Court allows claim to declare transaction void and recognize plaintiff's property rights over deceased brother's assets.

Lietas Nr. C30545411

Lietas arhīva Nr. CA-0255-15/14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2015.gada 13. maijā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja G. Ozoliņa

tiesneši L. Volberga, M. Sviķis

ar sekretāri E. Jurkevicu

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 34, izskatīja civillietu /pers. C/ prasībā pret /pers. D/ par darījuma atzīšanu par spēkā neesošu un īpašuma

tiesību atzīšanu, sakarā ar /pers. D/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014. gada 3. janvāra spriedumu.

Noklausoties tiesneses G. Ozoliņas ziņojumu, Civillietu tiesas kolēģija

APRAKSTOŠĀ DAĻA

konstatēja:

[1] /pers. C/ (turpmāk – prasītāja) 2011. gada 17. februārī iesniegusi tiesā prasību pret /pers. D/ (turpmāk – atbildētāja) par personas

atzīšanu par rīcības nespējīgu, darījuma atzīšanu

par spēkā neesošu un īpašuma tiesību atzīšanu.

Prasības pieteikumā lūgusi tiesu:

- 2006.gada 27.februārī mirušo /pers. F/ atzīt par rīcības nespējīgu gara slimības (plānprātības) dēļ uz darījumu veikšanas laiku 2006.gada

janvārī-februārī;

- atzīt par spēkā neesošu 2006.gada 25.janvārī starp /pers. F/ un atbildētāju noslēgto darījumu par /pers. F/ piederošo 2400 gabalu AS

/Nosaukums G/ akciju pārvedumu no /pers. F/ konta Nr./numurs/ (pārveduma Nr.0001103627) uz atbildētājas kontu Nr./numurs/;

- atzīt par nelikumīgiem un spēkā neesošiem atbildētājas veiktos skaidras naudas izņemšanas darījumus laika posmā no 2006.gada

11.janvāra līdz 2006.gada 10.martam no /pers. F/ norēķinu rēķina Nr.LV71 PARX 0002 1407 3400 7 AS „Parex banka”;

- atzīt prasītājai kā 2006.gada 27.februārī mirušā /pers. F/ vienīgajai likumiskajai mantiniecei īpašuma tiesības uz 2400 gab. AS /Nosaukums

G/ akcijām un naudas līdzekļiem 2737,97 LVL apmērā, kas atrodas atbildētājas valdījumā;

- uzlikt par pienākumu atbildētājai atdot prasītājai 2400 gab. AS /Nosaukums G/ akcijas vai piedzīt to tirgus vērtību uz 2006.gada

25.janvāri summā 24960,00 LVL un piedzīt 2737,97 LVL kā no /pers. F/ bankas konta izņemtās naudas atlikumu.

- piedzīt tiesas izdevumus.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka /pers. F/, dzimis 1935.gadā, bija prasītājas brālis.

1970.gada 1.augustā prasītāja reģistrēja laulību, pieņemot uzvārdu /Nosaukums C/.

Norāda, ka /pers. F/ vairāk kā četrus gadus slimoja ar insulējamu cukura diabētu, 2002.gadā viņam tika izdarīta operācija – nefrektonija, nieru

onkoloģiskas saslimšanas dēļ, un otra operācija, sakarā ar trūci, no 2004.gada viņam bija diabēta komplikācijas – diabētiskā nefropātija, no 2005.gada

augusta viņam tika konstatēta nieru mazspēja. Viņa veselības stāvoklis strauji pasliktinājās 2005.gada otrajā pusē, ar lielām grūtībām pārvietojās pa

dzīvokli, strauji zaudēja ķermeņa svaru. Vairākkārt zaudēja samaņu, bieži krita, viņam zuda normālas runas spējas, bieži bija neadekvāts konkrētajai

situācijai. 2005.gada 16.decembrī viņš atkal bija kritis un zaudējis samaņu, sakarā ar ko nogādāts slimnīcā /Nosaukums D/ nefroloģijas nodaļā. Slimnīcas

stacionārā atradās ārstēšanā līdz 2006.gada 6.janvārim. Iestājoties slimnīcā, viņš nebija kontaktējams, neadekvāts, situāciju neizprotošs. Atrodoties

slimnīcā, viņa psihiskais stāvoklis neuzlabojās, bet pasliktinājās. 2005.gada 30.decembrī viņam galvai izdarīja magnētisko rezonansi, kurā konstatētas

izteiktas izmaiņas smadzenēs – iestājusies ģeneralizēta smadzeņu vielas atrofija ar tās sarukumu, atrofiska hidrocefālija.

Ārstēšanai nebija rezultātu, 2006.gada 6.janvārī viņu no slimnīcas izrakstīja un atbildētāja viņu aizveda uz savu dzīves vietu /adrese/. /pers. F/

garīgās un psihiskās veselības traucējumi turpināja palielināties - 2006.gada 18.janvārī viņu mājās konsultēja endokrinologs, kur konstatēja, ka pacientam

ir halucinācijas, nespēks. Diagnoze - jaukta tipa demence.

2006.gada 27.februārī /pers. F/ miris.

[1.2] Norāda, ka griezās pie atbildētājas ar lūgumu atdot visus brāļa dokumentus, palikušos naudas līdzekļus un citu kustamu mantu, lai kārtotu

mantojuma lietu, bet atbildētāja atteikusies.

