Court allows pension recalculation for Soviet military service period under transitional pension law provisions.

NORAKSTS Lieta Nr.A42643207 A1639-09/7 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2009.gada 30.decembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Meldere,

piedaloties pieteicējam D.S. un atbildētājas – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pilnvarotajai pārstāvei G.G., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc D.S. pieteikuma par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2007.gada 27.septembra lēmuma Nr.52- 14/205/4920 atcelšanu daļā un jauna administratīvā akta izdošanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Rīgas pilsētas Kurzemes rajona nodaļas 2007.gada 20.augusta lēmumu Nr.50759 D.S. (turpmāk arī pieteicējs) piešķirta vecuma pensija Ls 124,70 apmērā. Pieteicējs lēmumu apstrīdējis VSAA, lūdzot pārrēķināt pensijas apmēru, apdrošināšanas stāža aprēķinā iekļaujot periodu no 1969.gada 3.septembra līdz 1971.gada 7.septembrim, kad pieteicējs dienējis PSRS karaspēkā.

[2] Ar VSAA 2007.gada 27.septembra lēmumu Nr.52-14/205/4920 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) atstāts negrozīts VSAA Rīgas pilsētas Kurzemes rajona nodaļas 2007.gada 20.augusta lēmums Nr. 50759. Lēmums pamatots ar tālāk minētajiem argumentiem. [2.1] Piešķirot pieteicējam vecuma pensiju, netika ņemts vērā periods, kad viņš bija obligātajā aktīvajā militārajā dienestā no 1969.gada 3.septembra līdz 1971.gada 7.septembrim, jo nebija iesniegta arhīva izziņa vai karaklausības apliecība, kas apliecinātu minēto periodu. [2.2] 2007.gada 21.augustā pieteicējs iesniedzis VSAA Rīgas pilsētas Kurzemes rajona nodaļā karaklausības apliecību, kuru izdevusi Valsts drošības komiteja (VDK). No ierakstiem karaklausības apliecībā un tās izdevējas iestādes secināms, ka pieteicēja dienests noritējis VDK sastāvā. Likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 1.punktā un 3.apakšpunktā noteikts, ka dienests VDK netiek pielīdzināts darbam un iekļauts apdrošināšanas stāžā. Līdz ar to pieteicēja iesniegtā karaklausības apliecība nevar būt par pamatu viņa obligātā aktīvā militārā dienesta perioda iekļaušanai darba stāžā. [2.3] Likuma ,,Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 36.punktā noteikts, ja iegūtas tiesības uz valsts pensijas palielināšanu sakarā apdrošināšanas periodu papildināšanu, pensiju, pamatojoties uz pensijas saņēmēja pieprasījumu, pārrēķina šā likuma 25.panta otrās daļas 1.punktā noteiktajos termiņos, ievērojot līdz pensijas pārrēķināšanai piemēroto pensijas aprēķināšanas kārtību. Savukārt 25.panta otrās daļas 1.punktā noteikts, ka gadījumos, kad pensionārs iesniedzis visus nepieciešamos dokumentus pēc tā mēneša, kurā viņš pieprasījis pārrēķinu, 15.datuma, pensiju pārrēķina ar nākamā mēneša pirmo datumu. Tā kā pieteicējs karaklausības apliecību iesniedza 21.augustā, tad pensija būtu jāpārrēķina ar 1.septembri, taču tam nav pamata, jo iesniegtā apliecība nepierāda papildus apdrošināšanas periodu.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2007.gada 29.oktobrī saņemts pieteikums par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2007.gada 27.septembra lēmuma Nr.52- 14/205/4920 atcelšanu daļā un jauna administratīvā akta izdošanu. Pieteikums pamatots ar tālāk minētajiem argumentiem. [3.1] Pieteicējs uzskata, ka pārsūdzētais lēmums daļā par apdrošināšanas stāžu ir pretlikumīgs un nepamatots, jo VSAA direktore nav izdarījusi jautājuma izpēti, kā arī nav pienācīgā kārtā izvērtējusi iesniegtos dokumentus. [3.2] Pieteicējs uzskata, ka VSAA Rīgas pilsētas Kurzemes rajona nodaļas inspektore ir pārkāpusi Administratīvā procesa likuma 59.panta pirmo un otro daļu, jo lēmums pieņemts bez nepieciešamās papildus informācijas sniegšanas un tādējādi ir pārkāpta tiesiska, taisnīga un efektīva lietas izskatīšana.

