Administrative court dismissed appeal against environmental impact assessment acceptance decision.

Lietas Nr. A420134016

Lietas arhīva Nr. A42-01340-16/36

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Jelgavā 2016.gada 27.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese S. Ozola,

piedaloties līdzpieteicēju pārstāvim zvērinātam advokātam Edijam Pogam, atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Engures

novada domes pārstāvjiem /pers. A/ un /pers. B/ un Vides pārraudzības valsts biroja pārstāvjiem zvērinātam advokātam Jānim Vaitam un /pers. C/ un

trešās personas SIA “SKY PORT” pārstāvim zvērinātam advokātam Viesturam Ločmelim,

atklātā tiesas sēdē Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc līdzpieteicēju /pers. E/, /pers.

F/, /pers. G/ un /pers. H/ pieteikuma par Engures novada domes 2015.gada 15.decembra lēmuma (prot. Nr.13 12.punkts) atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Vides pārraudzības valsts biroja (turpmāk – birojs) 2012.gada 20.februāra lēmumu Nr.84 nolemts piemērot ietekmes uz vidi novērtējuma

procedūru SIA “SKY PORT” (iepriekšējais nosaukums SIA “Tukums Airport”; turpmāk – SIA “SKY PORT” vai trešā persona) ierosinātajai darbībai

– Tukuma lidostas paplašināšanai, nodrošinot regulārus pasažieru pārvadājumus un palielinot pārvadājumu skaitu līdz 3000 pacelšanās/nolaišanās reizēm

gadā (turpmāk – paredzētā darbība).

Birojā 2012.gada 12.decembrī iesniegts ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums, 2013.gada 20.septembrī birojā iesniegts pārstrādātais ietekmes uz

vidi novērtējuma ziņojums. 2014.gada 17.jūnijā iesniegta pārstrādātā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma aktuālā versija, kura papildināta 2014.gada

20.oktobrī (turpmāk – ziņojums). Ziņojuma izstrādātājs SIA “Latekoil”.

2014.gada 12.decembrī birojs izdeva atzinumu Nr.6 par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu lidostas “JURMALA AIRPORT” (Tukuma

lidosta) darbības paplašināšanai (turpmāk – atzinums). Atzinumā konstatēts turpmāk minētais.

[1.1] Paredzētās darbības iespējamās norises vieta: Engures novada Smārdes pagasts, nekustamais īpašums “/Nosaukums/” (kadastra Nr./numurs

A/) un nekustamais īpašums “/Nosaukums/” (kadastra Nr./numurs B/).

[1.2] Paredzēta Tukuma lidostas darbības paplašināšana, lai nodrošinātu regulārus pasažieru un kravu pārvadājumus, palielinot reisu skaitu līdz

3000 pacelšanās/nolaišanās reizēm gadā. Tukuma lidostas teritorijā ir jau uzsākta lidostas ēkas/termināla būvniecība, lai spētu nodrošināt 300 cilvēku

kapacitāti un Tukuma lidostas darbības jaudu līdz 3000 pacelšanās un nolaišanās reizēm gadā (ēka vēl nav nodota ekspluatācijā). Ir uzstādīta

instrumentālā lidojumu vadības sistēma. Līdz ar to plānots pāriet no darbības tikai diennakts gaišajā laikā uz darbību, kas ļauj nodrošināt regulārus kravu

un pasažieru pārvadājumu reisus un pakalpojums līdz 3000 reisiem gadā.

Ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk – ietekmes novērtējums) procedūras uzdevums daļēji ir novērtēt veikto izmaiņu Tukuma lidostā ietekmi uz

vidi. Ņemot vērā konkrētā gadījuma specifiku – galvenās ietekmes, kas izriet no Tukuma lidostas infrastruktūras izmaiņām to ekspluatācijas fāzē (t.i.

būvdarbu un infrastruktūras uzlabošanas gala rezultāta lietošana un ekspluatācija) – nav vēl iestājušās, jo pasažieru terminālis nav pieņemts ekspluatācijā

un SIA “SKY PORT” nav bijušas izsniegtas nepieciešamās atļaujas, lai pārietu no darbības tikai diennakts gaišajā laikā uz darbību, kas ļauj nodrošināt

regulārus kravu un pasažieru pārvadājumu reisus un pakalpojumus līdz 3000 reisiem gadā.

Tādējādi ietekmes novērtējuma procedūras tvērumā atbilstoši šāda novērtējuma ex ante pamatprincipam vispārējā novērtējuma kārtībā ir bijis

iekļaut vērtējumu par ietekmi, ko var izraisīt iepriekš veikto būvdarbu un infrastruktūras uzlabošanas darbu gala rezultātu lietošana un ekspluatācija

lidojumu skaitam līdz 3000 pacelšanās/nolaišanās reizēm gadā.

Ietekmes novērtējuma procedūras tvērumā kā tiesību izlīdzinājuma ex post komponente ir Tukuma lidostā veiktie būvdarbi un infrastruktūras

uzlabošanas darbi bez to gala rezultāta uzsāktas lietošanas un ekspluatācijas.

Līdz ar to, ievērojot konkrētā gadījuma specifiku, sniedzot atzinumu par ziņojumu, izdalāmi apsvērumi un izvirzāmi nosacījumi, ar kādiem paredzētā

darbība ir īstenojama vai nav pieļaujama (ja nepieciešams): gan attiecībā uz Tukuma lidostā jau veiktajiem būvniecības un infrastruktūras uzlabošanas

darbiem un šādu jaunu objektu ekspluatācijas uzsākšanu, gan attiecībā uz minēto objektu lietojumu, turpmāk plānotajai pārejai uz regulāriem kravu un

pasažieru pārvadājumiem līdz 3000 reisiem gadā.

[1.3] Birojs konstatē, ka par paredzētās darbības pirmo alternatīvu uzskatāma paredzētā darbība, kas ietver jaunās lidostas ēkas un izbūvētās

infrastruktūras lietojumu ar apkalpoto lidojumu skaita palielināšanu līdz 3000 pacelšanās un 3000 nolaišanās reizēm gadā (turpmāk – 1.alternatīva); par

paredzētās darbības otro alternatīvu uzskatāma paredzētā darbība, kas ietver jaunās lidostas ēkas un izbūvētās infrastruktūras lietojumu bez pašreizējā

lidojumu skaita palielinājuma (turpmāk – 2.alternatīva).

[1.4] Izvērtējot ziņojumā identificētos un izvērtētos ar paredzētās darbības realizāciju saistītos ietekmes uz vidi aspektus, kā arī, novērtējot ziņojuma

izvērtēšanā iesaistīto un ieinteresēto personu paustos viedokļus un argumentus, birojs secina, ka:

1) Ar infrastruktūras izveidi, pārveidi un teritorijas sagatavošanu saistītie būvniecības darbi, kā arī organizatoriskie un inženiertehniskie ietekmju

samazināšanas pasākumi teritorijas sagatavošanas un būvdarbu laikā, nav konstatējams, ka Tukuma lidostā jau veikto darbu rezultātā būtu radīta būtiska

ietekme uz vidi vai nodarīts kaitējums videi, kam nepieciešami novēršanas vai mazināšanas pasākumi. Birojam nav nepieciešams izvirzīt obligātos

nosacījumus vai prasības tiesību izlīdzinājumam attiecībā uz veiktajiem darbiem, kas vērtēti ex post. Savukārt ietekmes, nosacījumi vai prasības, kas

attiecas uz Tukuma lidostā jau veikto darbu rezultāta lietošanas un ekspluatācijas uzsākšanu paredzētās darbības 1.alternatīvas un 2.aletrnatīvas

gadījumā, izsverami tālākajās atzinuma apakšnodaļās.

2) Saistībā ar gaisa kvalitātes izmaiņām birojs, ņemot vērā pieejamo informāciju, atzīst, ka paredzētās darbības ietekmes uz gaisa kvalitāti ir

novērtēta nepilnīgi – novērtējums neaptver visu ar gaisa kuģu kustību saistīto emisiju apjomu. Birojs neatzīst trūkumus kā nenozīmīgus vai tādus, ko biroja

atzinuma izdošanas gaitā būtu iespējams labot, izdarot vispārējus apsvērumus. Līdz ar to attiecībā uz ietekmes uz gaisa kvalitāti būtiskuma novērtējumu

ietekmes novērtējuma procedūras uzdevums nav izpildīts, procedūras mērķis nav sasniegts un izvērtēšanas princips nav atbilstīgi realizēts. Birojs nenodod

ziņojumu atkārtotai pārstrādāšanai trešo reizi un uzskata par nepieciešamu un iespējamu izvirzīt obligātos nosacījumus, ar kādiem paredzētā darbība

īstenojama vai nav pieļaujama. Paredzētās darbības 1.alternatīva nav pieļaujama, jo šādas paredzētās darbības ietekme uz gaisa kvalitāti nav atbilstīgi

novērtēta un ietekmes novērtējuma procedūras uzdevums nav izpildīts. Paredzētās darbības 2.alternatīva ir pieļaujama, jo ar Tukuma lidostā papildus

uzbūvēto infrastruktūru un tās lietojumu radītie piesārņojuma avoti, saglabājot līdzšinējo Tukuma lidostas darbības intensitāti, nerada būtisku ietekmi uz

gaisa kvalitāti.

3) Saistībā ar trokšņa izplatības novērtējumu dzīvojamā zonā birojs secina, ka paredzētās darbības 1.alternatīvas trokšņa ietekmes novērtējums

neatbilst normatīvo aktu prasībām un konstatē, ka trokšņa robežlielumu pārsniegumi 1.alternatīvas realizācijas gadījumā var skart atšķirīgas teritorijas kā

ziņojumā identificētās. Birojs neatzīst trūkumus kā nenozīmīgus vai tādus, ko biroja atzinuma izdošanas gaitā būtu iespējams labot, izdarot vispārējus

apsvērumus, tai skaitā pieaicinot ekspertu, jo tas pārsniedz atzinuma izdošanas tvērumu. Līdz ar to attiecībā uz trokšņa ietekmes un tā būtiskuma

novērtējumu ietekmes novērtējuma procedūras uzdevums nav izpildīts, procedūras mērķis nav sasniegts un izvērtēšanas princips nav atbilstīgi realizēts.

