Insurance agency partially allowed debt collection claim against individual for unpaid insurance compensation.

Lietas Nr. C29487715

Lietas arhīva Nr. C-1655-16/24

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 2.martā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese I.Ušakova

izskatīja rakstveida procesā civillietu Biedrības “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas

piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2015.gada 15.aprīlī Biedrība „Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojs”, kuru uz pilnvaras pamata pārstāv SIA Julianus Inkasso

Latvija” cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā maza apmēra prasību pret /pers. B/ par parāda piedziņu, lūdzot piedzīt no atbildētāja parādu

578,39 EUR, likumiskos procentus 86,84 EUR un tiesas izdevumus, nosakot prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā par laiku līdz

sprieduma izpildei.

Prasības pieteikumā norādīti tālāk minētie argumenti.

2005.gada 18. februārī starp prasītāju un atbildētāju noslēgta vienošanās par zaudējumu atlīdzību, saskaņā ar kuru atbildētājs apņēmies atlīdzināt

prasītājam ar apdrošināšanas atlīdzības izmaksu radītos zaudējumus 346 LVL (492,31 EUR) apmērā par zaudējumiem, kas nodarīti 2003.gada

31.augustā notikušajā ceļu satiksmes negadījumā.

Saskaņā ar vienošanās nosacījumiem atbildētājs apņemas atlīdzināt prasītājam sakarā ar veikto apdrošināšanas atlīdzības izmaksu radītos

zaudējumus 346 LVL (492,31 EUR) apmērā, maksājumus veicot pa daļām līdz katrā mēneša 15.datumam ar pārskaitījumu atbilstoši maksājumu

grafikam līdz parāda (zaudējumu) galīgai nomaksai - līdz 2006.gada 15.jūnijam. Pirmā iemaksā bija izdarāma līdz 2005.gada 28.februārim.

Atbildētājs nav veicis nevienu maksājumu, līdz ar ko prasītājs 2005.gada 31.augustā un 2007.gada 11.jūlijā nosūtīja atbildētāja adresē brīdinājuma

vēstules ar lūgumu veikt samaksu, t.sk., arī brīdinot atbildētāju, ka pretējā gadījumā tiesā tiks iesniegts prasības pieteikums par zaudējumu piedziņu

piespiedu kārtībā.

Tā kā atbildētājs nesedza prasītājam zaudējumus labprātīgi, prasītājs atbilstoši 2008.gada 3.novembra Sadarbības līguma Nr.00910-10-08

nosacījumiem un izsniegtajai pilnvarai ir pilnvarojis SIA „ Juliānus Inkasso Latvija” iekasēt no atbildētāja minētos zaudējumus, līdz ar ko prasītājam ir

radušies papildus zaudējumi fiksētās maksas 86,08 EUR (60,50 LVL) apmērā par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā

vispārējā kārtībā, kas ir apstiprināts ar Pakalpojuma cenrādi pie sadarbības līguma, SIA „Juliānus Inkasso Latvija” faktūrrēķinu un prasītāja maksājuma

uzdevumu.

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma (???? likums) 51.panta trešās daļas l.punkts paredz,

ka no Garantijas fonda sedz ne tikai izdevumus par ekspertīzi vai citām prasības nokārtošanai nepieciešamajām darbībām, ja saskaņā ar ???? likumu

Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību, bet arī izdevumus, kas radušies, atgūstot no Garantijas fonda

izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības regresa kārtībā. Līdz ar to papildus zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanas izdevumi saskaņā ar ???? likuma

51.panta trešās daļas 1.punktu ir izdevumi, kas radušies atgūstot no Garantijas fonda izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību regresa kārtībā. Ņemot vērā

minēto, prasītājs uzskata, ka atbildētāja pienākums ir segt ne tikai zaudējumus, kas saistīti ar apdrošināšanas atlīdzības izmaksu un ir minēti Vienošanos,

bet arī papildus zaudējumus, kas saistīti ar zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā.

Prasītāja pārstāvis SIA „Juliānus Inkasso Latvija” 2010. gada 10. novembrī, 2.decembrī, 2011. gada 24. janvārī, 9. jūnijā un 2012. gada 10. aprīlī

nosūtīja atbildētāja adresē pretenzijas ar lūgumu veikt samaksu līdz 2012.gada 17.aprīlim, t.sk., arī brīdinot atbildētāju, ka pretējā gadījumā pret

atbildētāju tiks celta prasība par zaudējumu summas, likumisko procentu un ar zaudējumu piedziņu saistīto izdevumu un tiesas izdevumu piedziņu LR

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Apmaksa noteiktajā termiņā netika veikta.