VSAA direktore pārsūdzētajā lēmumā norādījusi, ka pensijas lietā ir pieteicēja 2007.gada 8.jūnija iesniegums VSAA Rīgas pilsētas Kurzemes rajona nodaļai par vecuma pensijas piešķiršanu, kurā norādīts, ka pieteicējam ir jāiesniedz papildus dokumenti - karaklausības apliecība līdz 2007.gada 15.jūnijam un arhīva izziņa līdz 2008.gada decembrim. Minēto papildus dokumentu iesniegšanu VSAA Rīgas pilsētas Kurzemes rajona nodaļā pamatojusi ar to, ka iesniegtajā darba grāmatiņā bija uzrādīts obligātā aktīvā militārā dienesta sākuma un beigu datums, taču ierakstā nebija norādīts karaklausības apliecības izsniegšanas datums, kā tas noteikts 2002.gada 23.aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.165 ,,Apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība” pārejas noteikumu 14.3.apakšpunktā, tomēr pieteicējam nebija iespēju iesniegt karaklausības apliecību līdz 2007.gada 15.jūnijam. [3.3] Pieteicējs uzskata, ka ir pārkāpts Administratīvā procesa likuma 9.pantā noteiktais patvaļas aizlieguma princips, jo VSAA Rīgas pilsētas Kurzemes rajona nodaļas inspektores lēmums Nr.50759 netika pamatots ar faktiem, kuri nepieciešami lēmuma pieņemšanai, jo iesniegtajā darba grāmatiņā nebija uzradīta visa informācija, lai pieņemtu lēmumu. [3.4] Neskatoties uz to, ka 2007.gada 21.augustā pieteicējs iesniedza VSAA Rīgas pilsētas Kurzemes nodaļai karaklausības apliecību un 2007.gada 28.augustā iesniegumu VSAA Rīgas pilsētas Kurzemes nodaļai, kurā noradīja uz faktu, ka apdrošināšanas stāža aprēķinā nav iekļauts periods no 1969.gada 3.septembra līdz 1971.gada 7.septembrim, kad pieteicējs dienēja PSRS karaspēkā, līdz ar to lūdzot pārrēķināt apdrošināšanas stāžu ņemot vērā iesniegtos papildus dokumentus, VSAA direktore pārsūdzētā lēmuma ceturtajā punktā tikai pieminējusi faktu, ka pieteicējs iesniedzis minētos dokumentus, un pēc ierakstiem karaklausības apliecībā un izdevējiestādes, secinājusi, ka pieteicēja dienests noritējis VDK sastāvā.

Pieteicējs uzskata, ka pārsūdzētā lēmuma 4.punktā minētais secinājums ir nepareizs, jo VSAA direktore nav iedziļinājusies situācijā un nav izvērtējusi iesniegto dokumentu saturu. [3.5] Neskatoties uz to, ka karaklausības apliecību ir izdevusi Latvijas PSR Ministru Padomes VDK un to parakstījusi šīs iestādes amatpersona, 1969.gada 3.septembrī pieteicējs bija ieskaitīts PSRS Bruņoto spēku dienesta sastāvā un 1971.gada 7.septembrī atlaists no PSRS Bruņoto spēku dienesta sastāva, ko apliecina karaklausības apliecības 10.nodaļas ieraksts.