Birojs nenodod ziņojumu atkārtotai pārstrādāšanai trešo reizi un uzskata par nepieciešamu un iespējamu izvirzīt obligātos nosacījumus, ar kādiem

paredzētā darbība īstenojama vai nav pieļaujama: paredzētās darbības 1.alternatīva nav pieļaujama, jo šādas paredzētās darbības trokšņa ietekme nav

atbilstīgi novērtēta un ietekmes novērtējuma procedūras uzdevums nav izpildīts; paredzētās darbības 2.alternatīva ir pieļaujama, jo Tukuma lidostā

papildus uzbūvētā infrastruktūra un ar tās lietojumu saistītais troksnis, saglabājot līdzšinējo Tukuma lidostas darbības intensitāti, nerada būtiskas esošās

vides stāvokļa izmaiņas.

4) Birojs saistībā ar bioloģiskās daudzveidības aizsardzību uzskata, ka saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 20.panta 10.daļu būtu

pamats izvirzīt nosacījumus, ar kādiem paredzētās darbības 1.alternatīva īstenojama (būtu nepieciešams nodrošināt eksperta – ornitologa rekomendēto

monitoringa veikšanu un informācijas sniegšanu Dabas aizsardzības pārvaldei un Valsts vides dienestam noteiktajos termiņos, izvērtējot monitoringa

rezultātus, SIA “SKY PORT” sadarbībā ar ornitologiem būtu jāsagatavo kaitējuma samazināšanas plāns, kas jāsaskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi),

tai pat laikā attiecībā uz 1.alternatīvas realizāciju ir identificēti limitējošie faktori. Tādēļ obligātos nosacījumus birojs neizvirza (birojs atzinis, ka

1.alternatīvas realizācija nav pieļaujama).

5) Attiecībā uz iespējamo ietekmi uz apkārtnes ainavu, kultūrvēsturisko vidi un rekreācijas resursiem birojs atzinis, ka nav nepieciešams noteikt

obligātos nosacījumus attiecībā uz apkārtnes ainavu, kultūrvēsturisko vidi un rekreācijas resursiem, jo netiek prognozēta būtiska ietekme uz ainavu,

kultūras pieminekļiem, tūrisma un rekreācijas resursiem un prasības ir noteiktas ārējos normatīvajos aktos.

6) Paredzētās darbības sociāli – ekonomisko aspektu izvērtējums, ņemot vērā atzinumā konstatēto saistību starp ietekmes uz vidi būtiskumu un

secinājumiem par ietekmes uz materiālajām vērtībām nozīmīgumu, vadoties no apsvērumiem un secinājumiem, birojs jau izdarījis attiecībā uz atsevišķo

ietekmes aspektu novērtējumu (arī novērtējuma pilnīgumu). Birojs konstatē, ka papildu normatīvo aktu prasībām saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi

novērtējumu” 20.panta 10.daļu arī ietekmes sociāli ekonomisko aspektu, tai skaitā materiālo vērtību kontekstā nepieciešams noteikt nosacījumus, ar

kādiem paredzētā darbība īstenojama vai nav pieļaujama. Paredzētās darbības 2.alternatīva ir pieļaujama, jo Tukuma lidostā papildus uzbūvētā

infrastruktūra un ar tās lietojumu saistītās papildu ietekmes, ja saglabājas līdzšinējā Tukuma lidostas darbības intensitāte, nerada būtiskas esošās vides

stāvokļa izmaiņas. Paredzētās darbības 1.alternatīva nav pieļaujama, jo ietekmes uz materiālajām vērtībām nozīmīgums ir pakārtots secinājumiem par

sagaidāmās ietekmes būtiskumu citu ietekmes aspektu ziņā, bet tādu ietekmju kā gaisa kvalitātes izmaiņas un troksnis novērtējuma rezultātā jau konstatēti

1.alternatīvas realizāciju šobrīd limitējošie faktori.

7) Alternatīvu salīdzinājums un izvērtējums: atbilstoši ziņojumam iespējamās paredzētās darbības alternatīvas ir apkalpojamo lidmašīnu pieaugums

līdz 3000 gadā (3000 pacelšanās un 3000 nolaišanās gadā) un esošā lidojumu apjoma saglabāšana, uzsākot jaunās infrastruktūras lietojumu. Šādam

alternatīvu salīdzinājumam ir izvēlēta gaisa kvalitāte, troksnis, pazemes ūdeņu aizsardzība, ietekmes uz bioloģisko daudzveidību, ainavu, tūrisma attīstību.

Atbilstoši ziņojumā iestrādātajam vērtējumam netiek prognozētas būtiskas atšķirības ietekmē. Birojs nevar attiecībā uz visiem ietekmes aspektiem pilnībā

pievienoties ziņojumā ietvertajiem secinājumiem un savus apsvērumus attiecībā uz paredzētās darbības 1.alternatīvu salīdzinājumā ar 2.alternatīvu, kā arī

2.alternatīvas apjomu (esošais lidojumu skaits) ir ietvēris jau šī atzinuma saturā.

8) Par vides kvalitātes novērtēšanas monitoringu birojs atzīst, ka papildu normatīvo aktu prasībām saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi

novērtējumu” 20.panta 10.daļu ietekmju monitoringa kontekstā paredzētās darbības 1.alternatīvai nav nepieciešams noteikt nosacījumus, ar kādiem

paredzētā darbība īstenojama, jo tās realizācijai ir identificēti limitējošie faktori. Attiecībā uz 2.alternatīvu – gruntsūdens kvalitātes novērojumiem jāatjauno

1.monitoringa aka un jāveic turpmāk gruntsūdens monitorings visos 3 monitoringa urbumos atbilstoši Valsts vides dienesta noteiktajam.

[1.5] Ievērojot iepriekš konstatēto, birojs atzīst, ka konstatējami tādi apstākļi, kas būtu par pamatu aizliegt pilnībā SIA “SKY PORT” paredzētās

darbības 1.alternatīvu, un uzskata, ka 1.alternatīva nav iespējama arī ar ierobežojumiem, ievērojot biroja izvirzāmus obligātos nosacījumus, ar kādiem

darbība būtu īstenojama. Neatbilstoša ietekmju izvērtējuma dēļ izvērtējuma mērķis nav sasniegts un nav iespējams izvirzīt nosacījumus 1.alternatīvas

darbībai. Līdz ar to birojs sniedz atzinumu, ka no ietekmes novērtējuma tvēruma būtu pieļaujama tikai 2.alternatīva, ievērojot atzinumā ietvertos

nosacījumus.

[2] SIA “SKY PORT” 2015.gada 4.februārī iesniedza Engures novada domē (turpmāk arī – dome) iesniegumu par paredzētās darbības ietekmes

novērtējuma procedūras pabeigšanai un 2.alternatīvas (pēc atzinuma) akceptēšanu.

Ar Engures novada domes 2015.gada 17.februāra lēmumu (prot. Nr.2 2.punkts) nolemts akceptēt SIA “Tukums Airport” paredzētās darbības

2.alternatīvu saskaņā ar ziņojumu un atzinuma nosacījumiem.

Ar Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 16.novembra spriedumu lietā Nr.A420179315 atcelts ar tā pieņemšanas dienu Engures novada domes

2015.gada 17.februāra lēmums (prot. Nr.2 2.punkts), norādot, ka lēmuma izdošanā ir pārkāpta virkne vispārējo tiesību principu (pamatojuma,

tiesiskuma un likuma atrunas).

Engures novada dome, atzīstot, ka 2015.gada 17.februāra lēmums neatbilst tiesību normām, atkārtoti izskatīja SIA “SKY PORT” iesniegumu par

ietekmes novērtējumā izskatītās darbības “Tukuma lidostas darbības paplašināšana” akceptēšanu.

[3] Ar Engures novada domes 2015.gada 15.decembra lēmumu (prot. Nr.13 12.punkts; turpmāk – 2015.gada 15.decembra lēmums) nolemts

akceptēt SIA “SKY PORT” paredzētās darbības 2.alternatīvu: lidostas ēkas un izbūvētās infrastruktūras lietojumu bez pašreizējā lidojumu skaita

palielinājuma saskaņā ar ietekmes novērtējuma ziņojuma un atzinuma nosacījumiem. Lēmumā konstatēts turpmāk minētais.

[3.1] 2015.gada 4.februārī SIA “SKY PORT” saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 22.pantu iesniedza domei iesniegumu, lūdzot

akceptēt paredzētās darbības 2.alternatīvu jaunās lidostas ēkas un infrastruktūras lietojumu bez pašreizējā lidojumu skaita palielinājuma. Iesniegumam

pievienots ietekmes novērtējuma ziņojums un atzinums.

[3.2] 2008.gada 30.septembrī Valsts vides dienesta Ventspils reģionālā vides pārvalde (turpmāk – pārvalde) ir izsniegusi SIA “SKY PORT” ?

kategorijas piesārņojošās darbības atļauju Nr.9082-08-06 lidostas “Jūrmala Airport” darbībai, kas neparedz komerciālus pārvadājumus. Atļauja attiecas

uz lidojumiem privātiem gaisa kuģiem ar pacelšanās masu līdz 5700kg, nepārsniedzot 130 pacelšanās/nolaišanās gadījumu gadā un neparedzot lidostas

izmantošanu ārpus diennakts gaišā laika perioda. 2013.gada 30.jūlijā pārvalde SIA “SKY PORT” ir izsniegusi jaunu atļauju ? kategorijas piesārņojošai

darbībai Nr.VE13IB0022, kas ir ar tādiem pašiem ierobežojumiem un beztermiņa.

