Supreme Court dismissed appeal; construction permit denied due to missing landowner consent and project not being reconstruction.

Lietas Nr. A42771308

Lietas arhīva Nr. SKA-0320-14

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2014.gada 22.decembrī

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā:

tiesnese V.Kakste

tiesnesis J.Neimanis

tiesnese I.Skultāne

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz AS „Ventbunkers” pieteikumu par plānošanas un arhitektūras uzdevuma

izsniegšanu un zaudējumu atlīdzināšanu, sakarā ar AS „Ventbunkers” kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 27.novembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ventspils pilsētas dome atteica izsniegt pieteicējai AS „Ventbunkers” plānošanas un arhitektūras uzdevumu (turpmāk – Uzdevums) naftas produktu

cauruļvadu rekonstrukcijai, tā kā pieteicēja, iesniedzot būvniecības iesniegumu – uzskaites karti (turpmāk – Būvniecības iesniegums), tai nepievienoja

dokumentu, kas apliecinātu zemes īpašnieka piekrišanu būvniecībai.

[2] Pieteicēja iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā par Uzdevuma izsniegšanu atbilstoši pieteicējas 2008.gada 7.aprīļa Būvniecības

iesniegumam un personiskā kaitējuma Ls 7000 apmērā atlīdzināšanu.

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 21.oktobra spriedumu pieteikums noraidīts.

[4] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 27.novembra spriedumu pieteikums noraidīts. Apgabaltiesas spriedumā, daļēji pievienojoties pirmās

instances tiesas sprieduma motivācijai, norādīts turpmāk minētais.

[4.1] Pieteicējas ieskatā, tiesību normās nav norādīts, ka, iesniedzot Būvniecības iesniegumu, vienlaikus ir jāiesniedz zemes gabala īpašnieka

saskaņojums.

[4.2] Būvniecības likuma 3.panta pirmā daļa noteic, ka zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve tiek veikta saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas

plānojumu, detālplānojumu (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) un šo plānojumu sastāvā esošajiem apbūves noteikumiem un, noslēdzot

līgumu, apbūve ir saskaņota ar zemes gabala īpašnieku (ja apbūvi neveic zemes gabala īpašnieks), bet minētā likuma 11.panta pirmā daļa, ka zemes gabalu var

apbūvēt tā īpašnieks vai cita persona, kas noslēgusi līgumu ar attiecīgā zemes gabala īpašnieku. Tātad būvniecības veikšanai ir trīs priekšnoteikumi: 1)

būvniecības ieceres atbilstība teritorijas plānojumam un detālplānojumam (ja tāds ir nepieciešams), 2) būvniecības ieceres atbilstība apbūves noteikumiem un

3) zemes gabala īpašnieka akcepts būvniecības iecerei.

Minētais sasaucas arī ar Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi)

32.punktu, kas noteic, ka Būvniecības iesniegumu attiecīgās administratīvās teritorijas būvvaldē iesniedz būvniecības ierosinātājs. Savukārt Vispārīgo

būvnoteikumu 31.punkts noteic, ka būvniecību var ierosināt nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks, lietotājs vai to pilnvarota persona (projekta vadītājs).

[4.3] Ievērojot minēto, atzīstams, ka persona, kurai nav zemes gabala īpašnieka piekrišanas, nav tiesīga ierosināt būvniecību šajā zemes gabalā.

Minētais secinājums nav saistāms ar to, vai zemes gabala īpašnieka tiesības šajā procesā kaut kādā veidā tiek vai netiek aizskartas, jo zemes gabala īpašnieka

piekrišana būvniecībai nav saistāma ar kādas trešās personas iespējamu tiesību aizskārumu būvniecības ieceres īstenošanā. Zemes gabala īpašnieks primāri ir

būvniecības procesā izdoto administratīvo aktu adresāts, ja vien nav nodevis savas īpašnieka tiesību saturā ietilpstošās tiesības citai personai, piemēram,

nomniekam, piešķirot patstāvīgas būves tiesības savā zemes gabalā. Tomēr arī šis fakts liecina, ka zemes gabala īpašnieka viedoklis tiek noskaidrots pirms

Būvniecības iesnieguma iesniegšanas, proti, noslēdzot zemes nomas līgumu, kurš nomniekam dod tiesības iet uz iestādi ar Būvniecības iesniegumu.

