Court dismisses appeal against police fine for aggressive driving, citing correct facts and proportionate penalty.
Legislator summary
AI generatedThe court rejected the plaintiff's appeal against a police fine for aggressive driving, ruling the administrative penalty was legally sound and proportionate. The plaintiff argued for a reduced fine based on lack of prior offenses and procedural issues, but the court found these claims unfounded given the established facts and the defendant's right to be heard. Consequently, the court affirmed the police's decision, stating the fine was appropriate for the violation committed in heavy traffic conditions.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243., 244., 288., 289.6., 289.12., 289.13. panti: If the court finds the administrative body's decision is correct and fully sufficient, it may join the body's reasoning and dismiss the appeal as unfounded.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. 1A-0198-17/9
ECLI:LV:RVPT:2017:1109.1A30019817.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese A.Ignatjeva
2017.gada 9.novembrī
izskatīja rakstveida procesā Rīgā, Abrenes ielā 3, /pers.A/sūdzību par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes
2017.gada 9.jūnija lēmumu Nr.1043, un
konstatēja:
2017.gada 21.martā plkst.18:50 Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk - VP
RRP KPP) Patruļpolicijas pārvaldes Ceļa policijas bataljona (turpmāk - PPP ???) jaunākais inspektors J.Kalniņš noformēja
/pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolu Nr./numurs/ par to, ka /pers. A/ 2017.gada 21.martā plkst.18:35, Rīgā, agresīvi
vadīja transportlīdzekli /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pa Biķernieku ielu no Laimdotas ielas
puses Lielvārdes ielas virzienā, kas izpaudās, kā sastrēgumā stāvošu transportlīdzekļu apbraukšana pa vietu, kur aizliegta
braukšana (ceļa kreiso pusi - pretējo joslu), tādējādi radot traucējumus vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai un ignorējot
pārējo satiksmes dalībnieku intereses, radot ceļu satiksmei bīstamas un traucējošas situācijas. Tādējādi ir pārkāptas Ceļu satiksmes
noteikumu 83.punkta prasības, par ko atbildība ir paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 149. 4 panta
trīspadsmitās daļas 2.punktā, 149.4 panta četrpadsmitajā daļā un 149.9 panta pirmajā daļā.
Ar VP RRP KPP Satiksmes Administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja (turpmāk-SAPIB) Administratīvās nodaļas galvenā inspektora U.Ozola
2017.gada 24.aprīļa lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr./numurs/ /pers. A/ saukts pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 149. 4 panta
trīspadsmitās daļas 2.punktā, 149.4 panta četrpadsmitajā daļā un 149.9 panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu izdarīšanu un sodīts ar naudas sodu 150
EUR apmērā.
/pers. A/ VP RRP KPP SAPIB Administratīvās nodaļas galvenā inspektora U.Ozola 2017.gada 24.aprīļa lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā
Nr./numurs/ apstrīdēja VP RRP KPP un ar VP RRP KKP 2017.gada 9.jūnija lēmumu Nr.1043 (turpmāk – Lēmums) nolemts atstāt negrozītu VP
RRP KPP SAPIB Administratīvās nodaļas galvenā inspektora U.Ozola 2017.gada 24.aprīļa lēmumu, savukārt /pers. A/ sūdzību noraidīt.
Lēmumā VP RRP KPP norāda, ka 2017.gada 21.martā plkst.18:50 VP RRP KPP Patruļpolicijas pārvaldes Ceļa policijas bataljona (turpmāk -
PPP ???) jaunākais inspektors J.Kalniņš noformēja /pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolu Nr./numurs/ par to, ka /pers. A/ 2017.gada 21.martā
plkst.18:35, Rīgā, agresīvi vadīja transportlīdzekli /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pa Biķernieku ielu no Laimdotas ielas puses
Lielvārdes ielas virzienā, kas izpaudās, kā sastrēgumā stāvošu transportlīdzekļu apbraukšana pa vietu, kur aizliegta braukšana (ceļa kreiso pusi - pretējo
joslu), tādējādi radot traucējumus vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai un ignorējot pārējo satiksmes dalībnieku intereses, radot ceļu satiksmei bīstamas un
traucējošas situācijas. Administratīvā pārkāpuma protokolu Nr./numurs/ sūdzības iesniedzējs parakstīt atteicās. Protokolam klāt pievienots policijas
darbinieka J.Kalniņa dienesta ziņojums, kurā norādīts, ka 2017.gada 21.martā pildījis dienesta pienākumus kopā ar policijas darbinieku I.Lorbergu.
