Court orders tenant eviction and pays landlord rent arrears, interest, and court costs for breach of lease.

Lietas Nr. C30411716

Lietas arhīva Nr. C-4117-16/23

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016. gada 29. martā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja S. Meliņa

ar sekretāri I. Siliņu-Duļjaņinovu

piedaloties prasītājas pārstāvim /pers. B/

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3 izskatīja civillietu SIA “RĪGAS NAMU PĀRVALDNIEKS” prasībā pret

/pers. D/ par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvokļa un parāda piedziņu, un

konstatēja:

2016.gada 6.janvārī tiesā prasītāja SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” cēla prasību pret atbildētāju /pers. D/, lūdzot izlikt

atbildētāju /pers. D/ no dzīvojamām telpām /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas; piedzīt par labu SIA “Rīgas

namu pārvaldnieks” no /pers. D/ īres maksas, apsaimniekošanas maksas un par saņemtiem komunāliem pakalpojumu

maksas parādu 2386,82 EUR, likumiskie procenti 103,61 EUR, līgumsods 238,68 EUR, kā arī valsts nodevu 415,04 EUR

un tiesāšanās izdevumus 4,70 EUR. Kopā 3148,85 EUR.

- noteikt prasītājam tiesības saņemt līdz sprieduma izpildei 6% likumiskos procentus gadā no pamatparāda summas

Prasības pieteikumā norādīts, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (pirms reorganizācijas Rīgas pašvaldības SIA

“Purvciema nami”, pirms tam Rīgas pašvaldības uzņēmums, bezpeļņas organizācija namu pārvalde “Purvciems”)

pārvaldīšanā, saskaņā ar Rīgas domes lēmumu Nr. 3291 “Par dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma projektu

apstiprināšanu un atsevišķu Rīgas domes lēmumu atzīšanu par spēku zaudējušiem” (2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju

pārvaldīšanas līgums Nr. RD-11-910-lī), pirms tam 2013 gada 18.februāra Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas

pilnvarojuma līgums Nr. DI-03-81-IT) atrodas dzīvojamā māja /adrese/ (turpmāk - Dzīvojamā māja).

2012.gada 09.augustā, pamatojoties uz Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļa pārvaldes rekomendāciju Nr.

041260, starp pusēm tika noslēgts Dzīvojamās telpas īres līgums, uz laiku līdz 2015.gada 25.jūlijam, par telpu Nr. 220,

/adrese/.

Saskaņā ar līgumu prasītājs vienmēr un pilnā apmērā izpildījis savas saistības pret atbildētāju, taču atbildētājs nav

norēķinājies par īres maksu, saņemtajiem apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem, kā rezultātā radies maksājuma

parāds.

Rēķini atbildētājam tiek izsniegti pastāvīgi nekādi šķēršļi lietot īres dzīvojamās telpas nav likti, tomēr maksājumi netiek

veikti savlaicīgi un pilnā apmērā.

Pamatojoties uz 2015.gada 16.oktobra rēķinu Nr. 19328869/15101 un saskaņā ar piedzenamās summas aprēķinu,

atbildētāja parāds par īres maksu, apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem sāk veidoties no 2012.gada septembra

pastāvīgi pieaugot un uz 2015.gada 06.novembri veido kopējo prasības summu: pamatparāds EUR 2386,82; likumiskie

procenti EUR 103,61; līgumsods EUR 238,68; pavisam kopā: EUR 2729,11.

Likumiskie procenti ir aprēķināti saskaņā ar Civillikuma 1759., 1765.panta nosacījumiem par periodu 01.01.2015. līdz

01.11.2015.

Iesniegtajā 11.2015. piedzenamās summas aprēķinā ir redzams, ka līgumsods ir aprēķināts EUR 706,30 apmērā. Uz

prasības iesniegšanas dienu līgumsods aprēķināts, saskaņā ar Civillikuma 1716.panta nosacījumiem, par periodu

01.10.2012. līdz 01.01.2015., bet kas nav lielāks par 10% no pamatparāda.

Citē likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmās daļas 1. un 2.punktu.

