Legislator Case Law & Legislation
C33506112 / CA-0029-18 ECLI:LV:RAT:2018:0313.C33506112.1.S AI generated

Court allows bank's claim against guarantors when debtor enters bankruptcy, converting accessory liability to independent.

Case Number C33506112 / CA-0029-18
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The appellate court fully granted SIA "Gelvora"'s claim for debt collection against two guarantors following the debtor's bankruptcy. The court held that the guarantee contract, originally an accessory obligation, became independent upon the debtor's insolvency, allowing the creditor to pursue the guarantors directly. Consequently, the guarantors were ordered to pay the principal debt, court costs, and interest solidarily.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law Section 1697; Civil Law Section 1698: When a debtor enters bankruptcy proceedings, an accessory guarantee obligation transforms into an independent obligation, permitting the creditor to claim against the guarantor without first exhausting remedies against the principal debtor.

Keywords

AI generated
guarantee contract accessory obligation independent liability bankruptcy proceedings solidary debt creditor rights insolvency law

Cited Legislation

AI generated
Civil Procedure Law Section 432
Civil Procedure Law Section 433
Civil Procedure Law Section 434
Civil Procedure Law Section 454
Civil Law Section 1697
Civil Law Section 1698
Civil Law Section 1699
Civil Law Section 1702
Civil Law Section 1703
Civil Law Section 1705
Civil Law Section 1828
Civil Law Section 1934
Bankruptcy Law Transitional Provisions Section 5

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. CA-0029-18/35

ECLI:LV:RAT:2018:0313.C33506112.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 13.martā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Sandra Krūmiņa,

tiesnese Dace Jansone,

tiesnese Inese Grauda,

ar tiesas sēžu sekretāri Inesi Pelēkzirni,

piedaloties SIA “Gelvora” pilnvarotajai pārstāvei zvērināta advokāta palīdzei Inesei Greķei, /pers. A/ pilnvarotajiem pārstāvjiem zvērinātiem

advokātiem Artūram Marģevičam un Ivandai Dauvartei, maksātnespējīgās SIA “/Nosaukums/” pilnvarotajam pārstāvim /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “Gelvora” prasībā pret /pers. A/ un /pers. C/ ar trešo personu maksātnespējīgo SIA “/Nosaukums/” par

parāda piedziņu sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2016.gada 16.marta spriedumu.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

[1] Starp AS “Baltic Trust Bank” un SIA “/Nosaukums/” kā aizņēmēju 2005.gada 17.oktobrī noslēgts aizdevuma līnijas līgums par aizdevumu

30 000 LVL apmērā ar procentiem līdz 2006.gada 17.oktobrim.

Šajā pašā dienā starp AS “Baltic Trust Bank” un /pers. A/, starp AS “Baltic Trust Bank” un /pers. D/ noslēgti galvojuma līgumi, ar kuriem gan

/pers. A/, gan /pers. D/ uzņēmušies saistību atbildēt kā pats parādnieks par SIA “/Nosaukums/” no 2005.gada 17.oktobra aizdevuma līnijas līguma

izrietošajām maksāšanas saistībām.

Starp AS “Baltic Trust Bank” un SIA “/Nosaukums/” 2006.gada 19.septembrī un 2007.gada 16.oktobrī noslēgtas vienošanās par grozījumiem

aizdevuma līnijas līgumā, ar kurām cita starpā palielināts aizdevuma līnijas limits līdz 50 000 LVL un pagarināts aizdevuma atmaksas termiņš līdz

2007.gada 17.oktobrim, pēc tam līdz 2008.gada 17.oktobrim.

AS “Baltic Trust Bank” firma 2008.gada 23.aprīlī mainīta uz AS “GE Money Bank”.

Ar Rīgas rajona tiesas 2009.gada 22.septembra spriedumu pasludināts SIA “/Nosaukums/” maksātnespējas process. AS “GE Money Bank”

2009.gada 12.oktobrī iesniegusi maksātnespējīgās SIA “/Nosaukums/” administratoram kreditora prasījumu par summu 351 389,06 LVL, t.sk. par

summu 50 698,71 LVL, kas izriet no 2005.gada 17.oktobra aizdevuma līnijas līguma.

/pers. D/ 2009.gada 26.janvārī mirusi. AS “GE Money Bank” 2012.gada 8.maijā iesniegusi zvērinātai notārei, kura ved /pers. D/ mantojuma lietu,

kreditora pretenziju.

