Court dismisses complaint against traffic fine, ruling police officer's brief explanation sufficient for driver's understanding.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the plaintiff's complaint against a traffic fine imposed by the State Police. The plaintiff argued that the officer failed to provide a full translation of the violation protocol and incorrectly recorded personal details. The court found that the officer's brief explanation was sufficient to ensure the driver understood the violation's nature.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12.2 panta; 289.13.3 pants: The court may join the institution's decision motivation if the grounds are correct and sufficient, and is not required to detail every argument presented by the complainant.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 132050715
Lietas arhīva Nr. 1-0045-16/5
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnese Ilze Apse 2016.gada 21.janvārī rakstveida procesā izskatīja administratīvā
pārkāpuma lietu /pers. A/ (turpmāk - sūdzības iesniedzējs) sūdzībā par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības
policijas pārvaldes 2015.gada 5.oktobra lēmumu Nr.1994 (par apstrīdēto lēmumu lietā Nr./numurs/).
Tiesa
kons tatēja:
2014.gada 13.martā, plkst.21:00, VP RRP Kārtības policijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona jaunākais inspektors
I.Losevs sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PF 237028 par Ceļu satiksmes noteikumu 2501.punkta prasību
neievērošanu, proti, par to, ka /pers. A/ 2014.gada 13.martā, plkst. 20:27, vadīja transportlīdzekli BMW 520, valsts
reģistrācijas numurs /TL numurs/ (ar piestiprinātām Lietuvas Republikas numura zīmēm /TL numurs/), kura numura zīmes
neatbilst attiecīgā transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentiem, pa teritoriju degvielas stacijas /Nosaukums A/, /adrese/.
Administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.25panta ceturtās daļas,
vadītājam uzlikts naudas sods 100.00 EUR apmērā. Minēto protokolu Nr.PF 237028 iesniedzējs pārsūdzēja augstākā
iestādē.
Ar VP RRP Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājas /pers. D/ 2015.gada 5.oktobra
lēmumu Nr.1994 atstāts negrozīts 2014.gada 13.marta lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PF 237028 un /pers. A/
piemērotais naudas sods 100 euro.
2015.gada 9.novembrī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemta sūdzība par iestādes 2015.gada 5.oktobra lēmumu
Nr. 1994.
Sūdzības iesniedzējs sūdzībā norāda, ka lēmumam nepiekrīt un lūdz to atcelt, jo pārkāptas Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 260.panta trešās daļas un LR Satversmes 92.pantā tiesības paredzētās tiesības. Norāda, ka 2014.gada
13.martā viņam tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PF 237028 un uzlikts naudas sods EUR 100 ņemot
vērā, ka viņš vispār nepārvalda valsts valodu, griezās pie valsts policijas amatpersonas ar lūgumu nodrošināt viņam
sastādītā administratīvā pārkāpuma protokola tulkojumu viņam saprotamā krievu valodā. Policijas darbinieks, kurš sastādīja
administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PF237028, divos vārdos paskaidroja viņam administratīvā pārkāpuma protokola
būtību, pēc kā palūdza, lai to paraksta, kas ir būtisks pārkāpums, jo policijas darbinieku nevar uzskatīt par tulku. Tāpat
sūdzībā norādīts, ka administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. 237028 nepareizi norādīta viņa dzīves vietas deklarācija,
nepareizi norādīta viņa nodarbošanos, nepareizi norādītas apgādājamās personas.
Tiesa, iepazinusies ar sūdzību un VP RRP Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājas /pers. D/
2015.gada 5.oktobra lēmumu Nr.1994, pārbaudījusi lietas materiālus, atzīst, ka iestādes 2015.gada 5.oktobra lēmums Nr.
1994 ir pamatots un /pers. A/ sūdzība ir noraidāma kā nepamatota.
Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu pēc būtības, ir ievērotas iesniedzēja Satversmes 92.pantā garantētās tiesības uz
savu tiesību un likumisko interešu aizstāvību taisnīgā tiesā.
Nav pārkāpta iesniedzēja nevainības prezumpcija, jo sūdzības iesniedzēja vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir
pierādīta, bet sūdzībā minētie apgalvojumi nav pamatoti. Apgalvojums, ka pārkāpējs nepārvalda latviešu valodu nav pamats
administratīvā pārkāpuma lietvedības izbeigšanai, šādu pārkāpēja apgalvojumu tiesa atzīst kā mēģinājumu izvairīties no
administratīvās atbildības un soda. No lietas materiāliem viennozīmīgi izriet, ka pārkāpējs pilnībā saprot pārkāpuma būtību.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 pantā noteikto, tiesa iesniedzēja sūdzību izskata
rakstveida procesā un ievērojot šā kodeksa divdesmit trešajā ,,a” nodaļā noteikto tiesvedības kārtību.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta septīto daļu tiesa, izskatot administratīvā
pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus: 1) vai ir noticis administratīvais pārkāpums; 2) vai persona, kuru sauc pie
administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā; 3) vai persona ir sodāma par šo
administratīvo pārkāpumu; 4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību; 5)kāds administratīvais sods
piemērojams personai; 6) vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas
piedzenams; 7) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām
lietām, mantām un piemēroto garantijas naudu.
Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrai daļai, rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību
vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no šādiem spriedumiem: 1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai
protestu noraida; 2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu; 3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu
administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu; 4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par
atbildību par administratīvo pārkāpumu.
Savukārt, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13 panta trešā daļa nosaka, ka, ja tiesnesis izskatot sūdzību
atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma
motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav
nepieciešams.
Tiesa saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13panta trešo daļu atzīst, ka iestādes lēmumā
ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz ar to pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai un atzīst, ka
iestādes lēmums ir atstājams negrozīts.
Papildus tiesa norāda, ka, ievērojot Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas, tiesai nav jāvērtē pilnīgi visi sūdzības
iesniedzēja argumenti. Tiesnešiem ir jāuzklausa visi argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru
iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par
nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas komisijas 1986.gada 13.oktobra lēmumu).
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 28912.panta otrās daļas 1.punktu, 28913., 28917.,pantu,
tiesa
nosprieda:
atstāt negrozītu VP RRP Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājas /pers. D/ 2015.gada
5.oktobra lēmumu Nr.1994,
/pers. A/ sūdzību noraidīt.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas
sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.
Spriedums pieejams tiesas kancelejā 2016.gada 21.janvārī.
Tiesnese (personiskais paraksts) I.Apse