Tenant's water damage claim dismissed against HOA due to lack of negligence and timely inspection evidence.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the tenant's claim for water damage compensation against the housing cooperative. The tenant alleged negligence in failing to inspect and repair balcony panel joints, citing a 2017 inspection report that rated the facade as satisfactory. The court found no evidence that the damage existed prior to the incident or that the cooperative failed to perform its statutory duties, concluding that the damage resulted from an unforeseen event rather than negligence.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law Act s. 1770-1775; Civil Procedure Law s. 2, 4, 5, 8, 10, 250, 27: A property manager is liable for damages only if negligence is proven; mere occurrence of damage without evidence of prior defects or failure to inspect does not establish liability.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta nr.C29 4203 18
ECLI:LV:KURT:2019:0205.C29420318.4.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Liepājā 2019.gada 5.februārī
Kurzemes rajona tiesa, tiesnese Aija Pomerance, izskatīja rakstveida procesā civillietu /pers. A/ vienkāršotās procedūras prasībā pret
Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību ``PAVADONIS`` par zaudējumu piedziņu un
konstatēja:
/pers. A/ (turpmāk Prasītāja ) 2018.gada 30.augustā cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā vienkāršotās procedūras prasību pret
Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību ``PAVADONIS`` ( turpmāk Atbildētāja) par zaudējumu piedziņu 474,20 EUR apjomā, kuri radušies /pers.
A/ īpašumā esošajam dzīvoklim /adrese/saistībā ar balkona fasādes starppaneļu šuves bojājuma rezultātā dzīvoklī ieplūdušo ūdeni ( ar konstatācijas aktu
2017.gada 18.septembrī) un Atbildētāja, kā apsaimniekotāja, atbildību par minēto zaudējumu nodarīšanu.
Prasība pamatota uz Civillikuma 1770., 1771., 1772., 1773., 1775.pantu.
Prasībā norādīts, ka Prasītāja ir dzīvokļa īpašuma nr./adrese/, īpašniece.
2017.gada 18.septembrī konstatējusi, ka vienā no dzīvokļa istabām, ūdens iedarbības dēļ ir bojātas sienas tapetes, par ko nekavējoties ziņojusi
Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvai sabiedrībai ``PAVADONIS`` - Pārvaldniekam.
2018.gada 18.septembrī Pārvaldnieka darbinieki veikuši dzīvokļa apsekošanu, par ko sastādīts akts nr.43. tajā norādīts, ka bojātas sienas tapetes
3 kv.m. platībā, kā arī, ka konstatēto bojājumu iemesls ir ``balkona fasādes starppaneļu šuves bojājums``. Papildus norādīts, ka dzīvokļa stāvoklis pirms
bojājumu rašanās ir labs.
Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14.panta pirmo daļu, veicot pārvaldīšanas funkcijas, pārvaldnieka pienākums ir ievērot
dzīvojamo māju pārvaldīšanu regulējošo un citu normatīvo aktu prasības, kā šī likuma 4.pantā noteiktās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas principus.
Pārvaldnieks nav sniedzis informāciju par bojājumiem, bet balkona fasādes starppaneļu šuves bojājums ir pārvaldnieka atbildības zonā. Pārvaldnieks nav
ievērojis dzīvojamās mājas pārvaldīšanas principus, t.i. pārvaldnieks nav nepārtraukti nodrošinājis dzīvojamās mājas lietošanas īpašību ( kvalitātes)
saglabāšanu tās ekspluatācijas laikā. Pārvaldnieks nav pienācīgā kārtā veicis dzīvojamās mājas obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības, t.i. nav
pienācīgā kārtā regulāri veicis dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu. Pārvaldnieks pieļāvis rupju neuzmanību un bojājumi,
kas radušies dzīvokļa īpašniecei, ir radušies pārvaldnieka vainas dēļ.
Apmēram pēc 20 dienām, vietā, kur tika bojātas sienas tapetes, uz griestiem papildus parādījās pelējuma plankumi 1 kv.m. platībā. Pelējuma
plankumi radās 2017.gada 17.septembrī notikušās applūšanas rezultātā.