Faktu, ka pieteicējs nav dienējis VDK dienesta sastāvā, apliecina karaklausības apliecības 5.nodaļas ieraksts par to, ka 1974.gada 18.februārī ar Baltijas kara apgabala virspavēlnieka rīkojumu Nr.5 pieteicējs bijis iecelts par vecāko leitnantu PSRS karaspēkā, un VDK vietnieka pulkveža D.K. 1977.gada 12.oktobra paraksts karaklausības apliecības 10.nodaļas ierakstā, kas apliecina faktu, ka 1969.gada

3.septembrī pieteicējs bija ieskaitīts PSRS Bruņoto spēku dienesta sastāvā un 1971.gada 7.septembrī atlaists no PSRS Bruņoto spēku dienesta sastāva. Lēmumā nav noradīta atsauce uz konkrētu ierakstu karaklausības apliecībā, kas liecinātu par pretējo, līdz ar to VSAA izdarījusi nepamatotu, karaklausības apliecības ierakstītajām ziņām neatbilstošu secinājumu, tādējādi pārkāpjot Administratīvā procesa likuma 67.panta otrās daļas 5.punktu un 67.panta trešo daļu. [3.6] Pieteicējs uzskata, ka pārsūdzētajā lēmumā nav izvērtēts apstrīdēšanas iesniegums Administratīvā procesa likuma 81.panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā un nav norādīti argumenti attiecībā uz apstrīdēšanas pamatojumu.

[4] Rakstveida paskaidrojumā VSAA norādījusi, ka pieteikumu neatzīst un papildus pārsūdzētajā lēmumā norādītajiem apsvērumiem paskaidrojusi tālāk minēto. [4.1] Saskaņā ar likuma ,,Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 1.punktu līdz 1990.gada 31.decembrim apdrošināšanas stāžam pielīdzināti šādi darbam pielīdzinātie periodi: obligātais aktīvais militārais dienests un alternatīvais (darba) dienests; virsdienests karavīriem un dienests virsniekiem Latvijas Republikas armijā, Latvijas pilsoņiem - arī PSRS Bruņotajos spēkos, ja viņiem sakarā ar darbību Latvijas interesēs atņemta dienesta pakāpe vai viņi iesaukti aktīvajā militārajā dienestā pēc obligātā karadienesta vai pēc civilās augstskolas beigšanas, ja nesaņem citas valsts pensiju, kuras apmēra noteikšanā ir ņemts vērā šis dienesta periods; dienests ierindas un komandējošā sastāva amatos iekšlietu iestādēs, izņemot VDK. [4.2] VSAA, analizējot ierakstus karaklausības apliecībā un spriežot pēc apliecības izdevējiestādes zīmoga, secināja, ka pieteicēja dienests noritējis VDK sastāvā no 1969.gada 3.septembra līdz 1971.gada 7.septembrim. Līdz ar to, ņemot vērā augstāk minētā likuma nosacījumus, VSAA nav pamata iekļaut dienesta periodu pieteicēja apdrošināšanas stāžā. [4.3] Attiecībā par pieteicēja apsvērumiem, ka VSAA nav izvērtējusi pietecēja iesniegumā ietvertos paskaidrojumus un nav norādījusi uz konkrētu ierakstu karaklausības apliecībā, nav pamatoti, VSAA paskaidro, ka ir vērtējusi kopsakarā visus karaklausības apliecības ierakstus un tajos ietverto informāciju:

- karaklausības apliecību ir izdevusi Latvijas PSR Ministru Padomes VDK;

- karaklausības apliecību ir parakstījis Latvijas PSR Ministru Padomes VDK priekšsēdētājs pulkvedis K.;

- karaklausības apliecība ir apstiprināta ar Latvijas PSR Ministru Padomes VDK zīmogu;

- karaklausības apliecības 10.ieraksts ,,Ziņas par dienestu PSRS Ministru Padomes VDK institūcijās un PSRS Bruņotajos spēkos” ir apstiprināts ar Latvijas PSR Ministru Padomes VDK priekšsēdētāja pulkveža K. parakstu un tās iestādes zīmogu;

- karaklausības apliecības 13.ieraksts liecina, ka ar PSRS VDK pavēli Nr.350 pieteicējam piešķirta dienesta pakāpe - kapteinis, un tas ieraksts ir apstiprināts ar Latvijas PSR VDK zīmogu. [4.4] Attiecībā par pieteikumā norādīto, ka VSAA nav norādījusi pierādījumus, uz kuriem pamatoti secinājumi, VSAA paskaidro, ka pieteicēja apsvērums nav pamatots, jo saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81.panta piekto daļu, VSAA lēmumā ir atzīmējusi, ka spriežot pēc karaklausības apliecības ierakstiem un tās izdevējas iestādes nosaukuma, ir secināms, ka pieteicēja dienests noritējis VDK sastāvā.

