Court dismissed appeal against traffic fine for parking less than 3 meters from opposing lane. Parking in narrow street without specific residential zone signs violated traffic rules.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court of Jelgava dismissed the plaintiff's request to revoke a traffic fine imposed by the Riga Police. The plaintiff argued the narrow street lacked continuous lane markings and should be considered a residential zone, but the court found the violation was defined strictly by distance from the opposing lane. The court ruled that without specific signage designating the area as a residential zone, the fine for parking less than three meters from the opposite lane was legally justified.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 149.10 panta 5.punkts; CSN 135.4 punkts; Tiesa noteica, ka administratīvā pārkāpuma kvalificējošais kritērijs ir attālums starp pretējo brauktuves malu un stāvošo transportlīdzekli, nevis ceļa apzīmējumi vai dzīvojamās zonas statuss, ja nav atbilstošu ceļa zīmju.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS Lieta Nr.A42772508 A00493-10/33
SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā
Jelgavā 2010.gada 26.februārī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis A.Vīksne, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc I.B. (turpmāk arī – Pieteicējs) pieteikumu par Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes (turpmāk arī - Atbildētājs) 2008.gada 25.novembra lēmuma Nr.D57/10-6/2671 atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] 2008.gada 12.novembrī Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes vecākais inspektors M.T. Pieteicējam sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu – paziņojumu Nr.D57 106968981 (turpmāk arī - Protokols) par to, ka transportlīdzeklis Opel ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ (turpmāk arī -Transportlīdzeklis) bija novietots stāvēšanai Rīgā, Eksporta ielā 2a (nav trīs metri līdz pretējai braukšanas malai), neievērojot Ceļu satiksmes noteikumu (turpmāk arī -CSN) 135.4 punktā noteiktās prasības. Par šādu administratīvo pārkāpumu atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī - LAPK) 149.10 panta piektās daļas 6.punktā. Ar Protokolu nolemts Pieteicējam uzlikt naudas sodu Ls 30 apmērā. Nepiekrītot Protokolam, Pieteicējs 2008.gada 13.novembrī vērsās Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldē ar apstrīdēšanas iesniegumu. 2008.gada 25.novembrī Rīgas Domes Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes priekšnieks pieņēma lēmumu Nr.D57/10-6/2671 (turpmāk arī
– Lēmums), ar kuru nolēma Protokolu atstāt negrozītu. [2] Nepiekrītot Lēmumam Pieteicējs 2008.gada 11.novembrī iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, pamatojot to ar turpmāk minētajiem argumentiem. [2.1] Pieteicējs uzskata, ka vieta Eksporta ielā 2a, kur viņš bija novietojis Transportlīdzekli, neatbilst vietai, kas minēta LAPK 149.10 panta piektās daļas 6.punktā un CSN 135.4 apakšpunktā. Pieteicējs norāda, ka Eksporta ielā 2a nav ne uzzīmēta nepārtraukta ceļa apzīmējuma līnija, ne sadalošā josla, kā arī Eksporta iela 2a ir nepilnus 3m plata ar sašaurinājumiem vietām. [2.2] Pieteicējs norāda, ka Lēmumā nepareizi norādīta likuma norma, jo Pieteicējs nav atradis CSN pirmās daļas 5.punktu. [2.3] Pieteicējs norāda, ka Eksporta iela 2a ir uzskatāma par dzīvojamās zonas sastāvdaļu, jo uz tās atrodas daudzdzīvokļu nami, līdz ar to transportlīdzekļi jānovieto, atbilstoši CSN 155.punktam, jo minētā vieta uzskatāma par dzīvojamās zonas sastāvdaļu, atbilstoši CSM 1.16. punktā noteiktajam.