Atradās pie Biķernieku un Lielvārdes ielu krustojuma. Plkst.18:35 ievēroja transportlīdzekli /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/,
kas sastrēguma laikā apbrauca stāvošu transportlīdzekļu kolonnu pa pretējā virziena braukšanas joslu, tādējādi ignorējot sastrēgumā pirms krustojuma
stāvošo autovadītāju intereses un radot traucējumus pretī braucošajiem transportlīdzekļiem (videomateriālā redzams, ka trijiem) un bīstamas situācijas,
apbrauca un izbrauca minētai kolonnai priekšā, un apstājās minēto ielu krustojumā pirms sarkanā luksofora signāla, apstājoties uz gājēju pārejas. J.Kalniņš
apturēja minēto transportlīdzekli aiz Lielvārdes ielas, uz Biķernieku ielas. Vadītājam izskaidroja pārkāpumu, uz ko vadītājs atbildēja, ka steidzas uz mājām.
Par notikušo tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr./numurs/. Vadītājam viņa pārkāpums, tiesības un pienākumi viņam saprotamā valodā
tika izskaidroti. Vadītājs paskaidroja mutiski, ka viņam ir labs advokāts un advokāts ieteica neparakstīt protokolu, tādēļ arī /pers. A/ no jebkādiem
parakstiem atteicās, vienīgi norādīja kā saziņas veidu savu elektronisko pastu, ko arī ierakstīja protokolā.
Iestāde norāda, ka no lietā esošā videoieraksta ir redzams, ka ceļu satiksmes uzraudzība uzsākta 2017.gada 21.martā plkst.18:34:20. Dienesta
transportlīdzeklis atrodas stacionārā režīmā. Tiek filmēts regulējamais krustojums. Redzams, ka pretējā virzienā pirms krustojuma ir izveidojies
transportlīdzekļu sastrēgums, stāv vairāku transportlīdzekļu kolonna. Luksofora objektā dega sarkanās gaismas signāls. Plkst.18:35:02 luksofora objektā
iedegas zaļās gaismas signāls. Plkst.18:35:32 iedegas sarkanās gaismas signāls. Redzams, ka pretējā virzienā pirms krustojuma joprojām ir izveidojies
transportlīdzekļu sastrēgums. Notiek lēna transportlīdzekļu kustība, piebraucot pie krustojuma. Vienlaicīgi redzams, ka no transportlīdzekļu kolonnas
izbrauc pelēkas krāsas automobilis daļēji iebraucot pretējā kustības joslā un apdzenot lēni braucošos transportlīdzekļus. No pretējā virziena tam tuvojas
divi transportlīdzekļi, kas manevrē, apbraucot brauktuves malā stāvošo transportlīdzekli, tad pretējā virzienā iebraukušo pelēkas krasas automobili.
Minētais pelēkas krāsas automobilis lēni virzās daļēji pa savu, daļēji pa pretējo kustības joslu, krustojuma virzienā, apdzenot sastrēgumā lēni braucošos
transportlīdzekļus, kad tas faktiski pietuvojas krustojumam, no šķērsielas, veicot labā pagrieziena manevru, brauc baltas krāsas kravas furgons, manevrējot
vairāk pa labi savā kustības joslā, tādējādi apbraucot pelēkās krāsas automobili. Krustojumam no pretējās puses ir piebraucis trolejbuss, aizšķērsojot
skatu. Kad luksofora objektā iedegas zaļās gaismas signāls, trolejbuss uzsāk kustību un redzams, ka no pretējās puses krustojumā ir iebraucis pelēkas
krāsas automobilis, ir saskatāmi valsts reģistrācijas numura pirmie divi burti “KB” un trīs ciparu kombinācija, kas brauc taisni, pabraucot garām policijas
transportlīdzeklim. Videoieraksts beidzas plkst.18:37:20.
Norāda, ka 2017.gada 22.martā ar pavadvēstuli Nr.20/10/5/2-18611 uz /pers. A/ deklarēto dzīvesvietu nosūtīts administratīvā pārkāpuma
protokola Nr./numurs/ otrs eksemplārs. Administratīvā pārkāpuma protokolā Nr./numurs/ ir noradīts, ka uz lietas izskatīšanu jāierodas 30 dienu laikā, tāpat
norādīti lietas izskatīšanas laiki un vieta.
Saskaņā ar Latvijas APK 149. 4panta trīspadsmitās daļas 2.punkta nosacījumiem, konstatējot vainu pastiprinošu apstākli, kas noteikts Latvijas APK
34.panta pirmās daļas 2.punktā, 2017.gada 24.aprīlī VP RRP KPP SAPIB Administratīvās nodaļas galvenais inspektors U.Ozols, klāt neesot sūdzības
iesniedzējam, pieņēma lēmumu lietā Nr./numurs/ un nolēma sodīt /pers. A/ ar naudas sodu 150 EUR apmērā. Lēmuma noraksts nodots pastā 2017.gada
25.aprīlī. Savukārt 2017.gada 15.maijā VP RRP KPP reģistrēta /pers. A/ sūdzība, kurā viņš norāda, ka 2017.gada 24.aprīlī administratīvā pārkāpuma lietā
tika piemērots nesamērīgi augsts un nelikumīgs administratīvais sods. Norāda, ka atbilstoši Latvijas APK noteiktajam, ikvienam ir tiesības sniegt
paskaidrojumus un uzlikt sodu bez pārkāpēja klātbūtnes nav pieļaujami, ikvienam, kam tiek piemērots sods, ir tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu, bet šajā
gadījumā policijas darbinieki nav pieņēmuši paskaidrojumus, bet piemērojuši sodu bez viņa klātbūtnes. Arī lēni braucošie transportlīdzekļi izraisa gan
sastrēgumus, gan avārijas situācijas un bīstamas situācijas. Uzskata, ka bez paskaidrojumiem sodu piemērot nedrīkst, tāpat tas nav samērīgs un pārlieku
liels. Policijas darbinieki arī nav noskaidrojuši, vai transportlīdzekli vadīja tieši /pers. A/ un vai viņš ir vainojams it kā notikušajā incidentā. Ņemot vērā
iepriekš minēto, lūdz atcelt administratīvo sodu administratīvā pārkāpuma lietā Nr./numurs/.