[5] Tiesas sēdē pieteicējs uzturēja pieteikumu uz tajā norādīto argumentu pamata. Atbildētāja pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā un rakstveida paskaidrojumā norādītajiem apsvērumiem.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, izvērtējusi pieteikumā, pārsūdzētajā lēmumā un paskaidrojumā par pieteikumu norādītos argumentus, noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus tiesas sēdē, kā arī pārbaudījusi lietas materiālus kopumā, secina, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms.

[7] Tiesa konstatē šādus lietas apstākļus: [7.1] No karaklausības apliecības redzams, ka pieteicējs no 1969.gada 3.septembra līdz 1971.gada 7.septembrim dienējis PSRS karaspēkā (lietas 27. - 29.lapa); [7.2] Ar VSAA Rīgas pilsētas Kurzemes rajona nodaļas 2007.gada 20.augusta lēmumu Nr. 50759 pieteicējam piešķirta vecuma pensija Ls 124,70 apmērā (lietas 15.lapa); [7.3] Pieteicējs lēmumu apstrīdējis VSAA, lūdzot pārrēķināt pensijas apmēru, apdrošināšanas stāža aprēķinā iekļaujot dienesta PSRS karaspēkā periodu no 1969.gada 3.septembra līdz 1971.gada 7.septembrim (lietas 15.lapa); [7.4] Ar VSAA 2007.gada 27.septembra lēmumu Nr.52-14/205/4920 atstāts negrozīts VSAA Rīgas pilsētas Kurzemes rajona nodaļas 2007.gada 20.augusta lēmums Nr. 50759 (lietas 18. - 19.lapa).

[8] No pieteikuma un pārsūdzētā lēmuma secināms, ka pieteicējs vērsies VSAA ar lūgumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, pensijas pārrēķināšanu sakarā apdrošināšanas periodu papildināšanu. Kopumā pieteicējam pensija ir pārrēķināta, bet nav ieskaitīts periods par laiku no 1969.gada 3.septembra līdz 1971.gada 7.septembrim. Pieteicējs pārsūdzējis VSAA 2007.gada 27.septembra lēmumu Nr.52-14/205/4920 daļā par minētā perioda neieskaitīšanu pieteicēja apdrošināšanas stāžā. Tā kā pieteicējs uzskata, ka viņa pensija pārrēķināma arī par šo periodu, tiesai jāpārbauda, vai pastāv priekšnotiekumi šādam pensijas pārrēķinam.