[3.3] Veicot dokumentu vispusīgu izvērtējumu, dome secināja, ka ietekmes novērtējuma procedūra noritējusi saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz

vidi novērtējumu” 3.pantā ietvertajiem principiem:

1) Ietekmes novērtējums izdarāms pēc iespējas agrākā paredzētās darbības plānošanas, projektēšanas un lēmumu pieņemšanas stadijā. Šis

princips no ierosinātāja puses ir ievērots, vadoties no valsts pārvaldes institūciju vides aizsardzības jomā puses norādījumiem un dotajām atļaujām;

- jau 2009.gada 20.maijā pārvalde ir izdevusi tehniskos noteikumus Nr.VE09TN0199 “Pasažieru termināla projekta izstrādei, sadzīves

notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecībai, paredzot attīrīto notekūdeņu iesūcināšanu gruntī”. Līdz ar to saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi

novērtējumu” 3.panta otro daļu (redakcijā, kas bija spēkā uz tehnisko noteikumu izdošanas brīdi) ar tehnisko noteikumu izdošanas brīdi tika atzīts,

ka ietekmes novērtējums tehniskajos noteikumos paredzētajām darbībām nav nepieciešams;

- uz izdoto tehnisko noteikumu Nr.VE09TN0199 pamata (kā arī ņemot vērā iepriekš 2008.gada 30.septembrī izdoto ? kategorijas piesārņojošās

darbības atļauju) Engures novada domes būvvalde 2009.gada 9.novembrī saskaņoja izvērsto skiču projektu Nr.67/09, bet 2010.gada 8.februārī

izsniedza būvatļauju Nr.S-3/10 būvdarbu uzsākšanai;

- 2011.gada 6.septembrī pārvalde, jau pēc tam, kad bija izsniegusi tehniskos noteikumus Nr.VE09TN0199, uz kuru pamata jau noritēja lidostas

ēkas un ar to saistīto inženierkomunikāciju, tai skaitā ar sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un auto stāvlaukuma būvniecība, ar lēmumu Nr.9.5.-

26/75 nolēma piemērot sākotnējā ietekmes novērtējuma procedūru visai lidlauka darbībai, tai skaitā arī būvniecības procesā esošajai lidostas ēkai un

inženierkomunikācijām. No atbildīgajām iestādēm netika saņemti norādījumi par būvdarbu pārtraukšanu un izdotās būvatļaujas apturēšanu. Lai gan

konstatējams, ka viena no novērtējuma objekta – lidostas ēkas (pasažieru termināla) un tās funkciju nodrošināšanai nepieciešamās papildinfrastruktūras –

ūdensapgādes, notekūdeņu un apkures sistēmas būvdarbi bija uzsākti jau pirms ietekmes novērtējuma uzsākšanas, tomēr secināms, ka ierosinātājs nav

veicis patvarīgu būvniecību, apejot normatīvajos aktos noteikto kārtību vai kā citādi patvarīgi pārkāpis valsts un pašvaldības prasības. Proti, pārvalde kā

atbildīgā institūcija bija izdevusi tehniskos noteikumus šādu darbu veikšanai, līdz ar to prezumējot, ka ietekmes novērtējuma procedūra šādiem darbiem

nav nepieciešama. Vadoties no šīs pozīcijas, Engures novada dome izsniedza attiecīgu būvatļauju darbu veikšanai. Ievērojot minēto, secināms, ka

ierosinātājs nav rīkojies patvarīgi un pārkāpjot normatīvo aktu prasības. Ietekmes novērtējuma process uzsākts vēlāk ar ierosinātāju nesaistītu iemeslu dēļ

uz pārvaldes un biroja lēmumu pamata. Līdz ar to nav pamata pārmest ierosinātājam šī principa pārkāpšanu un secināms, ka ierosinātājs ietekmi uz vidi

novērtējis pēc attiecīgās procedūras piemērošanas. Faktiski secināms, ka, piemērojot ietekmes novērtēšanas procedūru novēloti, valsts pārvaldes

iestādes ir aizskārušas un ierobežojušas ierosinātāja jau iepriekš likumīgi iegūtās tiesības uz būvdarbu veikšanu. Līdz ar to šie apstākļi nedrīkst atstāt vēl

negatīvāku ietekmi uz ierosinātāju kā labticīgu valsts pārvaldes un pašvaldības priekšrakstu un norādījumu izpildītāju un tas apstāklis, ka ietekmes

novērtējuma procedūra piemērota novēloti, nedrīkst būt par pamatu pieteiktās darbības 2.alternatīvas neakceptēšanai.

2) Ietekmes novērtējums izdarāms, pamatojoties uz ierosinātāja sniegto informāciju un informāciju, kas iegūta no ieinteresētajām valsts institūcijām

un pašvaldībām, kā arī sabiedrības līdzdalības procesā, tai skaitā no sabiedrības iesniegtajiem priekšlikumiem. Iepazīstoties ar ziņojumu un atzinumu,

secināms, ka ziņojums ir izstrādāts atbilstoši normatīvajos aktos paredzētajai procedūrai:

- ir saņemti nepieciešamie atzinumi no ieinteresētajām personām un institūcijām, kas pilnībā ir atspoguļoti ziņojumā un atzinumā, tajā skaitā no

Veselības inspekcijas, pārvaldes, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes, Civilās aviācijas aģentūras. Domes

ieskatā, papildus informācija no citām institūcijām vai personām ietekmes novērtēšanai nav nepieciešama. Sabiedrības līdzdalība ietekmes novērtējuma

procesā ir nodrošināta pilnīgi un vispusīgi, sniedzot visu nepieciešamo informāciju gan rakstveidā, gan klātienē.

Ziņojumā ir izvērtēti visi no sabiedrības saņemtie priekšlikumi, dodot tiem vērtējumu.

Ziņojuma versijas ir bijušas pieejamas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos gan Engures novada domē, gan Tukuma novada domē, gan

ievietotas interneta vietnēs, kas vērtēts arī atzinumā.

3) Sabiedrībai – fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī to apvienībām, organizācijām un grupām (turpmāk – sabiedrība) ir tiesības iegūt

informāciju par paredzētajām darbībām un piedalīties ietekmes novērtēšanā. Kā jau iepriekš norādīts, iespēja iegūt informāciju un piedalīties ietekmes

novērtēšanā bija nodrošināta pienācīgā apmērā.

4) Ierosinātājs nodrošina paredzētās darbības ietekmes novērtējuma sabiedrisko apspriešanu sabiedrībai pieejamā vietā un laikā. Domes vērtējumā

sabiedriskās apspriešanas, to norises vietas un laiki bija pilnībā pieejami sabiedrībai. Sabiedriskās apspriešanas tika veiktas gan Tukuma novada

pašvaldībā, gan Engures novada pašvaldībā, pašvaldību iestāžu telpās, darba dienu beigās, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku ieinteresēto personu

skaitu. Pretenzijas par sabiedrisko apspriešanu sapulču norises vietām un laikiem ne pašvaldībā, ne birojā nav saņemta.

5) Vides problēmu risināšana uzsākama, pirms vēl saņemti pilnīgi zinātniski pierādījumi par paredzētās darbības negatīvo ietekmi uz vidi. Ja ir

pamatotas aizdomas, ka paredzētā darbība negatīvi ietekmēs vidi, jāveic piesardzības pasākumi. Ziņojumā izmantoti ne tikai zinātniski konstatēti fakti, bet

arī veiktas trokšņa un gāzu iespējamās izplatības modulēšanas, kas no speciālistu viedokļa vērtētas atzinumā. Dome, taisot lēmumu, ņem vērā atzinumā

doto novērtējumu visām pastāvošajām aizdomām.

6) Novērtējums izdarāms, ievērojot ilgtspējīgas attīstības principu, principu “piesārņotājs maksā”, piesardzības un izvērtēšanas principu. Engures

novada domes vērtējumā ziņojumā un atzinumā šie principi ir ievēroti.

7) Paredzēto darbību, kurai ir vai var būt būtiska ietekme uz vidi, aizliegts sadalīt vairākās darbībās, jo tādējādi netiek pienācīgi novērtēta

paredzētās darbības kopīgā ietekme. Engures novada domes skatījumā darbības 1.alternatīvas un darbības 2.alternatīvas nodalīšana nav vērtējama kā

vienas darbības sadalīšana vairākās darbībās. Šāds aizliegums būtu ņemams vērā, ja 1.alternatīva un 2.alternatīva būtu nedalāmas un nevarētu pastāvēt

viena bez otras.

Izvērtējot situāciju, Engures novada dome secina, ka 2.alternatīva, kuras akceptu lūdz ierosinātājs, ir iespējama un var pastāvēt bez 1.alternatīvas.

Proti, lidosta, pamatojoties uz likumīgām atļaujām, šobrīd apkalpo ierobežota daudzuma un masas gaisa kuģus, tātad lidosta darbojas. Lidostas

infrastruktūras attīstība – tai skaitā, lidostas ēkas nodošana ekspluatācijā, pamatpakalpojumu (ūdens, kanalizācijas, apkures) nodrošināšana

darbiniekiem, klientiem un viesiem, instrumentālās nolaišanās sistēmas ieslēgšana nekādi nav saistāma ar lidojuma skaitu palielināšanos un var tikt realizēta

arī pie šobrīd atļautā lidojumu skaita un ierobežojumiem, ja ierosinātājs to vēlas uz savu atbildību.

Lidojumu daudzums un lidostas kapacitāte nepalielināsies ar brīdi, kad tiek nodota ekspluatācijā lidostas ēka, apkalpojošās iekārtas vai ieslēgta

instrumentālās nolaišanās sistēma, jo pastāv ar ? kategorijas piesārņojošās darbības atļauju noteikti lidmašīnu apkalpošanas ierobežojumi, kuri var tikt

grozīti tikai ar ietekmes novērtējumu. Lidostas ēkas un apkalpojošo iekārtu funkcionēšana ir iespējama arī pie esošās lidostas lidojumu kapacitātes, līdz

ar to nav pamata aizliegt ierosinātājam izmantot infrastruktūru, kas ir paredzētās darbības 2.alternatīvā.

[3.4] Ne ziņojumā, ne arī atzinumā attiecībā uz darbības 2.alternatīvu nav norādītas tādas negatīvas ietekmes, kas pārsniedz normatīvajos aktos

noteiktās robežvērtības, neatbilst noteiktajiem aprobežojumiem vai rada būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz vidi, tai skaitā cilvēku veselību, īpašumu, dabas vai

kultūrvēsturiskajām vērtībām.

