Legislator Case Law & Legislation
1A30019817 / 1A-0198-17 ECLI:LV:RVPT:2017:1109.1A30019817.1.S AI generated

Court dismisses appeal against police fine for aggressive driving, citing correct facts and proportionate penalty.

Case Number 1A30019817 / 1A-0198-17
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court rejected the plaintiff's appeal against a police fine for aggressive driving, ruling the administrative penalty was legally sound and proportionate. The plaintiff argued for a reduced fine based on lack of prior offenses and procedural issues, but the court found these claims unfounded given the established facts and the defendant's right to be heard. Consequently, the court affirmed the police's decision, stating the fine was appropriate for the violation committed in heavy traffic conditions.

Legislator headnote

AI generated

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243., 244., 288., 289.6., 289.12., 289.13. panti: If the court finds the administrative body's decision is correct and fully sufficient, it may join the body's reasoning and dismiss the appeal as unfounded.

Keywords

AI generated
administrative violation appeal aggressive driving penalty proportionate fine assessment police administrative decision traffic violation procedure

Cited Legislation

AI generated
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 288. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13. pants

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. 1A-0198-17/9

ECLI:LV:RVPT:2017:1109.1A30019817.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese A.Ignatjeva

2017.gada 9.novembrī

izskatīja rakstveida procesā Rīgā, Abrenes ielā 3, /pers.A/sūdzību par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes

2017.gada 9.jūnija lēmumu Nr.1043, un

konstatēja:

2017.gada 21.martā plkst.18:50 Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk - VP

RRP KPP) Patruļpolicijas pārvaldes Ceļa policijas bataljona (turpmāk - PPP ???) jaunākais inspektors J.Kalniņš noformēja

/pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolu Nr./numurs/ par to, ka /pers. A/ 2017.gada 21.martā plkst.18:35, Rīgā, agresīvi

vadīja transportlīdzekli /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pa Biķernieku ielu no Laimdotas ielas

puses Lielvārdes ielas virzienā, kas izpaudās, kā sastrēgumā stāvošu transportlīdzekļu apbraukšana pa vietu, kur aizliegta

braukšana (ceļa kreiso pusi - pretējo joslu), tādējādi radot traucējumus vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai un ignorējot

pārējo satiksmes dalībnieku intereses, radot ceļu satiksmei bīstamas un traucējošas situācijas. Tādējādi ir pārkāptas Ceļu satiksmes

noteikumu 83.punkta prasības, par ko atbildība ir paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 149. 4 panta

trīspadsmitās daļas 2.punktā, 149.4 panta četrpadsmitajā daļā un 149.9 panta pirmajā daļā.

Ar VP RRP KPP Satiksmes Administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja (turpmāk-SAPIB) Administratīvās nodaļas galvenā inspektora U.Ozola

2017.gada 24.aprīļa lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr./numurs/ /pers. A/ saukts pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 149. 4 panta

trīspadsmitās daļas 2.punktā, 149.4 panta četrpadsmitajā daļā un 149.9 panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu izdarīšanu un sodīts ar naudas sodu 150

EUR apmērā.

/pers. A/ VP RRP KPP SAPIB Administratīvās nodaļas galvenā inspektora U.Ozola 2017.gada 24.aprīļa lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā

Nr./numurs/ apstrīdēja VP RRP KPP un ar VP RRP KKP 2017.gada 9.jūnija lēmumu Nr.1043 (turpmāk – Lēmums) nolemts atstāt negrozītu VP

RRP KPP SAPIB Administratīvās nodaļas galvenā inspektora U.Ozola 2017.gada 24.aprīļa lēmumu, savukārt /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Lēmumā VP RRP KPP norāda, ka 2017.gada 21.martā plkst.18:50 VP RRP KPP Patruļpolicijas pārvaldes Ceļa policijas bataljona (turpmāk -

PPP ???) jaunākais inspektors J.Kalniņš noformēja /pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolu Nr./numurs/ par to, ka /pers. A/ 2017.gada 21.martā

plkst.18:35, Rīgā, agresīvi vadīja transportlīdzekli /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pa Biķernieku ielu no Laimdotas ielas puses

Lielvārdes ielas virzienā, kas izpaudās, kā sastrēgumā stāvošu transportlīdzekļu apbraukšana pa vietu, kur aizliegta braukšana (ceļa kreiso pusi - pretējo

joslu), tādējādi radot traucējumus vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai un ignorējot pārējo satiksmes dalībnieku intereses, radot ceļu satiksmei bīstamas un

traucējošas situācijas. Administratīvā pārkāpuma protokolu Nr./numurs/ sūdzības iesniedzējs parakstīt atteicās. Protokolam klāt pievienots policijas

darbinieka J.Kalniņa dienesta ziņojums, kurā norādīts, ka 2017.gada 21.martā pildījis dienesta pienākumus kopā ar policijas darbinieku I.Lorbergu.