[2.4] Pieteicējs uzskata, ka Lēmums ir pieņemts rupji pārkāpjot procesuālo procedūru, nav balstīts uz objektīviem pierādījumiem. [2.5] Pieteicējs norāda, ka viņam nav iebildumu pret soda veidu un apmēru, bet gan pret to vai vecākais inspektors M.T. ir pareizi piemērojis tiesību normu par Pieteicēja iespējams izdarīto pārkāpumu. [2.6] Pieteicējs norāda, ka pirms transportlīdzekļa novietošanas ir pārliecinājies par to, ka netiek pārkāpti CSN, neviena ceļa zīme neliecināja par to, ka uz Eksporta ielas 2a nedrīkst stāvēt vai apstāties, vai arī, ka aizliegts iebraukt vai arī kāda cita aizliedzošā zīme, attiecībā uz šo ielu. Pieteicējs Transportlīdzekli novietojis tā, lai tas netraucē gājēju pārvietošanos vai citu transportlīdzekļu braukšanai. [3] Atbildētājs tiesai sniegtajos rakstveida paskaidrojumos norāda turpmāk minēto. [3.1] Atbildētājs norāda, ka no lietas materiāliem ir redzams, ka Transportlīdzeklis ir novietots uz brauktuves, paralēli tās malai starp malu un brauktuves pretējo malu. [3.2] Atbildētājs norāda, ka no lietas materiālos esošajām fotogrāfijām ir redzams, ka citiem transportlīdzekļiem nav iespējams pabraukt garām Pieteicēja Transportlīdzeklim, nešķērsojot brauktuves pretējo malu. [3.3] Atbildētājs norāda, ka pārkāpuma fiksēšanas brīdī uzņemtajās fotogrāfijās ir redzams, ka netika veikta ne pasažieru iekāpšana vai izkāpšana no Transportlīdzekļa, ne kravas iekraušana, ne izkraušana Transportlīdzeklī. Transportlīdzeklis fiksēts fotogrāfijas bez vadītāja klātbūtnes. [4] Uz tiesas sēdi nebija ieradies Pieteicējs. No Pieteicēja 2010.gada 3.februārī saņemts iesniegums (lietas 31.lapa) ar lūgumu izskatīt lietu bez Pieteicēja klātbūtnes. Uz tiesas sēdi nebija ieradies Atbildētāja pārstāvis. Nekonstatējot Administratīvā procesa likuma (turpmāk arī –APL) 268.pantā noteiktos nosacījumus, tiesa nolemj izskatīt lietu bez Pieteicēja un Atbildētāja pārstāvja klātbūtnes.
Motīvu daļa
[5] Uzklausījusi administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus un iepazinusies ar lietas materiāliem, tiesa atzīst, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms. [6] Ar lietas materiāliem konstatēti turpmāk minētie faktiskie apstākļi. 2008.gada 12.novembrī Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes vecākais inspektors M.T. Pieteicējam sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu – paziņojumu Nr.D57 106968981 (lietas 25.lapa) par to, ka Transportlīdzeklis bija novietots stāvēšanai Rīgā, Eksporta ielā 2a, neievērojot CSN 135.4 punktā noteiktās prasības.
Par šādu rīcību administratīvā atbildība paredzēta LAPK 149.10 panta piektās daļas 6.punktā. Par izdarīto administratīvo pārkāpumu nolemts Pieteicējam uzlikt naudas sodu Ls 30 apmērā. Nepiekrītot Protokolam, Pieteicējs 2008.gada 13.novembrī vērsās Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldē ar apstrīdēšanas iesniegumu (19.- 20.lapas). 2008.gada 25.novembrī Rīgas Domes Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes priekšnieks pieņēma lēmumu Nr.D57/10-6/2671 (lietas 22.- 24.lapas), ar kuru nolēma Protokolu atstāt negrozītu.