[2] AS “GE Money Bank” 2012.gada 17.oktobrī cēlusi tiesā prasību pret /pers. A/ un /pers. C/ ar trešo personu maksātnespējīgo SIA

“/Nosaukums/” (turpmāk tekstā – SIA “/Nosaukums/”), kurā lūgusi piedzīt solidāri no abiem atbildētājiem pamatparādu 30 000 LVL (42 686,15 EUR)

apmērā.

Prasītājs prasības pieteikumā atsaucies uz Civillikuma 705., 1587., 1692., 1697., 1699., 1702., 1703., 1705., 1828., 1934.pantu,

Maksātnespējas likuma Pārejas noteikumu 5.punktu, Maksātnespējas likuma (redakcijā, kas bija spēkā laikā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2010.gada

1.oktobrim) 74.panta septīto, astoto daļu un prasību pamatojis ar šādiem apstākļiem.

Atbildētāju maksāšanas saistības izriet no 2005.gada 17.oktobra galvojuma līgumiem, ar kuriem katrs no atbildētājiem uzņēmušies saistību atbildēt

kā pats parādnieks par SIA “/Nosaukums/” no 2005.gada 17.oktobra aizdevuma līnijas līguma izrietošajām maksāšanas saistībām.

Pamatparādnieks SIA “/Nosaukums/” savas maksāšanas saistības nav pienācīgi izpildījis, paliekot parādā 50 698,71 LVL, t.sk. aizdevuma

pamatsummu 50 000 LVL, aizdevuma lietošanas procentus 655,78 LVL, līgumsodu 42,93 LVL, un arī nav spējīgs to izpildīt, jo ir pasludināts tā

maksātnespējas process. AS “GE Money Bank” iesniegusi parādnieka maksātnespējas procesa administratoram kreditora prasījumu, kas ir atzīts, bet

maksātnespējas procesā pat daļēji nav dzēsts.

Tā kā /pers. A/ un /pers. D/ kā galvinieki ir galvojuši par maksāšanas saistību izpildi tad, kad aizdevuma līnijas limits bijis tikai 30 000 LVL

apmērā, prasītājs lūdz piedzīt no viņiem tikai pamatparāda daļu 30 000 LVL apmērā. Civillikuma 1699.pants paredz, ka vairākas personas, kas

galvojušas par vienu un to pašu parādnieku un vienu un to pašu parādu, atbild solidāri.

Tā kā /pers. D/ ir mirusi, prasība celta pret /pers. C/, kura vienīgā ir iesniegusi zvērinātam notāram, kas ved /pers. D/ mantojuma lietu, mantošanas

iesniegumu un izteikusi gribu pieņemt mirušās atstāto mantojumu.

[3] AS “GE Money Bank” firma 2013.gada 4.decembrī mainīta uz AS “GE Capital Latvia”.

[4] /pers. C/ savā rakstveida paskaidrojumā prasību nav atzinusi, norādot, ka prasītājs ir nokavējis /pers. D/ mantojuma lietā izsludināto termiņu

kreditoru pretenziju pieteikšanai (līdz 2009.gada 18.jūnijam), pielaižot neatvainojamu vilcinājumu, ka galvojuma saistība ir tīri personiska saistība, kas uz

mantiniekiem nepāriet, un ka ir jāņem vērā, ka aizdevuma saistības ir tikušas nodrošinātas arī ar hipotēku uz SIA “/Nosaukums/” piederošo nekustamo

īpašumu.

[5] /pers. A/ savos rakstveida paskaidrojumos prasību nav atzinis, norādot, ka laikā, kad parakstījis galvojuma līgumu, līdz 2007.gada 5.aprīlim

bijis SIA “/Nosaukums/” valdes priekšsēdētājs. Viņš savus amata pienākumus pildījis kā krietns un rūpīgs saimnieks, t.sk. nodrošinājis sabiedrības

maksāšanas saistību pienācīgu izpildi, līdz ar to nav atbildīgs par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem. Laikā, kad atbildētājs beidzis pildīt amata

pienākumus, SIA “/Nosaukums/” piederējusi pietiekošā apmērā manta, kas varēja tikt izmantota parādsaistību dzēšanai.