SIA ``Gladiola``, reģ.nr.50103017401, kura nodarbojas ar būvdarbu pabeigšanas darbiem, griestu, sienu apdari, pamatojoties uz Prasītājas
pieprasījumu sastādīja remontdarbu tāmi ar kopējām izmaksām 474,20 EUR, kas piedzenami no Pārvaldnieka.
Prasība celta Civilprocesa likuma 30.3 nodaļas kārtībā, kā vienkāršotas procedūras prasība.
Lieta 2018.gada 4.decembrī Civilprocesa likuma 32.1 panta kārtībā nosūtīta izskatīšanai Kurzemes rajona tiesai.
Prasītāja norādījusi, ka nevēlas lietas izskatīšanu tiesas sēdē.
Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajā daļā noteikts, ka ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šī likuma 250.26 pantu, lietu izskata
rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas
izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.
Pusēm paziņots par datumu, kad saīsināto sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Puses informētas par tiesībām veikt darbības pilna
sprieduma sastādīšanai un tiesiskām sekām un termiņiem minēto darbību veikšanai. Puses nav izteikušās lūgumu izskatīt lietu tiesas sēdē ( mutvārdu
procesā).
Atbildētājs sniedzis paskaidrojumus, kuros norādījis, ka prasību neatzīst. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumiem
Nr.907 ``Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitāties minimālajām prasībā`` 11.punktu,
pārvaldniekam reizi gadā ir jāveic dzīvojamās mājas un tai piederīgo ēku pamatkonstrukciju profilaktiskās apsekošanas, tai skaitā fasādes elementu
vizuālā pārbaude, ko Atbildētājs ir izdarījis (2017.gada 18.jūnija akts) – bojājumi vai defekti netika konstatēti. Avārija notikusi slēpta defekta rezultātā.
Nav konstatējami zaudējuma atlīdzināšanas priekšnoteikumi. Iepriekš nav saņemti Prasītājas pieteikumi par ūdens noplūdes gadījumu. Attiecībā uz
sastādīto zaudējumu tāmi – tā ir apšaubāma un neatbilst faktiskajai situācijai.
Pārbaudījusi rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir noraidāma.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.19 panta pirmajai daļai, vienkāršotās procedūras lietas [..] izskatīšana pieļaujama tikai prasībās par naudas
piedziņu [..]. Atbilstoši minētā panta otrajai daļai, vienkāršotās procedūras lietas tiesnesis ierosina [..] ja galvenais parāds [..] nepārsniedz 2500 EUR.
Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka vienkāršotās procedūras lietās tiesa taisa saīsināto spriedumu ( bez aprakstošās un
motīvu daļas).
Prasība ir noraidāma pamatojoties uz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta d) apakšpunktu, 16.pantu, Civillikuma
1771., 1775., 1779.pantu.
Prasītāja 2019.gada 7.februārī iesniegusi pilna sprieduma sastādīšanas lūgumu.
Tiesa atzīst, ka tas atbilstoši Civilprocesa likuma 250.27 panta pirmajai daļai iesniegts termiņā.
Zaudējuma definīcija, paredzot, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums, dota Civillikuma 1770.pantā.
Tiesību doktrīnā, atklājot minētās tiesību normas saturu, atzīts – mūsdienu valodā ar jēdzienu ``,zaudējums`` saprot jebkādu mantas samazinājumu,
zudumu vai bojājumu, kā arī peļņas atrāvumu, papildu izdevumus vai citas mantiski novērtējamas tiesību aizskāruma sekas (sk. Latvijas Republikas
Civillikuma komentāri. Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. - Rīga: Mans
Īpašums, 1998, 267.lp.).
Līdz ar to jebkurš civiltiesiskā pārkāpuma rezultātā radies mantiski novērtējams zudums ir uzskatāms par zaudējumu Civillikuma 1770.panta
izpratnē.