Ziņojumā ir veikta paredzētajai darbībai piemērojamo vides aizsardzības normatīvo aktu prasību analīze, atsaucoties uz normatīvajiem aktiem, kuri

ir jāievēro paredzētajai darbībai.

[4] Līdzpieteicēji Administratīvajā rajona tiesā iesniedza pieteikumu par 2015.gada 15.decembra lēmuma atcelšanu, kas pamatots ar turpmāk

norādītajiem argumentiem.

[4.1] Līdzpieteicēju īpašumā un lietošanā ir nekustamie īpašumi, kas atrodas Tukuma lidostas tiešās ietekmes zonā – pacelšanās/nolaišanās

koridorā, līdz ar to 2015.gada 15.decembra lēmums tiešā veidā ierobežo, aizskar un var aizskart līdzpieteicēju tiesības uz īpašumu, ko garantē Latvijas

Republikas Satversmes 105.panta un 115.panta noteikumi.

Līdzpieteicēji uzskata, ka 2015.gada 15.decembra lēmums ir prettiesisks un atceļams, jo, pirmkārt, lēmums ir nepienācīgi pamatots, jo no lēmuma

nav iespējams saprast, kādēļ nolemts akceptēt SIA “SKY PORT” paredzēto darbību. Otrkārt, lēmuma saturs neliecina, ka Engures novada dome būtu

reāli izdarījusi lietderības apsvērumus un atspoguļojusi tos lēmuma saturā. Treškārt, ir jāpārbauda procesuālo lēmumu tiesiskums.

[4.2] Līdzpieteicēji norāda, ka sabiedrībai pieejamās ziņojuma redakcijās (ieskaitot pēdējo pieejamo pārstrādātā ziņojuma versiju – 2014.gada

jūnija ziņojuma redakcija) nekad nav bijusi iekļauta objektīva informācija par Tukuma lidostas iepriekš veiktajiem būvdarbiem un infrastruktūras

uzlabošanas darbiem un to ietekmes novērtējumu, - tieši pretēji, ziņojumā vienmēr konstanti expressis verbis norādīts, ka, piemēram, Tukuma lidostas

terminālā ēkas un citas infrastruktūras izbūve nav konkrētās ietekmes novērtēšanas procedūras priekšmets un ka šāds priekšmets būtībā ir tikai lidojumu

skaita pieaugums.

Neskatoties uz to, birojs sniedzis atzinumu, ka no ietekmes novērtējuma viedokļa ir pieļaujama uzbūvētās Tukuma lidostas infrastruktūras

ekspluatācijas uzsākšana. Tādējādi birojs leģitimējis visus Tukuma lidostas infrastruktūras izbūves darbus, neskatoties uz to, ka ziņojumā par šiem

darbiem un to ietekmi uz vidi nav atrodama pietiekama informācija un sabiedrība nav tikusi par to pienācīgi informēta.

Atzinumā bez objektīvas informācijas, kas iepriekš būtu iekļauta ziņojumā vai darīta zināma sabiedrībai, apgalvots, ka Tukuma lidostas

infrastruktūras būvniecības darbiem nav būtiska ietekme uz vidi. Atzinumā nav identificēts tieši par kādiem Tukuma lidostas infrastruktūras atjaunošanas

un paplašināšanas darbiem atzinumā ir runa (piemēram, skrejceļa seguma atjaunošanas darbi un remonts, lidostas nožogojuma izbūve utt.), bet tomēr ar

atzinumu tiek leģitimēti visi paveiktie Tukuma lidostas infrastruktūras būvniecības darbi, proti, tiek apgalvots, ka šiem darbiem nav būtiska ietekme uz

vidi.

[4.3] Saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 3.panta 7.punkta noteikumiem ietekmes novērtējums veicams saskaņā ar principu, ka

paredzēto darbību, kurai ir vai var būt būtiska ietekme uz vidi, aizliegts sadalīt vairākās darbībās, jo tādējādi netiek pienācīgi novērtēta paredzētās

darbības kopīgā ietekme.

Atzinumā birojs nepamatoti konstatējis, ka Tukuma lidostā veiktie būvdarbi un infrastruktūras uzlabošanas darbi neesot ar vērā ņemamu ietekmi uz

vidi un līdz ar to birojs šādu veikto būvniecību faktiski akceptējis post factum. Līdzpieteicēji uzskata, ka minētās infrastruktūras lietošanas ietekme uz

vidi esot nodalāma no pašas infrastruktūras izbūves ietekmes uz vidi, tādējādi mākslīgi atdalot Tukuma lidostas infrastruktūras būvniecības darbu

ietekmes novērtējumu no šo darbu rezultāta ekspluatācijas ietekmes novērtējuma, liedzot iespēju pienācīgi veikt visas Tukuma lidostas attīstības projekta

ietekmes novērtējumu līdzko ir iespējams to identificēt un izvērtēt. Līdz ar to atzinums un 2015.gada 15.decembra lēmums ir prettiesisks arī no šī

viedokļa, un tie ir pretrunā likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” pamatmērķim.

Lidostas darbības paplašināšanu, ja netiek veikti darbi vai nenotiek iejaukšanās, kas mainītu teritorijas fizisko izskatu, nevar kvalificēt kā

“paredzēto darbību” likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” izpratnē un tātad attiecībā uz šādu darbību vispār nav piemērojama prasība veikt

ietekmes novērtējumu.

Atzinumā veiktā Tukuma lidostas infrastruktūras būvniecības darbu ietekmes novērtējuma atdalīšana no šo darbu rezultāta ekspluatācijas ietekmes

novērtējuma ir pretrunā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, jo, leģitimējot Tukuma lidostas infrastruktūras būvniecības darbus, vairs nav jāveic

ietekmes novērtējums minētās infrastruktūras lietošanas apjoma palielinājumiem, ja netiek veikti nekādi attiecīgi būvdarbi.

[4.4] Domes secinājums par to, ka ietekmes novērtējuma procedūra attiecībā uz SIA “SKY PORT” pieteikto darbību esot noritējusi saskaņā ar

likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 3.pantā ietvertajiem principiem, ir kļūdains un nepamatots. Procedūra tika uzsākta jau pēc tam, kad atsevišķi

Tukuma lidostas infrastruktūras rekonstrukcijas darbi bija jau uzsākti un pabeigti, daži no darbiem turpinājās un/vai tika uzsākti pašas procedūras laikā,

kas ir pretrunā likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 3.panta pirmajā daļā ietvertajam principam, ka ietekmes novērtējums izdarāms pēc iespējas

agrākā paredzētās darbības plānošanas, projektēšanas un lēmumu pieņemšanas stadijā.

Tukuma lidostas rekonstrukcijas būvdarbi nav šīs procedūras ietvaros vispār identificēti, nerunājot jau par to, ka tie vispār ir expressis verbis

apzināti atstāti ārpus sabiedrībai zināmās ziņojuma redakcijas un tvēruma, un tātad tie nav tikuši pienācīgi izvērtēti un par tiem sabiedrībai nav bijušas

tiesības izteikties vai pat iepazīties ar to precīzu saturu.

[5] Engures novada dome rakstveida paskaidrojumā tiesai norāda, ka pieteikumu uzskata par nepamatotu un noraidāmu, atsaucoties uz

2015.gada 15.decembra lēmumā ietverto pamatojumu, papildus norādot šādus iebildumus:

[5.1] Dome nepiekrīt līdzpieteicēju viedoklim, ka 2015.gada 15.decembra lēmums nav pienācīgi pamatots. Gan ziņojums, gan atzinums ietver

pietiekami plašu faktu un viedokļu kopumu, kurus dome ņēma vērā, un izšķiršanās par labu lēmumam akceptēt paredzēto darbību bija pamatots ar

dokumentos norādītajiem apsvērumiem.

Tas, ka 2015.gada 15.decembra lēmumā nav pārredzami atspoguļoti lietderības apsvērumi, nenozīmē, ka atbildētājs tādus nav veicis, pieņemot

lēmumu.

Lidostas darbības tālākas attīstības lietderība arī iepriekš un tagad ir vērtēta un atzīta par lietderīgu un novada attīstību veicinošu. Tas atspoguļojas

gan iepriekš Smārdes pagasta attīstības programmās, gan tagad Engures novada attīstības programmā un stratēģijā, kā arī Rīgas plānošanas reģiona

attīstības programmā 2014. - 2020.gadam un Rīgas plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2014. - 2030.gadam. Pieņemot lēmumu akceptēt

paredzamās darbības 2.alternatīvu, dome izvērtējusi arī lietderības apsvērumus, kā rezultātā šāds lēmums dos iespēju radīt jaunas darba vietas, kā arī

veicināt uzņēmējdarbības attīstību novadā un reģionā kopumā.

[5.2] Domei, pieņemot administratīvo aktu, nav pamata apšaubīt kompetentās iestādes – biroja izdoto atzinumu. Dome ir izvērtējusi atzinumā

iekļauto informāciju un iespējamās alternatīvas, tā rezultātā kā vienīgais paredzētās darbības alternatīvais risinājums ir paredzētās darbības 2.alternatīva,

ievērojot atzinumā ietvertos nosacījumus, ko arī dome lēmumā ir akceptējusi.

Paredzamās darbības 2.alternatīva ir pieļaujama, jo ar Tukuma lidostā papildus uzbūvēto infrastruktūru un tās lietojumu radītie piesārņojuma avoti,

saglabājot līdzšinējo Tukuma lidostas darbības intensitāti, tai skaitā lidojumu skaitu, nerada būtisku ietekmi uz gaisa kvalitāti, nerada būtiskas esošā vides

stāvokļa izmaiņas.