No 2007.gada aprīļa SIA “/Nosaukums/” valdes priekšsēdētājs bijis /pers. E/, kurš arī sabiedrības vārdā parakstījis vienošanos par aizdevuma

līnijas limita paaugstināšanu. Ir pamats secinājumam, ka viņš ir piesavinājies vai izšķērdējis SIA “/Nosaukums/” mantu un ir novedis sabiedrību līdz

maksātnespējai, saistībā ar ko ir uzsākts kriminālprocess. Ja kriminālprocesa ietvaros minētie apstākļi tiks pierādīti, /pers. A/ nebūtu jāatbild par

sabiedrības saistību izpildi.

Atbildētājs nav saņēmis no prasītāja brīdinājumus par nepieciešamību pildīt maksāšanas saistības, par parāda esamību uzzinājis tikai tad, kad

saņēmis prasības pieteikumu.

[6] Ar Rīgas rajona tiesas 2015.gada 5.oktobra lēmumu prasītājs AS “GE Capital Latvia” aizstāts ar tiesību un saistību pārņēmēju AS “MG

Capital”, kas savukārt aizstāts ar tiesību un saistību pārņēmēju SIA “Gelvora”.

[7] Ar Rīgas rajona tiesas 2016.gada 16.marta spriedumu SIA “Gelvora” prasība pilnīgi apmierināta, piedzenot solidāri no atbildētājiem parādu 42

686,15 EUR (30 000 LVL) apmērā.

Spriedumā norādīti šādi apsvērumi.

[7.1] Lietā nav strīda par to, ka 2005.gada 17.oktobrī starp AS “Baltic Trust Bank” (pēc firmas maiņas – AS “GE Money Bank”, AS “GE

Capital Latvia”) un katru no atbildētājiem noslēgts galvojuma līgums, ar kuru katrs no atbildētājiem uzņēmies saistību atbildēt kā pats parādnieks par SIA

“/Nosaukums/” no 2005.gada 17.oktobra aizdevuma līnijas līguma izrietošajām maksāšanas saistībām.

[7.2] Galviniece /pers. D/2009.gada 26.janvārī ir mirusi, bet viņas mantojuma lieta joprojām nav pabeigta. Kā izriet no lietai pievienotā zvērināta

notāra, kas ved /pers. D/ mantojuma lietu, vēstules, vienīgā persona, kas ir iesniegusi mantošanas iesniegumu un ir izteikusi gribu pieņemt mirušās atstāto

mantojumu, ir /pers. C/.

Vadoties no Civillikuma 701.panta, kas noteic, ka ar mantojuma pieņemšanu un iegūšanu visas mantojuma atstājēja tiesības un saistības, ciktāl tās

neizbeidzas ar viņa personu, pāriet uz mantinieku, Civillikuma 705.panta, kas noteic, ka ar mantojuma iegūšanu uz mantinieku pāriet, līdz ar mantojuma

atstājēja tiesībām, arī visas viņa saistības, kas nav tīri personiskas, Civillikuma 781.panta, kas paredz, ka, ja aicinātais mantojumu jau pieņēmis, viņš to

vairs nevar atraidīt, secināms, ka /pers. D/ galvojuma saistība ir pārgājusi uz /pers. C/.

Lai arī AS “GE Money Bank” kreditora pretenziju /pers. D/ mantojuma lietā pieteikusi tikai 2012.gada 7.maijā, nokavējot notāra izsludināto

termiņu šādu pretenziju pieteikšanai, prasītājs prasījuma tiesību pret galvinieces mantinieci nav zaudējis. Likums šajā laikā nenoteica, ka termiņā

nepieteiktās kreditoru pretenzijas tiek dzēstas, attiecīgi grozījumi Civillikuma 705.pantā izdarīti tikai 2013.gada 17.janvārī. Civillikuma 3.pants savukārt

nosaka, ka katra civiltiesiskā attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies.

[7.3] Saskaņā ar Civillikuma 1692.pantu galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot

tomēr pēdējo no viņa parāda.

Galvinieki ir uzņēmušies ekspromisorisko galvojumu – saistību atbildēt kā pats parādnieks, kas nozīmē to, ka viņi ir atteikušies no Civillikuma

1702.panta pirmajā daļā paredzētajām tiesībām prasīt, lai kreditors pa priekšu vēršas ar prasību pie galvenā parādnieka, un Civillikuma 1714.pantā

noteiktajām tiesībām prasīt atsvabināšanu no atbildības, ja kreditors rīkojies nolaidīgi, izdarot piedziņu no parādnieka, un pielaidis pēc apstākļiem

neatvainojamu vilcinājumu.