Ar pārsūdzēto lēmumu sūdzības iesniedzējs saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas APK 149. 4panta trīspadsmitās daļas 2.punkta,
149. panta pirmās daļas un 149.4panta četrpadsmitās daļas nosacījumiem par Latvijas Republikas Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279
„Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk - CSN) 83., 107.3.punkta un Ceļu satiksmes likuma (turpmāk - CSL) 19.panta trešās daļas prasību neievērošanu.
Lēmumā norādīts, ka CSN 83.punkts nosaka, ka bezsliežu transportlīdzekļu braukšanai paredzēto joslu skaitu norāda attiecīgie ceļa apzīmējumi vai
ceļa zīmes, bet, ja to nav, braukšanas joslu skaitu nosaka paši transportlīdzekļu vadītāji, ņemot vērā brauktuves platumu, automobiļu gabarītus un
nepieciešamos intervālus starp transportlīdzekļiem. CSN 107.3.punkts nosaka, ka pirms apdzīšanas sākuma transportlīdzekļa vadītājam jāpārliecinās par
to, vai apdzīšanas laikā netiks traucēti pretim braucošie transportlīdzekļi. Savukārt CSL 19.panta trešā daļa nosaka, ka ceļu satiksmes dalībniekiem un
citām personām jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus. Līdz ar to iestāde norāda, lai
personas darbības kvalificētu kā agresīvu braukšanu Latvijas APK 149. 4panta trīspadsmitās daļas 2.punkta izpratnē, nepieciešams konstatēt šādus
apstākļus, ka 1) vadot transportlīdzekli, ir pārkāptas CSN prasības un 2) tiek traucēta vienmērīga transportlīdzekļu plūsma vai tiek ignorētas pārējo
vadītāju intereses. Saskaņā ar Latvijas APK 149.9panta pirmās daļas dispozīciju sankcijā paredzētās tiesiskās sekas iestājas gadījumā, ja lietā pierādīts, ka
transportlīdzekļa vadītājs apdzīšanas laikā ir radījis traucējumus pretim braucošo vai apdzenamo transportlīdzekļu vadītājiem. Savukārt saskaņā ar Latvijas
APK 149.4panta četrpadsmitās daļas dispozīciju sankcijā paredzētās tiesiskās sekas iestājas gadījumā, ja lietā pierādīts, ka transportlīdzeklis atradies
kustībā, un izdarījis citu šajā kodeksā neminētu CSN pārkāpumu. Proti, lai iestātos minētajās sankcijās paredzētā atbildība, iestāde norāda, ka ir
nepieciešams konstatēt, ka transportlīdzekļa vadītājs, konkrētajā gadījumā, vadījis transportlīdzekli pa Biķernieku ielu no Laimdotas ielas puses Lielvārdes
ielas virzienā, kas izpaudās, kā sastrēgumā stāvošu transportlīdzekļu apbraukšana un apdzīšanu pa pretējo kustības joslu, tādējādi radot traucējumus
vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai un ignorējot pārējo satiksmes dalībnieku intereses, radot traucējošas situācijas pretim braucošiem transportlīdzekļiem.
Līdz ar to izskatāmajā lietā VP RRP KPP, izvērtējot lietā esošos pierādījumus, uzskata, ka ir jāpārbauda, vai /pers. A/ darbībās ir konstatējams, Latvijas
APK 149.4panta 13.daļas 2.punktā, 149.9panta pirmajā daļā un 149.4panta 14.daļā paredzētais administratīvā pārkāpuma sastāvs.