[5.3] Dome nepiekrīt līdzpieteicēju viedoklim, ka sabiedrība konkrētā ietekmes novērtējuma procesa ietvaros nekad nav tikusi pienācīgi un precīzi

informēta par Tukuma lidostā veiktajiem un plānotajiem būvdarbiem un infrastruktūras uzlabošanas darbiem. Sabiedrības informēšana notikusi atbilstoši

spēkā esošām tiesību normām. Par to, kas ir lidlauka infrastruktūra konkrētā ietekmes novērtējuma kontekstā, pietiekoši izsmeļoši ir aprakstīts gan

ziņojuma 2.5.nodaļā, gan atzinumā.

[5.4] Dome norāda, ka projekts nav sadalīts vairākās daļās, jo tāda projekta, kas uzreiz paredzētu starptautiskas, komerciālas lidostas izbūvi, nav

bijis. Dome nepiekrīt apgalvojumam, ka SIA “SKY PORT” plānotā darbība sadalīta atsevišķos projektos, kas ir pretrunā ar “Par ietekmi uz vidi

novērtējumu” 3.pantā ietvertajiem principiem.

Lidlauka teritorijā jau līdz 2011.gada 22.martam ir saskaņoti un akceptēti būvprojekti.

SIA “SKY PORT” pakāpeniski atbilstoši pieejamajiem līdzekļiem ir renovējusi esošo skrejceļu, ūdensapgādes, kanalizācijas, elektroapgādes

sistēmu un iespēju robežās veikusi uzlabojumus skrejceļa nodrošināšanai ar apgaismojuma un navigācijas sistēmām, tādējādi uzlabojot mazās aviācijas

vizuālo lidojumu drošību. Jebkuram mazam uzņēmumam ir tiesības attīstīties līdz lielam un ļoti lielam uzņēmumam. Tikai šajā gadījumā nozares specifika

prasa ievērot īpašas vides prasības attiecībā uz trokšņa un cita piesārņojuma radītājiem – gaisa kuģiem.

Tiesību normas neprasa katra žoga, katra ūdensvada vai kanalizācijas caurules metra izbūvei veikt ietekmes novērtējumu, tādēļ līdzpieteicēji nav

bijuši informēti par SIA “SKY PORT” piederošajā īpašumā notiekošajiem inženierkomunikāciju vai citu zemes īpašniekam nepieciešamo būvju

būvniecību.

[5.5] Atzinums, ziņojums, sabiedrības paustais viedoklis ir uzskatāmi par 2015.gada 15.decembra lēmuma pamatojumu un, izvērtējot pieejamo

informāciju, nav konstatēti izslēdzoši apstākļi, kas liegtu akceptēt paredzētās darbības 2.alternatīvu.

[6] Vides pārraudzības valsts birojs rakstveida paskaidrojumā tiesai norāda, ka pieteikumu uzskata par nepamatotu un noraidāmu, norādot

turpmāk minēto.

[6.1] Birojs vērš tiesas uzmanību uz konkrētā gadījuma specifiku un to, ka birojs paredzētajai darbībai ietekmes novērtējuma procedūru 2012.gadā

piemēroja kā izmaiņām esošā atļautā darbībā – līdzko birojs konstatēja, ka lidostā tiek veikti būvdarbi, kas vērsti nevis uz esošās atļautās darbības

nodrošinājumu, bet gan uz būtisku tās jaudas palielinājumu.

[6.2] Nav šaubu, ka Eiropas Savienības un Latvijas nacionālie tiesību akti ietekmes novērtējuma jomā paredz, ka darbību, kam nepieciešams

ietekmes novērtējums, nedrīkst uzsākt pirms ietekmes novērtējuma procedūra veikta un pabeigta, un šāds nosacījums attiecas arī uz saistītajiem

būvdarbiem. Tomēr atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas spriedumā C-201/02 noteiktajam Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajām valsts iestādēm

vienlaikus ir arī pienākums veikt visus nepieciešamos pasākumus dalībvalsts procesuālās autonomijas ietvaros, lai labotu šāda novērtējuma savlaicīgu

neveikšanu un veiktu ietekmes novērtējumu gadījumos, ja šāda prasība nav bijusi savlaicīgi ievērota.

Salīdzināms gadījums ar ietekmes novērtējuma savlaicīgu neveikšanu un procedūras nodrošinājumu ex-post, kad visa nozīmīgā infrastruktūra

(kopumā 15 attīstības projekti) jau ir izbūvēta, ir arī Vīnes starptautiskās lidostas infrastruktūras attīstības projekts “Flughafen Wien - Ex-post-

Umweltvertrāglichkeitsbericht” (2009.gads, Austrija). Starptautiskajā Vīnes lidostā, uzsākot ietekmes novērtējuma procedūru ex post, bija jau

pilnībā pabeigta skrejceļa un tā apgaismes sistēmu uzlabošana, ielidošanas zonas (~13 000m2) izbūve, gaisa kuģu manevrēšanas teritorijas (~50 000m2)

izbūve, VIP un standarta aviācijas centru izbūve, jaunas autostāvvietas izbūve, gaisa kuģu apkalpes centra un kravu termināla izbūve, gaisa satiksmes

kontroltorņa izbūve ar integrētu ofisa ēku, jauna autobusu termināla izbūve, bagāžas konveijeru zāles un bagāžas uzglabāšanas zonas paplašināšana,

termināla izbūve u.c. infrastruktūras izbūve.

[6.3] Konkrētajā gadījumā, konstatējot radušos situāciju, tika nodrošināts, ka:

[6.3.1] Netiek izsniegta ? kategorijas piesārņojošās darbības atļauja būtiskām izmaiņām piesārņojošā darbībā (Pārvaldes 2011.gada 19.septembra

lēmums Nr.9.5.-26/83 par atteikumu izsniegt SIA “Tukums Airport”” ? kategorijas piesārņojošās darbības atļauju).

[6.3.2] Netiek izsniegts pārvaldes pozitīvs atzinums par būves, kurai jau bija izsniegta būvatļauja, gatavību ekspluatācijai. Birojs šajā lietā ir

pieņēmis 2014.gada 19.maija lēmumu Nr.21-s, ar ko pārvaldes lēmums atstāts negrozīts. Lēmums tika pārsūdzēts un Administratīvajā rajona tiesā tika

ierosināta lieta Nr.A420366314 (tiesvedība šobrīd ir noslēgusies).

[6.3.3] Netiek veikti grozījumi piesārņojošās darbības atļaujā, kas ļautu palielināt apkalpoto lidojumu skaitu un nodrošināt iecerēto gaisa kuģu

satiksmes intensitātes pieaugumu. Birojs šajā lietā ir pieņēmis 2014.gada 25.jūnija lēmumu Nr.30?s “Par Valsts vides dienesta Ventspils reģionālās vides

pārvaldes 2014.gada 21.marta lēmuma Nr.9.5.-10/506 “Par SIA “Tukums Airport” ? kategorijas piesārņojošās darbības atļauju” apstrīdēšanu”, ar kuru

pārvaldes atteikums atstāts spēkā. Lēmums tika pārsūdzēts un Administratīvajā rajona tiesā tika ierosināta lieta Nr.A420342214 (tiesvedība šobrīd ir

noslēgusies).

[6.3.4.] Ar pārvaldes 2011.gada 6.septembra lēmumu Nr.9.5.-26/75 piemērots ietekmes sākotnējais izvērtējums un ar biroja 2012.gada

20.februāra lēmumu Nr.84 “Par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu” piemērota ietekmes novērtējuma procedūra.

[6.3.5] Ietekmes novērtējuma procedūras rezultātā birojs izdeva atzinumu un konstatējot novērtējuma trūkumus, secināts, ka pieļaujama ir

paredzētās darbības 2.alternatīva.

[6.4] Birojs nevar pievienoties līdzpieteicēju argumentiem, ka no atzinuma nebūtu identificējams, ar kādas infrastruktūras lietojumu tiek saistīta

paredzētās darbības 2.alternatīva. Ietekmes novērtējumam tika izsvērtas divas alternatīvas. Lidostas infrastruktūras ekspluatācija bez lidojumu skaita

palielinājuma un ar lidojumu skaita palielinājumu. Informācija par infrastruktūras objektiem lidostas teritorijā, proti, objektiem, ar kuriem saistāms esošās,

jau atļautās darbības nodrošinājums, kā arī papildu objektiem, kas izbūvēti pirms ietekmes novērtējuma procedūras uzsākšanas, ir ietverta atzinuma

3.3.2. un 3.3.3.punktā. Konstatēts, ka pirms ietekmes novērtējuma uzsākšanas teritorijā ir izbūvēta lidostas ēka ar tajā ierīkotu apkures un

kondicionēšanas sistēmu, izbūvēts lidostas ēkas pievedceļš ar autotransporta stāvlaukumu 106 pasažieru un 10 darbinieku automašīnām, kā arī gaisa

kuģu instrumentālās nosēšanās sistēma (antenas, monitori, skrejceļa ugunis). Attiecīgi, - atzinuma 3.5.2.1.apakšpunktā un 3.5.5.1.apakšpunktā,

identificējot darbības alternatīvas, norādīts, ka par 2.alternatīvu uzskatāma jaunās lidostas ēkas un izbūvētās infrastruktūras lietojums.

[6.5] Birojs ir atbilstoši novērtējis veikto būvdarbu esošas lidostas teritorijā ietekmes būtiskumu un pareizi konstatējis, ka tieši infrastruktūras

lietojums gaisa kuģu transporta (lidojumu skaita) pieaugumam būtu priekšnoteikums iespējamai būtiskai ietekmei uz vidi:

[6.5.1] Darbības, kurām ir būtiska ietekme uz vidi un kurām var būt būtiska ietekme uz vidi, ir ietvertas likuma “Pat ietekmes uz vidi novērtējumu”

1. un 2.pielikumā.

[6.5.2] Salīdzinoši, caurlūkojot 2.pielikuma darbības, ir acīmredzams, ka ēku un būvju būvniecība, ja tās netiek paredzētas, piemēram, īpaši

aizsargājamā dabas teritorijā vai Baltijas jūras piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, nav darbības, kam var būt būtiska ietekme uz vidi, arī autotransportu

stāvlaukumu gadījumā būtiskas ietekmes varbūtība tiek pieņemta, ja tās paredzētas 300 un lielāka skaita autotransporta vienību izvietošanai (skat.,

piemēram. 2.pielikuma 10.punkta 2.apakšpunkts, 11.punkta 12.apakšpunkts).