Viedoklis, ka Civillikuma 1714.pants nav piemērojams gadījumos, kad galvinieks uzņēmies saistību kā pats parādnieks, ir izteikts arī judikatūrā un

juridiskajā literatūrā (sk. Augstākās tiesas Senāta 2011.gada 27.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKC-86; Torgāns K. Saistību tiesības I daļa, Rīga: Tiesu namu

aģentūra, 2006, 114.lpp.; Civillikuma komentāri. Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Otrais izdevums. Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā

redakcijā. Rīga: Mans Īpašums, 2000, 221.lpp.).

No trešās personas MSIA “/Nosaukums/” pilnvarotā pārstāvja paskaidrojumiem tiesas sēdē izriet, ka maksātnespējas procesa administrators ir

atzinis kreditora AS “GE Money Bank” prasījumu par summu 351 389,06 LVL, t.sk. no 2005.gada 17.oktobra aizdevuma līnijas līguma izrietošo

prasījumu par summu 50 698,71 LVL, bet maksātnespējas procesa ietvaros atgūtie līdzekļi nav bijuši pietiekami, lai kaut daļēji dzēstu šo prasījumu.

Ņemot vērā lietā noskaidroto, ka pamatparādnieks pamatparādu nav atmaksājis, un vadoties no Civillikuma 1587.panta, kas nosaka, ka tiesīgi

noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai

pusei tiesību atkāpties no līguma, pamatparāds piedzenams solidāri no abiem galviniekiem. Vairāku galvinieku, kas galvojuši par vienu un to pašu

parādnieku un vienu un to pašu parādu, solidāru atbildību nosaka Civillikuma 1699.pants.

[7.4] Strīda izšķiršanā nav būtiskas nozīmes apstākļiem, ka no aizdevuma līnijas līguma izrietošās maksāšanas saistības ir tikušas nodrošināts arī ar

hipotēku un ka atbildētāji nav galvojuši par to saistību izpildi, kas izriet no aizdevuma līnijas līguma grozījumiem, jo galvinieka atbildība nav atkarīga no

hipotēkas pastāvēšanas un realizēšanas, un prasība ir celta tikai par pamatparāda piedziņu sākotnējā 30 000 LVL apmērā. Svarīgi ir tas, ka lietā ir

noskaidrots, ka kreditors nav guvis sava prasījuma apmierinājumu.

Tāpat strīda izšķiršanā nav nozīmes /pers. A/ iebildumiem, ka prasība ir noraidāma tāpēc, ka nevis viņš, bet /pers. E/ ir atbildīgs par parāda

izveidošanos. Atbildētājam saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu ir jāpilda tiesīgi noslēgts galvojuma līgums. Turklāt no MSIA “/Nosaukums/” pārstāvja

paskaidrojumiem izriet, ka sabiedrības maksātnespējas cēlonis ir bijusi ekonomiskā krīze, nevis tās valdes locekļa /pers. E/ darbības.

[8] Atbildētājs/pers. A/ 2016.gada 5.aprīlī iesniedzis apelācijas sūdzību, ar kuru pārsūdzējis pirmās instances tiesas spriedumu pilnā apmērā un

lūdzis to atcelt.

Apelācijas sūdzībā norādīti rakstveida paskaidrojumos jau minētie un šādi apsvērumi.

[8.1] Tiesa nepamatoti lietu izskatījusi bez /pers. A/ klātbūtnes, neņemot vērā, ka viņš ir 75 gadus vecs un ir bijis slims, un izdarījusi kļūdainus

secinājumus par viņa pārstāvja neierašanos uz tiesas sēdi.

[8.2] Tiesa nepamatoti piedzinusi no /pers. A/ parādu tikai uz tā pamata, ka viņš kādreiz, būdams SIA “/Nosaukums/” valdes loceklis, ir galvojis

par sabiedrības saistību izpildi.

Tiesa, taisot spriedumu, nav ņēmusi vērā apstākļus, ka laikā, kad atbildētājs bijis SIA “/Nosaukums/” valdes loceklis, sabiedrība ir strādājusi ar

peļņu un tai piederējusi pietiekamā apmērā manta, kas varēja tikt izmantota parādsaistību dzēšanai, un ka tieši SIA “/Nosaukums/” jaunais valdes loceklis

/pers. E/ ir novedis sabiedrību līdz maksātnespējai un ir izsaimniekojis tās mantu, saistībā ar ko ir uzsākts kriminālprocess. Tiesa, pamatojoties vien uz

trešās personas pārstāvja paskaidrojumiem, ir nepamatoti secinājusi, ka SIA “/Nosaukums/” maksātnespējas cēlonis ir bijusi ekonomiskā krīze.