VP RRP KPP konstatējusi, ka lietā ir šādi pierādīšanas līdzekļi: 2017.gada 21.marta administratīvā pārkāpuma protokols Nr./numurs/, kurā sākotnēji
fiksēta un nostiprināta pārkāpuma būtība, proti, ka /pers. A/ 2017.gada 21.martā plkst.18:35, Rīgā, agresīvi vadīja transportlīdzekli /TL marka/, valsts
reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pa Biķernieku ielu no Laimdotas ielas puses Lielvārdes ielas virzienā, kas izpaudās, kā sastrēgumā stāvošu
transportlīdzekļu apbraukšana pa vietu, kur aizliegta braukšana (ceļa kreiso pusi - pretējos joslu), tādējādi radot traucējumus vienmērīgai transportlīdzekļu
plūsmai un ignorējot pārējo satiksmes dalībnieku intereses, radot ceļu satiksmei bīstamas un traucējošas situācijas; 2) sākotnēji protokola noformēšanas
vietā VP RRP KPP PPP ??? jaunākā inspektora J.Kalniņa sniegtais ziņojums (paskaidrojums), kurā izklāstīti lietas faktiskie apstākļi; 3) videoieraksts, kurā
fiksēti minētā notikuma apstākļi; 4) /pers. A/ sūdzība.
Izvērtējot lietā esošos pierādījumus kopsakarā, VP RRP KPP secinājusi, ka /pers. A/ vaina konstatētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pilnībā
pierādīta. Lietā ir strīds par faktiskajiem apstākļiem un par to, vai konkrēto transportlīdzekli un CSN pārkāpumus ir izdarījis tieši /pers. A/. VP RRP KPP
konstatējusi, ka administratīvā pārkāpuma protokolā ir nostiprināts, ka 2017.gada 21.martā plkst.18:35 /pers. A/ Rīgā, agresīvi vadīja transportlīdzekli /TL
marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pa Biķernieku ielu no Laimdotas ielas puses Lielvārdes ielas virzienā, kas izpaudās, kā sastrēgumā
stāvošu transportlīdzekļu apbraukšana pa vietu, kur aizliegta braukšana (ceļa kreiso pusi - pretējos joslu), tādējādi radot traucējumus vienmērīgai
transportlīdzekļu plūsmai un ignorējot pārējo satiksmes dalībnieku intereses, radot ceļu satiksmei bīstamas un traucējošas situācijas.
Tāpat tajā norādīts, ka tika uzrādīta vadītāja apliecība Nr./numurs/. Atbilstoši VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” informācijas sistēmai, minētā
vadītāja apliecība, kas ir izsniegta /pers. A/ ir derīga, nav norādīta kā zudusi vai nozagta. Tāpat VP RRP KPP konstatējusi, ka /pers. A/ ar minēto
transportlīdzekli ir veicis pārkāpumu 2016.gada 9.decembrī (par analoģisku pārkāpumu). Tāpat VP RRP KPP nav pamata apšaubīt policijas darbinieka
kompetenci, noskaidrojot transportlīdzekļa vadītāja personību, līdz ar to VP RRP KPP nerodas šaubas, ka konkrētā vietā un laikā, konkrēto
transportlīdzekli, ir vadījis tieši /pers. A/. VP RRP KPP konstatējusi, kā izriet no administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. /numurs/ norādītā, attiecīgā laikā
un vietā bija izveidojies transportlīdzekļu sastrēgums, minētais apstāklis redzams fiksētajā videoierakstā. Tāpat VP RRP KPP konstatējusi, ka fiksētajā
videoierakstā ir skaidri un nepārprotami redzams, ka pelēkas krāsas transportlīdzeklis, ko vēlāk policijas darbinieki ir identificējuši kā transportlīdzekli /TL
marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, izbrauc no transportlīdzekļu kolonnas, daļēji iebraucot pretējā kustības joslā. No pretējā virziena
tam tuvojas divi transportlīdzekļi, kas manevrē, apbraucot brauktuves malā stāvošo transportlīdzekli, tad pretējā virzienā iebraukušo /pers. A/ automobili,
kas lēni virzās daļēji pa savu, daļēji pa pretējo kustības joslu, krustojuma virzienā, apdzenot sastrēgumā lēni braucošos transportlīdzekļus. Kad tas faktiski
pietuvojas krustojumam, no šķērsielas, veicot labā pagrieziena manevru, brauc baltas krāsas kravas furgons, manevrējot vairāk pa labi savā kustības joslā,
tādējādi apbraucot automobili /TL marka/. Kad luksofora objektā iedegas zaļās gaismas signāls, redzams, ka no pretējās puses krustojumā ir iebraucis
automobilis /TL marka/, turpinot kustību taisnā virzienā.