Saskaņā ar 2012.gada 09.augustā noslēgto Dzīvojamās telpas īres līgumu, dzīvojamās telpas īres līguma termiņš ir

beidzies. Atbildētājs pagarināt līguma termiņu nav lūdzis.

Atbildētājs ir brīdināts par parādu. Tā kā pirmstiesas brīdinājumus atbildētājs nav saņēmis, 2015.gada 23.septembrī

brīdinājums tika atkārtoti publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Prasība pamatota ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri” 10., 12., 282.pantu, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo

māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, Civillikuma 863., 1587., 1651., 1652.panta trešo daļu, 1662., 1759., 1765., 1779.,

1828.pantu, MK noteikumiem Nr. 999 “Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojuma

sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu”.

Atbildētājs paskaidrojumus un iebildumus par prasību nav iesniedzis.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis prasību uzturēja, pamatojoties uz prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem,

aprēķinu un argumentiem. Paskaidroja, ka atbildētājs maksājumus nav veicis.

Atbildētājs tiesas sēdē nav ieradies. Tiesa konstatē, ka tiesas dokumenti - prasības pieteikuma noraksts un pavēste

uz tiesas sēdi atbildētājam ir savlaicīgi nosūtīti uz deklarēto dzīvesvietu. Šādos apstākļos ir uzskatāms, ka, atbilstoši

Civilprocesa likuma 56.panta piektajai daļai un 56.1panta otrajai daļai, atbildētājam ir piegādāts gan prasības pieteikums, gan

pavēste uz tiesu un tas, ka dokumentus atbildētājs nav saņēmis un tie atgriezti tiesai, neietekmē paziņošanas faktu.

Šādos apstākļos tiesa atbildētāja neierašanos atzīst par neattaisnojošu, neatrod pamata lietas izskatīšanas atlikšanai un

atrod par iespējamu izskatīt lietu atbildētāja prombūtnē.

Noklausoties prasītāja pārstāvja paskaidrojumus un pārbaudot rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka

prasība ir pamatota , vadoties no sekojošiem

motīviem.

Saskaņā ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes 2012.gada 06.augusta rekomendāciju Nr.

041260 par dzīvojamās platības izīrēšanu atbildētājam /pers. D/, ir noteiktas tiesības noslēgt īres līgumu par dzīvojamo

telpu /adrese/ (lpp. 23).

Pamatojoties uz minēto rekomendāciju, 2012.gada 9.augustā starp prasītāju, kā izīrētāju un atbildētāju /pers. D/ kā

īrnieku noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums par dzīvojamās telpas /adrese/, ar kopējo platību 17.40 kv.m, īri uz laiku

līdz 2015.gada 25.jūlijam ar tiesībām to pagarināt (lpp. 24-28).

Tiesa atzīst, ka minētais 2012.gada 9.augusta dzīvojamās telpas īres līgums atzīstams par īres līgumu likuma „Par

dzīvojamo telpu īri” izpratnē.

Saskaņā ar Īres līguma 2.1.punktu dzīvojamās telpas īres maksa par vienu dzīvojamās telpas kv.m. noteikta Ls 0.356

apmērā.

Kā izriet no minētā dzīvojamās telpas īres līguma 2.3., 3.4.punkta atbildētājs ir apņēmies veikt maksājumus par

dzīvojamās telpas īri līdz rēķinā norādītajam datumam, maksa par pakalpojumiem maksājama pārvaldniekam vienlaicīgi ar

īres maksu.

Tiesa atzīst, ka īres maksa par atbildētājam /pers. D/ izīrēto dzīvojamo telpu noteikta atbilstoši dzīvojamās telpas īres

līguma 2.1.punktam un likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11., 11. 1pantu prasībām, t.i., Rīgas domes 2011.gada 29.marta

lēmumu Nr.2850 “Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošo dzīvojamo telpu īres maksas noteikšanas

kārtību”, Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumiem Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās

mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”. Maksa par komunālajiem apkalpojumiem aprēķināta saskaņā ar Ministru kabineta

2006.gada 12.decembra noteikumiem Nr.999 “Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar

pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu”. Minēto apstiprina lietas materiālos

esošie prasītāja izsniegtie rēķini atbildētājam par izīrētā dzīvokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem un parāda aprēķins

attiecīgajā periodā. Kā redzams no prasītāja aprēķiniem, ko atbildētājs nav apstrīdējis, atbildētāja parāds par dzīvojamās

telpas īri, apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2012.gada septembra līdz

2015.gada 06.novembrim sastāda EUR 2386,82.

