C13074715 / C-0747-15 · Dobeles rajona tiesa

Lieta Nr. C13074715

Lietas arhīva Nr. C-747-15

S P RIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Dobelē, 2015.gada 28.decembrī

Dobeles rajona tiesas tiesnese N.Pakule,

rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. B/ maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

Prasības pieteikumā norādīts, tuvu attiecību rezultātā ar atbildētāju, /datums/ prasītājai ir piedzimusi meita /pers. E/, dzimusi

/datums/. reģistrētā laulībā prasītāja ar atbildētāju nav sastāvējusi, atbildētājs labprātīgi atzinis paternitātei meitai un reģistrēts kā bērna tēvs.

Meita atrodas prasītājas aprūpē un uzraudzībā, atbildētājs uzturlīdzekļus bērna uzturam sniedz neregulāri un nepietiekošā apmērā, bet tie

nepieciešami pilnvērtīgai bērna uzturēšanai. Pamatojoties uz minēto, prasītāja vēlas piedzīt uzturlīdzekļus no atbildētāja 108 euro apmērā.

Normatīvais akts, ar kuru prasība pamatota - Civillikuma 177., 179.pants, LR Ministru Kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumi

Nr.37 "Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam", LR Ministru Kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumi Nr. 665 “Noteikumi

par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi”.

Pamatojoties uz minēto prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja /pers. C/ par labu /pers. B/ meitas /pers. E/ uzturam

uzturlīdzekļus, kas sastāda 108 EUR mēnesī, bet ne mazāk, kā ar LR MK 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr. 37 "Noteikumi par

minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam" noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam. Palielinoties minimālajai mēneša darba algai,

piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru palielināt proporcionāli minimālās mēneša darba algas apmēram, saskaņā ar LR MK 2013.gada 15.janvāra

noteikumiem Nr. 37 "Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam". Noteikt, ka spriedums izpildāms nekavējoties.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.19panta otro daļu celtā prasība atzīstama par maza apmēra prasību.

2015.gada 19.oktobrī atbildētājam uz prasības pieteikumā norādīto adresi, kas saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra informāciju ir arī

viņa deklarētā dzīves vieta, nosūtīts prasības pieteikums, paskaidrojuma veidlapa, izskaidrotas tiesības lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un

citas Civilprocesa likumā noteiktās tiesības un pienākumi, noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai 30 dienu laikā no dienas,

kas prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam (lietas 9-10.lapa). Tiesa atzīst, ka atbildētājam paziņots par tiesas tiesvedībā esošo prasību

atbilstoši Civilprocesa likuma nosacījumiem.

Atbildētāja paskaidrojums tiesas noteiktajā termiņā tiesā nav saņemts.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu, paskaidrojumu nesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

2015.gada 20.novembrī pusēm nosūtīti paziņojumi par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2015.gada 28.decembrī.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmo daļu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, proti,

ierakstītā pasta sūtījumā, ierakstītā pasta sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu vai vienkāršā pasta sūtījumā, uzskatāms, ka personai ir

paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta

sūtījumu. Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta piektajai daļai tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās

dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav

norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu, un fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas

adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Ievērojot to, ka pusēm par lietas izskatīšanu rakstveida procesā tika paziņots 2015.gada 20.novembrī ierakstītā pasta sūtījumā, nosūtot

minēto informāciju uz prasības pieteikumā norādīto adresi, tostarp atbildētājam tiesas dokumenti tika nosūtīti uz viņa deklarētās

dzīvesvietas adresi, tiesa uzskata, ka pusēm tiesas dokumenti un paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā ir nosūtīts

Civilprocesa likuma 56.pantā un 56.1pantā noteiktajā kārtībā.

Noraidījums tiesnesei līdz lietas izskatīšanai rakstveida procesā nav pieteikts.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.18 panta pirmo daļu lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata prasības tiesvedības kārtībā

pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā „Lietas par maza apmēra prasībām” paredzētos izņēmumus.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajai daļai, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu

lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad

sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Ievērojot to, ka puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskata par

nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, civillietas izskatīšana noteikta rakstveida procesā.