Prasītāja zvērināta notāres Valsts amatpersona birojā iesniedza pieteikumu par mirušā brāļa mantojuma pieņemšanu. Mantojuma lietas kārtošanas

laikā atklājās, ka pēc brāļa izrakstīšanās no slimnīcas 2006.gada 6.janvārī, viņa dzīves pēdējos divos mēnešos atbildētāja, izmantojot /pers. F/ gara

slimību (demenci), ir veikusi virkni neatļautas un nepieklājīgas darbības un tiesiskus darījumus ar mērķi iedzīvoties - izmantojot apstākli, ka viņai bija

pieejama /pers. F/ AS “Parex banka” VISA Electron karte, viņa ar šo karti no /pers. F/ bankas norēķinu kartes noņēmusi skaidru naudu. Laika periodā

no 2006.gada 11.janvāra līdz 2006.gada 13.februārim viņa izņēmusi 3730,00 LVL. Neapstrīd, ka brāļa bērēm atbildētāja iztērējusi 592,03 LVL, tāpēc

piekrīt samazināt savu prasījumu. Prasītāja piekrīt, ka brāļa uzturam, sadzīves vajadzībām, medikamentiem laika periodā no 2006.gada 6.janvāra līdz viņa

nāvei 2006.gada 27.februārī varētu būt izlietoti 200,00 LVL.

Tāpat mantojuma lietas kārtošanas laikā prasītāja uzzinājusi, ka starp /pers. F/ un atbildētāju ticis noslēgts darījums par 2400 gabalu AS

/Nosaukums G/ akciju pārvedumu no /pers. F/ konta Nr.110211310297 AS „Latvijas Krājbanka” uz atbildētājas kontu Nr.1102113102745 AS

„Latvijas Krājbanka” ar vienkāršo pārvedumu Nr.0001103627. Minētās 2400 gab. AS /Nosaukums G/ akcijas bija reģistrētas uz /pers. F/ vārda AS

„Latvijas Krājbanka” 2000.gada 22.martā kā vērtspapīri. Uz darījuma veikšanas laiku - 2006.gada 25.janvārī, saskaņā ar Rīgas Fondu biržas izziņu

apliecināts, ka vienas akcijas tirgus vērtība bija 10,40 LVL, tātad visu 2400 gab. akciju tirgus kopvērtība sastāda 24960,00 LVL.

[1.3] Norāda, ka 2006.gada 6.aprīlī griezās policijā ar sūdzību. Tika uzsākts kriminālprocess, kura ietvaros bija nozīmēta /pers. F/ pēcnāves tiesu

psihiatriskā ekspertīze, lai noskaidrotu viņa psihiskās veselības stāvokli un rīcībspēju vai rīcībnespēju uz 2006.gada janvārī veikto darījumu brīdi. Ar

eksperta atzinumu bija secināts, ka /pers. F/ uz 2006.gada 25.janvārī veiktā darījuma brīdi slimoja ar plānprātību, kas sasniedza psihiskas saslimšanas

līmeni. Plānprātības dēļ /pers. F/ nevarēja izprast savu rīcību un to vadīt. Tā kā ir dots atzinums, ka /pers. F/ garīgās veselības stāvoklis pastāvēja pēc

viņa izrakstīšanās no slimnīcas 2006.gada 6.janvārī, tad tāds viņa veselības stāvoklis pastāvēja arī laika periodā no 2006.gada 11.janvāra līdz

13.februārim, kad atbildētāja izmantoja /pers. F/ bankas kredītkarti un noņēma lielas naudas summas no viņa konta.

Bez tam norāda, ka naudas līdzekļus no /pers. F/ bankas kontiem un AS /Nosaukums G/ akcijas uz savu kontu būtu iekļautas atstātajā mantojuma

masā un prasītāja būtu mantojusi šo mantu.

[2] Atbildētāja iesniegusi paskaidrojumus par prasību, kuros norāda, ka prasību neatzīst pilnībā sekojošu apsvērumu dēļ.

[2.1] Norāda, ka viņa /pers. F/, kas bija prasītājas brālis, pazina apmēram 10 gadus. Attiecības izveidojās ļoti draudzīgas - nepieciešamības

gadījumā viņš palīdzēja viņas ģimenei un savukārt atbildētāja palīdzēja viņam. /pers. F/ attiecības ar prasītāju bijušas vēsas.

[2.2] Norāda, ka 2002.gadā /pers. F/ veselības stāvoklis pasliktinājās, viņam bija nieru operācija, tika diagnosticēts ļaundabīgs audzējs. Kad

izrakstījies no slimnīcas, bijusi nepieciešama aprūpe, tāpēc atbildētāja izmitināja savā īpašumā /adrese/. /pers. F/ īpašumā bijušas AS /Nosaukums G/

akcijas, kuras viņš vēlējas realizēt, lai nodrošinātu sev dzīves vietu. Neskatoties uz slikto veselības stāvokli, /pers. F/bija spējīgs kritiskā situācijā reaģēt

adekvāti. Atbildētājai nebija nekādu šaubu par /pers. F/ rīcībspēju. Viņš strādāja AS /Nosaukums G/ līdz 70 gadu vecumam.

2006.gada 6.janvārī ar /pers. F/tika noslēgta rakstiska vienošanās par viņa aprūpi. Laikā, kad viņš spēja brīvi pārvietoties, pats arī izņēma naudu

no bankas automāta. Kamēr /pers. F/ dzīvoja pie viņas, viņš deva naudu pārtikai, medikamentiem. Taču, kad viņš vairs nespēja pārvietoties, deva savu

karti, lai atbildētāja izņemtu naudu, lai varētu norēķināties par ārstu pakalpojumiem.