Atradās pie Biķernieku un Lielvārdes ielu krustojuma. Plkst.18:35 ievēroja transportlīdzekli /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/,

kas sastrēguma laikā apbrauca stāvošu transportlīdzekļu kolonnu pa pretējā virziena braukšanas joslu, tādējādi ignorējot sastrēgumā pirms krustojuma

stāvošo autovadītāju intereses un radot traucējumus pretī braucošajiem transportlīdzekļiem (videomateriālā redzams, ka trijiem) un bīstamas situācijas,

apbrauca un izbrauca minētai kolonnai priekšā, un apstājās minēto ielu krustojumā pirms sarkanā luksofora signāla, apstājoties uz gājēju pārejas. J.Kalniņš

apturēja minēto transportlīdzekli aiz Lielvārdes ielas, uz Biķernieku ielas. Vadītājam izskaidroja pārkāpumu, uz ko vadītājs atbildēja, ka steidzas uz mājām.

Par notikušo tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr./numurs/. Vadītājam viņa pārkāpums, tiesības un pienākumi viņam saprotamā valodā

tika izskaidroti. Vadītājs paskaidroja mutiski, ka viņam ir labs advokāts un advokāts ieteica neparakstīt protokolu, tādēļ arī /pers. A/ no jebkādiem

parakstiem atteicās, vienīgi norādīja kā saziņas veidu savu elektronisko pastu, ko arī ierakstīja protokolā.

Iestāde norāda, ka no lietā esošā videoieraksta ir redzams, ka ceļu satiksmes uzraudzība uzsākta 2017.gada 21.martā plkst.18:34:20. Dienesta

transportlīdzeklis atrodas stacionārā režīmā. Tiek filmēts regulējamais krustojums. Redzams, ka pretējā virzienā pirms krustojuma ir izveidojies

transportlīdzekļu sastrēgums, stāv vairāku transportlīdzekļu kolonna. Luksofora objektā dega sarkanās gaismas signāls. Plkst.18:35:02 luksofora objektā

iedegas zaļās gaismas signāls. Plkst.18:35:32 iedegas sarkanās gaismas signāls. Redzams, ka pretējā virzienā pirms krustojuma joprojām ir izveidojies

transportlīdzekļu sastrēgums. Notiek lēna transportlīdzekļu kustība, piebraucot pie krustojuma. Vienlaicīgi redzams, ka no transportlīdzekļu kolonnas

izbrauc pelēkas krāsas automobilis daļēji iebraucot pretējā kustības joslā un apdzenot lēni braucošos transportlīdzekļus. No pretējā virziena tam tuvojas

divi transportlīdzekļi, kas manevrē, apbraucot brauktuves malā stāvošo transportlīdzekli, tad pretējā virzienā iebraukušo pelēkas krasas automobili.

Minētais pelēkas krāsas automobilis lēni virzās daļēji pa savu, daļēji pa pretējo kustības joslu, krustojuma virzienā, apdzenot sastrēgumā lēni braucošos

transportlīdzekļus, kad tas faktiski pietuvojas krustojumam, no šķērsielas, veicot labā pagrieziena manevru, brauc baltas krāsas kravas furgons, manevrējot

vairāk pa labi savā kustības joslā, tādējādi apbraucot pelēkās krāsas automobili. Krustojumam no pretējās puses ir piebraucis trolejbuss, aizšķērsojot

skatu. Kad luksofora objektā iedegas zaļās gaismas signāls, trolejbuss uzsāk kustību un redzams, ka no pretējās puses krustojumā ir iebraucis pelēkas

krāsas automobilis, ir saskatāmi valsts reģistrācijas numura pirmie divi burti “KB” un trīs ciparu kombinācija, kas brauc taisni, pabraucot garām policijas

transportlīdzeklim. Videoieraksts beidzas plkst.18:37:20.

Norāda, ka 2017.gada 22.martā ar pavadvēstuli Nr.20/10/5/2-18611 uz /pers. A/ deklarēto dzīvesvietu nosūtīts administratīvā pārkāpuma

protokola Nr./numurs/ otrs eksemplārs. Administratīvā pārkāpuma protokolā Nr./numurs/ ir noradīts, ka uz lietas izskatīšanu jāierodas 30 dienu laikā, tāpat

norādīti lietas izskatīšanas laiki un vieta.