MOTĪVU DAĻA

Tiesa, pārbaudījusi rakstiskos pierādījumus lietā, dzimšanas apliecību Nr. LV AC 0121167, kas ap liecina, ka atbildētājs ir

nepilngadīgās /pers. E/, personas kods /personas kods/, tēvs (lietas 8.lapa) uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civillikuma 179.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu.

Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa.

Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem

vecākiem.

Saskaņā ar Civillikuma 179.panta piektās daļas noteikumiem minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir

pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī

noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.

Saskaņā ar Civillikuma 177.pantu, vecākiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums rūpēties par bērnu, jo līdz pilngadības

sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Rūpes par bērnu nozīmē arī bērnu uzturēt, tas ir, nodrošināt ēdienu, apģērbu mājokli un veselības

aprūpi, bērnu kopt, izglītot un audzināt, nodrošināt garīgo un fizisko attīstību, pēc iespējas ievērojot bērna individualitāti, spējas un

intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam.

Katra vecāka pienākums ir dot bērnam minimālo uzturlīdzekļu apjomu neatkarīgi no viņa mantiskā stāvokļa. Atbildētāja

nevēlēšanās uzturēt savus bērnus nevar būt par iemeslu viņa atbrīvošanai no tēva pienākumu pildīšanas un līdzekļu gādāšanas savu bērnu

uzturam. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu

sociālo vidi, kas nodrošina viņa pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un

pajumte.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24.panta pirmā daļa nosaka, ka atbilstoši Civillikuma noteikumiem vecāku pienākums ir

rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.

Atbildētājs ir darbaspējīgā vecumā, tiesas rīcībā ziņu par viņa darbaspēju zudumu nav.

Saskaņā ar 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”

katram vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt savam bērnam minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā: līdz

septiņu gadu vecumam 25 % apmērā, no septiņu gadu vecuma līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta

noteiktās minimālās mēnešalgas.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumiem Nr.665 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un

minimālo stundas tarifa likmi” minimālā mēnešalga no 2015.gada 1.janvāra sastāda 360 euro.

Tiesa uzskata, ka prasītājas celtā prasība par uzturlīdzekļu piedziņu, atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta 2013.gada

15.janvāra noteikumu Nr. 37 nosacījumiem par minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru katram vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa

jānodrošina katram savam bērnam, ir apmierināma un šajā konkrētajā gadījumā ievērojot to, ka meita /pers.E/uz prasības celšanas brīdi

sasniegusi desmit gadu vecumu, viņai nosakāms uzturlīdzekļu apjoms 30 % apmērā no Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktās

minimālās mēneša darba algas.

Rakstveida paskaidrojumus par celto prasību daļā par uzturlīdzekļu piedziņu atbildētājs nav sniedzis.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi

otra puse. Līdz ar to tiesa atzīst, ka lietā nav strīds par to, ka prasītāja īsteno bērnu ikdienas aprūpi, uzraudzību, ka atbildētājam kā bērna

tēvam ir jāpiedalās bērna uzturēšanā un jāmaksā uzturlīdzekļi. Tāpat tiesa uzskata, ka prasītājas pieprasītais uzturlīdzekļu apmērs neprasa

vērtēt atbildētāja mantisko stāvokli, jo tas ir atbilstošs minimālo uzturlīdzekļu apmēram, kuru katram vecākam, neatkarīgi no viņa spējām un

mantas stāvokļa, ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam. Līdz ar to, uzturlīdzekļu apmēru bērnu uzturam ir nosakāms piedzīt

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu Nr. 37 noteiktajā apmērā un kārtībā. Ņemot vērā to, ka uz šo brīdi Latvijas Republikā

noteiktā minimālā darba alga ir EUR 360, no atbildētāja piedzenami meitas /pers.E/uzturēšanai EUR 108 ik mēnesi.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2007.gada 29.augustā lietā Nr. SKC-556 ir atzinis, ka iztulkojot Latvijas Republikas

