Legislator Case Law & Legislation
C10073516 / C-0735-16 AI generated

Court dismisses adult child's maintenance claim citing lack of proof for inability to self-support despite education.

Case Number C10073516 / C-0735-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the plaintiff's request for maintenance from his adult father, ruling that the obligation to support a child ends when the child can self-support. The plaintiff argued he needed funds for vocational training and living expenses, while the defendant claimed the child was not actually studying full-time. The court found no evidence proving the plaintiff was unable to support himself, as he was not enrolled in full-time daytime education. Consequently, the legal duty to provide maintenance was deemed terminated.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law 179 paragraph 1; Child Protection Law 5, 6, 10, 11 paragraphs: The obligation of parents to support a child continues until the child is able to support himself, not merely until the child reaches adulthood or guardianship ends.

Keywords

AI generated
maintenance obligation adult child support self-support capacity vocational training Civil Law 179 full-time education inability to support

Cited Legislation

AI generated
Civil Law 179 paragraph 1
Child Protection Law 5, 6, 10, 11 paragraphs
State Pensions Law 19 paragraph
Civil Procedure Law 56 paragraph 5
Civil Procedure Law 72 paragraph 1
Civil Procedure Law 93, 189, 193 paragraphs
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C10073516

Lietas arhīva Nr. C-0735-16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Bauskā, 2016.gada 29.jūnijā

Bauskas rajona tiesa

tiesnese I.Andžāne, izskatījusi rakstveida procesā Bauskā, Zaļā ielā 12, civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu

piedziņu,

k o n s t a t ē j a:

2016.gada 27.aprīlī tiesā saņemta /pers. A/ maza apmēra prasība pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu. Prasītājs norādījis, ka pēc vispārējās

vidusskolas beigšanas 2014.gadā, iestājies /nosaukums/, kur mācījies vienu gadu, iegūstot kvalifikāciju – frizieris. Uzsācis intensīvi meklēt darba iespējas,

bet tas nav izdevies, jo trūkusi pieredze un finansiāli līdzekļi, lai uzsāktu uzņēmējdarbību. 2016.gada septembrī tiks atsāktas mācības /nosaukums/ vai arī

/nosaukums/, kur nepieciešami līdzekļi, mācību maksa gadā 700 euro, kā arī nepieciešami izdevumi apģērbam, ceļa izdevumi, ēdienam, atpūtai,

kopmītnei un citu pamatvajadzību nodrošināšanai līdz 160 euro mēnesī, jo vēlas mācīties un iegūt augstāku kvalifikāciju un izglītību. Atbildētājam ir

jāmaksā uzturlīdzekļi 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās darba algas līdz laikam kamēr prasītājs pats varēs sevi apgādāt. Lūdzis

uzturlīdzekļus piedzīt nekavējoties. Prasība pamatota uz Civillikuma (turpmāk tekstā- CL) 177.panta ceturto daļu, 179.panta pirmo un ceturto daļu,

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5., 6., 10. un 11.pantiem. Prasītājs nav lūdzis iztiesāšanu tiesas sēdē.

Civilprocesa likuma (turpmāk tekstā - CPL) 56.panta piektajā daļā noteikts, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās

deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai

nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas

adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Atbildētājam par lietas ierosināšanu paziņots uz atbildētāja deklarētās dzīves vietas adresi, nosūtot prasības pieteikumu, izskaidrojot procesuālās

tiesības un pienākumus.

Atbildētājs sniedzis rakstveida paskaidrojumu par iesniegto prasību, norādījis, ka prasību neatzīst. Norādījis, ka atbildētājs nevar zināt un paļauties,

ka prasītājs tiešām uzsāks mācības, šāds notikums nav paredzams, tādēļ veikt uzturlīdzekļu piedziņu nav tiesiska pamata. Atbildētājs uzskata, ka šobrīd ir

izveidojusies situācija, ka prasītājs nestrādā un nemācās, taču vēlas saņemt uzturlīdzekļus pamatojoties uz 2012.gada 03.jūlija spriedumu un mātes

invaliditāti, kas nevar būt saistoša atbildētājam. Bērns, kurš nav sasniedzis 24 gadu vecumu ir tiesīgs saņemt uzturlīdzekļus tad, ja viņš mācās. Atbildētājs

lūdzis lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Ar Bauskas rajona tiesas tiesneses 2016.gada 31.maija lēmumu atbildētāja lūgums par lietas iztiesāšanu tiesas sēdē noraidīts, jo atbildētājs nav

norādījis objektīvu pamatojumu lūgumam un tiesa atzina par iespējamu izskatīt lietu pēc atbildētāja rakstveida paskaidrojuma.