VP RRP KPP norāda, ka agresīva braukšana no sūdzības iesniedzēja puses izpaudusies tieši pret tiem transportlīdzekļu vadītājiem, kas bija apturēti
un lēni virzījās pa Biķernieku ielu, virzienā no Laimdotas ielas puses uz Lielvārdes ielu, apdzenot minētos transportlīdzekļus pa pretējo kustības joslu,
tādējādi ignorējot to vadītāju intereses. Norāda, lai konstatētu pārējo transportlīdzekļu vadītāju interešu ignorēšanu, nav nepieciešams nopratināt šos
vadītājus ar mērķi noskaidrot, vai viņu intereses ir vai nav ignorētas. Vadītāju intereses tiek ignorētas, ja CSN pārkāpuma rezultātā objektīvi tiek aizskartas
vadītāju tiesības uz CSN noteikto atbilstošu braukšanu. CSL 19.panta ceturtā daļa noteic, ka katram ceļu satiksmes dalībniekam ir tiesības uzskatīt, ka arī
citas personas ceļu satiksmes norisē izpildīs noteiktās prasības. Tādējādi ikvienam sastrēgumā esošajam transportlīdzekļa vadītājam ir tiesības uzskatīt, ka
citas personas negūs priekšrocības ceļu satiksmē salīdzinājumā ar konkrēto transportlīdzekli citādi, kā vien saskaņā ar CSN. Citiem vārdiem, visi
transportlīdzekļu vadītāji ir vienlīdzīgi un katram no viņiem ir tiesības paļauties, ka arī citi respektēs šo principu. Priekšrocības gūšana, apdzenot citus
satiksmes dalībniekus, pārkāpjot CSN principus, pati par sevi liecina par citu satiksmes dalībnieku interešu ignorēšanu. Tāpat VP RRP KPP konstatējusi,
ka /pers. A/ ar savām darbībām, apdzenot, radīja traucējumus pretim braucošajiem transportlīdzekļiem. Šādi apstākļi veido Latvijas APK 149. 4panta
trīspadsmitās daļas 2.punkta sastāvu - transportlīdzeklis ticis vadīts tādā veidā, ka tiek izdarīts CSN pārkāpums, un ignorētas pārējo transportlīdzekļu
vadītāju intereses un radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai. Ņemot vērā norādīto, VP RRP KPP uzskata, ka ar visiem lietas materiāliem ir
pierādītas /pers. A/ darbības CSN 83., 107.3. punkta un CSL 19.panta trešās daļas prasību pārkāpumā, par ko atbildība paredzēta Latvijas APK
149.4panta trīspadsmitās daļas 2.punktā, 149.9panta pirmajā daļā un 149.4panta četrpadsmitajā daļā.
Lēmumā tāpat VP RRP KPP secinājusi, ka nav neviena objektīva pierādījuma, kas liecinātu par pretējo un radītu pamatotas šaubas par /pers. A/
darbībām viņam inkriminētajos pārkāpumos. Tāpat VP RRP KPP konstatējusi, ka Latvijas APK 260.panta otrajā daļā noteikts, ka personai, kuru sauc pie
administratīvās atbildības, ir tiesības kā personiski, tā ar aizstāvja palīdzību (juridiskajai personai — ar pārstāvja starpniecību) iepazīties ar visiem lietas
materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas, piedalīties lietas izskatīšanā, sniegt paskaidrojumus, izteikt lūgumus, kā arī pārsūdzēt
lietā pieņemto lēmumu. No lietas materiāliem izriet, ka /pers. A/ netika liegtas Latvijas APK deleģētās tiesības, tas ir, /pers. A/ bija iepazīstināts ar
protokola saturu, neizmantoja savas tiesības sākotnēji sniegt paskaidrojumu par lietas faktiskajiem apstākļiem, tāpat nav izmantojis savas tiesības ierasties
uz lietas izskatīšanu. Pārsūdzējis pieņemto lēmumu.
VP RRP KPP norāda, ka ir vispāratzīts, ka sākotnēji administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī iegūtiem pierādījumiem salīdzinoši ar vēlāk lietā
apstrīdēšanas procesā iegūtiem pierādījumiem ir piešķirama lielāka ticamība. Šāds apsvērums izriet no tā, ka gan persona, kura tiek saukta pie
administratīvās atbildības, gan arī amatpersona, kura konstatējusi pārkāpumu, pārkāpuma konstatēšanas brīdī visprecīzāk var aprakstīt lietas apstākļus.
Vēlāk iegūtie pierādījumi - notikuma liecinieku (amatpersonu un paša pārkāpēja) paskaidrojumus ievērojami vairāk var ietekmēt personas subjektīvais
faktors, proti, personas apziņas radītais notikuma atspoguļojums (patiesais un personai vēlamais), kā arī pagājušā laika ietekme uz personas atmiņu, spēja
atcerēties precīzus notikuma apstākļus. Kā norādījis policijas darbinieks savā dienesta ziņojumā, /pers. A/ tika izskaidrotas viņa tiesības. Apstāklis, ka
persona neizmanto savas tiesības sniegt rakstisku paskaidrojumu, tāpat ierasties uz lietas izskatīšanu, nav uzskatāms kā iestādes procesuālais pārkāpums,
bet kā personas faktiskā darbība vai bezdarbība.