Jau cēlies zaudējums var būt vai nu cietušā tagadējās mantas samazinājums vai arī viņa sagaidāmās peļņas atrāvums (Civillikuma 1772.pants).
Abos gadījumos ir runa par interesi, saprotot ar to starpību starp cietušā iepriekšējo un vēlāko mantas stāvokli, ja tas izriet no parādnieka darbības
vai bezdarbības neizpildīšanās (sk. Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats. Lietu tiesības. Saistību tiesības. - Rīga: Latvijas juristu biedrība,
1996, 141.lp.).
Tādējādi, ņemot vērā, ka zaudējumiem ir mantisks raksturs, savukārt to esība un apmērs, izšķirot strīdu, konkrēti nosakāms, zaudējumu
atlīdzināšanas mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk atjaunot tādu cietušās personas mantas stāvokli, kāds pastāvētu, ja tiesību aizskārums nebūtu noticis. Citiem
vārdiem, zaudējumu pilnīgas atlīdzināšanas pamatuzdevums ir novērst (vismaz minimizēt) cietušā mantisko tiesību aizskāruma radītās negatīvās sekas, kas
izpaužas kā mantas vērtības samazinājums, papildu izdevumi, peļņas (labumu) neiegūšana, vai nu atjaunojot tam piederošās mantas agrāko stāvokli, vai
arī samaksājot atlīdzību par mantisko samazinājumu naudas izteiksmē.
Ar lietas materiāliem – 2017.gada 18.septembra aktu nr.43, pierādīts, ka komisija, Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība ``PAVADONIS``
pārstāvji /pers. F/, /pers. G/, piedaloties dzīvokļa nr./adrese/, īpašniecei /pers. A/, konstatēja, ka veicot dzīvokļa apsekošanu, istabā bojātas sienas
tapetes 3,0 kv.m. platībā. Kā bojājumu rašanās cēlonis minēts balkona fasādes starppaneļu šuves bojājums.
Lietā iesniegta uz SIA ``Gladiola``, reģ.nr. LV50103017401 veidlapas sastādīta tāme, ko ar vēlāku apliecinājumu pārbaudījis būvinženieris /pers.
H/ (sertifikāta nr.4-01771) un saskaņā ar kuru apdares darbu izmaksas kopējā summa ir 474,20 EUR, tai skaitā sienas apdare 279,52 EUR.
Minētajā tāmē sienas apdares darbiem ( 1.iedaļa) norādīti apdares materiāli 67,63 EUR apjomā, norādītas pozīcijas, kā darba alga 194,38 EUR,
transporta izdevumi 17,51 EUR.
Griestu apdares darbi ( 2 iedaļa) norādīti materiāli 17,98 EUR, darba alga 55,20 EUR, transporta izdevumi 4,73, kopā 77,91 EUR.
3.iedaļā ``citi darbi`` norādītas izmaksas 68,94 EUR.
Kopā darba algas izmaksas novērtētas 267,56 EUR apjomā, transporta izmaksas 25,72 EUR.
Savukārt PVN 21% izmaksas noteiktas 82,30 EUR apjomā – 21% no materiālu izmaksām 20,71 EUR, no darba algas izmaksām 56,19 EUR, no
transportlīdzekļa izmaksām 5,40 EUR.
Tiesību doktrīnā atzīts, ka [..] tiesa var apspriest prasījuma pamatotību vai nepamatotību vadoties vienīgi no tiem faktiem un apstākļiem, kurus
puses norādījušās, kā prasības, pretprasības vai iebildumu pamatu ( Civilprocesa likuma komentāri. Trešais papildinātais izdevums. Sagatavojis
autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārējā zinātniskā redakcijā, Rīga, 2006., 280., lapa).
Izvērtējot minēto tāmi tiesa secina, ka tā vērtējama, kā juridiski nekorekta.