[9] Likuma ,,Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 1.punkts (redakcijā, kas stājās spēkā no 2007.gada 1.janvāra) noteica, ka līdz 1990.gada 31.decembrim Latvijas pilsoņiem Latvijas teritorijā un bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi, kā arī šā punkta 10.apakšpunktā minētais ārpus Latvijas uzkrātais periods ir pielīdzināts apdrošināšanas stāžam. Ārvalstniekiem un bezvalstniekiem apdrošināšanas stāžam pielīdzināts Latvijas teritorijā uzkrātais darba un tam pielīdzinātais periods, kā arī bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darbam pielīdzinātie periodi, kas norādīti šā punkta 4. un 5.apakšpunktā, un šā punkta 10.apakšpunktā minētais ārpus Latvijas uzkrātais periods. Līdz 1990.gada 31.decembrim, bet šā punkta 11.apakšpunktā minētajā gadījumā - līdz 1995.gada 31.decembrim apdrošināšanas stāžam pielīdzināti šādi darbam pielīdzinātie periodi: 1) obligātais aktīvais militārais dienests un alternatīvais (darba) dienests; 2) virsdienests karavīriem un dienests virsniekiem Latvijas Republikas armijā, Latvijas pilsoņiem — arī PSRS Bruņotajos spēkos, ja viņiem sakarā ar darbību Latvijas interesēs atņemta dienesta pakāpe vai viņi iesaukti aktīvajā militārajā dienestā pēc obligātā karadienesta vai pēc civilās augstskolas beigšanas, ja nesaņem citas valsts pensiju, kuras apmēra noteikšanā ir ņemts vērā šis dienesta periods; 3) dienests ierindas un komandējošā sastāva amatos iekšlietu iestādēs, izņemot VDK. Tātad minētā tiesību norma citastarp paredz ieskaitīt pensijas apdrošināsanas stāžā laiku, kuru Latvijas Republikas pilsonis pavadījis PSRS Bruņotajos spēkos pēc obligātā karadienesta vai civilās augstskolas beigšanas, ja nesaņem citas valsts pensiju, kuras apmēra noteikšanā ir ņemts vērā šis dienesta periods. Lietā ir strīds par to, vai pieteicējs laika posmā no 1969.gada 3.septembra līdz 1971.gada 7.septembrim dienējis PSRS Bruņotajos spēkos, jo pieteicējs norāda, ka šajā laikā ir tur dienējis, bet VSAA norāda, ka šajā laikā pieteicēja dienests noritējis VDK sastāvā, kas nedod tiesības pensijas apdrošināsanas stāžā ieksaitīt šo dienesta laiku.

[10] Ministru kabineta 2002.gada 23.aprīļa noteikumu Nr.165 „Apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība” 5.punktā (redakcijā, kāda bija spēkā laikā no 2005.gada 10.maija līdz 2007.gada 9.oktobrim) noteikts, ka apdrošināšanas periodu apliecina šādi dokumenti: darba grāmatiņa (darba līgumu grāmatiņa) (5.1.apakšpunkts), karaklausības apliecība (5.4.punkts). Šo noteikumu 14.3.apakšpunktā noteikts, ka ierakstus darba grāmatiņā par darbu un tam pielīdzinātiem periodiem ņem vērā apdrošināšanas perioda pierādīšanai, ja ierakstā par obligāto militāro dienestu ir norādīts dienesta sākuma un beigu datums, karaklausības apliecības numurs un izsniegšanas datums.

Šo noteikumu 14.4.apakšpunktā noteikts, ka ierakstu darba grāmatiņā par mācbu laiku ņem vērā, ja ierakstā par mācību laiku ir norādīts mācību perioda ilgums, kā arī tā dokumenta numurs un izsniegšanas datums, uz kura pamata attiecīgais ieraksts izdarīts. No minētajām tiesību normām izriet, ka apdrošināšanas periodu par obligāto militāro dienestu var pierādīt gan ar darba grāmatiņā esošajiem ierakstiem, ja tie noformēti atbilstoši iepriekš minētajām tiesību normām, gan ar karaklausības apliecību. [10.1] No lietas materiāliem pievienotās darba grāmatiņas kopijas redzams, ka pieteicējs 1964.gada 1.septembrī ieskaitīts Penzas politehniskajā institūtā 1.kursā dienas nodaļā, bet 1969.gada 1.septembrī atskaitīts no šī institūta sakarā ar tā pabeigšanu.

Tiesas sēdē pieteicējs uzrādīja arī darba grāmatiņas oriģinālu. Darba grāmatiņā ir norādīts arī dokumenta, uz kura pamata pieteicējs uzņemts institūtā un atskaitīts no institūta, datums un numurs. Tādējādi tisas ieskatā minētais ieraksts ir izmantojams kā pierādījums atbilstoši noteikumu Nr.165 14.4.punktam, lai izdarītu secinājumu, ka pieteicējs pēc šī institūta pabeigšanas uzsācis dienestu Padomju armijā. Proti, no darba grāmatiņas ieraksta Nr.7 redzams, ka laikā no 1969.gada 3.septebmra līdz 1971.gada 7.septembrim pieteicējs dienējis Padomju armijā, pamatojoties uz karaklausības apliecību DH N118467.