Lēmumā norādīts, ka saskaņā ar Latvijas APK 149.4 panta trīspadsmitās daļas 2.punktu transportlīdzekļa vadītājam piemēro naudas sodu no 70
euro līdz 280 euro, saskaņā ar Latvijas APK 149. 9pana pirmo daļu transportlīdzekļa vadītājam piemēro naudas sodu no 55 euro līdz 85 euro, savukārt
saskaņā ar Latvijas APK 149. 4panta četrpadsmito daļu transportlīdzekļa vadītājam izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu 7 euro apmērā, līdz ar to
saskaņā ar Latvijas APK 35.panta otrās daļas nosacījumiem (ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaicīgi, un tos
izskata viena un tā pati institūcija (amatpersona), administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu),
galīgais administratīvais sods ir nosakāms Latvijas APK 149. 4panta trīspadsmitās daļas 2.punkta robežās. /pers. A/ ir piemērots naudas sods 150 euro
apmērā, kas nav smagākais soda mērs kāds paredzēts attiecīgajā sankcijā, turklāt VP RRP KPP konstatējusi atbildību pastiprinošu apstākli, kas ir minēts
Latvijas APK 34.panta otrajā daļā - atbildību par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē pastiprina tādi apstākļi, kas pastiprina konkrētā pārkāpuma
iespējamo apdraudējumu satiksmes drošībai — diennakts laiks, ceļa un laika apstākļi, satiksmes intensitāte vietā, kur izdarīts pārkāpums un citi tamlīdzīgi
apstākļi, tas ir, pārkāpums ir izdarīts diennakts tumšajā laikā - ir iestājusies krēsla, pie intensīvas satiksmes, līdz ar to VP RRP KPP uzlikto sodu uzskata
par samērīgu un atbilstošu izdarītajam pārkāpumam.
Tādējādi VP RRP KPP ieskatā sūdzība ir nepamatota un noraidāma, savukārt lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr. /numurs/ ir pamatots un
tamdēļ iestādes ieskatā atstājams negrozīts. Ņemot vērā norādīto un pamatojoties uz Latvijas APK 243.pantu, 243. 1 pantu, 244.pantu, 287.panta pirmās
daļas 1.punktu, iestāde ir nolēmusi 2017.gada 24.aprīlī VP RRP KPP SAPIB Administratīvās nodaļas galvenā inspektora U.Ozola pieņemto lēmumu lietā
Nr./numurs/ atstāt negrozītu, savukārt /pers. A/ sūdzību noraidīt kā nepamatotu.
2017.gada 17.jūlijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemta /pers. A/ (turpmāk – sūdzības iesniedzējs) sūdzība, savukārt
2017.gada 28.augustā lietā saņemta sūdzības iesniedzēja precizētā sūdzība, kurā norādīts, ka policijas darbinieki nav pieņēmuši paskaidrojumus,
bet piemērojuši sodu bez sūdzības iesniedzēja klātbūtnes. Administratīvā pārkāpuma protokolu nav parakstījis, jo slikti redz mazos burtus un nevarēja
salasīt policijas darbinieka rokrakstu. Uzskata, ka piemērots nesamērīgi augsts sods, jo sūdzības iesniedzējam iepriekš nav bijuši pārkāpumi un policijas
darbinieki varēja sodu samazināt, ja sūdzības iesniedzējam būtu izskaidrota pārkāpuma būtība un atstāta iespēja pārkāpumu atzīt. Ievērojot norādīto, lūdz
tiesu atcelt Lēmumu vai samazināt soda apmēru.
Saskaņā ar Latvijas APK 289. 6 panta noteikumiem 2017.gada 30.augustā VP RRP KPP nosūtīta sūdzības iesniedzēja sūdzības kopija, kā arī lietas
dalībniekiem izskaidrota Latvijas APK 289. 6 panta ceturtā daļa, ka lietas dalībnieki var iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, lūgt izskatīt lietu
tiesas sēdē, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus līdz 2017.gada 20.oktobrim, vienlaikus paziņojot lietas dalībniekiem,
pamatojoties uz Latvijas APK 289.6 panta pirmo daļu, par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2017.gada 9.novembrī.
Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz
Latvijas APK 289.6 panta pirmo daļu, tiesa lietu izskata rakstveida procesā.
Motīvu daļa
Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietā esošos materiālus, atzīst, ka /pers. A/ sūdzība ir noraidāma, bet Lēmums atstājams negrozīts, pamatojoties uz
turpmāk norādītajiem motīviem.
Saskaņā ar Latvijas APK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais
pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši
apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Latvijas APK 243.panta pirmā daļa noteic, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un
noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros
izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Latvijas APK 243. 1pants noteic šādus pierādīšanas līdzekļus: 1) pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; 2) personu liecības;
3) eksperta atzinums; 4) kompetentās institūcijas atzinums; 5) dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā; 6) elektroniskie
pierādījumi; 7) procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; 8) lietiskie pierādījumi.
Savukārt saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz
vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
CSN 83.punkts noteic, ka bezsliežu transportlīdzekļu braukšanai paredzēto joslu skaitu norāda attiecīgie ceļa apzīmējumi vai ceļa zīmes, bet, ja to
nav, braukšanas joslu skaitu nosaka paši transportlīdzekļu vadītāji, ņemot vērā brauktuves platumu, automobiļu gabarītus un nepieciešamos intervālus starp
transportlīdzekļiem.