[2.3] Pēc /pers. F/ nāves, atbildētāja no bankomāta izņēma naudu bērēm 230,00 LVL. Vēlāk konstatēja, ka viņa algas kontā ir iztrūkums 453,52

LVL, tāpēc atbildētāja to iemaksāja kontā. Norāda, ka /pers. F/ savas AS /Nosaukums G/ akcijas gribēja pārvest uz atbildētājas kontu, lai varētu

atlīdzināt par viņa uzturēšanu, kas izriet no 2006.gada 6.janvārī noslēgtās vienošanās. Akciju pārvedums tika veikts 2006.gada 25.janvārī pie AS

„Latvijas Krājbanka” darbinieka. Ņemot vērā, ka ne bankas darbiniekiem, ne atbildētājai neradās nekādas šaubas par /pers. F/rīcībnespēju, minētais

darījums arī tika veikts.

[2.4] Attiecībā par /pers. F/ mantām norāda sekojošo - prasītājai tika paziņots, ka automašīnu un dokumentus atdos tikai tad, kad prasītāja būs

apstiprinājusies mantojuma tiesībās.

Atsaucoties uz Civillikuma 1403., 1427., 1440. pantu, norāda, ka mutiskā vienošanās ar /pers. F/ ir bijusi agrāk un tā ir spēkā.

[3] Atbildētājas pārstāve 2013. gada 6. decembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniegusi pieteikumu par iebildumiem, kurā norādīts,

ka faktu, ka /pers. F/ dzīves laikā tiesvedība par viņa atzīšanu par rīcībnespējīgu tiesā nav ierosināta apstiprina 2006.gada 20.februāra Rīgas pilsētas

Kurzemes rajona tiesas tiesneses lēmums Nr. 3-10/8/05-10, ar kuru tiesa nolēma atteikties pieņemt atbildētājas pieteikumu par /pers. F/ atzīšanu par

rīcībnespējīgu un aizgādības nodibināšanu.

Prasītāja cēlusi prasību tiesā, prasot tiesu atzīt faktu, ka /pers. F/ ir bijis rīcībnespējīgs uz darījumu veikšanas laiku 2006.gada janvārī - februārī,

taču no Civilprocesa likuma noteikumiem izriet, ka personu par rīcībnespējīgu var atzīt tiesa tikai Civilprocesa likuma 33.nodaļā paredzētajā kārtībā

personas dzīves laikā (Civilprocesa likuma 33. nodaļa redakcijā līdz 01.01.2013.).Tikai tādā gadījumā, ja tiesa /pers. F/ būtu atzinusi par rīcībnespējīgu

viņa dzīves laikā trešajām personām, slēdzot darījumus ar viņu tas būtu jāzina, jo pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa laikrakstā ,,Latvijas

Vēstnesis” publicē paziņojumu ar personas datiem, kas atzīta par rīcībnespējīgu (Civilprocesa likuma 268.pants redakcijā līdz 01.01.2013).

Atbildētāja atsaukusies uz Civillikuma 359., 362.pantu.

[3.1] Faktu, ka /pers. F/ dzīves laikā nav slimojis ar plānprātību, apstiprina AS /Nosaukums G/ 2013.gada 29.novembrī Nr. 02-22/4702 izsniegtā

informācija par /pers. F/ veselības stāvokli līdz 2005.gada 30.septembrim, kad /pers. F/ sakarā ar aiziešanu pensijā izbeidza darba attiecības uzņēmumā.

Atbilstoši AS /Nosaukums G/ izsniegtajai informācijai, pamatojoties uz 2005.gada 25.janvārī /pers. F/ veikto obligāto veselības pārbaudi, arodslimību

ārsts ir atzinis, ka /pers. F/ veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam.

Apstākli, ka /pers. F/ ārstēšanās laikā no 2005.gada 16.decembra līdz 2006.gada 6.janvārim nav konstatēti akūti neiroloģiski traucējumi (insults

vai tml.), atbildētāja pamato ar klīniskās slimnīcas /Nosaukums D/ /pers. F/ ārstējošā ārsta 2006.gada 6.janvārī sagatavoto izrakstu no slimības vēstures

Nr./numurs/.

To, ka /pers. F/ no 2005.gada 16.decembra līdz 2005.gada 27.decembrim konstatētie apziņas traucējumi nav bijuši saistīti ar plānprātības

simptomātiku, atbildētāja pamato ar klīniskās slimnīcas /Nosaukums D/ stacionārā slimnieka medicīniskajā kartē Nr. 33020.-5 par /pers. F/ veselības

stāvokli ārstu veikto ierakstu (rokrakstā) atšifrējumu.

Iepazīstoties ar /pers. M/ atzinumu, atbildētājas pārstāve konstatējusi, ka, tiesu eksperte atzinumā nav sniegusi atbildes uz vairākiem ekspertei

uzdotajiem jautājumiem un atzinumā izdarītie secinājumi neatbilst klīniskās slimnīcas /Nosaukums D/ ārstu veiktajiem ierakstiem par /pers. F/ veselības

stāvokli ārstēšanas periodā no 2005.gada 16.decembra līdz 2006.gada 6.janvārim.