[6.5.3] Ēka ar tajā ierīkotu apkures un kondicionēšanas sistēmu, ēkas pievedceļš ar autotransporta stāvlaukumu 106 pasažieru un 10 darbinieku

automašīnām, antenas, monitori un apgaismes elementi paši par sevi nav objekti ar būtisku ietekmi uz vidi. Būtiskas ietekmes varbūtība to lietojumam

izriet no gaisa satiksmes, kuru tie var nodrošināt. Tas arī ir par pamatu būtiskas izmaiņas esošās lidostās pakļaut ietekmes sākotnējam izvērtējumam, jo

tās var būt priekšnoteikums lidojumu intensitātes palielinājumam (Novērtējuma likuma 3.2panta pirmās daļas 3.punkta c)apakšpunkts, līdz 2014.gada

3.jūlijam 2.pielikuma 13.punkts).

[6.5.4] Konkrētajā gadījumā, identificējot šādas būtiskas pakārtotas ietekmes iespējamību, tika piemērots ietekmes sākotnējais izvērtējums un

ietekmes novērtējums. Lai gan ietekmes novērtējuma piemērošana tika nodrošināta novēloti, tika pareizi identificēts, ka galvenās ietekmes, kas var būt

būtiskas un izriet no uzlabojumiem lidostā, vēl nav iestājušās un arī šobrīd nav vēl atļautas.

[6.5.5] Ietekmes novērtējuma rezultātā, izdodot atzinumu, netika konstatēts, ka būtu pamats veikt sanācijas darbus, t.i. – pilnībā nojaukt ēkas un

būves, kuru būvniecībai SIA “SKY PORT” bija saņēmusi nepieciešamās atļaujas. Vienlaikus konstatēts, ka vides aizsardzības mērķus sabiedrības

interesēs ir iespējams nodrošināt, šobrīd nosakot aprobežojumu to lietojumam, nepieļaujot lidojumu skaita un nosacījumu būtiskas izmaiņas.

[6.6] Birojs atzīst par nepamatotiem līdzpieteicēju argumentus, ka birojs būtu veicis būvdarbu mākslīgu atdalīšanu, liedzot iespēju pienācīgi veikt

visas lidostas attīstības projekta ietekmes novērtējumu, līdzko ir iespējams to identificēt un izvērtēt. Ievērojot projekta attīstības stadiju, kurā būtiskas

ietekmes iespējamība tika identificēta un ietekmes novērtējuma procedūra uzsākta, būvdarbu iepriekšēju (?x ante) novērtējumu veikt vairs nebija

iespējams. Vienlaikus sabiedrības interesēs bija nodrošināt, ka tiek iespēju robežās labota novērtējuma savlaicīga neveikšana un novērtētas būtiskas

ietekmes uz vidi, ko var radīt lidostas darbības paplašināšana. Būtiskas ietekmes uz vidi lidostas rada ekspluatācijā. Paredzētās darbības ietekmju

novērtējums tika veikts un ar atzinumu noteikti obligātie nosacījumi, ar kādiem tā ir īstenojama vai nav pieļaujama.

[6.7] Līdzvērtīgi, - ievērojot apstākļus, pie kādiem ietekmes novērtējuma procedūra tika piemērota un veikta, sabiedrības informēšanu un līdzdalību

līdz būvdarbu uzsākšanai, apspriežot to varbūtību, nodrošināt vairs nebija iespējams. Tomēr sabiedrības interesēs bija nodrošināt, ka tiek iespēju robežās

labota novērtējuma savlaicīga neveikšana un novērtētas būtiskas ietekmes uz vidi, ko var radīt lidostas darbības paplašināšana. Ietekmes novērtējuma

procedūras sākotnējā sabiedriskā apspriešana un ziņojuma sabiedriskās apspriešanas tika nodrošinātas likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”

paredzētajā kārtībā. Līdz ar to līdzpieteicēju argumenti par sabiedrības līdzdalības tiesību pārkāpumiem, kas būtu par pamatu 2015.gada 15.decembra

lēmuma atcelšanai, nav pamatoti.

[7] Trešā persona SIA “SKY PORT” rakstveida paskaidrojumā tiesai norāda turpmāk minēto.

[7.1] SIA “SKY PORT” uzskata, ka pieteikumu iesniegušās personas neatbilst Administratīvā procesa likuma 31.panta prasībām, līdz ar to

negodprātīgi izmanto Administratīvā procesa likumu un administratīvo tiesu sistēmu, lai bremzētu jau realizēta projekta akceptu.

2015.gada 15.decembra lēmums nekādā veidā nav saistīts ar gaisa kuģu tipu izmaiņām un to lidojumu intensitātes palielināšanu. Ja līdzpieteicēji

būtu pienācīgi iepazinušies ar attiecīgo ietekmes novērtējuma ziņojumu un lēmumu, tad būtu sapratuši, ka lēmumā akceptētā darbība, proti, 2.alternatīva

tieši nepieļauj SIA “SKY PORT” darbības paplašināšanos ārpus lidlauka teritorijas un Tukuma pilsētā (arī lidlauka ietekmes zonā) nekāda darbības

intensitātes palielināšanās nav akceptēta. Tieši šī iemesla dēļ SIA “SKY PORT” paredzētās darbības 2.alternatīvu nebija nepieciešams akceptēt Tukuma

novada domē. Lidlauka ietekme Tukuma pilsētā paliek nemainīga.

Līdzpieteicēji maldina tiesu, norādot, ka 2015.gada 15.decembra lēmums pieļauj akceptēt jaunās infrastruktūras lietošanu, no kuras gaisa kuģi,

paceļoties un nolaižoties, bieži pārlidos Tukuma pilsētu nelielā augstumā un attālumā no pieteicēju īpašumā un lietošanā esošajiem nekustamajiem

īpašumiem, tādējādi traucējot īpašuma tiesību un lietošanas tiesību īstenošanu. Ar lēmumu ir akceptēta SIA “SKY PORT” darbība, kas nav saistīta ar

lidojumu skaita un regularitātes palielināšanu. Līdz ar to līdzpieteicēji visdrīzāk apzināti maldina tiesu, nolūkā radīt ilūziju par to it kā aizskartām tiesībām,

vēloties iegūt pieteicēja statusu administratīvajā procesā.

Ievērojot, ka ar 2015.gada 15.decembra lēmumu ir akceptēta tikai un vienīgi 2.alternatīva, kas faktiski ir vērsta uz būvniecības procesiem un

paredz infrastruktūras izmantošanu, nepalielinot ne pasažieru, ne arī lidojumu skaitu, secināms, ka uz pieteikuma iesniedzējiem (Tukuma pilsētas

iedzīvotājiem), kas atrodas aptuveni 2,5 kilometrus no infrastruktūras objektiem, nerobežojas ar tiem un tos ne redz, ne dzird, neattiecas “kaimiņu”

tiesības. Bez tam nekādas citas ietekmes uz vidi, kas varētu skart Tukuma iedzīvotājus 2.alternatīvas realizācijā kompetentā institūcija – birojs nav

identificējis.

Ievērojot minēto, trešā persona uzskata, ka neviens no pieteicējiem teorētiski neatbilst Administratīva procesa likuma 31.panta kritērijiem un

tiesvedība saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 282.panta pirmās daļās 2.punktu ir izbeidzama.

[7.2] Neatbilst patiesībai pieteikumā norādītais par to, ka sabiedrība ietekmes novērtējuma procesa ietvaros nekad nav tikusi pienācīgi informēta

par lidlaukā veiktajiem būvdarbiem un infrastruktūras uzlabošanas darbiem, kā arī par to ietekmi uz vidi. Kā tas ir uzskatāmi redzams no ziņojuma

redakcijas, kas tika izvērtēta ar atzinumu, tad tajā ir pilnīgi atspoguļota lidlauka infrastruktūra, izvērtēta esošā un potenciālā ietekme uz vidi.

Sabiedrībai ietekmes novērtēšanas procesā pilnībā un vispusīgi tika sniegta informācija par paredzēto projektu: sastādot, kā arī vairākkārtīgi

papildinot un precizējot ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu. Ziņojuma aktuālās versijas bija pieejamas gan Engures novada, gan Tukuma novada

pašvaldībās, kā arī interneta vietnēs; rīkojot sabiedriskās apspriešanas sapulces.

SIA “SKY PORT” nemainīgi ir uzskatījusi, ka ietekmes novērtējuma procedūra lidlauka infrastruktūras novērtēšanai tika piemērota novēloti, līdz ar

to neatbilst likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” principam – ietekmes novērtējums izdarāms pēc iespējas agrākā paredzētās darbības plānošanas,

projektēšanas un lēmumu pieņemšanas stadijā. Neskatoties uz to, SIA “SKY PORT” nav apstrīdējusi biroja ietekmes novērtēšanas programmu un ir to

pildījusi.

Ievērojot, ka lidlauka infrastruktūras būvdarbi uzsākti vēl pirms ietekmes novērtējuma procedūras piemērošanu, pamatojoties uz Valsts vides

dienesta izdotiem tehniskajiem noteikumiem, Engures novada domes izdotām būvatļaujām, kā arī citiem būvniecības procesu regulējošiem normatīviem

aktiem, Engures novada domei nebija pamata neakceptēt infrastruktūras, kas jau izbūvēta saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošiem normatīvajiem

aktiem, izmantošanu.

[7.3] Līdzpieteicēji nepamatoti norāda uz Administratīvā procesa likuma 65.panta, 66.panta un 67.panta pārkāpumiem.

Administratīvā procesa vienīgais dalībnieks, pieņemot administratīvo aktu Engures novada domē, bija SIA “SKY PORT”. Ievērojot minēto, nav

pamatots neviens no līdzpieteicēju norādītajiem Administratīvā procesa likuma pārkāpumiem, tajā skaitā patvaļas aizlieguma principa pārkāpums.