Saskaņā ar Latvijas APK 149. 4panta trīspadsmitās daļas 2.punkta nosacījumiem, konstatējot vainu pastiprinošu apstākli, kas noteikts Latvijas APK

34.panta pirmās daļas 2.punktā, 2017.gada 24.aprīlī VP RRP KPP SAPIB Administratīvās nodaļas galvenais inspektors U.Ozols, klāt neesot sūdzības

iesniedzējam, pieņēma lēmumu lietā Nr./numurs/ un nolēma sodīt /pers. A/ ar naudas sodu 150 EUR apmērā. Lēmuma noraksts nodots pastā 2017.gada

25.aprīlī. Savukārt 2017.gada 15.maijā VP RRP KPP reģistrēta /pers. A/ sūdzība, kurā viņš norāda, ka 2017.gada 24.aprīlī administratīvā pārkāpuma lietā

tika piemērots nesamērīgi augsts un nelikumīgs administratīvais sods. Norāda, ka atbilstoši Latvijas APK noteiktajam, ikvienam ir tiesības sniegt

paskaidrojumus un uzlikt sodu bez pārkāpēja klātbūtnes nav pieļaujami, ikvienam, kam tiek piemērots sods, ir tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu, bet šajā

gadījumā policijas darbinieki nav pieņēmuši paskaidrojumus, bet piemērojuši sodu bez viņa klātbūtnes. Arī lēni braucošie transportlīdzekļi izraisa gan

sastrēgumus, gan avārijas situācijas un bīstamas situācijas. Uzskata, ka bez paskaidrojumiem sodu piemērot nedrīkst, tāpat tas nav samērīgs un pārlieku

liels. Policijas darbinieki arī nav noskaidrojuši, vai transportlīdzekli vadīja tieši /pers. A/ un vai viņš ir vainojams it kā notikušajā incidentā. Ņemot vērā

iepriekš minēto, lūdz atcelt administratīvo sodu administratīvā pārkāpuma lietā Nr./numurs/.

Ar pārsūdzēto lēmumu sūdzības iesniedzējs saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas APK 149. 4panta trīspadsmitās daļas 2.punkta,

149. panta pirmās daļas un 149.4panta četrpadsmitās daļas nosacījumiem par Latvijas Republikas Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279

„Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk - CSN) 83., 107.3.punkta un Ceļu satiksmes likuma (turpmāk - CSL) 19.panta trešās daļas prasību neievērošanu.

Lēmumā norādīts, ka CSN 83.punkts nosaka, ka bezsliežu transportlīdzekļu braukšanai paredzēto joslu skaitu norāda attiecīgie ceļa apzīmējumi vai

ceļa zīmes, bet, ja to nav, braukšanas joslu skaitu nosaka paši transportlīdzekļu vadītāji, ņemot vērā brauktuves platumu, automobiļu gabarītus un

nepieciešamos intervālus starp transportlīdzekļiem. CSN 107.3.punkts nosaka, ka pirms apdzīšanas sākuma transportlīdzekļa vadītājam jāpārliecinās par

to, vai apdzīšanas laikā netiks traucēti pretim braucošie transportlīdzekļi. Savukārt CSL 19.panta trešā daļa nosaka, ka ceļu satiksmes dalībniekiem un

citām personām jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus. Līdz ar to iestāde norāda, lai

personas darbības kvalificētu kā agresīvu braukšanu Latvijas APK 149. 4panta trīspadsmitās daļas 2.punkta izpratnē, nepieciešams konstatēt šādus

apstākļus, ka 1) vadot transportlīdzekli, ir pārkāptas CSN prasības un 2) tiek traucēta vienmērīga transportlīdzekļu plūsma vai tiek ignorētas pārējo

vadītāju intereses. Saskaņā ar Latvijas APK 149.9panta pirmās daļas dispozīciju sankcijā paredzētās tiesiskās sekas iestājas gadījumā, ja lietā pierādīts, ka

transportlīdzekļa vadītājs apdzīšanas laikā ir radījis traucējumus pretim braucošo vai apdzenamo transportlīdzekļu vadītājiem. Savukārt saskaņā ar Latvijas

APK 149.4panta četrpadsmitās daļas dispozīciju sankcijā paredzētās tiesiskās sekas iestājas gadījumā, ja lietā pierādīts, ka transportlīdzeklis atradies

kustībā, un izdarījis citu šajā kodeksā neminētu CSN pārkāpumu. Proti, lai iestātos minētajās sankcijās paredzētā atbildība, iestāde norāda, ka ir

nepieciešams konstatēt, ka transportlīdzekļa vadītājs, konkrētajā gadījumā, vadījis transportlīdzekli pa Biķernieku ielu no Laimdotas ielas puses Lielvārdes

ielas virzienā, kas izpaudās, kā sastrēgumā stāvošu transportlīdzekļu apbraukšana un apdzīšanu pa pretējo kustības joslu, tādējādi radot traucējumus

vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai un ignorējot pārējo satiksmes dalībnieku intereses, radot traucējošas situācijas pretim braucošiem transportlīdzekļiem.

Līdz ar to izskatāmajā lietā VP RRP KPP, izvērtējot lietā esošos pierādījumus, uzskata, ka ir jāpārbauda, vai /pers. A/ darbībās ir konstatējams, Latvijas

APK 149.4panta 13.daļas 2.punktā, 149.9panta pirmajā daļā un 149.4panta 14.daļā paredzētais administratīvā pārkāpuma sastāvs.

