Court dismisses complaint against traffic fine, ruling police officer's brief explanation sufficient for driver's understanding.

Lietas Nr. 132050715

Lietas arhīva Nr. 1-0045-16/5

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnese Ilze Apse 2016.gada 21.janvārī rakstveida procesā izskatīja administratīvā

pārkāpuma lietu /pers. A/ (turpmāk - sūdzības iesniedzējs) sūdzībā par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības

policijas pārvaldes 2015.gada 5.oktobra lēmumu Nr.1994 (par apstrīdēto lēmumu lietā Nr./numurs/).

Tiesa

kons tatēja:

2014.gada 13.martā, plkst.21:00, VP RRP Kārtības policijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona jaunākais inspektors

I.Losevs sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PF 237028 par Ceļu satiksmes noteikumu 2501.punkta prasību

neievērošanu, proti, par to, ka /pers. A/ 2014.gada 13.martā, plkst. 20:27, vadīja transportlīdzekli BMW 520, valsts

reģistrācijas numurs /TL numurs/ (ar piestiprinātām Lietuvas Republikas numura zīmēm /TL numurs/), kura numura zīmes

neatbilst attiecīgā transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentiem, pa teritoriju degvielas stacijas /Nosaukums A/, /adrese/.

Administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.25panta ceturtās daļas,

vadītājam uzlikts naudas sods 100.00 EUR apmērā. Minēto protokolu Nr.PF 237028 iesniedzējs pārsūdzēja augstākā

iestādē.

Ar VP RRP Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājas /pers. D/ 2015.gada 5.oktobra

lēmumu Nr.1994 atstāts negrozīts 2014.gada 13.marta lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PF 237028 un /pers. A/

piemērotais naudas sods 100 euro.

2015.gada 9.novembrī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemta sūdzība par iestādes 2015.gada 5.oktobra lēmumu

Nr. 1994.

Sūdzības iesniedzējs sūdzībā norāda, ka lēmumam nepiekrīt un lūdz to atcelt, jo pārkāptas Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 260.panta trešās daļas un LR Satversmes 92.pantā tiesības paredzētās tiesības. Norāda, ka 2014.gada

13.martā viņam tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PF 237028 un uzlikts naudas sods EUR 100 ņemot

vērā, ka viņš vispār nepārvalda valsts valodu, griezās pie valsts policijas amatpersonas ar lūgumu nodrošināt viņam

sastādītā administratīvā pārkāpuma protokola tulkojumu viņam saprotamā krievu valodā. Policijas darbinieks, kurš sastādīja

administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PF237028, divos vārdos paskaidroja viņam administratīvā pārkāpuma protokola

būtību, pēc kā palūdza, lai to paraksta, kas ir būtisks pārkāpums, jo policijas darbinieku nevar uzskatīt par tulku. Tāpat

sūdzībā norādīts, ka administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. 237028 nepareizi norādīta viņa dzīves vietas deklarācija,

nepareizi norādīta viņa nodarbošanos, nepareizi norādītas apgādājamās personas.

Tiesa, iepazinusies ar sūdzību un VP RRP Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājas /pers. D/

2015.gada 5.oktobra lēmumu Nr.1994, pārbaudījusi lietas materiālus, atzīst, ka iestādes 2015.gada 5.oktobra lēmums Nr.

1994 ir pamatots un /pers. A/ sūdzība ir noraidāma kā nepamatota.

Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu pēc būtības, ir ievērotas iesniedzēja Satversmes 92.pantā garantētās tiesības uz

savu tiesību un likumisko interešu aizstāvību taisnīgā tiesā.

Nav pārkāpta iesniedzēja nevainības prezumpcija, jo sūdzības iesniedzēja vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir

pierādīta, bet sūdzībā minētie apgalvojumi nav pamatoti. Apgalvojums, ka pārkāpējs nepārvalda latviešu valodu nav pamats

administratīvā pārkāpuma lietvedības izbeigšanai, šādu pārkāpēja apgalvojumu tiesa atzīst kā mēģinājumu izvairīties no

administratīvās atbildības un soda. No lietas materiāliem viennozīmīgi izriet, ka pārkāpējs pilnībā saprot pārkāpuma būtību.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 pantā noteikto, tiesa iesniedzēja sūdzību izskata

rakstveida procesā un ievērojot šā kodeksa divdesmit trešajā ,,a” nodaļā noteikto tiesvedības kārtību.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta septīto daļu tiesa, izskatot administratīvā

pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus: 1) vai ir noticis administratīvais pārkāpums; 2) vai persona, kuru sauc pie

administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā; 3) vai persona ir sodāma par šo

administratīvo pārkāpumu; 4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību; 5)kāds administratīvais sods

piemērojams personai; 6) vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas

piedzenams; 7) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām

lietām, mantām un piemēroto garantijas naudu.

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrai daļai, rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību

vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no šādiem spriedumiem: 1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai

protestu noraida; 2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu; 3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu

administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu; 4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par

atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Savukārt, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13 panta trešā daļa nosaka, ka, ja tiesnesis izskatot sūdzību

atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma

motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav

nepieciešams.

Tiesa saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13panta trešo daļu atzīst, ka iestādes lēmumā

ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz ar to pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai un atzīst, ka

iestādes lēmums ir atstājams negrozīts.

Papildus tiesa norāda, ka, ievērojot Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas, tiesai nav jāvērtē pilnīgi visi sūdzības

iesniedzēja argumenti. Tiesnešiem ir jāuzklausa visi argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru

iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par

nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas komisijas 1986.gada 13.oktobra lēmumu).

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 28912.panta otrās daļas 1.punktu, 28913., 28917.,pantu,

tiesa

nosprieda:

atstāt negrozītu VP RRP Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājas /pers. D/ 2015.gada

5.oktobra lēmumu Nr.1994,

/pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Spriedums pieejams tiesas kancelejā 2016.gada 21.janvārī.

Tiesnese (personiskais paraksts) I.Apse