Dr. /pers. N/ 2005. gada 21. decembra medicīniskajā dokumentācijā ir fiksējusi, ka pacientam apziņa nedaudz labojusies. Pacients atceras faktus.

Raitāka runa. Slimniekam veikta CT galvai - bez traumas un citiem defektiem, metastāzes – nav.

Neirologs Dr. /pers. O/ par pacienta veselības stāvokli 2005. gada 27. decembrī veikusi ierakstu: ,,Galva esot skaidra. Kritis, jo neklausīja kreisā

kāja, sareibusi galva, krampji neesot bijuši. Anamnēzē nieru vēzis. CT bez metastāzēm. Diagnoze - kombinētas ģenēzes encefalopātija”.

Dr. /pers. N/ 2005. gada 29. decembrī veikusi ierakstu: „Slimnieks salīdzinoši aktīvāks, sarunā raiti runā, adekvāti domā. Nespēks, reibonis

pieceļoties. Slimniekam anēmija.”

Apkopojot iepriekš minēto, atbildētājas pārstāve secina, ka, ārstējoties stacionārā, 10 dienu laikā veselības stāvoklis stabilizējās un, atbilstoši ārstu

ierakstiem medicīniskajā dokumentācijā, apziņas traucējumi pēc 2012.gada 27.decembra /pers. F/ vairs netika konstatēti.

Atbildētājas pārstāve uzskata, ka /pers. M/, sniedzot atzinumu, nav rīkojusies atbilstoši 2004.gada 17.augusta Ministru kabineta

noteikumiem Nr.715 ,,Tiesu psihiatriskās ekspertīzes veikšanas kārtība” 6.1,7. punktam. Jāņem vērā, ka veicot personai pēcnāves tiesu psihiatrisko

ekspertīzi, nav iespējams izmantot klīniskas izmeklēšanas metodi, bet, veicot tiesu psihiatrisko ekspertīzi, klīniskās izmeklēšanas metode uzskatāma par

prevalējošo (Medicīnas tehnoloģijas „Tiesu psihiatriskā ekspertīze” 5.2.punkts).

[3.2] /pers. F/ rīcība liecina par viņa un atbildētājas savstarpēju uzticēšanos, jo visos krīzes apstākļos /pers. F/ uzticējās atbildētājai. Savukārt

prasītāja par brāļa veselības stāvokli neinteresējās un nesniedza nepieciešamo aprūpi savam tuviniekam arī pēc ārstēšanās /Nosaukums D/ stacionārā

2005.- 2006. gadā. Ievērojot šos apstākļus, /pers. F/ rīcība 2006.gada 25.janvārī, pārvedot uz atbildētāju, viņa īpašumā esošās AS /Nosaukums G/

2400 gab. akcijas, ir likumsakarīga, jo minētais darījums pilnībā atbilst Civillikuma 1933.pantā norādītājam dāvinājumam atlīdzības nozīmē.

[3.3] Prasītāja nav /pers. F/ neatraidāmā mantiniece, lai viņai rastos pamats atprasīt likumā garantēto neatraidāmā mantinieka mantojuma daļu

(Civillikuma 1922. pants).

Atsaukusies uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2007.gada 28.marta spriedumu lietā Nr. SKC-188.

[4] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014. gada 3. janvāra spriedumu prasība apmierināta daļā par darījumu atzīšanu par

spēkā neesošiem. Par spēkā neesošu atzīts 2006.gada 25.janvārī starp /pers. F/ un atbildētāju noslēgto darījumu par /pers. F/ piederošo 2400 gab. AS

/Nosaukums G/ akciju pārvedumu no /pers. F/ konta Nr./numurs/, uz atbildētājas kontu Nr./numurs/ AS „Latvijas Krājbanka”. Par spēkā neesošiem

atzīti atbildētājas veiktie skaidras naudas izņemšanas darījumi laika posmā no 2006.gada 11.janvāra līdz 2006.gada10.martam no /pers. F/ norēķinu

konta AS „Parex banka” 2737,97 LVL apmērā. Prasītājai atzītas īpašuma tiesības uz 2400 gab. AS /Nosaukums G/ akcijām, kas atrodas atbildētājas

valdījumā. Atbildētājai uzlikts par pienākumu nodot prasītājai 2400 gab. AS /Nosaukums G/ akcijas, bet mantas neesamības gadījumā, no atbildētājas

par labu prasītājai piedzīta akciju vērtību 24960,00 LVL, kas atbilst 35514,88 EUR. No atbildētājas par labu prasītājai piedzīta nepamatoti izņemtā

naudas summa no bankas konta 2737,97 LVL apmērā, kas atbilst 3895,78 EUR. No atbildētājas par labu prasītājai piedzīti tiesāšanās izdevumi – valsts

nodeva 298,49 LVL un ar lietas vešanu saistītie izdevumi 3,30 LVL, kopā piedzenot 301,79 LVL, kas atbilst 429,41 EUR. No atbildētājas par labu

valstij piedzīta valsts nodeva 566,98 LVL, kas atbilst 806,74 EUR. Noteikt, ka atbildētājai spriedums izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma likumīgā

spēkā stāšanās dienas. Prasība daļā par /pers. F/ atzīšanu par rīcības nespējīgu noraidīta.

[4.1] Tiesa konstatējusi, ka lietā nav strīda par to, ka pirms savas nāves 2006.gada 25.janvārī /pers. F/ un atbildētāja noslēdza darījumu

par /pers. F/ piederošo 2400 gab. /Nosaukums G/

/ akciju pārvedumu no /pers. F/ konta Nr./numurs/ (pārveduma Nr.0001103627) uz atbildētājas kontu Nr./numurs/ AS „Latvijas Krājbanka”.