Tāmē norādīta pozīcija ( 2.iedaļa) – griestu remontdarbi 4,42 kv.m. platībā, kas, kā bojājums nav fiksēts un ietverts 2017.gada 18.septembra aktā
nr.43. Prasītāja norādījusi, ka bojājumi uz griestiem parādījušies 20 dienas pēc ūdens noplūdes, bet šādi pierādījumi lietā nav iesniegti.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 10.pantā nostiprinātajam sacīkstes principam, kā arī Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā
paredzētajam pierādīšanas pienākuma sadalījumam, šo apstākļu pierādīšana - pierādīšanas pienākums ( onus probandi) vispirms gulstas uz Prasītāju.
Secināms, ka Prasītāja nav lūgusi Pārvaldnieku minēto faktu fiksēt. Uz minēto norādījis Atbildētājs, apliecinot, ka citu bojājumu konstatāciju, kas
radies no 2017.gada 18.septembra lietus ūdens ieplūdes dzīvoklī, Prasītāja nav lūgusi.
Tiesa konstatē, ka nav noskaidrots minēto griestu bojājumu ( ja tādi pastāvēja) rašanās cēlonis un cēloniskā attiecināmība uz konkrēto zaudējumu
rašanās iemeslu.
Secināms, ka izslēdzama pozīcija – 2.iedaļa un daļa no 3.iedaļas.
Prasītāja norādījusi PVN pozīciju kopējā summā 82,30 EUR.
Jautājums par PVN iekļaušanu zaudējumu aprēķinā ir saistāms ar zaudējumu novērtēšanu. PVN iekļaušana zaudējumu apmērā ir pamatota tad, ja
izdevumi lietas atjaunošanai jau bijuši pirms prasības celšanas tiesā. Pirms remonta veikšanas nodokļu maksājumi neizbēgami nav nepieciešami mantas
(lietas) iepriekšējā stāvokļa atjaunošanai. Apsverot seku novēršanu, sabojātās lietas īpašniekam ir arī citādas iespējas, piemēram, veikt remontu pašam
vai pieaicināt meistaru, kas darbu izpilda uz uzņēmuma līguma pamata, nebūdams reģistrēts kā PVN maksātājs. Lietas īpašnieks pieprasīto atlīdzinājumu
par tiesību aizskārumu var arī nemaz neizlietot materiālu iegādei, šādi paturot sev bez pašu materiālu vērtības arī PVN vērtību. Tad tiesas piedzītā summa
pārsniegtu cietušās puses patieso izdevumu apmēru un nodokļu maksājumu iekļaušana zaudējumu sastāvā būtu lietas īpašnieka nepamatota iedzīvošanās
un būtībā veicinātu ēnu ekonomiku. Tādējādi PVN (teorētiski arī sociālā nodokļa maksājumi) atzīstami par atlīdzināmiem tikai tad, ja tie pierādīti ar
attiecīgiem dokumentiem par šādu maksājumu veikšanu. Izskatāmajā lietā tādi nav iesniegti, līdz ar to tie būtu noraidāmi.
Šāds viedoklis pausts arī judikatūrā ( AT Senāta 2010.gada 29.septembra spriedumā tās lietā nr. SKC-191.)
Civillikuma 1771.pants kā priekšnoteikumu zaudējumu piedziņas prasījuma apmierināšanai izvirza pazīmi – jāatlīdzina tikai jau cēlies, tātad faktiski
pastāvošs zaudējums, vienlaikus noteicot, ka zaudējums, kas vēl ``stāv priekšā`` dod personai tiesības uz nodrošinājumu.
Tiesa ņem vērā arī tāmes sastādīšanas faktiskos apstākļus. Tāmē nav norādīts datums, nav norādīti apstākļi saistībā ar kādu gadījumu tā sastādīta.
Turklāt sākotnēji Atbildētājam tā iesniegta uz SIA ``Gladiola`` veidlapas bez atbildīgās personas paraksta.
Tiesas vērtējumā nav nosakāms zaudējumu apmērs, kas ir viens no zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumiem.
Prasība noraidāma arī pamatojoties uz citiem apstākļiem.