Nepiekrītot Lēmumam Pieteicējs 2008.gada 11.novembrī iesniedza pieteikumu (lietas 2.-4.lapas) Administratīvajā rajona tiesā. [7] Saskaņā ar APL 103.panta 1.punktu, administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros. LAPK 237.pants nosaka lietvedības uzdevumus administratīvo pārkāpumu lietās, proti, lietvedības uzdevumi administratīvo pārkāpumu lietās ir šādi: savlaicīgi, vispusīgi, pilnīgi un objektīvi noskaidrot katras lietas apstākļus, izlemt to stingrā saskaņā ar likumu, nodrošināt pieņemtā lēmuma izpildi, kā arī noskaidrot cēloņus un apstākļus, kas veicina administratīvo pārkāpumu izdarīšanu, novērst pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu ievērošanas garā un nostiprināt likumību. [8] Tiesa konstatē, ka no Protokola un Lēmuma izriet, ka Pieteicējs ir pārkāpis CSN 135.4. punkta nosacījumus, par ko administratīvi sodīts pamatojoties uz LAPK 149.10panta piektās daļas 6.punktu.
CSN 135.4. punkta noteikts, ka izliegts apstāties un stāvēt vietās, kur attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju, sadalošo joslu vai pretējo brauktuves malu un apturētu transportlīdzekli ir mazāks par 3 m. LAPK 149.10 panta piektās daļas 6.punkts nosaka, ka par stāvēšanu vietās, kur attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju, sadalošo joslu vai pretējo brauktuves malu un apturētu transportlīdzekli ir mazāks par trim metriem - uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.
Tiesa secina, ka no lietas materiāliem izriet, ka lietā nav strīda, ka transportlīdzeklis Opel ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ bija novietots stāvēšanai Rīgā, Eksporta ielā 2a. Lietā ir strīds, vai Atbildētājs pieņemot lēmumu par Pieteicēja saukšanu pie administratīvā atbildības ir pareizi konstatējis faktiskos apstākļus un pamatoti sodījis Pieteicēju, kā arī vai pieņemot lēmumu netika pielaistas būtiskas procesuālas kļūdas, kas būtu par iemeslu Lēmuma atcelšanai. [9] LAPK 243.pants nosaka, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.). [10] Tiesa konstatē, ka lietā ir sekojoši pierādīšanas līdzekļi: 1) 2008.gada 12. novembra protokols – paziņojumu Nr.D57 106968981 (lietas 25.lapa); 2) 2008.gada 12.novembra notikuma vietas un Transportlīdzekļa fotogrāfijas (lietas26.lapa).
Tiesa secina, ka ar iepriekšminētajiem pierādīšanas līdzekļiem ir procesuāli nostiprināts un pierādīts fakts, ka Pieteicēja transportlīdzeklis 2008.gada 12.novembrī bija novietots stāvēšanai Eksporta ielā, Rīgā. Tāpat tiesa secina, ka no fotogrāfijās esošās vizuālās informācijas izriet, ka Transportlīdzeklis novietots Eksporta ielas sašaurinājumā. Tāpat ņemot vērā, ka Transportlīdzekļa iespējamais platums varētu būt gandrīz 2metri (izmantota informācija no Adam Auto mājas lapas), tad no fotogrāfijas redzams, ka Transportlīdzekļa aizmugurējās daļas kreisā puse atrodas aptuveni tādā pašā attālumā no pretējās brauktuves malas, proti, attālums ir aptuveni 2metri.
Tas ka minētajā vietā attālums nav lielāks par 2metriem no Transportlīdzekļa līdz pretējai brauktuvei malai secināms arī no fotogrāfijā redzamajām riteņu pēdām zaļajā zonā, aiz pretējās brauktuves malas, kas radušās citiem transportlīdzekļiem apbraucot stāvēšanai minētajā vietā novietotos transportlīdzekļus (arī Pieteicēja Transportlīdzekli). Pamatojoties uz iepriekšminēto tiesa secina, ka ar lietā esošajiem pierādīšanas līdzekļiem ir apstiprināts, ka Pieteicēja Transportlīdzeklis 2008.gada 12.novembrī tika novietots stāvēšanai Eksporta ielā, Rīgā un ka attālums starp pretējo brauktuves malu un stāvošo Transportlīdzekli ir mazāks par 3 metriem.