Bez tam atbildētāja veica skaidras naudas izņemšanas darījumus no /pers. F/ norēķinu rēķina Nr.LV71 PARX 0002 1407 3400 7 AS „Parex

banka” bankas automātā, laika posmā no 2006.gada 11.janvāra līdz 2006.gada 10.martam. 2006.gada 11.janvārī - 500,00 LVL, 2006.gada 1.februārī

- 600,00 LVL, 2006.gada 2.februārī - 600,00 LVL, 2006.gada 3.februārī - 600,00 LVL, 2006.gada 5.februārī - 600,00 LVL, 2006.gada 7.februārī -

500,00 LVL, 2006.gada 13.februārī 100,00 LVL un pēc /pers. F/ nāves 2006.gada 10.martā - 230,00 LVL.

Prasītāja augstākminētos darījumus apstrīdējusi, norādot, ka saskaņā ar 2007.gada 7.jūnija mantojuma apliecību par tiesībām uz mantojumu pēc

likuma, viņa ir /pers. F/ mantiniece.

[4.2] Tiesa atzinusi, ka 2006.gada 25.janvārī starp /pers. F/ un atbildētāju noslēgtais darījums par /pers. F/ piederošo 2400 gab. AS /Nosaukums

G/ akciju pārvedumu no /pers. F/ konta uz atbildētājas kontu, atzīstams par nelikumīgu un atzīstams par spēkā neesošu šādu apsvērumu dēļ.

Atbilstoši Civillikuma 1440.pantam, lai tiesiskais darījums būtu spēkā, nepietiek ar to vien, ka tā dalībnieki izteic savu gribu, bet ir vajadzīgs, lai šī

griba būtu radusies brīvi – bez maldības, viltus vai spaidiem.

Saskaņā ar VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra” pēcnāves tiesu psihiatriskās ekspertīzes eksperta atzinumu /numurs/ no 2009.gada

7.maija, /pers. F/ pēc izrakstīšanās no SIA „Rīgas Austrumu slimnīca”, kas notika 2006.gada 6.janvārī un uz brīdi, kad 2006.gada 25.janvārī tika

iesniegts pārveduma uzdevums Nr.0001103627, saskaņā ar kuru 2400 AS /Nosaukums G/ akcijas tika pārskaitītas /pers. D/, slimoja ar plānprātību,

kas sasniedza psihiskas saslimšanas līmeni. Plānprātības dēļ /pers. F/ nevarēja izprast savu rīcību un nespēja vadīt to (1.sēj.l.l.34-36).

Saskaņā ar VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra” pēcnāves tiesu psihiatriskās ekspertīzes eksperta atzinumu /numurs/ no 2013.gada

4.marta un 27.maija, /pers. F/ 2006.gada 27.februārī slimoja ar jauktu kortikālu un subkortikālu vaskulāru demenci (plānprātību). Tās dēļ viņš nespēja

veikt juridiskus darījumus un paredzēt to juridiskās sekas. /pers. F/ slimoja ar plānprātību no 2005.gada 16.decembra, viņam nav bijuši apskaidrības brīži

2006.gada janvārī un februārī, kuru laikā viņš varēja apzināties savu rīcību, jo tie nav iespējami pie neatgriezeniska procesa galvas smadzenēs (masīva

garozas ģeneralizēta atrofija). Plānprātības simptomātika /pers. F/ bija konstatēta stacionārā. Viņš ir slimojis ar neatgriezenisku plānprātību, uz ko norāda

viņam stacionārā konstatētā plānprātības simptomātika un smadzeņu vielas atrofija (2.sēj.l.l.20-24).

Ņemot vērā /pers. F/ veselības stāvokli uz darījuma noslēgšanas brīdi, konstatējams /pers. F/ gribas izteikuma defekts, atbilstoši Civillikuma

1440.panta nosacījumiem, jo darījumu noslēgusi persona, kas nav spējusi saprast un vadīt savu darbību.

Atbilstoši Civillikuma 1403.pantam, tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai.

No šā likuma 1404.panta izriet, ka katrā tiesiskā darījumā jāņem vērā dalībnieki, priekšmets, gribas izteikums, sastāvdaļas un forma. Tiesību doktrīnā

atzīts, ka tie ir tiesisko darījumu raksturojošie elementi, kuriem jāpastāv, lai tiesiskais darījums būtu spēkā (skatīt Civillikuma komentāri: Ceturtā

daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā.- R.: Mans Īpašums, 1998, 19.lpp.).

Tiesa atzinusi, ka 2006.gada 25.janvārī, noslēdzot darījumu par /pers. F/ piederošo 2400 gabalu AS /Nosaukums G/ akciju pārvedumu no sava

konta uz /pers. D/ kontu, /pers. F/ nebija spējīgs saprast un vadīt savu darbību, nesaprata savu darbību nozīmi un iespējamās sekas, bija gara darbības

traucējuma stāvoklī, ko apliecina pēcnāves tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinums Nr./numurs/ un Nr. /numurs/.

Civillikuma 1409.pants nosaka, ka tiesiski darījumi, ko taisījušas rīcības spējīgas personas nesamaņas vai gara darbības traucējuma stāvoklī, nav

spēkā.