VP RRP KPP konstatējusi, ka lietā ir šādi pierādīšanas līdzekļi: 2017.gada 21.marta administratīvā pārkāpuma protokols Nr./numurs/, kurā sākotnēji

fiksēta un nostiprināta pārkāpuma būtība, proti, ka /pers. A/ 2017.gada 21.martā plkst.18:35, Rīgā, agresīvi vadīja transportlīdzekli /TL marka/, valsts

reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pa Biķernieku ielu no Laimdotas ielas puses Lielvārdes ielas virzienā, kas izpaudās, kā sastrēgumā stāvošu

transportlīdzekļu apbraukšana pa vietu, kur aizliegta braukšana (ceļa kreiso pusi - pretējos joslu), tādējādi radot traucējumus vienmērīgai transportlīdzekļu

plūsmai un ignorējot pārējo satiksmes dalībnieku intereses, radot ceļu satiksmei bīstamas un traucējošas situācijas; 2) sākotnēji protokola noformēšanas

vietā VP RRP KPP PPP ??? jaunākā inspektora J.Kalniņa sniegtais ziņojums (paskaidrojums), kurā izklāstīti lietas faktiskie apstākļi; 3) videoieraksts, kurā

fiksēti minētā notikuma apstākļi; 4) /pers. A/ sūdzība.

Izvērtējot lietā esošos pierādījumus kopsakarā, VP RRP KPP secinājusi, ka /pers. A/ vaina konstatētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pilnībā

pierādīta. Lietā ir strīds par faktiskajiem apstākļiem un par to, vai konkrēto transportlīdzekli un CSN pārkāpumus ir izdarījis tieši /pers. A/. VP RRP KPP

konstatējusi, ka administratīvā pārkāpuma protokolā ir nostiprināts, ka 2017.gada 21.martā plkst.18:35 /pers. A/ Rīgā, agresīvi vadīja transportlīdzekli /TL

marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pa Biķernieku ielu no Laimdotas ielas puses Lielvārdes ielas virzienā, kas izpaudās, kā sastrēgumā

stāvošu transportlīdzekļu apbraukšana pa vietu, kur aizliegta braukšana (ceļa kreiso pusi - pretējos joslu), tādējādi radot traucējumus vienmērīgai

transportlīdzekļu plūsmai un ignorējot pārējo satiksmes dalībnieku intereses, radot ceļu satiksmei bīstamas un traucējošas situācijas.

Tāpat tajā norādīts, ka tika uzrādīta vadītāja apliecība Nr./numurs/. Atbilstoši VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” informācijas sistēmai, minētā

vadītāja apliecība, kas ir izsniegta /pers. A/ ir derīga, nav norādīta kā zudusi vai nozagta. Tāpat VP RRP KPP konstatējusi, ka /pers. A/ ar minēto

transportlīdzekli ir veicis pārkāpumu 2016.gada 9.decembrī (par analoģisku pārkāpumu). Tāpat VP RRP KPP nav pamata apšaubīt policijas darbinieka

kompetenci, noskaidrojot transportlīdzekļa vadītāja personību, līdz ar to VP RRP KPP nerodas šaubas, ka konkrētā vietā un laikā, konkrēto

transportlīdzekli, ir vadījis tieši /pers. A/. VP RRP KPP konstatējusi, kā izriet no administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. /numurs/ norādītā, attiecīgā laikā

un vietā bija izveidojies transportlīdzekļu sastrēgums, minētais apstāklis redzams fiksētajā videoierakstā. Tāpat VP RRP KPP konstatējusi, ka fiksētajā

videoierakstā ir skaidri un nepārprotami redzams, ka pelēkas krāsas transportlīdzeklis, ko vēlāk policijas darbinieki ir identificējuši kā transportlīdzekli /TL

marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, izbrauc no transportlīdzekļu kolonnas, daļēji iebraucot pretējā kustības joslā. No pretējā virziena

tam tuvojas divi transportlīdzekļi, kas manevrē, apbraucot brauktuves malā stāvošo transportlīdzekli, tad pretējā virzienā iebraukušo /pers. A/ automobili,

kas lēni virzās daļēji pa savu, daļēji pa pretējo kustības joslu, krustojuma virzienā, apdzenot sastrēgumā lēni braucošos transportlīdzekļus. Kad tas faktiski

pietuvojas krustojumam, no šķērsielas, veicot labā pagrieziena manevru, brauc baltas krāsas kravas furgons, manevrējot vairāk pa labi savā kustības joslā,

tādējādi apbraucot automobili /TL marka/. Kad luksofora objektā iedegas zaļās gaismas signāls, redzams, ka no pretējās puses krustojumā ir iebraucis

automobilis /TL marka/, turpinot kustību taisnā virzienā.