Pieteicējs VSAA bija iesniedzis 1977.gada 12.oktobrī izdoto karaklausības apliecību Nr.AЯ23824 kā apliecinājumu tam, ka strīdus periodā pieteicējs dienējis PSRS bruņotajos spēkos (sk. lietas 27.-29.lapa). VSAA, izvērtējusi iersktus šajā karaklausības apliecībā, nonākusi pie secinājuma, ka pieteicēja dienests laikā no 1969.gada 3.septembra līdz 1971.gada 7.septembirm noritējis VDK sastāvā. Tiesa nepiekrīt šādam VSAA secinājumam tālāk minēto argumentu dēļ. [10.2] Tiesas sēdē pieteicējs paskaidroja, ka 1977.gadā viņš tika ieskaitīts VDK rezervē, bet nekad tur nav dienējis.

Pieteicējam tika izdota jauna karaklausības apliecība, bet vecā karaklausības apliecība bija jāatdod. Tiesas ieskatā šāds pieteicēja paskaidrojums atbilst karaklausības apliecībā norādītajiem ierakstiem. Lietas materiāliem pievienota 1977.gadā 12.oktobrī pieteicējam izsniegtā karaklausības apliecības Nr.AЯ23824 kopija. Karaklausības apliecības sadaļā Nr.10 nav neviena ieraksta par to, ka pieteicējs būtu ieskaitīts dienestā VDK, attiecīgi nav arī informācijas par to, ka pieteicējs būtu atvaļināts no šāda dienesta.

Minēto informāciju tiesa ieguvusi no karaklausības apliecības kopijas, kuru pieteicējs pievienojis pieteikumam (sk. lietas 11.-12.lapu), tiesas sēdē uzrādot šīs karaklausības apliecības oriģinālu, jo VSAA tiesai atsūtītajā karaklausības apliecības kopijā nebija uzrādītas visas minētās apliecības lappuses. Tiesa neapstrīd VSAA paskaidrojumā par pieteikumu norādīto, ka karaklausības apliecību Nr. AЯ23824 izdevusi PSR Ministru Padomes VDK, ka karaklausības apliecību parakstījis Latvijas PSR Ministru Padomes VDK priekšsēdētājs pulkvedis K., ka karaklausības apliecība ir apstiprināta ar Latvijas PSR Ministru Padomes VDK zīmogu, ka karaklausības apliecības 10.ieraksts „Ziņas par dienestu PSRS Ministru Padomes VDK priekšsēdētāja pulkveža K. parakstu un tās iestādes zīmogu un ka karaklausības apliecības 13.ieraksts liecina, ka ar PSRS VDK pavēli Nr.350 pieteicējam piešķirta dienesta pakāpe – kapteinis, un šis ieraksts ir apstiprināts ar PSR VDK zīmogu.” Tiesa nepiekrīt VSAA, ka šie ieraksti apliecina to, ka pieteicējs laikā no 1969.gada 3.septembra līdz 1971.gada 7.septembrim tādējādi dienējis VDK sastāvā.

Proti, karaklausības apliecības 10.ierakstā konkrēti norādīts, ka strīdus laika periodā pieteicējs dienējis PSRS bruņotajos spēkos. Tiesas ieskatā konkrētajā karaklausības apliecībā šis ieraksts apliecina vēsturisku faktu pieteicēja biogrāfijā. VDK priekssēdētāja pulkveža K. paraksts apliecina, ka šāds ieraksts izdarīts 1977.gada 12.oktobrī, proti, tad, kad izdota karaklausības apliecība. Savukārt karaklausības apliecības ieraksts Nr.13 tiesas ieskatā vispār attiecas uz 1980.gadu, kad ar pavēli Nr.350 pieteicējam piešķirta dienesta pakāpe – kapteinis.