Izvērtējot lietā esošo ekspertu atzinumu par /pers. F/ veselības stāvokli, ierobežotajām spriešanas spējām un pavājināto domāšanu, tiesai

norādījusi, ka tai nav šaubu, ka apstrīdētos darījumus viņš taisījis gara darbības traucējumu stāvoklī, līdz ar to, tie nevar būt spēkā, saskaņā ar Civillikuma

1409.panta noteikumiem.

Ņemot vērā, ka tiesisks darījums ir tiesību subjektu gribas akts, par katra tiesiska darījuma pamatelementu Civillikuma 1427.panta izpratnē

atzīstams gribas izteikums, tas ir, uz noteiktu tiesisku seku iestāšanos vērsts privāts gribas izpaudums, savukārt, kamēr griba nav vēl izteikta, tai nav

nekāda tiesiska spēka.

Saskaņā ar Civillikuma 1427.pantu, pie tiesiska darījuma būtības pieder tā taisītāja gribas izteikums, bet divpusējā vai vairākpusējā darījumā

vajadzīgs visu tā dalībnieku saskanīgs gribas izteikums. Savukārt, atbilstoši Civillikuma 1437.pantam, gribas izteikumam jābūt nopietnam un patiesam.

Pie apstākļiem, kad /pers. F/ slimoja ar plānprātību uz darījuma slēgšanas brīdi, nav

sapratis savu rīcību un izteikusi savu patieso gribu, nevar uzskatīt, ka /pers. F/, atbilstoši Civillikuma 1437.pantam, izteicis savu gribu nodot savas

akcijas trešajai personai, kas ir viens no tiesiska darījuma priekšnoteikumiem, līdz ar ko, šāds darījums nav spēkā.

Ņemot vērā augstākminēto par nelikumīgiem ir uzskatāmi arī atbildētājas skaidras naudas izņemšanas darījumi no /pers. F/ bankas kontiem laika

posmā no 2006.gada 11.janvāra līdz 2006.gada 27.februārim 2737,97 LVL apmērā.

[4.3] Atbildētāja norāda, ka 2006.gada 25.janvārī, kad viņa pieņēma dāvinājumu no /pers. F/

/, dāvinātājs nebija atzīts par rīcībnespējīgu. Savas dzīves laikā /pers. F/ nav apstrīdējis 2006.gada 25.janvārī veikto naudas pārvedumu, un viņa

vārdā un interesēs darījumus nav apstrīdējusi kāda cita persona (uz pilnvaras pamata vai aizgādnis), likumā noteiktajā kārtībā ceļot prasību tiesā.

Tiesa šādu atbildētājas apgalvojumu uzskatījusi par nepamatotu, ņemot vērā augstākminēto, ka /pers. F/ darījuma slēgšanas brīdī nav sapratis savu

rīcību, jo ar ekspertu atzinumiem atzīts par plānprātīgu.

[4.4] Atbildētāja apstrīd tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinumus Nr./numurs/ un /numurs/,

norādot, ka izrakstoties no stacionāra 2006.gada 6.janvārī Dr. /pers. N/ ir rekomendējusi slimniekam /pers. F/ kontroli pie onkologa,

endokrinologa un ģimenes ārsta uzraudzību, līdz ar ko secināms, ka apziņas traucējumi pēc 2012.gada 27.decembra /pers. F/ netika konstatēti un ka, ja

ārstiem būtu radušās aizdomas, ka /pers. F/, iespējams, ir saslimis galvas smadzeņu atrofijas izraisītu plānprātību, izrakstā no slimības vēstures būtu

sniegta norāde par nepieciešamajām konsultācijām pie psihiatra vai sniegta atbilstoša ārstēšana stacionārā, līdz ar ko tiesu ekspertes /pers. M/ atzinums,

ka /pers. F/ slimoja ar plānprātību no 2005.gada 16.decembra, kad plānprātības simptomātika tika fiksēta medicīniskajā dokumentācijā un apstiprināta

ar MR atraidi, neatbilst klīniskās slimnīcas /Nosaukums D/ ārstu veiktajiem ierakstiem, konstatētajām diagnozēm un rekomendācijām turpmākajai

pacienta ārstēšanai.

Tiesa uzskatījusi, ka atbildētāja nepamatoti apstrīd augstākminētos ekspertīžu atzinumus, jo veicot ekspertīzi, ekspertes pilnībā ir ņēmušās vērā visu

medicīnas dokumentāciju, kas attiecas uz /pers. F/, savukārt atbildētāja savos iebildumos pamatojas tikai un vienīgi uz slimnīcas /Nosaukums D/ ārstes

izsniegto izrakstu.

[4.5] Attiecībā par prasītājas lūgumu atzīt 2006.gada 27.februārī mirušo /pers. F/ par rīcības nespējīgu, tiesa norādījusi, ka prasība šajā daļā ir

noraidāma.

Civillikuma 359.pants noteic, ka gara slimība vai plānprātība ir savienota ar tiesiskām sekām tikai tad, ja personu par rīcības nespējīgu gara slimības

vai plānprātības dēļ ir atzinusi tiesa. Kārtību kādā persona atzīstama par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ reglamentē Civilprocesa likuma

33.nodaļa (redakcijā līdz 01.01.2013.). Saskaņā ar šajā nodaļā ietverto 266.pantu, lietu par personas atzīšanu par rīcībnespējīgu un aizgādnības

nodibināšanu tiesa izskata, esot dzīvai personai, kuru lūdz atzīt par rīcības nespējīgu, piedaloties bāriņtiesas pārstāvim un prokuroram.