Satversmes 92.pantu un Civilprocesa likuma 1.pantu saistībā ar Civillikuma tiesību normām, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām,

prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērnu uzturam, tie piedzenami no brīža, kad celta prasība tiesā, jo ar prasības celšanas brīdi attiecīgā

persona uzsāk savu ar likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju tiesā. Līdz ar to tiesa uzskata, ka ar tiesas spriedumu

uzturlīdzekļu maksāšanas pienākuma sākuma brīdi var noteikt prasības celšanas brīdi- 2015.gada 15.oktobri.

Ievērojot to, ka vecāku (prasītājas) aizgādība pār bērniem beidzas ar bērna pilngadības sasniegšanu (Civillikuma 219.pants), pēc

kuras bērns pats iegūst pilnīgu tiesībspēju, uzturlīdzekļi par labu prasītājai bērna uzturam piedzenami līdz bērna pilngadībai.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 203.panta ceturto daļu, ja pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums, ar kuru no

atbildētāja piespriesti uzturlīdzekļi, mainās apstākļi, kas ietekmē maksājumu apmēra vai ilguma noteikšanu, katra puse ir tiesīga, iesniedzot

jaunu prasību, prasīt maksājumu apmēra vai termiņa grozīšanu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punktu, ņemot vērā nepilngadīgā bērna intereses, nosakāms, ka

spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma (turpmāk CPL) 42.panta pirmās daļas noteikumiem tiesas izdevumi, ja prasītājs no to

samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai daļai. Šajā gadījumā valsts nodeva

aprēķināma saskaņā ar CPL 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunkta un CPL 35.panta pirmās daļas 3.punkta noteikumiem.

Ievērojot to, ka uzturlīdzekļu maksājumu kopsumma par vienu gadu sastāda EUR 1296 no atbildētāja piedzenama valsts nodeva valsts

ienākumos EUR 194,40 apmērā, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 6,28.

Atbildētājam nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei attiecībā par valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto

izdevumu piedziņu, termiņš nosakām 10 dienas no brīža, kad spriedums stāsies likumīgā spēkā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punktu, sprieduma izpildi par uzturlīdzekļu piedziņu noteikt –

nekavējoties.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr. 37,

Civilprocesa likuma 8., 97., 34. pantiem, 42.panta pirmo daļu, 193., 199., 204.1, 205.panta pirmās daļas 1.punktu, 250.25,pantu tiesa

nos prieda

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus 108,00

euro (viens simts astoņi euro) ik mēnesi meitas /pers. E/, personas kods /personas kods/, uzturam katram bērnam, bet ne mazāk par

minimālo uzturlīdzekļu apmēru saskaņā ar 2013.gada 15.janvāra Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem Nr. 37, sākot no

2015.gada 15.oktobra līdz bērnu pilngadībai vai izmaiņām normatīvajos aktos.

Mainoties minimālās darba algas apmēram uzturlīdzekļu apmērs maināms proporcionāli minimālās darba algas apmēram.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 194,40 euro (viens simts deviņdesmit četri

euro 40 centi) apmērā, kas maksājama Valsts kasē, NMR. 90000050138, konts LV55TREL1060190911200, BIC kods TRELLV22, kods

0539 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,28 euro (seši euro 28 centi) apmērā, kas iemaksājami Tiesu administrācijas kontā

Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316.

Daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu un valsts nodevas piedziņu noteikt termiņu sprieduma labprātīgai

izpildei - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts labā,

maksājumus apliecinošus dokumentus iesniegt Dobeles rajona tiesā.

Daļā par uzturlīdzekļu piedziņu spriedums izpildāms nekavējoties.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2015.gada 28.decembra,

Zemgales apgabaltiesā apelācijas sūdzību iesniedzot Dobeles rajona tiesā.

Tiesnese

N.Pakule