Kā iepriekš konstatēts, Īres līgums par dzīvojamās telpas /adrese/, ar kopējo platību 17.40 kv.m., īri uz laiku līdz

2015.gada 25.jūlijam ar tiesībām pagarināt. Atbildētājs Īres līgumu nav lūdzis pagarināt.

Līdz ar minēto konstatējams, ka starp pusēm pastāv faktiskās īres tiesiskās attiecības.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmo daļu, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu,

izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, šādos

gadījumos:

1. ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja

lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem;

2. ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja

izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Tiesa atzīst, ka minētā tiesību norma ir piemērojama arī gadījumos, kad jāizlemj par faktisko īres tiesisko attiecību

izbeigšanu.

Tiesa atzīst, ka atbildētāja parāds par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem ievērojami pārsniedz trīs

mēnešu īres maksas un komunālo pakalpojumu maksas kopsummu. No prasītāja iesniegtā aprēķina (lpp. 42-43) redzams,

ka atbildētājs nav veicies maksājumus par īri un komunālajiem pakalpojumiem no 2012.gada septembra.

Lietas materiāliem pievienots pirmstiesas brīdinājums (lpp. 38-38A), ko atbildētājs nav saņēmis. Līdz ar to 2015.gada

23.septembrī laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” laidienā Nr. 186 publicēts paziņojums atbildētājam par parāda esamību un

izlikšanu (lpp. 41). Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītājs ir izpildījis likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta otrās daļas

nosacījumus publicējot laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” brīdinājumu atbildētājam par dzīvojamās telpas īres līguma

izbeigšanu, izlikšanu un parāda piedziņu.

Tiesai netika iesniegti pierādījumi un atbildētājs nav cēlis iebildumus, ka viņam būtu liegtas tiesības vai likti šķēršļi lietot

un izmantot viņam izīrēto dzīvojamo telpu vai saņemt komunālos pakalpojumus.

Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka faktiskās īres tiesiskās attiecības ar atbildētāju ir izbeidzamas un atbildētājs izliekams

no dzīvojamās telpas /adrese/ bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas ar visām atkarīgajām mantām un personām.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.panta pirmo un otro daļu, dzīvojamās telpas īres maksa maksājama

dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos; maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu,

maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

Tiesa atzīst, ka atbildētājam ir pienākums maksāt prasītājam maksu par dzīvojamās telpas īri un saņemtajiem

pakalpojumiem, kas saskaņā ar prasītāja aprēķinu, ko atbildētājs nav apstrīdējis, sastāda EUR 2386.82 apmērā par laika

periodu no 2012.gada septembra līdz 2015.gada 06. novembrim. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja aprēķinu par īres

maksu un saņemtajiem pakalpojumiem (lpp. 42).

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa paredz, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus

prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, savukārt, atbildētājam jāpierāda savu iebildumu

pamatotība.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu,to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Tiesai netika iesniegti

pierādījumi, ka atbildētājs ir izpildījis savas saistības pret prasītāju, veicot īres maksas un komunālo pakalpojumu maksas

parāda apmaksu, kā arī lietā netika iesniegti pierādījumi faktam, ka prasītājs būtu licis šķēršļus atbildētājam lietot strīdus

dzīvojamo telpu, kā arī saņemt pakalpojumus, īres līguma darbības laikā.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma

sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma.