Likumiskie procenti aprēķināti par laika periodu no 2012.gada 17. aprīļa līdz 2015. gada 27. martam par 1073 kavētām dienām pēc sekojošās

formulas: zaudējumu summa 492,31 EUR x kavēto dienu skaits 1073 x 0.01644/100 un ir 86,84 EUR.

Samaksa veicama uz kontu: /numurs/, AS „Swedbank”.

Prasība pamatota ar Civillikuma 3., 1587., 1756., 1759, 1770., 1773.,1775 un 1779.pantu.

[2] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par prasību tiesā nav iesniedzis.

[3] Prasītāja lūgusi izskatīt lietu, nerīkojot tiesas sēdi.

Paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un tiesas sprieduma pieejamības datumu pusēm nosūtīts 2016.gada 6.janvārī

Atbildētājs, kuram 2015.gada 27.aprīlī nosūtīts prasības pieteikums maza apmēra prasībā paskaidrojumu sniegšanai un 2016.gada 6.janvārī–

paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un tiesas sprieduma pieejamības datumu uz atbildētāja deklarēto dzīves vietas adresi /adrese/,

paskaidrojumus noteiktajā termiņā nav sniedzis, nav arī lūdzis iztiesāt lietu tiesas sēdē.

Ievērojot Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu, 56.1pirmās daļas 3.punktu un otro daļu, tiesa atzīst, ka tā savu pienākumu par tiesas sēdes

paziņošanas laiku un vietu, kā arī par sprieduma pieejamības datumu, ir izpildījusi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā noteiktajai kārtībai civillieta tiek izskatīta rakstveida procesā, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas

sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Motīvu daļa

[4] Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesība rodas vai nu tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Atbilstoši Civillikuma 1511.pantam līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,

kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

Saskaņā ar Civillikuma 1770.pantu ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Saskaņā ar Civillikuma 1775.pantu katrs

zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Civillikuma 1779.pants nosaka, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai

bezdarbību nodarījis.

Atbilstoši Civillikuma 1828.pantam, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet

tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā, bet atbilstoši

Civilprocesa likuma 8.panta pirmajai daļai tiesa noskaidro lietas apstākļus, pārbaudot pierādījumus, kuri iegūti likumā noteiktajā kārtībā.

Lietā noskaidrots, ka 2005.gada 18.februārī puses noslēgušas Vienošanos par zaudējumu atlīdzību, no kuras izriet, ka atbildētājs atzinis savu

pienākumu segt prasītājam zaudējumus 346 LVL apmērā, kas nodarīti 2003.gada 31.augustā atbildētāja vainas dēļ izraisītā ceļu satiksmes negadījuma

rezultātā, un apņemas šos zaudējumus atlīdzināt, veicot maksājumus pa daļām ik mēnesi līdz 15.datumam, sākot ar 2005.gada 28. februārim līdz

2006.gada 15.jūnijam, atbilstoši Vienošanās pielikumam – maksājumu grafikam. Kopā ikmēneša maksājuma apmērs noteikts 20 LVL.

Šāda vienošanās tiesas ieskatā ir atzīstama par darījumu (līgumu plašākā nozīmē), ar kuru puses vienojās par no likuma izrietošās saistības apmēru,

tās izpildes termiņiem un par procentu un līgumsodu noteikšanu.

Atbilstoši Civillikuma 1587.pantā ietvertajam tiesīgi noslēgts līgums ir jāpilda.

Prasītājs prasības pieteikumā norādījis, ka atbildētājs, nav pildījis vienošanās nosacījumus un nav veicis samaksu pēc grafika.

2005.gada 31. augustā prasītāja nosūtījusi atbildētājam brīdinājumu, kurā norādījusi, ka laika posmā līdz 2005.gada 1.augustam ir izveidojies

parāds par neatlīdzinātajiem zaudējumiem 346 LVL apmērā, norādot, ka, gadījumā, ja šajā termiņā parāds netiks samaksāts prasītāja griezīsies tiesā.

Minētais brīdinājums nosūtīts atbildētājam uz adresi /adrese/.

2007.gada 11.jūlijā prasītāja nosūtījusi atbildētājam brīdinājumu, kurā norādījusi, ka laika posmā līdz 2007.gada 5. jūlijam ir izveidojies parāds par

neatlīdzinātajiem zaudējumiem 346 LVL apmērā, norādot, ka, gadījumā, ja līdz 2007. gada 23. jūlijam parāds netiks samaksāts prasītāja griezīsies tiesā.