Tiesa nepamatoti nav piemērojusi Komerclikuma normas, kas nosaka, ka valdes loceklim nav jāatbild par sabiedrībai radītajiem zaudējumiem, ja

viņš pierāda, ka ir rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks.

Tāpat tiesa nav ņēmusi vērā, ka pats prasītājs ir vainojams pie tā, ka ir ļāvis jaunajai sabiedrības valdei palielināt kredītlīnijas apmēru, lai gan

iepriekšējās saistības vēl nebija dzēstas, ka galvinieki nav bijuši informēti ne par aizdevuma līnijas limita paaugstināšanu, ne par parāda esamību. Nevienu

līguma punktu nevar piemērot pretēji labas ticības principam, neizvērtējot aizdevēja rīcību un tās sekas.

[8.3] Tiesa nepamatoti ir noraidījusi atbildētāja lūgumus par izziņas izprasīšanu no policijas par kriminālprocesa virzību, par tiesvedības apturēšanu

līdz kriminālprocesa pabeigšanai, par MSIA “/Nosaukums/” maksātnespējas procesa administratora /pers. F/ kā liecinieka nopratināšanu.

[9] Prasītājs SIA “Gelvora” pārstāvis rakstveida paskaidrojumā apelācijas sūdzību nav atzinis un ir izteicis viedokli, ka pirmās instances tiesas

spriedums ir pamatots.

Pārstāvis norādījis, ka sprieduma atcelšanai nav pamata un ka konkrētā strīda izšķiršanā nav tiesiskas nozīmes tam, kas ir SIA “/Nosaukums/”

maksātnespējas cēlonis un kāpēc pamatparādnieks nav izpildījis maksāšanas saistības. Strīds ir jāskata celtās prasības robežās.

[10] Apelācijas sūdzības iesniedzēja – atbildētāja /pers. A/ pilnvarotie pārstāvji Artūrs Marģevičs un Ivanta Dauvarte apelācijas instances tiesas

sēdēs /pers. A/ apelācijas sūdzību uzturēja, bet SIA “Gelvora” prasību neatzina, izsakot apelācijas sūdzībā un rakstveida paskaidrojumos jau minētos

apsvērumus.

[11] Prasītāja SIA “Gelvora” pilnvarotā pārstāve Inese Greķe apelācijas instances tiesas sēdēs /pers. A/ apelācijas sūdzību neatzina, bet SIA

“Gelvora” prasību uzturēja, izsakot prasības pieteikumā jau minētos apsvērumus.

[12] Atbildētājas/pers. C/ pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte Gundega Kreice uz apelācijas instances tiesas sēdēm neieradās, rakstveidā ir

lūgusi lietu izskatīt bez atbildētājas vai viņas pārstāves klātbūtnes, norādot, ka /pers. A/ apelācijas sūdzība ir pamatota.

[13] Trešās personas MSIA “/Nosaukums/” pilnvarotais pārstāvis apelācijas instances tiesas sēdē ir izteicis viedokli, ka /pers. A/ apelācijas

sūdzība nav pamatota, bet SIA “Gelvora” prasība ir pamatota.

[14] SIA “/Nosaukums/” tiesvedības laikā ir likvidēta un ir izslēgta no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra.

M o t ī v u d a ļ a

[15] Noklausījusies klātesošo lietas dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi lietai pievienotos rakstveida paskaidrojumus, apsvērusi

apelācijas sūdzībā norādītos argumentus, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka /pers. A/ apelācijas sūdzība nav pamatota, bet SIA

“Gelvora” prasība ir pamatota.

[15.1] Civillietu tiesas kolēģija nekonstatē kādu no Civilprocesa likuma 427.panta pirmajā daļā norādītajiem gadījumiem, kad pirmās instances

tiesas spriedums atceļams un lieta nosūtāma jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs nepamatoti uzskata, ka pirmās instances tiesa, izskatot lietu bez viņa klātbūtnes, ir pārkāpusi procesuālo tiesību

normas.