[4.6] Lai arī nav pamata konstatēt faktu, ka /pers. F/ ir rīcības nespējīgs, ka viņš nav arī agrāk bijis atzīts par rīcības nespējīgu, tiesai nav šaubu, ka

apstrīdētos darījumus viņš taisījis gara darbības traucējumu stāvoklī, ar ko nevar nerēķināties līdz ar to, tie nevar būt spēkā, saskaņā ar Civillikuma

1409.panta noteikumiem. Nav strīda par to, ka apstrīdēto darījumu slēgšanas brīdī /pers. F/ nebija atzīts par rīcībnespējīgu, taču arī rīcībspējīgām

personām var būt īslaicīgi apziņas un gara darbības traucējumi, ar kuriem nevar nerēķināties.

Bez tam tiesa atzinusi, ka prasītāja ir pierādījusi savas tiesības apstrīdēt /pers. F/ veiktos darījumus.

Tiesa atsaukusies uz Civillikuma 667., 404. pantu, secinot, ka prasītāja ir /pers. F/ māsa, tātad, likumiskā mantiniece, tāpēc viņai ir tiesības celt

mantojuma prasību un apstrīdēt /pers. F/ veiktos darījumus. Saskaņā ar 2007.gada 7.jūnija mantojuma apliecību par tiesībām uz mantojumu pēc likuma,

prasītāja ir apstiprināta /pers. F/ mantojuma tiesībās.

Ņemot vērā augstākminēto un atzīstot par spēkā neesošu 2006.gada 27.janvārī noslēgto darījumu, /pers. C/ ir atzīstamas īpašuma tiesības uz 2400

gab. AS /Nosaukums G/ akcijām, un augstākminētās akcijas ir atgriežamas prasītājai, bet akciju neesamības gadījumā no atbildētājas piedzenama to

vērtība, kas uz 2006.gada 25.janvāri sastāda 24960,00 LVL. Akciju vērtību apstiprina 2011.gada 17.janvārī NASDAQ OMX izsniegtā izziņa.

No atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenami 2737,97 LVL par nepamatoti izņemtiem naudas līdzekļiem no /pers. F/ bankas konta.

[4.7] Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.pantam no atbildētājas piedzenami prasītāja samaksātie tiesas izdevumi - valsts nodeva 298,49 LVL un ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 LVL apmērā.

[4.8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis daļēji atbrīvots, piespriežami no atbildētāja

valsts ienākumos proporcionāli prasījuma apmierinātajai daļai.

Tā kā prasītāja no tiesas izdevumu samaksas šajā lietā daļēji ir atbrīvota, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 4.punktu,

tiesas izdevumi valsts ienākumos piedzenami no atbildētājas 566,98 LVL apmērā.

[5] Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014. gada 3. janvāra spriedumu apelācijas sūdzību iesniegusi atbildētāja, pārsūdzot

pirmās instances tiesas spriedumu prasības apmierinātajā daļā, lūdzot tiesu prasību noraidīt un piedzīt tiesāšanās izdevumus.

[5.1] Apelācijas sūdzībā norādīts, ka pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā, ka atbildētājai un /pers. F/ bijušas labas personiskās

attiecības.

[5.2] Tāpat tiesa nav ņēmusi vērā, ka atbilstoši AS /Nosaukums G/ sniegtajai informācijai arodslimību ārsts 2005. gada 25. janvārī veicis

/pers. F/ veselības pārbaudi un atzinis, ka veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam. Tādējādi atbildētājas ieskatā par nepamatotu atzīstams

prasītājas apgalvojums, ka /pers. F/ četru mēnešu laikā pēc darba attiecību pārtraukšanas būtu kļuvis plānprātīgs.

[5.3] Tiesa nav vērtējusi 2006. gada 6. janvārī starp atbildētāju un /pers. F/ noslēgto vienošanos par aprūpi, līdz ar to nav ievērojusi

Civilprocesa likuma 193. panta nosacījumus.

[5.4] Prasītāja nav iesniegusi pierādījumus, ka skaidras naudas izņemšanu veikusi tieši atbildētāja. Atbildētāja atzīst, ka veikusi skaidras

izņemšanu 2006. gada 13. februārī, kad /pers. F/ lūdzis izņemt 100 LVL, lai varētu norēķināties par 14. februārī ieplānoto ārstes apmeklējumu. Tāpat

atbildētāja atzinusi, ka izmantojusi /pers. F/ bankas karti 2006. gada 10. martā, lai segtu bēru izdevumus, taču 2006. gada 11. martā atbildētāja atdevusi

karti AS “Parex banka” un segusi iztrūkumu 453,52 LVL apmērā.

[5.5] Atbildētāja norāda, ka nevienam no ārstējošiem ārstiem klīniskajā slimnīcā /Nosaukums D/nav radušās šaubas par /pers. F/

rīcībspēju. Laika periodā no 2006. gada 6. janvāra līdz 2006. gada februāra vidum /pers. F/ veselības stāvoklis bija apmierinošs, viņš varēja patstāvīgi

pārvietoties uz apmeklēt ārstu atbildētājas pavadībā.