CSN 107.3.punkts noteic, ka pirms apdzīšanas sākuma transportlīdzekļa vadītājam jāpārliecinās par to, vai apdzīšanas laikā netiks traucēti pretim
braucošie transportlīdzekļi.
CSL 19.panta trešā daļa noteic, ka ceļu satiksmes dalībniekiem un citām personām jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi
traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus.
Latvijas APK 149.4 panta trīspadsmitā daļa noteic, ka par agresīvu braukšanu, kas izpaudusies kā: 1) vairāku tādu citu citam sekojošu ceļu satiksmes
noteikumu pārkāpumu izdarīšana, kas saistīti ar ceļu satiksmei bīstamu vai traucējošu situāciju radīšanu; 2) transportlīdzekļa vadīšana tādā veidā, ka tiek
izdarīts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums un radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai vai tiek ignorētas pārējo transportlīdzekļu vadītāju
intereses (vairākkārtēja braukšanas joslu maiņa apsteidzot, vairāku sastrēgumā esošu vai kolonnā braucošu transportlīdzekļu apdzīšana pa pretējā virziena
joslu vai apbraukšana pa sabiedriskā transporta joslu, ceļa nomali, ietvi, gājēju ceļu, velosipēdu ceļu vai citām vietām, kas nav paredzētas transportlīdzekļu
braukšanai, u.tml.), uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro.
Latvijas APK 149.4 panta četrpadsmitā daļa noteic, ka par citu šajā kodeksā neminētu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam septiņu euro apmērā.
Savukārt Latvijas APK 149.9 panta pirmā daļa noteic, ka par traucējumu radīšanu apdzīšanas laikā pretim braucošo vai apdzenamo transportlīdzekļu
vadītājiem uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit pieciem līdz astoņdesmit pieciem euro.
Tātad, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 149.4 panta trīspadsmitās daļas 2.punktā un minētā panta četrpadsmitajā
daļā, kā arī 149.9 panta pirmajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu ir jākonstatē, ka persona ir vadījusi transportlīdzekli tādā veidā, ka ir izdarījusi ceļu
satiksmes noteikumu pārkāpumu un radījusi traucējumus vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai vai ignorējusi pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses;
pārkāpusi šajā kodeksā neminētus ceļu satiksmes noteikumus; radījusi traucējumu apdzīšanas laikā pretim braucošo vai apdzenamo transportlīdzekļu
vadītājiem.
No lietas materiāliem ir redzams, ka 2017.gada 21.martā plkst.18:50 sūdzības iesniedzējam sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols
Nr./numurs/ par to, ka sūdzības iesniedzējs 2017.gada 21.martā plkst.18:35, Rīgā, agresīvi vadīja transportlīdzekli /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs
/reģistrācijas numurs/, pa Biķernieku ielu no Laimdotas ielas puses Lielvārdes ielas virzienā, kas izpaudās, kā sastrēgumā stāvošu transportlīdzekļu
apbraukšana pa vietu, kur aizliegta braukšana (ceļa kreiso pusi - pretējo joslu), tādējādi radot traucējumus vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai un
ignorējot pārējo satiksmes dalībnieku intereses, radot ceļu satiksmei bīstamas un traucējošas situācijas. Tādējādi ir pārkāptas CNN 83.punkta prasības,
par ko atbildība ir paredzēta Latvijas APK 149.4 panta trīspadsmitās daļas 2.punktā, 149.4 panta četrpadsmitajā daļā, 149.9 panta pirmajā daļā.
Tāpat no lietas materiāliem ir redzams, ka ar VP RRP KPP SAPIB Administratīvās nodaļas galvenā inspektora U.Ozola 2017.gada 24.aprīļa
lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā
Nr./numurs/ /pers. A/ saukts pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 149. 4 panta trīspadsmitās daļas 2.punktā, 149.4 panta četrpadsmitajā daļā un
149.9 panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu izdarīšanu un sodīts ar naudas sodu 150 EUR apmērā.
Vērtējot lietas materiālus administratīvā pārkāpuma lietā, tiesa konstatē, ka no sūdzības nav redzams, ka sūdzības iesniedzējs noliegtu administratīvā
pārkāpuma izdarīšanu, tā kā sūdzībā norādījis, ka sods piemērots bez sūdzības iesniedzēja klātbūtnes, tas ir nesamērīgi augsts un policijas darbinieki soda
apmēru varējuši samazināt.