CPL 250.25panta pirmajā daļā noteikts, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt

tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma

norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Par lietas izskatīšanas datumu rakstveida procesā pusēm paziņots. Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei.

Pārbaudījusi un novērtējusi rakstveida pierādījumus, tiesa atzina, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Lietā nepastāv strīds, ka atbildētājs /pers. B/ ir tēvs prasītājam /pers. A/. Prasītājs/pers. A/, dzimis /datums/, ir pilngadīgs.

Civillikuma (turpmāk – CL) 177.pantā noteikts, ka līdz pilngadības sasniegšanai [219.p.] bērns ir vecāku aizgādībā.

Aizgādība Civillikuma izpratnē ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un

mantiskajās attiecībās, bet rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. Savukārt bērna aprūpe nozīmē viņa

uzturēšanu, t.i. ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu.

Līdz ar pilngadības sasniegšanu personai pašai ir tiesības izvēlēties dzīvesvietu, nodarbošanos, kā arī uzturēt sevi pēc sava ieskata, tātad realizēt

visas tās tiesības un izpildīt pienākumus, kādas ir pilngadīgām rīcībspējīgām fiziskajām personām.

Prasītājs ir pilngadīgs, kas nozīmē to, ka viņš nav vecāku aizgādībā.

CL 179.pantā noteikts, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un

māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu

neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

No minētajām tiesību normām izriet, ka bērna pilngadības sasniegšana netiek saistīta ar bērna uzturēšanas pienākuma izbeigšanos, bet gan atbilstoši

CL 179.pantam vecāku pienākums apgādāt bērnu sniedzas līdz laikam, kamēr bērns pats spēj sevi apgādāt.

Likuma „Par valsts pensijām” 19.pants paredz, ka par darba nespējīgiem uzskatāmas personas, kas mācās vai studē vispārējās, profesionālās

izglītības iestādēs vai augstskolās dienas nodaļā (pilna laika klātienē) un nav vecākas par 24 gadiem.

Tiesa atzina, ka vecākiem uztura došanas pienākums pastāv nevis līdz brīdim, kad izbeidzas aizgādība pār bērnu (pilngadība), bet gan līdz laikam

kamēr bērns pats spēj sevi apgādāt un tas izriet no likuma nevis no pušu gribas, līdz ar to vecāki nevar tikt atbrīvoti no uztura došanas pienākuma, bet

gan bērna uzturēšanas pienākums ir atkarīgs no apstākļa vai bērns pats spēj sevi apgādāt, un bērna uzturēšanai dodamo uzturlīdzekļu apjoms ir atkarīgs

no bērna vecāku mantiskā stāvokļa.

Atbilstoši CPL 72.panta pirmajai daļai spēja realizēt civilprocesuālās tiesības un izpildīt pienākumus (civilprocesuālā rīcībspēja) ir

pilngadīgām rīcībspējīgām fiziskajām un juridiskajām personām.

Prasītājs līdz ar pilngadības sasniegšanu ir ieguvis pilnu civilprocesuālo rīcībspēju, tātad ir tiesīgs prasīt uzturlīdzekļus savai uzturēšanai no

vecākiem, pie atbilstošiem apstākļiem ceļot tiesā prasību.

Tiesa atzina, ka prasītāja iesniegtā Valsts nodarbinātības aģentūras Bauskas filiāles izziņa Nr.150826-280izz1 par bezdarbnieka statusa piešķiršanu

no 2015.gada 26.augusta, nepierāda faktu, ka prasītājs ir darba nespējīgs. Prasītājs nemācās vidējās vai augstākās mācību iestādēs dienas nodaļā pilna

laika klātienē, līdz ar to lietā nav gūti pierādījumi, ka prasītājs nespēj sevi pilnīgi vai daļēji apgādāt.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 93., 189., 193.pantiem tiesa

n o s p r i e d a :

/pers. A/, personas kods /personas kods/, maza apmēra prasību pret /pers. B/, personas kods /personas kods/, par uzturlīdzekļu piedziņu

noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas datuma - 2016.gada 29.jūnija,

apelācijas sūdzību iesniedzot Bauskas rajona tiesā.

Tiesnese I.Andžāne