[4.4] Analizējot pieteicējas norādīto tiesību normu – Vispārīgo būvnoteikumu 116.2.1apakšpunktu, kas noteic, lai saņemtu būvatļauju, pasūtītājs iesniedz

būvvaldē zemes gabala īpašuma tiesības vai lietošanas tiesības un apbūves tiesības apliecinošus dokumentus, norādāms, ka minētā norma saskaņā ar iepriekš

paustajām atziņām nav uzskatāma par vienīgo, kas piešķir atbildētājai tiesības kontrolēt zemes īpašnieka piekrišanas esību būvniecības iecerei, jo tad šādas

piekrišanas esība ir priekšnoteikums Būvniecības iesnieguma iesniegšanai.

Minētās normas atkārtota iekļaušana Vispārīgajos būvnoteikumos saistīta ar nekustamā īpašuma tirgus attīstību, jo būvniecības procesa laikā notika pat

vairākkārtējas īpašnieka maiņas, kā rezultātā sākotnējais ierosinātājs līdz būvatļaujas saņemšanai jau bija nekustamo īpašumu atsavinājis, vai arī atsavināšana

bija notikusi kopīpašumā, kā rezultātā kopīpašuma jaunie ieguvēji par saskaņojuma esību varēja nebūt informēti vai arī nebija šādas saistības, kas dotas ar

saskaņojumu, pārņēmuši. Tādējādi normas jēga ir atkārtota kontrole pār būvniecības dalībnieku tiesībām, lai būvatļauja tiktu izsniegta tiesīgai personai,

vienlaikus ievērojot citu personu tiesības.

[4.5] Pieteicējas arguments, ka atteikums saņemt Uzdevumu liedz tai uzzināt par savām būvniecības tiesībām, ir noraidāms kā nepamatots.

Pirmkārt, ja persona vēlas uzzināt par savām tiesībām būvniecībā, proti, tām, kas attiecināmas uz projektēšanas sadaļu, tā var izmantot Administratīvā

procesa likuma 98.pantā noteiktās tiesības saņemt uzziņu, proti, pieteicējai ir tiesības vērsties pie atbildētāja ar iesniegumu, kurā tiek norādīta pieteicējas

būvniecības iecere, un saņemt atbildi par to, vai šāda būvniecības iecere ir īstenojama un saskaņā ar kādiem nosacījumiem. Otrkārt, pati pieteicēja savos

pieteikuma precizējumos pamatoti norāda, ka personai projektēšanā izvirzāmās prasības var tikt pamatotas tikai ar spēkā esošām tiesību normām. Kā jebkurš

administratīvais akts, arī Uzdevums var tikt pamatots tikai ar tiesību normām, proti, nosacījumi, kurus piemēro būvvalde, tiek atlasīti no tiesību normām –

likumiem, Ministru kabineta noteikumiem, tostarp būvnormatīviem, saistošajiem noteikumiem. Šīs tiesību normas ir ikvienam brīvi pieejamas, un personai ir

iespējams pašai apzināt tos nosacījumus, kādi attiecināmi uz personas būvniecības ieceri attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Līdz ar to Uzdevuma saņemšana nav vienīgā iespēja, kā personai apzināt savas būvniecības ieceres risinājumus un robežas.

[4.6] Lietā ir noskaidrota zemes īpašnieka griba, Ventspils brīvostas pārvalde nepiekrīt pieteicējas rekonstrukcijas darbiem. Līdz ar to arī nav pamata

pieņemt pretēja rakstura nolēmumu.

[4.7] Tā kā ir noraidāms pamatprasījums, noraidāms arī prasījums par atlīdzinājumu.

[4.8] Ievērojot Vispārīgo būvnoteikumu 21.punktu, pieteicējas būvniecības iecere nav vērtējama kā rekonstrukcija.

Pieteicējas īpašumā ir divi naftas produktu tehnoloģiskie cauruļvadi, proti, dīzeļdegvielas apakšzemes cauruļvads Da-500, kas ir izbūvēts saskaņā ar

1997.gada 26.jūnijā izsniegto būvatļauju un pieņemts ekspluatācijā 1998.gadā. Kā arī maģistrālais cauruļvads Nr.24, kas ir atsavināts pieteicējai privatizācijas

procesa rezultātā 1997.gadā . Saskaņā ar lietā esošajām ziņām abi objekti ir tehnoloģiski nodalītas, patstāvīgas inženierbūves. Savukārt atbilstoši pieteicējas

būvvaldē iesniegtajam būvniecības ieceres aprakstam un shēmai būvniecības rezultātā ir plānots izbūvēt jaunu cauruļvadu, kas savienotu abus iepriekš minētos

pieteicējas cauruļvadus Da-500 un Nr.24.