VP RRP KPP norāda, ka agresīva braukšana no sūdzības iesniedzēja puses izpaudusies tieši pret tiem transportlīdzekļu vadītājiem, kas bija apturēti

un lēni virzījās pa Biķernieku ielu, virzienā no Laimdotas ielas puses uz Lielvārdes ielu, apdzenot minētos transportlīdzekļus pa pretējo kustības joslu,

tādējādi ignorējot to vadītāju intereses. Norāda, lai konstatētu pārējo transportlīdzekļu vadītāju interešu ignorēšanu, nav nepieciešams nopratināt šos

vadītājus ar mērķi noskaidrot, vai viņu intereses ir vai nav ignorētas. Vadītāju intereses tiek ignorētas, ja CSN pārkāpuma rezultātā objektīvi tiek aizskartas

vadītāju tiesības uz CSN noteikto atbilstošu braukšanu. CSL 19.panta ceturtā daļa noteic, ka katram ceļu satiksmes dalībniekam ir tiesības uzskatīt, ka arī

citas personas ceļu satiksmes norisē izpildīs noteiktās prasības. Tādējādi ikvienam sastrēgumā esošajam transportlīdzekļa vadītājam ir tiesības uzskatīt, ka

citas personas negūs priekšrocības ceļu satiksmē salīdzinājumā ar konkrēto transportlīdzekli citādi, kā vien saskaņā ar CSN. Citiem vārdiem, visi

transportlīdzekļu vadītāji ir vienlīdzīgi un katram no viņiem ir tiesības paļauties, ka arī citi respektēs šo principu. Priekšrocības gūšana, apdzenot citus

satiksmes dalībniekus, pārkāpjot CSN principus, pati par sevi liecina par citu satiksmes dalībnieku interešu ignorēšanu. Tāpat VP RRP KPP konstatējusi,

ka /pers. A/ ar savām darbībām, apdzenot, radīja traucējumus pretim braucošajiem transportlīdzekļiem. Šādi apstākļi veido Latvijas APK 149. 4panta

trīspadsmitās daļas 2.punkta sastāvu - transportlīdzeklis ticis vadīts tādā veidā, ka tiek izdarīts CSN pārkāpums, un ignorētas pārējo transportlīdzekļu

vadītāju intereses un radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai. Ņemot vērā norādīto, VP RRP KPP uzskata, ka ar visiem lietas materiāliem ir

pierādītas /pers. A/ darbības CSN 83., 107.3. punkta un CSL 19.panta trešās daļas prasību pārkāpumā, par ko atbildība paredzēta Latvijas APK

149.4panta trīspadsmitās daļas 2.punktā, 149.9panta pirmajā daļā un 149.4panta četrpadsmitajā daļā.

Lēmumā tāpat VP RRP KPP secinājusi, ka nav neviena objektīva pierādījuma, kas liecinātu par pretējo un radītu pamatotas šaubas par /pers. A/

darbībām viņam inkriminētajos pārkāpumos. Tāpat VP RRP KPP konstatējusi, ka Latvijas APK 260.panta otrajā daļā noteikts, ka personai, kuru sauc pie

administratīvās atbildības, ir tiesības kā personiski, tā ar aizstāvja palīdzību (juridiskajai personai — ar pārstāvja starpniecību) iepazīties ar visiem lietas

materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas, piedalīties lietas izskatīšanā, sniegt paskaidrojumus, izteikt lūgumus, kā arī pārsūdzēt

lietā pieņemto lēmumu. No lietas materiāliem izriet, ka /pers. A/ netika liegtas Latvijas APK deleģētās tiesības, tas ir, /pers. A/ bija iepazīstināts ar

protokola saturu, neizmantoja savas tiesības sākotnēji sniegt paskaidrojumu par lietas faktiskajiem apstākļiem, tāpat nav izmantojis savas tiesības ierasties

uz lietas izskatīšanu. Pārsūdzējis pieņemto lēmumu.

VP RRP KPP norāda, ka ir vispāratzīts, ka sākotnēji administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī iegūtiem pierādījumiem salīdzinoši ar vēlāk lietā

apstrīdēšanas procesā iegūtiem pierādījumiem ir piešķirama lielāka ticamība. Šāds apsvērums izriet no tā, ka gan persona, kura tiek saukta pie

administratīvās atbildības, gan arī amatpersona, kura konstatējusi pārkāpumu, pārkāpuma konstatēšanas brīdī visprecīzāk var aprakstīt lietas apstākļus.

Vēlāk iegūtie pierādījumi - notikuma liecinieku (amatpersonu un paša pārkāpēja) paskaidrojumus ievērojami vairāk var ietekmēt personas subjektīvais

faktors, proti, personas apziņas radītais notikuma atspoguļojums (patiesais un personai vēlamais), kā arī pagājušā laika ietekme uz personas atmiņu, spēja

atcerēties precīzus notikuma apstākļus. Kā norādījis policijas darbinieks savā dienesta ziņojumā, /pers. A/ tika izskaidrotas viņa tiesības. Apstāklis, ka

persona neizmanto savas tiesības sniegt rakstisku paskaidrojumu, tāpat ierasties uz lietas izskatīšanu, nav uzskatāms kā iestādes procesuālais pārkāpums,

bet kā personas faktiskā darbība vai bezdarbība.