No lietas materiālos esošā VP RRP KPP PP CPB jaunākā inspektora seržanta J.Kalniņa ziņojuma VP RRP KPP PP CPB komandierim
pulkvežleitnantam K.Spalvēnam ir redzams, ka pats sūdzības iesniedzējs norādījis policijas darbiniekam, ka parasti nepārkāpj CSN, taču šoreiz ļoti
steidzas uz mājām, tādējādi nenoliedzot faktu, ka administratīvais pārkāpums ir izdarīts. Tāpat arī noskatoties lietas materiālos esošo videoierakstu, tiesai
nerodas šaubas par to, ka administratīvais pārkāpums ir izdarīts.
Tiesa, izvērtējot administratīvās pārkāpuma lietas materiālus, tai skaitā, iestādes Lēmumu un sūdzības iesniedzēja sūdzību, atzīst, ka lietā ir iegūti
pietiekami daudz pierādījumu, kas apstiprina sūdzības iesniedzēja vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. Bez tam, lietā nav iegūti pierādījumi, kas dotu
pamatu apšaubīt policijas darbinieku objektivitāti un iespēju konstatēt pārkāpumu, kā arī tiesa nekonstatē, ka policijas darbinieki būtu ieinteresēti sastādīt
administratīvā pārkāpuma protokolu sūdzības iesniedzējam.
Attiecībā uz sūdzībā norādīto par to, ka sods piemērots bez sūdzības iesniedzēja klātbūtnes, tiesa norāda, ka no lietas materiāliem ir redzams, ka
sūdzības iesniedzējam 2017.gada 22.martā ir nosūtīts administratīvā pārkāpuma protokola Nr./numurs/ noraksts, kurā ir norādīts, ka uz lietas izskatīšanu ir
jāierodas 30 dienu laikā. Attiecīgi norādīta vieta un konkrēti laiki. Līdz ar to tiesa atzīst par nepamatotiem sūdzības iesniedzēja iebildumus, tā kā sūdzības
iesniedzējam tika dota iespēja ierasties uz lietas izskatīšanu un sniegt paskaidrojumus un sūdzības iesniedzējs nav izmantojis savas tiesības.
Savukārt attiecībā uz sūdzībā norādītajiem sūdzības iesniedzēja argumentiem, ka policijas darbinieki varēja samazināt soda apmēru, tiesa norāda, lai
būtu pamats samazināt sodu, vispirms ir jākonstatē vainu mīkstinoši apstākļi, tas ir, pārkāpuma atzīšana, nevis kā norāda sūdzības iesniedzējs, ja policijas
darbinieki būtu izskaidrojuši sūdzības iesniedzējam pārkāpuma būtību, būtu atstāta iespēja atzīt pārkāpumu ar nosacījumu, ja būtu samazināts sods.
Tāpat arī tiesa atzīst par nepamatotu sūdzībā norādīto par to, ka sūdzības iesniedzējam iepriekš nav bijuši pārkāpumi, tā kā lietā konstatēts, ka
sūdzības iesniedzējs ar minēto transportlīdzekli ir veicis analoģisku pārkāpumu 2016.gada 9.decembrī, ko apstiprina lietā esošā izdruka ar protokolu
sarakstu (l.l.27).
Bez tam, tiesa atzīst par pamatotu iestādes Lēmumā norādīto par to, ka saskaņā ar Latvijas APK 35.panta otrās daļas nosacījumiem galīgais
administratīvais sods ir nosakāms Latvijas APK 149. 4panta trīspadsmitās daļas 2.punkta robežās, līdz ar to /pers. A/ piemērotais naudas sods 150 EUR
apmērā nav smagākais soda mērs kāds paredzēts konkrētajā sankcijā, tādējādi tiesa, ievērojot arī to, ka administratīvais pārkāpums izdarīts intensīvas
satiksmes apstākļos, atzīst sūdzības iesniedzējam piemēroto naudas sodu par samērīgu un atbilstošu izdarītajam administratīvajam pārkāpumam.
Latvijas APK 289. 13 panta trešā daļa noteic, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā
pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks
argumentu izklāsts nav nepieciešams.
Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi iestādes Lēmuma pamatojumu kopsakarā ar sūdzības iesniedzēja sūdzībā ietvertiem argumentiem, tiesa
atzīst, ka iestādes konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz tiem balstītie secinājumi, ir pareizi.
Tiesa atzīst, ka VP RRP KPP vispusīgi izvērtējusi visus lietā esošus pierādījumus, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, atbilstoši Latvijas APK
prasībām.
Līdz ar to tiesa saskaņā ar Latvijas APK 289.13 trešo daļu pilnībā pievienojas Lēmumā norādītajai motivācijai un atzīst, ka izvērstāks argumentu
izklāsts nav nepieciešams, kādēļ sūdzība ir atzīstama par nepamatotu un ir noraidāma.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas APK 243., 244., 288., 289.6, 289.12, 289.13 pantu, tiesa
nosprieda:
noraidīt /pers. A/ sūdzību par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2017.gada 9.jūnija lēmumu Nr.1043.
Administratīvās lietas materiālus atgriezt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldei.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā, Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2017.gada 9.novembrī.
Tiesnese A.Ignatjeva