Court orders management company to collect unpaid property management fees from owner for three years.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to pay property management fees and ordered the management company to collect the debt. The defendant owned the apartment but did not pay for management services between 2012 and 2015 despite receiving invoices and never contesting them. The court ruled in favor of the plaintiff because the defendant's silence confirmed the debt, resulting in a judgment for the unpaid amount plus interest and court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 1425., 1428., 1512., 1587., 1652. panti; Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13. panti: A defendant's failure to pay property management fees while receiving invoices and refusing to contest them constitutes an admission of debt, entitling the management company to recover the full amount.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.C33500915
C-2844-16/24
AIZMUGURISKS SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2016.gada 28.septembrī
Rīgas rajona tiesa
Jūrmalas tiesu nams
tiesnese I.Freimane,
sekretāre Z.Ozoliņa,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jūrmalas namsaimnieks” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
Tiesā 2015.gada 3.augustā saņemts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jūrmalas namsaimnieks” prasības pieteikums pret /pers. A/ par parāda piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājam piederēja dzīvokļa īpašums /adrese A/, savukārt prasītāja apsaimnieko un pārvalda daudzdzīvokļu dzīvojamo māju
/adrese/ un tai piesaistīto zemes gabalu.
Atbildētājs nekad nav izteicis jebkādus iebildumus vai pretenzijas par prasītājas sniegtajiem pakalpojumiem, taču, neskatoties uz minēto, laika posmā no 2012.gada
1.septembra līdz 2015.gada 23.februārim, kad izbeidzās atbildētāja īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, nav veicis maksājumus par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un
pārvaldīšanu. Atbildētājs nav arī apstrīdējis prasītājas izsniegtos rēķinus, tādējādi apliecinot, ka neiebilst šajos rēķinos norādītajam.
Ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2013.gada 12.februāra spriedumu no atbildētāja piedzīts komunālo un apsaimniekošanas maksājumu parāds par laiku no 2007.gada 1.aprīļa
līdz 2012.gada 31.augustam 3560,43 latu apmērā, kas atbilst 5066,04 euro. Prasības pieteikumam pievienotajos norēķinu pārskatos ir norādīta atbildētāja kopējā parāda summa,
tāpēc prasības summas aprēķināšanai no norēķinu pārskatos norādītās kopējās parāda summas 7721,53 euro ir atņemta jau iepriekš ar tiesas spriedumu piedzītā parāda
summa.
Pamatojoties uz Civillikuma 1425., 1428., 1512., 1587.pantu un 1652.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10. un 13.pantu, Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra
noteikumiem Nr.1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”, Ministru
kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumiem Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” un Civilprocesa likuma 44.,
127., 128., 129., 130., 137., 138., 195.pantu, prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja parādu 2655,49 euro apmērā, tiesas izdevumus, izdevumus par advokāta palīdzību
169,40 euro apmērā, kā arī atzīt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos procentus.
Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par celto prasību tiesā nav iesniedzis.
Prasītājas pārstāve uz tiesas sēdi nav ieradusies. Tiesā 2016.gada 14.septembrī saņemts iesniegums, kurā prasītāja norāda, ka prasību uztur pilnā apmērā un lūdz tiesu
civillietu izskatīt bez prasītājas pārstāvja klātbūtnes. Papildus paskaidro, ka 2015.gada 18.jūnijā prasītāja no zvērināta tiesu izpildītāja Roberta Kučinska ir saņēmusi naudas
līdzekļus 2509,96 euro apmērā, taču minētais maksājums veikts Jūrmalas pilsētas tiesas 2013.gada 12.februāra sprieduma piespiedu izpildes ietvaros.
Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, par neierašanās iemesliem tiesu nav informējis, atlikt lietas izskatīšanu nav lūdzis. Par tiesas sēdi informēts, par ko ir personīgi
parakstījies lietas uzziņas lapā.
Nekonstatējot Civilprocesa likuma 209.pantā norādītos iemeslus lietas izskatīšanas atlikšanai, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, tiesa atzīst par
iespējamu izskatīt lietu bez pušu klātbūtnes tiesas sēdē.
Tā kā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus, saskaņā ar Civilprocesa likuma
208.1 pantu tiesai ir pamats taisīt lietā aizmugurisku spriedumu, jo tā nekonstatē Civilprocesa likuma 208.1 panta trešajā daļā noteiktos ierobežojumus aizmuguriska sprieduma
taisīšanai.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi prasības pieteikumu un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta un apmierināma šādu apsvērumu
dēļ.
Saskaņā ar lietā iesniegto zemesgrāmatas izdruku atbildētājam piederēja dzīvokļa īpašums /adrese A/, un kopīpašuma 760/38776 domājamās daļas no daudzdzīvokļu
mājas, pamatojoties uz 2001.gada 19.marta pirkuma līgumu. Īpašuma tiesība zemesgrāmatā nostiprināta 2005.gada 12.jūlijā un izbeigusies, pamatojoties uz Jūrmalas pilsētas
tiesas zemesgrāmatu nodaļas 2015.gada 4.februāra lēmumu lietā Nr.C51002915, kas stājies likumīgā spēkā 2015.gada 23.februārī, par ko ieraksts attiecīgajā zemesgrāmatas
nodalījumā izdarīts 2015.gada 13.martā.