Jauna cauruļvada izbūve, lai arī tā izbūves mērķis ir tehnoloģiski savienot jau divas esošas inženierbūves, nav atzīstama par kādu jau esošās būves

rekonstrukciju. Turklāt savienojošā cauruļvada izbūve ir plānota uz pieteicējai nepiederošiem zemes gabaliem.

[5] Pieteicēja iesniedza kasācijas sūdzību par apgabaltiesas spriedumu. Kasācijas sūdzībā norādīts turpmāk minētais.

[5.1] Tiesa nepareizi interpretējusi Vispārīgo būvnoteikumu 31. un 35.punktu un Būvniecības likuma 3.panta pirmo daļu un 11.panta pirmo daļu.

[5.2] Līdz būvatļaujas saņemšanai ir vairākas stadijas – būvprojekta sagatavošanas stadija, kura noslēdzas ar Uzdevuma saņemšanu vai atteikumu, un

būvprojekta izstrādes stadija, kura noslēdzas ar tā akceptu vai atteikumu. Būvvaldes lēmums piekrist ēkas projektēšanai nedod tiesības uzsākt būvniecību.

Pieteicējai ir nepieciešams saprast, kas jāņem vērā, izstrādājot plānoto inženierkomunikāciju būvprojektu, lai pēc tam varētu prezentēt savu ieceri attiecīgajām

institūcijām un nekustamā īpašuma īpašniekam. Tiesa nav ņēmusi vērā, ka strīds ir par iestādes tiesībām un pieteicējas pienākumiem, pirms vēl pieteicēja ir

sākusi būves projektēšanu.

Tādēļ tiesa nepamatoti atsaukusies uz Būvniecības likuma 3.panta pirmo daļu. Šī norma ir attiecināma uz pašu būves būvniecības procesu, kas tiek

pieļauts (uzsākts) ar būvatļaujas saņemšanas brīdi. Šī norma arī nenoteic, kādi dokumenti ir jāiesniedz, lai saņemtu Uzdevumu.

[5.3] Augstākā tiesa ir norādījusi, ka Vispārīgo būvnoteikumu 33.punkts ietver pilnīgu noregulējumu attiecībā uz to, kādas ziņas būvniecības

ierosinātājam, iesniedzot Būvniecības iesniegumu, jāsniedz par būvniecības ieceri.

Vispārīgo būvnoteikumu 1.pielikumā ietvertajā Būvniecības iesnieguma saturā un no tai pielikumā pievienotajiem dokumentiem nav redzams, ka

nekustamā īpašuma īpašniekam, kurš iecerējis veikt būvniecību sev nepiederošā zemes gabalā līdz ar Būvniecības iesniegumu būtu jāiesniedz arī saskaņojums

(vai līgums) par būvniecību ar zemes gabala īpašnieku vai vēl jo vairāk ar zemes gabala nomnieku. Tādēļ domei nav tiesiska pamata saistošajos noteikumos

ietvert papildus prasības, kas nav minētas Vispārīgajos būvnoteikumos vai pieprasīt papildus tādu dokumentu iesniegšanu, kas nav minēti Vispārīgo

būvnoteikumu 1.pielikumā.

Tiesai bija jāpiemēro Vispārīgo būvnoteikumu 33.punktu un, ievērojot Administratīvā procesa likuma 15.pantu, jāsecina, ka iestāde nav tiesīga izvirzīt

prasības iesniegt papildus dokumentus tiem, kas minēti Vispārīgo būvnoteikumu 1.pielikumā.

[5.4] Tiesa nepamatoti atsaukusies uz Augstākās tiesas 2011.gada 6.janvāra spriedumu lietā Nr.SKA-32/2011, bet nav ņēmusi vērā 2011.gada

25.februāra spriedumu lietā Nr.SKA-56/2011. Pirmajā no minētajiem spriedumiem ir analizēti citi jautājumi, tādēļ tajā izteiktās atziņas nav izmantojamas šajā

lietā.