Tāpat nav pamatotas līdzpieteicēju bažas, ka Engures novada dome, pieņemot lēmumu, nebūtu izdarījusi likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”

22.panta otrajā daļā norādīto vispusīgo izvērtējumu, proti, izvērtējusi ziņojumu, pašvaldības un sabiedrības viedokli un atzinumu. Kā tas ir redzams no

lēmuma, tad tajā ir norādīts, ka pašvaldība ir vadījusies no šī normatīvā akta. Lēmumā ir gan konstatēti fakti, uz kuriem Engures novada dome

balstījusies, pieņemot lēmumu, gan izvērtēta ietekmes novērtējuma procedūras atbilstība likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 3.pantā ietvertajiem

principiem, gan atspoguļota lietderības apsvērumu izdarīšana.

[7.4] Attiecībā uz norādi, ka tas, ka ietekmes novērtējuma procedūra tika uzsākta jau pēc tam, kad atsevišķi Tukuma lidostas infrastruktūras

rekonstrukcijas darbi bija jau uzsākti un pat pabeigti, daži no darbiem turpinājās un/vai tika uzsākti pašas procedūras laikā, kas ir tiešā pretrunā likuma

“Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 3.panta pirmajā daļa ietvertajam principam, norādīts, ka lidostas ēkas un ar to saistīto inženierkomunikāciju

būvniecība noritēja saskaņā ar pārvaldes izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem Nr.VE09TN0199, uz kuru pamata tika izsniegta attiecīga būvatļauja

darbu veikšanai. Tikai pēc tam ar lēmumu Nr.9.5.-26/75 pārvalde nolēma piemērot sākotnējā ietekmes novērtējuma procedūru visai lidlauka darbībai,

tai skaitā arī būvniecības procesā esošajai lidostas ēkai un inženierkomunikācijām. Tādējādi ietekmes novērtējuma process uzsākts vēlāk ar ierosinātāju

nesaistītu iemeslu dēļ uz pārvaldes un biroja lēmumu pamata. Līdz ar to nav pamata pārmest SIA “SKY PORT” šī principa pārkāpšanu un secināms, ka

SIA “SKY PORT” ietekmi uz vidi novērtējusi pēc attiecīgās procedūras piemērošanas.

[7.5] SIA “SKY PORT” nepiekrīt apgalvojumam, ka plānotā darbība ir tikusi sadalīta divos atsevišķos projektos. SIA “SKY PORT” ieskatā,

darbības 1.alternatīvas un darbības 2.alternatīvas nodalīšana nav vērtējama kā vienas darbības sadalīšana vairākās darbībās. Šāds aizliegums būtu

ņemams vērā, ja 1.alternatīva un 2.alternatīva būtu nedalāmas un nevarētu pastāvēt viena bez otras. 2.alternatīva ir iespējama un var pastāvēt bez

1.alternatīvas. Šobrīd lidostai ir likumīgās atļaujas, uz kuru pamata tā apkalpo ierobežota daudzuma un masas gaisa kuģus. Lidostas infrastruktūras

attīstība – tai skaitā lidostas ēkas nodošana ekspluatācijā, pamatpakalpojumu (ūdens, kanalizācijas, apkures) nodrošināšana darbiniekiem, klientiem un

viesiem, instrumentālās nolaišanās sistēmas ieslēgšana nekādi nav saistāma ar lidojuma skaitu palielināšanos un var tikt realizēta arī pie šobrīd atļautā

lidojumu skaita un ierobežojumiem. 2.alternatīvas akceptēšana nekādā veidā nevar ietekmēt turpmāko lidostas attīstību, jo jebkāda lidostas kapacitātes

palielināšana ir tieši saistīta ar lidojumu skaita palielināšanu, kas ir 1.alternatīva.

[8] Tiesas sēdē līdzpieteicēju pārstāvis prasījumu uzturēja, paskaidrojumos norādot uz pieteikumā ietvertajiem argumentiem.

Engures novada domes pārstāvji prasījumu neatzina, balstoties uz 2015.gada 15.decembra lēmumā un rakstveida paskaidrojumos ietverto

pamatojumu.

Biroja pārstāvji prasījumu neatzina, paskaidrojumos pamatojoties uz atzinumā ietvertajiem secinājumiem.

Trešās personas SIA “SKY PORT” pārstāvis uzturēja rakstveida paskaidrojumos ietverto viedokli.

Motīvu daļa

[9] Lietā ir strīds par domes 2015.gada 15.decembra lēmuma, tostarp biroja atzinuma, uz kura pamata minētais lēmums pieņemts,

tiesiskumu, līdz ar to tiesai jāpārbauda, vai pārsūdzētais lēmums, ar kuru akceptēta paredzētās darbības 2.alternatīva, ir tiesisks un pamatots.

[10] Attiecībā uz līdzpieteicēju tiesībām pārsūdzēt 2015.gada 15.decembra lēmumu tiesas vērtējumā trešās personas argumentiem nav

izšķiroša nozīme, jo jautājums par tiesvedības izbeigšanu šajā lietā subjektīvo tiesību neesības dēļ netiks izskatīts, pamatojoties uz to, ka dome

pārsūdzēto lēmumu pieņēmusi tieši tā iemesla dēļ, ka tiesa lietā Nr.A420179315 apmierināja līdzpieteicēju pieteikumu un atcēla iepriekšējo domes

lēmumu, ar kuru tika akceptēta paredzētās darbības 2.alternatīva. Tiesa minētajā lietā atzina līdzpieteicēju tiesības likuma “Par ietekmes uz vidi

novērtējumu” tiesību normu izpratnē pārsūdzēt šādu pašvaldības lēmumu tiesā.

[11] Līdzpieteicēju iebildumi ir saistīti ar to – ka sabiedrībai nav bijusi pieejama pietiekama un objektīva informācija par Tukuma lidostā

iepriekš veiktajiem būvdarbiem un infrastruktūras uzlabošanas darbiem un to ietekmes novērtējumu, kā arī nav pietiekami novērtēts, vai paredzētā

darbība nav nepamatoti sadalīta vairākās darbībās, proti, Tukuma lidostā veiktie būvdarbi un infrastruktūras uzlabošanas darbi un to ietekmes

novērtējums nepamatoti nodalīts no pašas infrastruktūras (lidostas) izbūves un ekspluatācijas (lidojumu skaita palielināšana) ietekmes novērtējuma.

[12] Likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 26.panta ceturtā daļa ļauj sabiedrībai prasīt tiesā pārbaudīt lēmumus, ar kuriem ir pārkāptas vai

ignorētas normatīvajos aktos noteiktās sabiedrības tiesības uz informāciju vai līdzdalību ietekmes novērtējuma procesā.

Likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” ir ietvertas vairākas tiesību normas, kas noteic sabiedrības iesaistīšanos ietekmes novērtējuma

procedūrā: 1) sākotnējā sabiedriskā apspriešana (likuma 15.pants); 2) programmas izstrādāšana, kurā tiek ietverti arī sākotnējās sabiedriskās

apspriešanas rezultāti un sabiedrības priekšlikumi (likuma 16.pants); 3) iepazīšanās ar ziņojumu un tā sabiedriskā apspriešana (likuma 17.pants); 4)

iepazīšanās ar atzinumu par ziņojumu (likuma 20.panta devītā daļa; Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumu Nr.83 “Kārtība, kādā

novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi” 50.punkts). Ietekmes novērtējuma procedūras rezultātā sagatavotais atzinums sniedz pietiekamu un

visaptverošu informāciju lēmuma pieņēmējam (pašvaldībai) par paredzētās darbības iespējamiem risinājumiem.

Tiesa konstatē, ka ziņojumā ir pietiekami detalizēti sniegta informācija par lidostas teritorijā esošo infrastruktūru, veiktajiem būvdarbiem un

turpmāko lidostas ēku un objektu plānoto izmantošanu (sk. ziņojuma 2.5.-2.7.punkts). Turklāt, kā pamatoti norādīja biroja pārstāvji tiesas sēdē, arī

biroja atzinumā ir pietiekama informācija par veiktajiem būvniecības darbiem (atzinuma 3.3.2 un 3.3.3.punkts) un to ietekmes novērtējumu (atzinuma

6.2.1.punkts), kas bija pieejama sabiedrībai, sabiedrība ar to varēja iepazīties un savu viedokli paust lēmuma pieņēmējam. Tas, ka ziņojums nesatur

Tukuma lidostā iepriekš veikto būvdarbu un infrastruktūras uzlabošanas darbu ietekmes novērtējumu, nav pamats uzskatīt, ka sabiedriskās apspriešanas

objekts ietekmes novērtējuma procedūras laikā būtu mainīts, vai nebūtu identificējams.

Proti, no minētā izriet, ka neviens no ietekmes novērtējuma procedūras laikā sagatavotajiem dokumentiem nevar tikt vērtēts atrauti no šīs

procedūras gala rezultāta. Tas nozīmē, ka iebildumus vienlīdz varēja izteikt un apspriest arī pēc atzinuma publicēšanas līdz tiek pieņemts lēmums par

darbības akceptu, tostarp, vai starplēmums (atzinums) ietver pēc būtības nepamatotus vai nepareizus secinājumus.

Turklāt no lietas materiāliem redzams, ka sabiedriskās apspriedes laikā sabiedrībai tika sniegta informācija par būvniecības jautājumiem un par to,

ka tā ietekmē ietekmes novērtējuma rezultātus; ziņojumā ir detalizēti aprakstīta lidostas jaunās ēkas kapacitāte (sk. lietas 1.sējuma 203., 206.,

207.lapa, 2.sējuma 13. un 74.lapa). Tāpat sabiedrībai (vai atsevišķiem tās pārstāvjiem) ir bijusi pietiekama informācija par lidostā veiktajiem

būvniecības darbiem, jo vēl 2011. un 2012.gadā un vēlāk 2013.gadā sabiedrības pārstāvji ir vērsušies ar iesniegumiem pārvaldē un birojā, lai norādītu uz

Tukuma lidostā veiktajiem būvniecības darbiem un vēlāk uz ziņojumā ietverto informāciju par veiktajiem būvdarbiem un to ietekmi uz projektu kopumā

(sk. lietas 1.sējuma 115.-117.lapa otra puse un 2.sējuma 38.lapa).