Lēmumā norādīts, ka saskaņā ar Latvijas APK 149.4 panta trīspadsmitās daļas 2.punktu transportlīdzekļa vadītājam piemēro naudas sodu no 70

euro līdz 280 euro, saskaņā ar Latvijas APK 149. 9pana pirmo daļu transportlīdzekļa vadītājam piemēro naudas sodu no 55 euro līdz 85 euro, savukārt

saskaņā ar Latvijas APK 149. 4panta četrpadsmito daļu transportlīdzekļa vadītājam izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu 7 euro apmērā, līdz ar to

saskaņā ar Latvijas APK 35.panta otrās daļas nosacījumiem (ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaicīgi, un tos

izskata viena un tā pati institūcija (amatpersona), administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu),

galīgais administratīvais sods ir nosakāms Latvijas APK 149. 4panta trīspadsmitās daļas 2.punkta robežās. /pers. A/ ir piemērots naudas sods 150 euro

apmērā, kas nav smagākais soda mērs kāds paredzēts attiecīgajā sankcijā, turklāt VP RRP KPP konstatējusi atbildību pastiprinošu apstākli, kas ir minēts

Latvijas APK 34.panta otrajā daļā - atbildību par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē pastiprina tādi apstākļi, kas pastiprina konkrētā pārkāpuma

iespējamo apdraudējumu satiksmes drošībai — diennakts laiks, ceļa un laika apstākļi, satiksmes intensitāte vietā, kur izdarīts pārkāpums un citi tamlīdzīgi

apstākļi, tas ir, pārkāpums ir izdarīts diennakts tumšajā laikā - ir iestājusies krēsla, pie intensīvas satiksmes, līdz ar to VP RRP KPP uzlikto sodu uzskata

par samērīgu un atbilstošu izdarītajam pārkāpumam.

Tādējādi VP RRP KPP ieskatā sūdzība ir nepamatota un noraidāma, savukārt lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr. /numurs/ ir pamatots un

tamdēļ iestādes ieskatā atstājams negrozīts. Ņemot vērā norādīto un pamatojoties uz Latvijas APK 243.pantu, 243. 1 pantu, 244.pantu, 287.panta pirmās

daļas 1.punktu, iestāde ir nolēmusi 2017.gada 24.aprīlī VP RRP KPP SAPIB Administratīvās nodaļas galvenā inspektora U.Ozola pieņemto lēmumu lietā

Nr./numurs/ atstāt negrozītu, savukārt /pers. A/ sūdzību noraidīt kā nepamatotu.

2017.gada 17.jūlijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemta /pers. A/ (turpmāk – sūdzības iesniedzējs) sūdzība, savukārt

2017.gada 28.augustā lietā saņemta sūdzības iesniedzēja precizētā sūdzība, kurā norādīts, ka policijas darbinieki nav pieņēmuši paskaidrojumus,

bet piemērojuši sodu bez sūdzības iesniedzēja klātbūtnes. Administratīvā pārkāpuma protokolu nav parakstījis, jo slikti redz mazos burtus un nevarēja

salasīt policijas darbinieka rokrakstu. Uzskata, ka piemērots nesamērīgi augsts sods, jo sūdzības iesniedzējam iepriekš nav bijuši pārkāpumi un policijas

darbinieki varēja sodu samazināt, ja sūdzības iesniedzējam būtu izskaidrota pārkāpuma būtība un atstāta iespēja pārkāpumu atzīt. Ievērojot norādīto, lūdz

tiesu atcelt Lēmumu vai samazināt soda apmēru.

Saskaņā ar Latvijas APK 289. 6 panta noteikumiem 2017.gada 30.augustā VP RRP KPP nosūtīta sūdzības iesniedzēja sūdzības kopija, kā arī lietas

dalībniekiem izskaidrota Latvijas APK 289. 6 panta ceturtā daļa, ka lietas dalībnieki var iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, lūgt izskatīt lietu

tiesas sēdē, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus līdz 2017.gada 20.oktobrim, vienlaikus paziņojot lietas dalībniekiem,

pamatojoties uz Latvijas APK 289.6 panta pirmo daļu, par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2017.gada 9.novembrī.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Latvijas APK 289.6 panta pirmo daļu, tiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietā esošos materiālus, atzīst, ka /pers. A/ sūdzība ir noraidāma, bet Lēmums atstājams negrozīts, pamatojoties uz

turpmāk norādītajiem motīviem.

Saskaņā ar Latvijas APK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Latvijas APK 243.panta pirmā daļa noteic, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un

noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros

izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Latvijas APK 243. 1pants noteic šādus pierādīšanas līdzekļus: 1) pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; 2) personu liecības;

3) eksperta atzinums; 4) kompetentās institūcijas atzinums; 5) dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā; 6) elektroniskie

pierādījumi; 7) procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; 8) lietiskie pierādījumi.