/pers. A/ 2016.gada 1.martā ir iesniedzis tiesā pieteikumu, ar kuru lūdzis atlikt lietas izskatīšanu, kas nozīmēta uz 2016.gada 2.martu plkst.11:00,

norādot, ka viņš 2016.gada 1.martā sliktā veselības stāvokļa dēļ ir vērsies Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā “Gaiļezers”, kur saņēmis

neatliekamo medicīnisko palīdzību, un ārsts ir viņam rekomendējis arī 2016.gada 2.martā ierasties slimnīcā, lai veiktu papildus izmeklējumus. Atbildētājs

arī norādījis, ka viņa pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Artūrs Marģevičs atteicies doties uz tiesas sēdi 2016.gada 2.martā, motivējot, ka nav

savlaicīgi panākta vienošanās par piedalīšanos turpmākajās tiesas sēdēs un viņš ir aizņemts citā lietā.

Tiesa, izvērtējusi lietai pievienotos dokumentus, ir konstatējusi, ka atbildētājs jau vairākkārt nav ieradies uz tiesas sēdēm, aizbildinoties ar slikto

veselības stāvokli, un nav iesniedzis tiesā dokumentu, kas apliecinātu, ka viņam 2016.gada 2.martā ir noteikts īpašs ārstēšanās režīms, kas liedz iespēju

ierasties uz tiesas sēdi, kā arī to, ka atbildētājam ir pilnvarotais pārstāvis Artūrs Marģevičs, kurš nav iesniedzis tiesā dokumentu, kas apliecinātu nespēju

ierasties uz tiesas sēdi attaisnojošu iemeslu dēļ, un pamatoti atzinusi atbildētāja puses neierašanos uz tiesas sēdi par neattaisnojošu un nolēmusi lietu

izskatīt bez tās piedalīšanās.

Lietai ir pievienota /pers. A/ zvērinātam advokātam Artūram Marģevičam 2015.gada 5.oktobrī izdota beztermiņa pilnvara pārstāvēt atbildētāja

intereses un vest viņa vārdā konkrēto civillietu Rīgas rajona tiesā, kā arī orderis, kas apliecina Artūra Marģeviča pilnvarojumu sniegt atbildētājam

juridisku palīdzību konkrētajā civillietā Rīgas rajona tiesā, līdz ar to nav pamata secinājumam, ka vienošanās ir bijusi par pārstāvību un juridisku palīdzību

tikai vienā tiesas sēdē. Par tiesas sēdi 2016.gada 2.martā /pers. A/ un viņa pilnvarotajam pārstāvim Artūram Marģevičam bija paziņots savlaicīgi –

2015.gada 5.oktobra tiesas sēdē, līdz ar to viņiem bijis pietiekami ilgs laiks, lai vienotos par visiem neatrisinātiem jautājumiem vai paziņotu tiesai par

pilnvarojuma tiesisko attiecību izbeigšanos, kā arī atbildētājam ir bijis pietiekami ilgs laiks, lai nepieciešamības gadījumā pilnvarotu citu pārstāvi.

[15.2] /pers. C/ pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas kārtībā nav pārsūdzējusi, līdz ar to Civillietu tiesas kolēģija, vadoties no Civilprocesa

likuma 426.panta pirmās daļas, 430.panta trešās daļas, nepārvērtē pirmās instances tiesas konstatēto faktu, ka uz /pers. C/ kā mantinieci ir pārgājusi

2009.gada 26.janvārī mirušās /pers. D/ no galvojuma līguma izrietošā saistība.

[15.3] Civillietu tiesas kolēģija secina, ka šā sprieduma [7.1] – [7.4] norādītie pirmās instances tiesas pamatojums, apmierinot prasību pret abiem

atbildētājiem par parāda solidāru piedziņu, ir pareizs un pietiekams, līdz ar to saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu tam pievienojas,

atkārtoti nenorādot.

[15.4] Apelācijas sūdzībā norādīti iepriekš rakstveida paskaidrojumos jau norādītie iebildumi pret prasību, kas nav pamatoti un ir atspēkoti jau

pirmās instances tiesas spriedumā.

/pers. A/, noslēdzot galvojuma līgumu, ir uzņēmies saistību atbildēt par SIA “/Nosaukums/” maksāšanas saistībām bez jebkādiem nosacījumiem,

t.sk. bez nosacījumiem, ka galvojuma saistība ir spēkā tikmēr, kamēr viņš ir komercsabiedrības valdes loceklis, vai ka galvinieka atbildība iestājas tikai

tad, ja galvinieks noteiktā kārtībā informēts par parāda esamību u.tml.

