp prettiesisko darbību un zaudējumiem.

Tiesa uzskata, ka prasītājs nav pierādījis faktu, ka atbildētājam pieder nekustamais īpašums /adrese/, un ka atbildētājs uz likuma pamata būtu

rīkojies prettiesiski, ka nebūtu veicis kādus tam no likuma izrietošus pienākumus un šo pienākumu neveikšanas rezultātā cēloņsakarīgi būtu nodarīti

zaudējumi nekustamajam īpašumam /adrese/.

Prasības pieteikumā norādītie apsvērumi nevar būt par pamatu, lai no atbildētāja prasītāja labā piedzītu zaudējumus, ko veido izmaksātā

apdrošināšanas atlīdzība, saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu.

Viens no Civilprocesa likuma pamatprincipiem ir dispozitivitātes princips, proti, puse pati izvēlas, vai vērsties tiesā, pati noteic sava prasījuma

apmēru, pati izvēlas izmantojamos procesuālos līdzekļus, pierādījumus savu iebildumu pamatošanai un pretējās puses prasījumu atspēkošanai.

Prasītājam, ceļot tiesā prasību, jāapsver savā rīcībā esošie pierādījumi, kas iesniedzami tiesai, lai pamatotu prasību. Apdrošināšanas atlīdzības

izmaksa pati par sevi nepierāda personas, kas tiek vainota zaudējumu nodarīšanā, prettiesisko rīcību un cēloņsakarību starp zaudējumiem un personas

rīcību. Pie apstākļiem, kad atbildētājs prasību neatzīst, prasītājam ir pienākums pierādīt visu zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumu pastāvēšanu, kas

konkrētajā gadījumā nav izdarīts, līdz ar ko celtā prasība par izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības piedziņu atzīstama par nepamatotu un noraidāmu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai un 96.panta piektajai daļai tiesa pierādījumus neiegūst, bet pamato spriedumu uz lietas

dalībnieku iesniegtajiem pierādījumiem un sniegtajiem paskaidrojumiem. Citiem vārdiem, tiesai, izskatot lietu, jānoskaidro lietas apstākļi, kas ietilpst

pierādīšanas priekšmetā - prasības pamata fakti un atbildētāja iebildumu pamata fakti.

[4.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu, tiesai nav pienākuma lemt par tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu prasītājam, ja prasība tiek

noraidīta.

Rezolutīvā daļa

[5] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 96.panta piekto daļu, 97, 193. -195.pantu, 250.25 un 250.27

pantu, tiesa

nosprieda

Seesam Insurance AS Latvijas filiāle vienkāršotās procedūras prasību pret Jūrmalas pilsētas domi par naudas piedziņu noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas

rajona tiesā, Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajos gadījumos.

Tiesnese G.Viļumsone