Savukārt saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

CSN 83.punkts noteic, ka bezsliežu transportlīdzekļu braukšanai paredzēto joslu skaitu norāda attiecīgie ceļa apzīmējumi vai ceļa zīmes, bet, ja to

nav, braukšanas joslu skaitu nosaka paši transportlīdzekļu vadītāji, ņemot vērā brauktuves platumu, automobiļu gabarītus un nepieciešamos intervālus starp

transportlīdzekļiem.

CSN 107.3.punkts noteic, ka pirms apdzīšanas sākuma transportlīdzekļa vadītājam jāpārliecinās par to, vai apdzīšanas laikā netiks traucēti pretim

braucošie transportlīdzekļi.

CSL 19.panta trešā daļa noteic, ka ceļu satiksmes dalībniekiem un citām personām jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi

traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus.

Latvijas APK 149.4 panta trīspadsmitā daļa noteic, ka par agresīvu braukšanu, kas izpaudusies kā: 1) vairāku tādu citu citam sekojošu ceļu satiksmes

noteikumu pārkāpumu izdarīšana, kas saistīti ar ceļu satiksmei bīstamu vai traucējošu situāciju radīšanu; 2) transportlīdzekļa vadīšana tādā veidā, ka tiek

izdarīts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums un radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai vai tiek ignorētas pārējo transportlīdzekļu vadītāju

intereses (vairākkārtēja braukšanas joslu maiņa apsteidzot, vairāku sastrēgumā esošu vai kolonnā braucošu transportlīdzekļu apdzīšana pa pretējā virziena

joslu vai apbraukšana pa sabiedriskā transporta joslu, ceļa nomali, ietvi, gājēju ceļu, velosipēdu ceļu vai citām vietām, kas nav paredzētas transportlīdzekļu

braukšanai, u.tml.), uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro.

Latvijas APK 149.4 panta četrpadsmitā daļa noteic, ka par citu šajā kodeksā neminētu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam septiņu euro apmērā.

Savukārt Latvijas APK 149.9 panta pirmā daļa noteic, ka par traucējumu radīšanu apdzīšanas laikā pretim braucošo vai apdzenamo transportlīdzekļu

vadītājiem uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit pieciem līdz astoņdesmit pieciem euro.

Tātad, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 149.4 panta trīspadsmitās daļas 2.punktā un minētā panta četrpadsmitajā

daļā, kā arī 149.9 panta pirmajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu ir jākonstatē, ka persona ir vadījusi transportlīdzekli tādā veidā, ka ir izdarījusi ceļu

satiksmes noteikumu pārkāpumu un radījusi traucējumus vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai vai ignorējusi pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses;

pārkāpusi šajā kodeksā neminētus ceļu satiksmes noteikumus; radījusi traucējumu apdzīšanas laikā pretim braucošo vai apdzenamo transportlīdzekļu

vadītājiem.

No lietas materiāliem ir redzams, ka 2017.gada 21.martā plkst.18:50 sūdzības iesniedzējam sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols

Nr./numurs/ par to, ka sūdzības iesniedzējs 2017.gada 21.martā plkst.18:35, Rīgā, agresīvi vadīja transportlīdzekli /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/, pa Biķernieku ielu no Laimdotas ielas puses Lielvārdes ielas virzienā, kas izpaudās, kā sastrēgumā stāvošu transportlīdzekļu

apbraukšana pa vietu, kur aizliegta braukšana (ceļa kreiso pusi - pretējo joslu), tādējādi radot traucējumus vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai un

ignorējot pārējo satiksmes dalībnieku intereses, radot ceļu satiksmei bīstamas un traucējošas situācijas. Tādējādi ir pārkāptas CNN 83.punkta prasības,

par ko atbildība ir paredzēta Latvijas APK 149.4 panta trīspadsmitās daļas 2.punktā, 149.4 panta četrpadsmitajā daļā, 149.9 panta pirmajā daļā.

Tāpat no lietas materiāliem ir redzams, ka ar VP RRP KPP SAPIB Administratīvās nodaļas galvenā inspektora U.Ozola 2017.gada 24.aprīļa

lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā

Nr./numurs/ /pers. A/ saukts pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 149. 4 panta trīspadsmitās daļas 2.punktā, 149.4 panta četrpadsmitajā daļā un

149.9 panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu izdarīšanu un sodīts ar naudas sodu 150 EUR apmērā.

Vērtējot lietas materiālus administratīvā pārkāpuma lietā, tiesa konstatē, ka no sūdzības nav redzams, ka sūdzības iesniedzējs noliegtu administratīvā

pārkāpuma izdarīšanu, tā kā sūdzībā norādījis, ka sods piemērots bez sūdzības iesniedzēja klātbūtnes, tas ir nesamērīgi augsts un policijas darbinieki soda

apmēru varējuši samazināt.