Galvojuma līgums nav apstrīdēts, līdz ar to uzskatāms par spēkā esošu un tiesisku, bet Civillikuma 1587.pants paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums

uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod tam tiesību atkāpties no

līguma.

Tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 192.pantu taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata,

nepārsniedzot prasījuma robežas. Prasītājs kā kreditors ir cēlis tiesā prasību savā labā par galvojuma līguma izpildi, nevis prasību SIA “/Nosaukums/”

labā par tai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu, līdz ar to strīda izšķiršanā Komerclikums nav piemērojams, kā arī nav nozīmes tam, kā /pers. A/ savulaik ir

pildījis SIA “/Nosaukums/” valdes locekļa pienākumus, vai ir pamats viņa atbrīvošanai no atbildības par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem, un tam,

kādu iemeslu dēļ pamatparādnieks nav izpildījis savas maksāšanas saistības.

[15.5] Tas, ka pamatparādniekam SIA “/Nosaukums/” apelācijas tiesvedības laikā ir izbeigts maksātnespējas process sakarā ar bankrota

procedūras pabeigšanu un tas ir izslēgts no komercreģistra, kā rezultātā, neesot tiesību un saistību pārņēmējam, ir izbeigts gan tiesību subjekts, gan tā

saistības, nav uzskatāms par tādu notikumu, kas saskaņā ar Civillikuma 1712.pantu izbeidz arī galvojumu, jo tas būtu pretrunā ar galvojuma mērķi – dot

kreditoram nodrošinājumu galvenā parādnieka maksātnespējas gadījumam. Galvojums pie šādiem apstākļiem turpina pastāvēt, pārvēršoties no papildu

(blakus) saistības par pilnīgi patstāvīgu saistību.

Šāds viedoklis izteikts arī judikatūrā un juridiskajā literatūrā (sk., piemēram, Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2011.gada 27.aprīļa

spriedumu lietā Nr.SKC-86/2011; Dr.iur. Erlens Kalniņš. Galvojums kā akcesoriska saistība. Jurista vārds, 10.05.2011, Nr.19)

[15.6] Apmierinot prasību, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, Civillikuma 1698., 1699.pantu no atbildētājiem solidāri

piedzenami prasītāja samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva par prasības pieteikuma iesniegšanu 839,49 EUR apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 7,83 EUR apmērā, kopā 847,32 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu no atbildētājiem līdzīgās daļās valsts ienākumos piespriežami iepriekš nesamaksātie ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi pirmās instances tiesā 26,27 EUR apmērā, apelācijas instances tiesā 4,88 EUR apmērā, kopā 31,15 EUR, t.i., no katra

15,58 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu nosakāms, ka spriedums labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 432. – 434.pantu, 454.panta pirmo, otro daļu, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija

n o s p r i e d a

SIA “Gelvora” prasību pret /pers. A/ un /pers. C/ par parāda piedziņu pilnīgi apmierināt.

Piedzīt solidāri no /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Gelvora”, reģistrācijas

Nr.40103837691, parādu 42 686,15 EUR (četrdesmit divi tūkstoši seši simti astoņdesmit sešu euro, 15 centu) apmērā un tiesas izdevumus 847,32

EUR (astoņi simti četrdesmit septiņu euro, 32 centu) apmērā, kopā 43 533,47 EUR (četrdesmit trīs tūkstoši pieci simti trīsdesmit trīs euro, 47 centus).

Noteikt, ka SIA “Gelvora” ir tiesības prasīt solidāri no /pers. A/ un /pers. C/ likumiskos 6 % gadā no parāda summas par laiku līdz sprieduma

izpildei.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 15,58 EUR (piecpadsmit euro, 58

centu) apmērā.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 15,58 EUR (piecpadsmit euro, 58

centu) apmērā.

Valsti atlīdzināmie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR

90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C33506112.

Noteikt, ka spriedums labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Civillietu departamentā 30 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas,

kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā un samaksājot drošības naudu 300 EUR apmērā.

Pilns spriedums sastādīts 2018.gada 27.martā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese S.Krūmiņa

Tiesnese D.Jansone

Tiesnese I.Grauda