[5.5] Tā kā pieteicēja ir cauruļvadu, kurus tā vēlas savienot, īpašniece, pretēji tiesas konstatētajam tai atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 31.punktam ir

tiesības ierosināt būvniecību. Tiesa nepareizi interpretējusi minēto tiesību normu, attiecinot to vienīgi uz zemes gabalu, nevis uz pieteicējai piederošo īpašumu.

[5.6] Taisot lēmumu par pagaidu noregulējumu, tika nodibināts, ka pieteicējas būvniecības iecere atbilst Ventspils pašvaldības teritorijas plānojumam

un apbūves noteikumiem un tādējādi nepastāv neviens cits no iespējamiem tiesiskiem pamatiem atteikties izsniegt Uzdevumu. Šo apstākļu izmaiņas nav tikušas

konstatētas. Tādēļ, ievērojot Vispārīgo būvnoteikumu 35.punktu, tiesai, taisot spriedumu, nebija pamata izdarīt minētajam lēmumam pretējus secinājumus.

[5.7] Tiesai bija jāsecina, ka tieši Vispārīgo būvnoteikumu 116.2.1apakšpunkts regulē jautājumu par zemes gabala īpašnieka piekrišanas pārbaudes

veikšanu, un šī pārbaude ir jāveic tieši pirms būvatļaujas izsniegšanas, nevis pirms Uzdevuma izsniegšanas. Nav tiesiska pamata šādu pārbaudi veikt vairākkārt.

Pirms Uzdevuma saņemšanas pieteicēja nevar zināt, par kādiem būvniecības ieceres risinājumiem tai ir jāvienojas ar zemes gabala īpašnieku.

[5.8] Pieteicējai arī ir būtiski, lai tiktu ņemti vērā tās pieteikuma priekšmeta precizējumi, kuri tika iesniegti pēc tam, kad pagaidu noregulējuma ietvaros

dome izsniedza pieteicējai Uzdevumu, tajā nepamatoti paredzot pieteicējas pienākumu saņemt saskaņojumu no zemes gabala nomnieka, kas ir pieteicējas

konkurents. Šāds nosacījums neatbilst tiesību normām, uz ko tiesai spriedumā ir jānorāda.

[5.9] Tiesa kļūdaini secinājusi, ka pieteicējas būvniecības iecere ir jaunbūve, nevis rekonstrukcija, jo tajā paredzēts savienot divus patstāvīgus

nekustamos īpašumus – naftas produktu cauruļvadus. Šajā sakarā tiesa nav ievērojusi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 1.panta 13.punktu un

Vispārīgo būvnoteikumu 25.1punktu.

[6] Iestāde un trešā persona iesniegusi paskaidrojumus par kasācijas sūdzību, norādot, ka tā nav pamatota.

Motīvu daļa

[7] Būvniecības likuma 3.panta pirmā daļa noteic, ka zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja apbūve ir saskaņota ar zemes gabala īpašnieku (ja apbūvi neveic

zemes gabala īpašnieks).

Šā likuma 11.panta pirmā daļa noteic, ka zemes gabalu var apbūvēt tā īpašnieks vai cita persona, kas noslēgusi līgumu ar attiecīgā zemes gabala

īpašnieku.

[8] Tādējādi, ja apbūvi veic persona, kas nav zemes gabala īpašnieks, tai ir nepieciešama zemes īpašnieka piekrišana apbūvei. Kā Augstākā tiesa jau

norādījusi, tas ir viens no būvniecības pamatnoteikumiem, kura jēga ir būvniecību – būtiskas un paliekošas (vai vismaz ilgstošas) izmaiņas nekustamajā īpašumā

– pieļaut veikt tikai pašam īpašniekam vai ar tā atļauju (sk. Augstākās tiesas 2012.gada 16.marta sprieduma lietā Nr.SKA-49/2012 10.punktu ). Turklāt jāņem

vērā, ka zemes īpašnieka atļauja iznomāto zemi apbūvēt ir gribas izteikums privāto tiesību jomā, kas būvniecības procesā (publisko tiesību jomā) iestādē ir

jānoskaidro kā fakts – ir vai nav dota zemes īpašnieka piekrišana būvniecībai (sal. Augstākās tiesas 2011.gada 6.janvāra sprieduma lietā Nr.SKA-32/2011

9.punkts).