Minētais brīdinājums nosūtīts atbildētājam uz adresi /adrese/.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja laika posmā no 2010.gada 10.novembrim līdz 2012.gada 10.aprīlim ir nosūtījusi atbildētājam trīs

pretenzijas un divus pirmstiesas brīdinājumus, kuros norādīts parāda apmērs un datums, līdz kuram samaksa veicama.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētājs nav iesniedzis tiesai paskaidrojumu par prasību un nav iesniedzis jebkādus pierādījumus par to, ka ir atmaksājis prasītājam zaudējumus

Vienošanās paredzētajā apmērā.

Tādēļ tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams parāds 492,31 EUR (346 LVL) zaudējumi saistībā ar izmaksāto

apdrošināšanas atlīdzību.

[5] Prasītājs lūdzis piedzīt no atbildētāja maksu par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu 86,08 EUR apmērā.

Minētais prasījums pamatots ar to, ka atbildētājs parādu labprātīgi nav sedzis, prasītājs ir pilnvarojis prasītāja pārstāvi iekasēt no atbildētāja

zaudējumus un samaksājis prasītāja pārstāvim fiksētu maksu 86,08 EUR (71,14 EUR + PVN 21%) par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu

tiesvedības procesā vispārējā kārtībā, ko veido izdevumi par dokumentu izprasīšanu, to apkopošanu, prasības pieteikuma sagatavošanu, nosūtīšanu.

Prasītājs kā pierādījumus prasībai šajā daļā iesniedzis sekojošus pierādījumus: 2008.gada 3.novembra Sadarbības līgumu Nr.00910-10-08,

Pakalpojuma cenrādi pie 2008.gada 3.novembra Sadarbības līguma, no kura izriet, ka prasītājs maksā SIA “Julianus Inkasso Latvija” fiksētu maksu 50

LVL (71,14 EUR), kopā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā, 2013.gada

2.decembra pilnvaru Nr.02-15/357, ar ko prasītājs pilnvaro SIA “Julianus Inkasso Latvija” veikt, tai skaitā, procesuālas darbības prasītāja vārdā,

2015.gada 1.aprīļa faktūrrēķinu Nr.14038 un 2015.gada 10.aprīļa maksājumu uzdevumu Nr.190 par minētā faktūrrēķina Nr.14038 apmaksu.

Tiesa uzskata, ka prasība šajā daļā ir noraidāma.

No lietas materiāliem pievienotās 2005.gada 18.februāra vienošanās izriet, ka atbildētāja rīcības dēļ, notiekot ceļu satiksmes negadījumam, cietuši

transportlīdzekļi, kā rezultātā nodarīti zaudējumi apdrošināšanas kompānijai sakarā ar atlīdzības izmaksu, tādējādi starp atbildētāja rīcību un minētajiem

zaudējumiem ir konstatējams tiešs cēloniskais sakars. Prasītājs nav persona, kurai atbildētāja prettiesiskās rīcības rezultātā ir nodarīts zaudējums, bet gan

persona, kas ir izveidota saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu ar mērķi administrēt

apdrošināšanas kompāniju izveidoto Garantijas fondu. Šo funkciju veikšanai prasītājam, cita starpā, ir piešķirtas arī tiesības regresa kārtībā piedzīt

izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību no minētā likumā norādītajām personām. Ja prasītājs šo funkciju veikšanai pats izvēlās nevis nodarbināt savu darba

spēku, bet piesaistīt citas personas, kurām ar līgumu uzņēmās samaksāt par pakalpojumiem sakarā ar izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības piedziņu

regresa kārtībā, tad izdevumi, kas tādēļ rodas prasītājam, nav uzskatāmi par prasītāja mantas samazinājumu, kas būtu tiešā vai netiešā cēloniskā sakarā

ar atbildētāja prettiesisko rīcību.

No faktūrrēķina un maksājumu uzdevuma secināms, ka izdevumi pēc savas dabas atbilst procesuāliem izdevumiem, kas saistīti ar lietas vešanu un

nav atzīstami par prasītāja zaudējumiem materiāltiesiskajā izpratnē, un to atlīdzināšanai nav piemērojamas materiālo tiesību normas. Kā procesuālie

izdevumi var tikt atlīdzināti izdevumi, kuri radušies konkrētas lietas ietvaros. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.pantu tie var būt izdevumi sakarā ar

rakstveida pierādījumu iegūšanu, kas atlīdzināmi to faktiskajā apmērā, izdevumi advokāta palīdzības apmaksai. Prasītāja iesniegtie pierādījumi nepierāda,

cik lieli izdevumi prasītājam radušies saistībā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu konkrētajā lietā, savukārt, izdevumi advokāta palīdzības samaksai

saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.pantu un pastāvošo aktuālo tiesu praksi atlīdzināmi tikai par zvērināta advokāta sniegtu palīdzību konkrētā lietā, par

ko nav atzīstams prasītāja pārstāvis.