Pamatots līdz ar to ir pietiecēja arguments, ka strīds šajā lietā ir par 1969.-1971.gadu, nevis par 1980.gadu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiesa secina, ka karaklausības apliecības 10.ieraksts apliecina to, ka laikā no 1969.gada 3.septembra līdz 1971.gada 7.septembrim pieteicējs dienēja PSRS bruņotajos spēkos. Minētais atbilst arī pieteicēja darba grāmatiņas 7.ierakstā norādītajām ziņām. Papildus tam tiesas ieskatā tas, ka darba grāmatiņas 7.ierakstā norādīts cits karaklausības apliecības numurs, nekā tās apliecības numurs, kuru pieteicējs iesniedza VSAA, apliecina to, ka pieteicēja dienestam PSRS bruņotajos spēkos strīdus periodā bija izsniegta cita karaklausības apliecība (konkrēti šim dienestam).

Neskatoties uz to, iepriekš minēto apsvērumu dēļ arī no tiesas rīcībā esošās karaklausības apliecības ir secināms, ka dienests strīdus periodā pieteicējam noritēja PSRS bruņotajos spēkos. [10.3] No visa iepriekš minētā tiesa secina, ka pieteicējs 1969.gada 3.septembrī uzsācis dienestu PSRS bruņotajos spēkos pēc civilās augstskolas pabeigšanas un dienējis līdz 1971.gada 7.septembrim. Lietā netiek apstrīdēts tas, ka pieteicējs nesņem citas valsts pensiju, kurā ieskaitīts strīdus periods, kā arī lietā nav strīda par to, ka pieteicējs ir Latvijas pilsonis (sk.

Iedzīvotāju reģistra datu bāzi „Bāriņtiesa”). Tādējādi tiesa konstatē priekšnoteikumus tam, lai pieteicēja pensiju apdrošināšanas stāžā ieskatītu laiku no 1969.gada 3.septembra līdz 1971.gada 7.septembim, kas pavadīts dienestā PSRS bruņotajos spēkos. Tādējādi secināms, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms, bet VSAA atteikums pieteicējam pārrēķināt pensiju par strīdus laika periodu ir nepamatots. .

[11] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 254.panta pirmo daļu ja pieteikumu par administratīvā akta izdošanu tiesa atzīst par pamatotu, tā uzdod iestādei izdot attiecīgu administratīvo aktu. Tā kā tiesa ir konstatējusi priekšnoteikumus tam, lai pieteicēja pensiju apdrošināšanas stāžā iekļautu arī darbam pielīdzināto periodu, kas pavadīts PSRS bruņotajos spēkos laikā no 1969.gada 3.septembra līdz 1971.gada 7.septembrim un attiecībā par šo periodu pārrēķinātu pieteicēja pensiju, atbildētājam ir uzliekams par pienākumu izdot administratīvo aktu – pārrēķināt pensiju par strīdus laika periodu.

[12] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. No AS „SEB Unibanka” 2007.gada 26.oktobra kases ieņēmumu ordera Nr.1543 redzams, kas pieteicējs par pieteikuma iesniegšanu Administratīvajā tiesā samaksājis valsts nodevu Ls 10 apmērā. Tā kā D.S. pieteikums ir apmierināms, no VSAA par labu pieteicējam ir piespriežama pieteicēja samaksātā valsts nodeva Ls 10 apmērā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. - 251., 254.pantu, 290. un 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

apmierināt D.S. pieteikumu par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2007.gada 27.septembra lēmuma Nr.52-14/205/4920 atcelšanu daļā par aprēķināto apdrošināšanas stāžu un jauna administratīvā akta izdošanu; atcelt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2007.gada 27.septembra lēmumu Nr.52-14/205/4920 daļā par pieteicējam aprēķināto apdrošināšanas stāžu; uzlikt par pienākumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai pārrēķināt pieteicējam piešķirto vecuma pensiju, apdrošināšanas stāžā ieskaitot laiku, kas pavadīts PSRS bruņotajos spēkos laikā no 1969.gada 3.septembra līdz 1971.gada 7.septembrim; piespriest no atbildētāja par labu pieteicējam samaksāto valsts nodevu Ls 10 apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) I.Meldere

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese _______________ I.Meldere Rīgā, 2009.gada 30.decembrī