[9] Minētās Būvniecības likuma normas, kurām ir vispārīgs raksturs, tiešiem vārdiem nenosaka brīdi, kurā personai ir jāsaņem zemes īpašnieka

piekrišana un jāiesniedz būvvaldē. Dokumentu iesniegšanas kārtību reglamentē Vispārīgie būvnoteikumi.

Šo noteikumu 31.punkts noteic, ka būvniecību var ierosināt nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs, nomnieks, lietotājs vai to pilnvarota persona

(projekta vadītājs). 32.punkts noteic, ka būvniecības ierosinātājs iesniedz būvvaldē Būvniecības iesniegumu, savukārt 33.punkts noteic, ka Būvniecības

iesnieguma veidlapa, kas ir Vispārīgo būvnoteikumu 1.pielikumā, ir vienota visām būvvaldēm. Atbilstoši 1.pielikumam iesniegumā norādāmas ziņas par zemes

gabalu, citstarp – zemes gabala īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, ja īpašnieka nav, vai lietotājs, kā arī pievienojami īpašuma, valdījuma vai lietojuma tiesības

apliecinoši dokumenti.

Savukārt Vispārīgo būvnoteikumu 116.2.1apakšpunkts noteic, lai saņemtu būvatļauju, pasūtītājs iesniedz būvvaldē zemes gabala īpašuma tiesības vai

lietošanas tiesības un apbūves tiesības apliecinošus dokumentus.

[10] Var piekrist pieteicējai, ka 31. un 33.punkts runā vienīgi par īpašuma vai lietojuma tiesības apliecinošu dokumentu iesniegšanu, bet par apbūves

tiesībām – 116.2.1apakšpunkts, kas attiecas uz būvniecības procesa stadiju pirms būvatļaujas izsniegšanas.

Tomēr nebūtu atzīstams, ka zemes īpašnieka piekrišanas iesniegšanas brīdis būtu nosakāms, ievērojot vienīgi Vispārīgo būvnoteikumu 32. un 33.punktā

un 116.2.1apakšpunktā formāli noteikto dokumentu iesniegšanas kārtību. Priekšnoteikums apbūvi veikt saskaņā ar īpašnieka gribu izceļas no īpašnieka tiesībām

un Būvniecības likuma 3.panta pirmajā daļā un 11.panta pirmajā daļā noteiktā. Tādēļ iestāde, kura lemj par būvniecības procesa uzsākšanu (Uzdevuma

izsniegšanu) un kurai ir jākontrolē tas, vai tā atbilst citstarp īpašnieka interesēm, ir tiesīga pārbaudīt, vai pastāv minētajās likuma normās noteiktie

priekšnosacījumi un tādējādi ir pamats to vispār uzsākt.

Līdz ar to nav pamatoti pieteicējas argumenti gan attiecībā uz būvniecības procesa vairākām stadijām, gan aizliegumu pieprasīt Vispārīgajos

būvnoteikumos neparedzētu dokumentu pievienošanu Būvniecības iesniegumam.

[11] Augstākās tiesas 2011.gada 25.februāra spriedumā lietā Nr.SKA-56/2011, uz kuru atsaucas pieteicēja, nav apskatīts jautājums par zemes

īpašnieka piekrišanu apbūvei, bet gan tādas apbūves noteikumu prasības, kas nav uzstādāmas būvniecības ieceres sākumā, jo ir noskaidrojamas, precizējamas

vai nosakāmas procesa gaitā, kam tas paredzēts.

[12] Tiesa pamatoti atsaukusies uz Augstākās tiesas atziņām 2011.gada 6.janvāra spriedumā lietā Nr.SKA-32/2011, tā kā tās ir izteiktas vispārīgi, nevis

vienīgi konkrētās lietas apstākļu kontekstā. Minētajā spriedumā norādīts, lai persona vispār varētu ierosināt būvniecības procesu ar mērķi uzbūvēt būvi uz tai

nepiederošas zemes, tai ir jāuzrāda dokuments, kas pierāda vienošanos par būvniecības pieļaujamību, – līgums, vienošanās rezultātā izsniegta atļauja,

saskaņojums. Ja tādas piekrišanas nav, atkrīt jebkāda tālāka iecerētās būvniecības tiesiskuma vērtēšana publisko tiesību jomā (sk. sprieduma 8.,9.punktu).