Attiecīgi, tiesas vērtējumā, Atbildētājs pamatoti ir secinājis, ka Pieteicējs izdarījis CSN 135.4 apakšpunktā minēto nosacījumu (attālums starp pretējo brauktuves malu un stāvošo Transportlīdzekli ir mazāks par 3 metriem) par ko administratīvā atbildība paredzēta LAPK 149.10 panta piektās daļas 6.punktā. [11] Tiesa noraida, kā nepamatotu Pieteicēja viedokli, ka vieta Eksporta ielā 2a, kur viņš bija novietojis Transportlīdzekli, neatbilst vietai, kas minēta LAPK 149.10 panta piektās daļas 6.punktā un CSN 135.4 apakšpunktā, jo minētajā gadījumā administratīvā pārkāpuma kvalificējošais kritērijs ir apstāklis, ka attālums starp pretējo brauktuves malu un stāvošo Transportlīdzekli ir mazāks par 3 metriem.
Konkrētajā gadījumā nav būtiski ka minētajā vietā uz brauktuves nav nepārtrauktās ceļa apzīmējuma līnijas vai sadalošās joslas.
[12] Pieteicējs norāda, ka administratīvi vajadzēja sodīt arī pārējo transportlīdzekļu vadītājus, kuri novietojuši sev piederošos transportlīdzekļus Eksporta ielā, Rīgā stāvēšanai (līdz ar to pārkāpts vienlīdzības princips (tiesas secinājums)). Tiesa vērtējumā, nav pamatots minētais Pieteicēja arguments, jo no fotogrāfijas izriet, ka uz citiem Transportlīdzekļiem attiecas citi faktiskie apstākļi (attālums līdz pretējai brauktuves malai), jo redzams, ka pārējie transportlīdzekļi (izņemot fotogrāfijā redzamo sarkano transportlīdzekli) neatrodas Eksporta ielas šaurākajā daļā. [13] Pieteicējs norāda, ka Eksporta iela 2a ir uzskatāma par dzīvojamās zonas sastāvdaļu, atbilstoši CSM 1.16. punktā noteiktajam, jo uz tās atrodas daudzdzīvokļu nami, līdz ar to transportlīdzekļi jānovieto, atbilstoši CSN 155.punktam. Pieteicējs Transportlīdzekli bija novietojis tā, lai tas netraucē gājēju pārvietošanos vai citu transportlīdzekļu braukšanai. CSN 1.16. punktā noteikts, ka dzīvojamā zona - apbūvēta teritorija (dzīvojamais masīvs, atpūtas vieta) vai tās daļa, kurā iebraukšana apzīmēta ar 528.ceļa zīmi, bet izbraukšana - ar 529.ceļa zīmi. Ņemot vērā, ka no lietas materiāliem neizriet, ka minētajā vietā (Eksporta ielā, Rīgā) iebraukšana bija apzīmēta ar 528.ceļa zīmi, bet izbraukšana - ar 529.ceļa zīmi, tad secināms, ka Pieteicēja arguments nav pamatots, un minētā vieta nav uzskatāma par dzīvojamo zonu. Tāpat tiesa ņemot vērā sprieduma [10] punktā secināto, kopsakarā ar fotogrāfijās fiksēto secina, ka Transportlīdzeklis traucēja citu transportlīdzekļu braukšanu, par ko liecina transportlīdzekļu pēdas zaļajā zonā. [14] Apkopjot iepriekš minēto tiesa secina, ka Atbildētāja pieņemtais Lēmums ir tiesisks un pamatots, bet Pieteicēja prasījums noraidāms. [15] Tiesa, pamatojoties uz procesuālās ekonomijas principu, neanalizē pārējos lietas materiālos ietveros apsvērumus, jo tie nevar ietekmēt tiesas nolēmumu pēc būtības. Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā rajona tiesa
nosprieda:
noraidīt I.B. pieteikumu par Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes 2008.gada 25.novembra lēmuma Nr.D57/10-6/2671 atcelšanu. Atstāt Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes 2008.gada 25.novembra lēmuma Nr.D57/10-6/2671 negrozītu.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā. Tiesnesis (paraksts) A.Vīksne
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnesis A.Vīksne Jelgavā, 2010.gada 26.februārī