Līdz ar to likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” ietvertās tiesību normas attiecībā uz sabiedrības tiesībām uz informāciju vai līdzdalību ietekmes

novērtējuma procesā pēc būtības tika ievērotas, tostarp iesniegt rakstveida priekšlikumus, piedalīties sabiedriskajā apspriešanā un ziņojuma, un atzinuma

pieejamībā.

Tam, ka līdzpieteicēji nepiekrīt ziņojumā vai atzinumā ietvertajiem iespējamiem risinājumiem, nevar būt saistības ar sabiedrības līdzdalības izslēgšanu

vai sabiedrības tiesībām uz informāciju.

[13] Pārbaudot pieteikumu par domes lēmumu, ar kuru tika akceptēta paredzētās darbības 2.alternatīva, tiesai jāizskata iebildums par to, vai

ietekmes novērtējums ir tapis, pieļaujot procesuālas kļūdas, proti, vai ir ievērots likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 3.panta 7.punktā noteiktais

princips, ka paredzēto darbību, kurai ir vai var būt būtiska ietekme uz vidi, aizliegts sadalīt vairākās darbībās, jo tādējādi netiek pienācīgi novērtēta

paredzētās darbības kopīgā ietekme.

Ietekmes novērtējums atbilstoši likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 1.panta 2.punktā ietvertajai definīcijai ir procedūra, kas veicama šajā

likumā noteiktajā kārtībā, lai novērtētu paredzētās darbības iespējamo ietekmi uz vidi un izstrādātu priekšlikumus nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai

samazināšanai vai aizliegtu paredzētās darbības uzsākšanu normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpumu gadījumos.

Saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 4.panta pirmās daļas 1.punktu, ietekmes novērtējums ir nepieciešams paredzētajām

darbībām, kuras ir saistītas ar šā likuma 1.pielikumā minētajiem objektiem. Savukārt darbībām, kas nav saistītas ar 1.pielikumā minētajiem objektiem, bet

kuras var būtiski ietekmēt vidi, kā arī šā likuma 2.pielikumā minētajām darbībām atbilstoši likuma 10.pantam jāveic ietekmes sākotnējais izvērtējums, lai,

pamatojoties uz šā likuma 11.pantā minētajiem kritērijiem, noteiktu, vai attiecīgajām paredzētajām darbībām ir nepieciešams ietekmes novērtējums.

Jaunbūvējamas lidostas ar 2,1 kilometru garu vai vēl garāku skrejceļu atbilstoši 1.pielikuma 10.punktam ir 1.pielikuma objekts, kuru būvniecībai ir

nepieciešams ietekmes novērtējums. Savukārt atbilstoši likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 3.2 panta pirmās daļas 3.punkta c) apakšpunktam

(spēkā no 03.07.2014.) un likuma 2.pielikuma 13.punktam (likuma redakcijā līdz 03.07.2014.) sākotnējais izvērtējums nepieciešams, ja tiek veiktas

jebkuras [citas] izmaiņas akceptētajās, notiekošajās vai pabeigtajās darbībās, kuras saistītas ar šā likuma 1. un 2.pielikumā minētajiem objektiem un var

izraisīt būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz vidi.

Ar pārvaldes 2011.gada 6.septembra lēmumu Nr.9.5-26/75, pamatojoties tieši uz Tukuma pilsētas iedzīvotāju sūdzībām par Tukuma lidostā

uzsāktajiem būvniecības darbiem, nolemts piemērot sākotnējā ietekmes novērtējuma procedūru Tukuma lidostas darbībai (lietas 1.sējuma 115.-

117.lapa). Savukārt ar biroja 2012.gada 20.februāra lēmumu Nr.84, pamatojoties uz pārvaldes 2012.gada 9.janvāra sākotnējo ietekmes izvērtējumu un

Tukuma pilsētas iedzīvotāju iesniegumu, nolemts piemērot ietekmes novērtējuma procedūru ierosinātajai darbībai – Tukuma lidostas darbības

paplašināšanai, nodrošinot regulārus pasažieru pārvadājumus un palielinot pārvadājumu skaitu līdz 3000 pacelšanās/nolaišanās reizēm gadā (lietas

1.sējuma 121.-125.lapa). Turklāt biroja 2012.gada 20.februāra lēmumā Nr.84 konstatēts, ka lidostā ir jau esoša infrastruktūra, kas var nodrošināt tās

darbības paplašināšanu (ierosinātājas iecerētais mērķis – lidojumu skaita palielināšanu), - un tieši šis iecerētais mērķis ir uzlūkojams kā būtiska izmaiņa

esošā objektā, kas radīs vērā ņemamu ietekmes pieaugumu.

No ziņojuma redzams, ka sākotnēji paredzētā darbība tika nodefinēta kā apkalpoto lidojumu skaita palielināšana līdz 3000 pacelšanās un 3000

nosēšanās reizēm gadā, kuras sasniegšanai lidostā notiek esošās infrastruktūras (pabeigta lidostas ēkas būvniecība un instrumentālā lidojumu vadības

sistēmas uzstādīšana) paplašināšana. No ziņojuma arī redzams, ka esošās atļautās darbības nodrošinājums uzlabotās infrastruktūras apstākļos netiks

vērtēts kā ietekmes novērtējuma objekts.

Tomēr birojs, sagatavojot atzinumu un ņemot vērā, ka Tukuma lidostas infrastruktūras būvniecība jau tika uzsākta 2010.gadā, ietekmes

novērtējumā kā atsevišķu risinājumu (paredzētās darbības 2.alternatīva) iekļāva arī iepriekš veikto būvdarbu un infrastruktūras uzlabošanas darbu

novērtējumu bez lidojumu skaita palielinājuma.

[14] Tiesa, ievērojot iepriekš konstatēto, nepiekrīt līdzpieteicēju norādītajam, ka paredzētā darbība būtu nepamatoti sadalīta vairākās darbībās.

No likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 3.panta 7.punktā noteiktā principa izriet, ka nav pieļaujama paredzētās darbības sadalīšana, lai

izvairītos no ietekmes novērtējuma. Proti, ne visi attiecīgajā teritorijā īstenojamie projekti (būvniecība, iekārtu un tehnoloģiju ieviešana vai citāda atļautās

darbības papildināšana, maiņa) vienmēr ir novērtējami kopā.

Šajā gadījumā nav pamata uzskatīt, ka ir notikusi paredzētās darbības sadalīšana, jo paredzētās darbības 2.alternatīva – jaunās lidostas ēkas un

izbūvētās infrastruktūras lietojums bez lidojumu skaita palielinājuma tika pakļauta ietekmes novērtējumam un sabiedrībai tika nodrošināta iespēja

piedalīties novērtējuma procedūrā arī daļā par minēto risinājumu.

Minētos secinājumus nemaina arī tas, ka tādējādi netiktu pienācīgi novērtēta paredzētās darbības kopīgā ietekme, kas ietver jaunās lidostas ēkas un

izbūvētās infrastruktūras lietojumu kopā ar apkalpoto lidojumu skaita palielināšanu līdz 3000 pacelšanās un 3000 nolaišanās reizēm gadā. Kā izriet no

atzinuma, tad, novērtējot paredzētās darbības 1.alternatīvu, novērtējumā tika iekļauts arī ar infrastruktūras izveidi, pārveidi un teritorijas sagatavošanu

saistīto būvniecības darbu novērtējums (atzinuma 6.2.1.punkts) un to savstarpējā saistība ar lidostas spēju nodrošināt attiecīga skaita gaisa kuģu

pieņemšanu un pasažieru caurlaidību (lidojumu skaita palielinājums). Tas ir, lidostā iepriekš veiktās būvniecības ietekme tika vienlaicīgi novērtēta ar

lidojumu skaita palielinājumu. Tomēr paredzētās darbības 1.alternatīva tika atzīta par nepieļaujamu pavisam citu apsvērumu dēļ – attiecībā uz ietekmes uz

gaisa kvalitāti un trokšņa ietekmes būtiskuma novērtējumu.

[15] Līdzpieteicēji uzskata, ka 2015.gada 15.decembra lēmums, kādēļ nolemts akceptēt paredzētās darbības 2.alternatīvu, nesatur lietderības

apsvērumus, lēmums nav pienācīgi pamatots un nav vērtēts procesuālo lēmumu tiesiskums.

Tiesa jau iepriekš norādīja, ka viss ietekmes novērtējuma procedūras gaitā izstrādāto dokumentu kopums veido administratīvā akta pamatojumu.

No minētā secināms, ka gan ziņojums, gan atzinums un citi ietekmes novērtējuma procedūras gaitā tapušie dokumenti atzīstami par pārsūdzētā lēmuma

sastāvdaļām, ar kuriem arī līdzpieteicējiem bija iespējas iepazīties.

Tādējādi paša projekta risinājumus (nepieciešamību) izvēlās ierosinātājs (trešā persona), bet birojs un pašvaldība vērtē projekta risinājumu

atbilstību vides prasībām un akceptē vai neakceptē paredzēto darbību. Visi ar vides riskiem saistītie jautājumi ir ietverti atzinumā, kas ir pārsūdzētā

lēmuma sastāvdaļa, kurā attiecīgi ir ietverti lietderības apsvērumi un pamatojums.

[16] Pastāvot šādiem iepriekš konstatētajiem apstākļiem, tiesas izvērtētajiem apsvērumiem, līdzpieteicēju pieteikums atzīstams par nepamatotu un

noraidāmu. Tiesas ieskatā citiem līdzpieteicēju pieteikumā ietvertajiem argumentiem, kurus tiesa neizvērtēja, nav izšķirošas nozīmes, lai pēc būtības tie

ietekmētu lietas izskatīšanas rezultātu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.- 251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

Noraidīt /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/ pieteikumu par Engures novada domes 2015.gada 15.decembra lēmuma (prot. Nr.13

12.punkts) atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesnese S. Ozola