[13] Var piekrist pieteicējas apsvērumam, ka personai, kas ierosina būvniecību, var būt nepieciešamība pietiekami skaidri vai detalizēti prezentēt savu

ieceri zemes īpašniekam, lai tas lemtu par piekrišanu. Nevar izslēgt, ka būvvaldes lēmums par plānošanas un arhitektūras uzdevuma izsniegšanu var tikt

pieņemts arī bez zemes īpašnieka piekrišanas, tā saņemšanu atliekot uz vēlāku procesa stadiju, ja, iesniedzot būvniecības iesniegumu, personai objektīvi nav

pietiekamas skaidrības par būvniecības ieceri vai tā neatbilst zemes īpašnieka uzstādījumam lēmuma pieņemšanai. Tomēr izskatāmajā lietā šādi apstākļi nav

konstatējami. Pieteicējas norāde par nepieciešamību detalizēt savu ieceri tieši īpašnieka piekrišanas saņemšanai ir vispārīga.

[14] Tiesas lēmumam, kas pieņemts, izskatot pagaidu noregulējumu, tiesību normas nepiešķir prejudiciālu nozīmi. Tādēļ tiesa, kas izskata lietu pēc

būtības, nav saistīta ar šādā lēmumā konstatēto un atzīto.

[15] Tā kā lietā atbilstoši tās priekšmetam, ir atzīts, ka iestāde varēja atteikties izsniegt Uzdevumu un tādējādi nav taisāms spriedums par labvēlīga

administratīvā akta (Uzdevuma) izdošanu, pieteikuma precizējumi par Uzdevuma saturu ir atstājami bez ievērības.

[16] Atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 21.punktam rekonstrukcija ir būves vai tās daļas pārbūve, mainot būves vai tās daļas apjomu un mainot vai

saglabājot funkciju, vai funkcijas maiņa, nemainot apjomu.

Tādējādi, lai būvniecību atzītu par rekonstrukciju, nepieciešams konstatēt, ka tiek veikta esošas būves vai tās daļas pārbūve tādā veidā, ka tiek mainīts

tās apjoms un/vai funkcija. Izskatāmajā gadījumā nevar teikt, ka esošās būves tiek pārbūvētas, jo pārmaiņas, ko plānots tajās ieviest, kā konstatējusi tiesa, ir

vienīgi savienojums ar papildus (no jauna) izbūvējamu cauruļvadu. Ievērojot pieteicējas izpratni par rekonstrukciju, varētu teikt, ka arī trešās ēkas, kas plānota

starp divām citām, būvniecība un to visu savienošana kādā veidā varētu tikt uzskatīta par rekonstrukciju. Tomēr tā tas nav, jo ir plānots būvēt principā tādu pašu

būvi, kādas jau pastāv un ir patstāvīgi īpašumi. Lai arī, iespējams, ir saskatāmi esošo būvju rekonstrukcijas elementi (savienojums ar citu būvi), tomēr nevar

izslēgt apstākli, ka būvniecības rezultātā radīsies arī pilnīgi jauna būve (neatkarīgi no divām esošajām), kā arī to, ka plānotie savienojumi no būvniecības

viedokļa nav šīs būvniecības būtiskākā daļa. Tādēļ kopumā šāda būvniecības iecere nav apskatāma vienīgi kā rekonstrukcija.

[17] Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 1.panta 13.punkts, uz kura piemērošanas nepieciešamību norāda pieteicēja, noteic, ka jaunbūve ir

būve, kurai līdz tās nodošanai ekspluatācijā atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām izbūvēts vismaz nulles cikls. Atbilstoši Vispārīgo

būvnoteikumu 25.1punktam nulles cikls ir būves (ēkas) pazemes un virszemes daļas būvdarbu posms līdz būves (ēkas) nosacītās nulles (pirmā stāva grīdas)

līmeņa atzīmei, ja plānošanas un arhitektūras uzdevumā nav noteikts citādi.

Šīs normas nav piemērojamas, jo izskatāmajā lietā nav nepieciešams noskaidrot, vai kāda pieteicējas būve ir tādā stadijā, lai to varētu atzīt par

jaunbūvi.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 348.panta 1.punktu un 351.pantu, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments

n o s p r i e d a

Atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 27.novembra spriedumu, bet AS „Ventbunkers” kasācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesnese V.Kakste

Tiesnesis J.Neimanis

Tiesnese I.Skultāne