Līgumiskās atbildības līdzeklis ir zaudējumu atlīdzināšana, kas radusies no līgumpārkāpuma.
Prasītāja nav uzsvērusi, ka pušu tiesisko attiecību pamatā ir noteikums par pacta sunt servanda un līgumatbildība paredz saistību atlīdzināt
pārkāpuma radītās sekas - zaudējumus.
Prasība celta uz likumā noteikto attiecību pamata.
Ceļot prasību uz vispārējiem zaudējumu atlīdzības pamatiem, tiesai jākonstatē vispārējie zaudējumu atlīdzības pamati.
Mūsdienu tiesību teorijā atzīts, ka zaudējuma atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi priekšnoteikumi vai atlīdzības pamati: 1)
tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa, 2) zaudējumu esamība 3)
cēloniskais sakars starp personas prettiesisko uzvedību un sekām (K.Torgāns, Saistību tiesības I daļa, Rīga, 2006, 209.lapa).
Zaudējumu nodarīšanas faktiskais apmērs (2.priekšnosacījums) nav noteikts.
Novērtējot lietā iegūtos pierādījumus, tiesa secina, ka nav iegūti pierādījumi, uz kur pamata varētu izdarīt secinājumus, ka Atbildētāja darbības vai
bezdarbības rezultātā Prasītājai radušies zaudējumi.
Prasītāja atsaukusies uz pārvaldnieka pienākuma ievērot dzīvojamo māju pārvaldīšanu regulējošo un citu normatīvo aktu prasības, dzīvojamās
mājas pārvaldīšanas principus, t.i. pārvaldnieks nav nepārtraukti nodrošinājis dzīvojamās mājas lietošanas īpašību ( kvalitātes) saglabāšanu tās
ekspluatācijas laikā un nav pienācīgā kārtā veicis dzīvojamās mājas obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības, t.i. nav pienācīgā kārtā regulāri veicis
dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu. Prasītāja atsaukusies uz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4., 6., 14.pantā
noteikto pienākumu (principu) nepildīšanu, kā Atbildētāja vainu, kā rezultātā radies zaudējums prasītājai mantiska pametuma veidā.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4.pants noteic Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas principus, tai skaitā 1) pārvaldīšanas procesa nepārtrauktība
nodrošina dzīvojamās mājas lietošanas īpašību (kvalitātes) saglabāšanu visā tās ekspluatācijas laikā (4.panta pirmās daļas 1.punkts), sniegto pakalpojumu
saturs un kvalitāte nodrošina pārvaldāmās dzīvojamās mājas lietošanas īpašību (kvalitātes) saglabāšanu visā tās ekspluatācijas laikā ( 4.panta pirmās
daļas 3.punkts).
Likuma 6.pants noteic, ka Dzīvojamās mājas pārvaldīšana ietver 1) obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības, 2) citas pārvaldīšanas darbības.
Minētā panta otrās daļas 1.punkta d) apakšpunkts noteic obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības, tai skaitā - dzīvojamās mājas, tajā esošo
iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts.
Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu pārvaldniekam būtu jānodrošina mājas uzturēšanai un apsaimniekošanai nepieciešamie darbi,
kas Civillikuma izpratnē ir darbi, kurus veic, lai nepieļautu mājas bojāeju vai sabrukšanu un nepasliktinātu mājas tehnisko stāvokli.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumiem nr.907 ``Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi,
kārtējo remontu vai energoefektivitātes minimālajām prasībām``( redakcijā no 2014.gada 10.janvāra līdz 2018.gada 20.decembrim) 2.punktā noteikts,
ka Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju (turpmāk – inženierkomunikācijas) apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu (turpmāk
– remonts) veic, lai nodrošinātu dzīvojamās mājas uzturēšanu (fizisku saglabāšanu) visā tās ekspluatācijas laikā un nepieļautu apdraudējuma iestāšanos.