No lietas materiālos esošā VP RRP KPP PP CPB jaunākā inspektora seržanta J.Kalniņa ziņojuma VP RRP KPP PP CPB komandierim

pulkvežleitnantam K.Spalvēnam ir redzams, ka pats sūdzības iesniedzējs norādījis policijas darbiniekam, ka parasti nepārkāpj CSN, taču šoreiz ļoti

steidzas uz mājām, tādējādi nenoliedzot faktu, ka administratīvais pārkāpums ir izdarīts. Tāpat arī noskatoties lietas materiālos esošo videoierakstu, tiesai

nerodas šaubas par to, ka administratīvais pārkāpums ir izdarīts.

Tiesa, izvērtējot administratīvās pārkāpuma lietas materiālus, tai skaitā, iestādes Lēmumu un sūdzības iesniedzēja sūdzību, atzīst, ka lietā ir iegūti

pietiekami daudz pierādījumu, kas apstiprina sūdzības iesniedzēja vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. Bez tam, lietā nav iegūti pierādījumi, kas dotu

pamatu apšaubīt policijas darbinieku objektivitāti un iespēju konstatēt pārkāpumu, kā arī tiesa nekonstatē, ka policijas darbinieki būtu ieinteresēti sastādīt

administratīvā pārkāpuma protokolu sūdzības iesniedzējam.

Attiecībā uz sūdzībā norādīto par to, ka sods piemērots bez sūdzības iesniedzēja klātbūtnes, tiesa norāda, ka no lietas materiāliem ir redzams, ka

sūdzības iesniedzējam 2017.gada 22.martā ir nosūtīts administratīvā pārkāpuma protokola Nr./numurs/ noraksts, kurā ir norādīts, ka uz lietas izskatīšanu ir

jāierodas 30 dienu laikā. Attiecīgi norādīta vieta un konkrēti laiki. Līdz ar to tiesa atzīst par nepamatotiem sūdzības iesniedzēja iebildumus, tā kā sūdzības

iesniedzējam tika dota iespēja ierasties uz lietas izskatīšanu un sniegt paskaidrojumus un sūdzības iesniedzējs nav izmantojis savas tiesības.

Savukārt attiecībā uz sūdzībā norādītajiem sūdzības iesniedzēja argumentiem, ka policijas darbinieki varēja samazināt soda apmēru, tiesa norāda, lai

būtu pamats samazināt sodu, vispirms ir jākonstatē vainu mīkstinoši apstākļi, tas ir, pārkāpuma atzīšana, nevis kā norāda sūdzības iesniedzējs, ja policijas

darbinieki būtu izskaidrojuši sūdzības iesniedzējam pārkāpuma būtību, būtu atstāta iespēja atzīt pārkāpumu ar nosacījumu, ja būtu samazināts sods.

Tāpat arī tiesa atzīst par nepamatotu sūdzībā norādīto par to, ka sūdzības iesniedzējam iepriekš nav bijuši pārkāpumi, tā kā lietā konstatēts, ka

sūdzības iesniedzējs ar minēto transportlīdzekli ir veicis analoģisku pārkāpumu 2016.gada 9.decembrī, ko apstiprina lietā esošā izdruka ar protokolu

sarakstu (l.l.27).

Bez tam, tiesa atzīst par pamatotu iestādes Lēmumā norādīto par to, ka saskaņā ar Latvijas APK 35.panta otrās daļas nosacījumiem galīgais

administratīvais sods ir nosakāms Latvijas APK 149. 4panta trīspadsmitās daļas 2.punkta robežās, līdz ar to /pers. A/ piemērotais naudas sods 150 EUR

apmērā nav smagākais soda mērs kāds paredzēts konkrētajā sankcijā, tādējādi tiesa, ievērojot arī to, ka administratīvais pārkāpums izdarīts intensīvas

satiksmes apstākļos, atzīst sūdzības iesniedzējam piemēroto naudas sodu par samērīgu un atbilstošu izdarītajam administratīvajam pārkāpumam.

Latvijas APK 289. 13 panta trešā daļa noteic, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi iestādes Lēmuma pamatojumu kopsakarā ar sūdzības iesniedzēja sūdzībā ietvertiem argumentiem, tiesa

atzīst, ka iestādes konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz tiem balstītie secinājumi, ir pareizi.

Tiesa atzīst, ka VP RRP KPP vispusīgi izvērtējusi visus lietā esošus pierādījumus, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, atbilstoši Latvijas APK

prasībām.

Līdz ar to tiesa saskaņā ar Latvijas APK 289.13 trešo daļu pilnībā pievienojas Lēmumā norādītajai motivācijai un atzīst, ka izvērstāks argumentu

izklāsts nav nepieciešams, kādēļ sūdzība ir atzīstama par nepamatotu un ir noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas APK 243., 244., 288., 289.6, 289.12, 289.13 pantu, tiesa

nosprieda:

noraidīt /pers. A/ sūdzību par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2017.gada 9.jūnija lēmumu Nr.1043.

Administratīvās lietas materiālus atgriezt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldei.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā, Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2017.gada 9.novembrī.

Tiesnese A.Ignatjeva