Uz to, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi kā procesuālie izdevumi un tikai tad, kad juridisko palīdzību lietas dalībniekam sniedz

zvērināts advokāts, turklāt materiālo tiesību normas nav piemērojamas strīdos par izdevumu atlīdzību, kas radušies, pusei pilnvarojot pārstāvi lietu

vešanai, ir vairākkārt norādīts arī Augstākās tiesas Senāta nolēmumos, piemēram, 2012.gada 23.maija spriedumā lietā Nr.SKC – 200/2012

(Nr.C11085909), 2011.gada 23.novembra spriedumā lietā Nr.SKC-377, 2011.gada 06.aprīļa spriedumā lietā Nr.SKC-143, 2011.gada 20.aprīļa

spriedumā lietā Nr.SKC-163, 2000.gada 11.oktobra spriedumā lietā Nr.SKC-466, 2009.gada 21.janvāra spriedumā lietā Nr.SKC-6.

Tiesa uzskata, ka atbildētājam šādā gadījumā nevar būt saistošas iespējamas izmaksas par procesuālu darbību veikšanu saistībā ar dokumentu

sagatavošanu tiesvedībai, kas noteiktas prasītāja un tā pilnvarotās personas savstarpēji noslēgtā pakalpojumu līguma cenrādī, un šādas izmaksas, ja arī

tās veiktas, nav atzīstamas par zaudējumiem Civillikuma 1779.panta izpratnē, kas būtu radušās atbildētāja darbības vai bezdarbības dēļ.

Šādas prasītāja tiesības neizriet arī no pušu starpā noslēgtās 2005.gada 18.februāra vienošanās un proti, saskaņā ar vienošanās 3.punktu, ja

parādnieks maksājumu termiņu kavē vairāk par vienu mēnesi, birojs sniedz prasības pieteikumu tiesā par parāda piedziņai.

[6] Prasītāja lūgusi piedzīt likumiskos procentus 86,84 EUR par laika posmu no 2012. gada 17. aprīļa līdz 2015. gada 27.martam.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu par procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai

nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par

katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Civillikuma

1765.panta pirmā daļa noteic likumisko procentu apmēru, kas ir 6 % no simta gadā. Civillikuma 1652.panta 3.punkts nosaka, ka parādnieka

nokavējums iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājam bija jāveic samaksa noteiktā datumā, ko atbildētājs nav darījis.

Ievērojot Civillikuma 1753., 1756., 1759.panta 1.punktu, 1765.panta pirmo daļu, tiesa atzīst, ka prasība par likumisko nokavējuma procentu

86,84 EUR piedziņu par laiku no 2012.gada 17.aprīļa līdz 2015.gada 27.martam, ir pamatota un apmierināma.

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda cita starpā arī

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Pamatojoties uz minēto, tiesa noteic prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6 % gadā no galvenā parāda summas (492,31 EUR) līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), ievērojot Civillikuma 1763.panta 1.punkta noteikumus par to, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl

nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[8] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa paredz, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, minētās summas piespriež prasītājam proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Prasītāja, ceļot prasību, samaksājis valsts nodevu 99,78 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR.

Proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram, ievērojot Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu, no atbildētāja par

labu prasītājam piedzenama valsts nodeva 86,87 EUR (15% no 579,15 EUR) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR, kopā 91,57 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgai izpildei termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189.-193., 195., 204.1 250. 25 pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu biedrībai „Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs”, vienotais reģistrācijas

Nr.40008084453, parādu 492,31 EUR, likumiskos procentus 86,84 EUR par laiku no 2012.gada 17.aprīļa līdz 2015.gada 27.martam un tiesas

izdevumus 91,57 EUR, kopā 670,72 EUR (seši simti septiņdesmit eiro, 72 centi).

Samaksa veicama uz prasītāja biedrības „Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja” norēķinu kontu Nr./Numurs/, AS „Swedbank”.

Noraidīt Biedrības „Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs”, vienotais reģistrācijas Nr.40008084453, prasību daļā par maksas par

zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu 86,08 EUR apmērā piedziņu.

Noteikt biedrībai “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs”, reģistrācijas Nr.40008084453, tiesības saņemt no /pers. B/, personas kods

/personas kods/, likumiskos nokavējuma procentus 6 % (sešus procentus) gadā no pamatparāda summas (492,31 EUR) par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles noslēguma dienai).

Noteikt /pers. B/ termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās brīža.

Tiesas spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2016.gada 2.marta Rīgas apgabaltiesas

Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā

noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese I.Ušakova