Minētā normatīva 6.punktā noteikts, ka dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju tehnisko apkopi, vizuālo pārbaudi, tehnisko
apsekošanu un bojājumu novēršanu nodrošina dzīvojamās mājas pārvaldītājs. Minētā normatīva 11.1.3 punktā noteikts, ka Dzīvojamās mājas un tai
piederīgo ēku pamatkonstrukciju profilaktiskās apsekošanas ietvaros reizi gadā tiek veiktas darbības ar pārbaudi vai nav notikusi šuvju atvēršanās starp
mājas elementiem (piemēram, pamata blokiem, paneļiem).
Minētā normatīva 3.punkts noteic, ka dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju tehnisko stāvokli nosaka vizuālajā pārbaudē
[..].
Civilprocesa likuma 192.pants noteic, ka tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata, savukārt šī
paša likuma 190.panta otrā daļa noteic, ka tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.
No lietā iesniegtā Atbildētāja 2017.gada 18.jūnija apsekošanas akta nr.13, izriet, ka Pārvaldnieks 2017.gadā ir veicis ikgadējo mājas vizuālo
apsekojumu un fasādes tehniskais stāvoklis ( tai skaitā šuves) ir novērtētas, kā apmierinošas.
Prasītāja minēto aktu, tā spēkā esamību vai tiesiskumu nav apstrīdējusi.
No lietas materiāliem neizriet, ka minētais balkona šuvju bojājums būtu pastāvējis iepriekš un ka Atbildētājs nebūtu reaģējis uz šādu situāciju, t.i.
neveicis atbilstošas darbības saskaņā ar tam piekrītošiem pienākumiem Dzīvokļa īpašuma pārvaldīšanas likuma un Dzīvokļu īpašuma likuma izpratnē.
Tiesību doktrīnā noteikts, ka vaina ir definējama, kā rūpības trūkums rīcībā, kas izpaužas neuzmanības vai nolūka veidā un kur trūkst prasītās
rūpības (neuzmanības vai nolūka veidā), tur ir atrodama vainojamība.
Savukārt mēraukla rūpības standartam ir krietna un rūpīga saimnieka standarts bonus pater familia – vai 1) caurmēra [..] saimnieks būtu
saprātīgi paredzējis iespēju, ka viņa rīcība nodarīs kaitējumu citai personai, 2) būtu veicis atbilstošas saprātīgas darbības, lai izsargātos no šī notikuma.
``Visi notikumi, kas izriet ārpus šādas patris familias rūpības, saskaņā ar doktrīnu pieskaitāmi pie jēdziena ``Nejaušība`` jeb ārpus vainojamības
tvēruma, kas atbilstoši doktrīnai izslēdz civiltiesisko atbildību ( sk.Vainas, pret tiesiskas rīcības un atbildības ideja privāttiesībās, Dr.jur. Jānis
Kārkliņš, Juridiskā zinātne, Law, no.8, 2015).
Tiesa nekonstatē zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumus.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 2., 4., 5., 8., 10., 250.27 pantu, tiesa
nosprieda:
noraidīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, prasību pret Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību ``PAVADONIS``,
reģ.nr.40003141590, par zaudējumu 474,20 EUR ( četri simti septiņdesmit četri euro un divdesmit centi) piedziņu.
Saīsināts spriedums sastādīts un pieejams Kurzemes rajona tiesas kancelejā 2019.gada 5.februārī.
Saīsināts spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai ( 10 dienas) un neviena no
pusēm nav iesniegusi pilna sprieduma sastādīšanas lūgumu.
Puses ir tiesīgas 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas dienas iesniegt pilna sprieduma sastādīšanas lūgumu. Minēto tiesību realizēšanas
gadījumā pilns spriedums tiks sastādīts un būs pieejams Kurzemes rajona tiesas kancelejā 2019.gada 7.martā. Šo spriedumu varēs pārsūdzēt Kurzemes
apgabaltiesas Civillietu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Kurzemes rajona tiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, ja pastāv kāds no
Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.
Tiesnese A.Pomerance