Šādos apstākļos no atbildētāja prasītāja labā piedzenams īres maksas un sniegto pakalpojumu maksas parāds EUR

2386.82 apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš

palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Saskaņā ar Īres līguma 2.5.punktu maksājumu kavējumu gadījumos atbildētājs apņēmās maksāt līgumsodu 0,1%

apmērā par katru nokavēto dienu no kopējās parāda summas.

Ņemot vērā, ka atbildētājs nav iesniedzis tiesai pierādījumus par pamatparāda saistību izpildi, kas izriet no noslēgtā

līguma saistībām, tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības prasīt līgumsoda samaksu saskaņā ar paša atbildētāja uzņemtām

saistībām un Civillikuma 1716. un 1720.pantā ietverto regulējumu par kreditora tiesībām prasīt līgumsoda samaksu

nokavējuma gadījumā.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasības summas apmēru, kas apstiprinās ar lietā esošo parāda aprēķinu (lpp. 42), un

līgumsoda apmēru par periodu no 2012.gada 1.oktobra līdz 2015.gada 1.janvārim, ko prasītājs samazinājis līdz 10%

apmēram no pamatparāda summas un noteicis EUR 238,68 apmērā (lpp. 43).

Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu procentu jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda

samaksas nokavējumu; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem; 1765.pantu, ja likums nosaka aprēķināt

likumiskos procentus, tas ir seši procenti no simta gadā. Tā kā atbildētāji pieļāvuši parāda samaksas kavējumu, tiesa atzīst,

ka prasītājs ir pamatoti aprēķinājis un atbildētājam ir pienākums maksāt prasītājam likumiskos nokavējuma procentus par

samaksas kavējumu. Līdz ar to no atbildētāja prasītāja labā piedzenami likumiskie nokavējuma procenti par parāda

samaksas nokavējumu par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 1.novebrim kā to aprēķinājis prasītājs, kas

sastāda EUR 103,61 apmērā (lpp. 43).

Tiesa konstatē, ka prasītājs ievērojis Civillikuma 1722.pantā noteikto, ka līgumsodu par saistību nepienācīgu izpildi vai

neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz prasīto procentu summu, kas radusies pēc

neizpildes iestāšanās.

Apmierinot prasību, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētāja prasītājas labā piedzenami

tiesas izdevumi, kas sastāv no valsts nodevas EUR 415.04 (lpp. 5, 6) un ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem EUR

4,70 (lpp. 7), kopā – EUR 419,74.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.panta noteikumiem, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, norādāmas

prasītāja tiesības par laiku no sprieduma stāšanās spēkā līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 % gadā no aizdevuma

pamatsummas EUR 2386.82 (Civillikuma 1753., 1756., 1765.pants).

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumus, atbildētājam ir nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Pamatojoties uz minēto un vadoties Civilprocesa likuma 8. un 97. panta tiesa

nosprieda:

Izbeigt ar /pers. D/, personas kods /personas kods/ faktiskās dzīvojamās telpas Nr. /adrese/, īres attiecības un izlikt

viņu no šīm telpām bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas ar visām atkarīgajām mantām un personām.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/ par labu SIA “RĪGAS NAMU PĀRVALDNIEKS”, reģ. Nr.

40103362321 īres maksas, apsaimniekošanas maksas un komunālo pakalpojumu maksas parādu EUR 2386,82, likumiskos

procentus EUR 103,61, līgumsodu EUR 238,68 un tiesas izdevumus EUR 419,74 bet kopā EUR 3148,85, nosakot

atbildētājam sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu termiņu pēc sprieduma spēkā stāšanās.

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ. Nr. 40103362321, kredītiestāde un konta numurs, kurā veicama samaksa: AS

„Citadele banka”, kods PARXLV22XXX, LV83PARX0013044380019.

Atzīt SIA „RĪGAS NAMU PĀRVALDNIEKS”, reģ. Nr. 40103362321 tiesības saņemt no /pers. D/, personas kods

/personas kods/ likumiskos 6% gadā no pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 ( divdesmit) dienu laikā no

pilna sprieduma sastādīšanas dienas , apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Par pilna sprieduma sastādīšanas dienu noteikts 2016. gada 12.aprīlis .

Tiesnese S. Meliņa