Ņemot vērā minēto, atbildētājam līdz brīdim, kad īpašuma tiesība uz dzīvokli izbeigusies, ir saistoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta trešā punkta nosacījumi, ka
dzīvokļa īpašniekam ir pienākums (..) norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija,
sadzīves atkritumu izvešana) (..).
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13.pantu dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu
uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem
pakalpojumiem.
Kā izriet no prasības pieteikumā norādītā, prasītāja ir veikusi atbildētājam piederošā nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pakalpojumus, atbildētājs tos ir saņēmis un
izmantojis, taču par saņemtajiem pakalpojumiem nav pienācīgi veicis samaksu, izveidojot maksājumu parādu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu
prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā
noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Ņemot vērā to, ka atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības un nav sniedzis rakstveida paskaidrojumu, nav cēlis iebildumus
pret prasību, nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, kā arī nav tiesā iesniedzis pierādījumus, ka parāda samaksa izdarīta, tiesai nav pamata apšaubīt prasības
pieteikumā norādītos faktus.
Tādējādi tiesa atzīst par pierādītu apstākli, ka prasītāja ir veikusi atbildētājam piederošā nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un pārvaldīšanu, savukārt atbildētājs
nav pienācīgi veicis maksājumus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, kā rezultātā izveidojies
komunālo un apsaimniekošanas maksājumu parāds 2655,49 euro, kura apmēru atbildētājs arī nav apstrīdējis, kas tādējādi piedzenams no atbildētāja prasītājas labā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu sprieduma rezolutīvajā daļā norādāmas prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus
procentus gadā no nesamaksātās parāda summas, ņemot vērā Civillikuma 1763.panta nosacījumu, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.
Pamatojoties uz minēto, prasītājai atlīdzināmi samaksātie tiesas izdevumi 345,66 euro apmērā, ko veido valsts nodeva 340,96 euro un ar tiesas pavēstu un citu tiesas
dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi 4,70 euro.
Turklāt prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja arī ar lietas vešanu saistītos izdevumus par advokāta palīdzības samaksu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta “a” apakšpunktu, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks
raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, atlīdzināmi to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta ceturto daļu, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai nedrīkst
pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.
Prasītājas ar lietas vešanu saistīto izdevumu faktiskais apmērs ir 169,40 euro, ko apliecina lietas materiāliem pievienotais zvērinātas advokātes Lindas Zaušas
izrakstītais 2015.gada 17.jūnija rēķins Nr.ZvAdvLZ Nr.8 un tā pielikums (lietas 31.-32.lapa) un maksājuma uzdevums Nr.0232 (lietas 48.lapa).
Civilprocesa likuma 44.panta piektajā daļā noteikts, ka tiesa var noteikt mazāku apmēru atlīdzināmo izdevumu advokāta palīdzības samaksai, ievērojot taisnīguma un
samērīguma principu, kā arī izvērtējot objektīvos ar lietu saistītos apstākļus, it īpaši – lietas sarežģītības un apjomīguma pakāpi, tiesas sēžu skaitu lietas izskatīšanas laikā un
tiesu instanci, kurā prasība tiek izskatīta.
Nosakot atlīdzināmo izdevumu apmēru, tiesa ņem vērā to, ka prasība nav atzīstama par sarežģītu, tā izskatīta tiesas sēdē bez prasītājas pārstāvja piedalīšanās, līdz ar
ko, ievērojot taisnīguma un samērīguma principu, tiesa atzīst, ka prasītājai atlīdzināmi izdevumi advokāta palīdzības samaksai 50 euro apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu un 42.pantu nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,45 euro apmērā piedzenami no
atbildētāja par labu valstij, jo ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi kopumā sastāda 8,15 euro (lietas 3.lapa), bet
prasītāja, ceļot prasību tiesā, samaksājusi tikai 4,70 euro.
Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums atbildētājam labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no
sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 92.-97.pantu, 187.panta otro daļu, 189.-193.pantu, 208.2 pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jūrmalas namsaimnieks”, reģistrācijas numurs 40003426429, labā dzīvojamās
mājas apsaimniekošanas un pārvaldīšanas maksājumu parādu par laiku no 2012.gada 1.septembra līdz 2015.gada 23.februārim 2655,49 euro apmērā, tiesas izdevumus
345,66 euro un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 50 euro, kopā piedzenot 3051,15 euro (trīs tūkstoši piecdesmit viens euro, 15 centi).
Atzīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jūrmalas namsaimnieks”, reģistrācijas numurs 40003426429, tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz
sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos sešus procentus gadā no pamatparāda summas, ņemot vērā nosacījumu, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot
pamatkapitāla lielumu.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,45 euro (trīs euro, 45 centi).
Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Samaksa sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Jūrmalas namsaimnieks”, reģistrācijas numurs 40003426429, veicama akciju sabiedrības “SEB banka” norēķinu kontā
LV79UNLA0010010467768, SWIFT kods UNLALV2X.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami – Saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas reģistrācijas numurs
LV90001672316, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta numurs LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās
klasifikācijas kods – 21499 un civillietu identificējoša informācija.
Tiesas izdevumu samaksu apliecinoši dokumenti iesniedzami Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama kancelejā, lai netiktu uzsākta tiesas nolēmuma piespiedu izpilde.
Prasītāja spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, apelācijas sūdzību
iesniedzot Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā.
Atbildētājs 20 (divdesmit) dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā pieteikumu par
tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Tiesnese I.Freimane