[5.6] Atbildētāja uzskata, ka tiesa nepamatoti noraidījusi lūgumu par /pers. F/ frizieres kā liecinieces nopratināšanu, jo ikviena persona,

kas nonākusi saskarsmē ar /pers. F/ varēja liecināt par viņa spēju pastāvīgi rīkoties. Tādejādi tiesa pārkāpusi Civilprocesa likumā ietverto sacīkstes

principu.

[5.7] Atbildētāja norāda, ka akciju pārvedums noticis kā pateicība atbildētājai par nodrošināto dzīvesvietu, aprūpi un atbalstu slimības

laikā. Pārvedums veikts personīgi ierodoties kredītiestādē, pārbaudot personas identitāti. Kredītiestādes darbiniekiem nav radušās šaubas par /pers. F/

rīcībspēju.

[5.8] Tiesa nav ņēmusi vērā, ka prasītāja nav neatraidāmā mantiniece, līdz ar to tiesai vajadzēja pārbaudīt, vai prasība par darījumu

apstrīdēšanu ir pieļaujama.

[5.9] Tiesa nav vērtējusi, kāds darījums 2006. gada 25. janvārī noslēgts un darījuma veikšanas motivāciju, bez šāda novērtējuma nav

iespējams konstatēt gribas defektu darījuma noslēgšanā.

Atbildētāja uzskata, ka tiesa nav atzinusi, ka 2006. gada 25. janvārī, kad pārvestas akcijas, /pers. F/ nav bijis rīcībspējīgs.

[5.10] Lietā nav strīda par faktu, ka /pers. F/ viņa dzīves laikā nav atzīts par rīcībnespējīgu. Atbildētājas ieskatā tiesa prasību apmierinājusi

patvaļīgi, jo likums pieļauj tikai vienu pierādīšanas līdzekli – spēkā stājušos tiesas spriedumu, ar kuru būtu atzīta rīcībnespēja.

[5.11] Tiesa nav ņēmusi vērā, ka tiesība atsaukt dāvinājumu ir personiska un nepāriet uz mantiniekiem, bet /pers. F/ dzīves laikā nav to

apstrīdējis.

[5.12] Ārstējoties stacionārā /Nosaukums D/ /pers. F/ nav konstatēti apziņas traucējumi.

[5.13] Atbildētāja uzskata, ka /pers. M/, sniedzot atzinumu, nav rīkojusies atbilstoši 2004.gada 17.augusta Ministru kabineta noteikumiem Nr.715

,,Tiesu psihiatriskās ekspertīzes veikšanas kārtība” 6.1,7. punktam un ir pārsniegusi savu kompetenci. Pēcnāves ekspertīzē nav iespējams izmantot

klīnisko izmeklēšanas metodi, taču tā atbilstoši Medicīniskās tehnoloģijas “Tiesu psihiatriskā ekspertīze” 5.2 punktam ir uzskatāma par prevalējošo.

[6] Prasītāja iesniegusi paskaidrojumus par apelācijas sūdzību, kuros norāda, ka apelācijas sūdzību uzskata par nepamatotu.

[6.1] Prasītāja paskaidro, ka tā kā 2006. gada 25. janvārī /pers. F/ bija rīcības nespējīgs nedz dāvinājums, nedz cits tiesisks darījums nevarēja

notikt gribas defektu dēļ.

Rīcībnespējas dēļ nav iespējams izvērtēt arī darījuma motivāciju.

[6.2] Prasītāja norāda, ka /pers. F/ stacionāra tika ievietots sakarā ar smago fizisko stāvokli, nevis psihisko stāvokli, tomēr 2005. gada 16.

decembrī Dr. /pers. N/ slimības vēsturē veikusi ierakstu “objektīvi – slimnieka stāvoklis smags, apziņa traucēta, nevar atcerēties insulīna devas, māsas

vārdu, adresi, savu telefonu, ilgi domā par atbildi, rezultātā neatbild uz jautājumu”.

[7] Prasītāja tiesas sēdē prasību uzturēja uz prasības pieteikumā minētajiem pamatiem un apstākļiem. Apelācijas sūdzību uzskatīja par nepamatotu.

Atbildētājas pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē apelācijas sūdzību uzturēja apelācijas sūdzību, prasību neatzina, lūdza to noraidīt, pamatojoties uz

rakstveida paskaidrojumos par prasību un apelācijas sūdzībā minētajiem pamatiem un apstākļiem. Papildus iesniedza rakstveida paskaidrojumus

Civilprocesa likuma 166. pantā paredzētajā kārtībā, paskaidrojumos norādot, ka kredītiestāde un AS “Latvijas Centrālais depozitārijs” nes atbildību

akciju pārvedes procesā. Norādīja, ka nav tieša darījuma akta starp atbildētāju un /pers. F/, bet gan starp /pers. F/, kredītiestādi un AS “Latvijas

Centrālais depozitārijs”. Tāpat uzskatīja, ka pirmās instances tiesā kā trešās personas bija pieaicināmas AS “Latvijas Centrālais depozitārijs” un AS

“Latvijas Krājbanka”. Paskaidroja, ka akcijas nav ietilpušas mantojuma masā, jo /pers. F/ savā nāves brīdī bijis rīcībspējīgs. Tāpat paskaidroja, ka nav

pierādījumu apstāklim, ka atbildētāja būtu vēlējusies akciju pārvedumu, taču atzina, ka atbildētāja nav lūgusi akcijas pārvest atpakaļ.

MOTĪVI

[8] Pārbaudot lietas materiālus, lietā iesniegtos pierādījumus, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka

prasība apmierināma.

[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426. panta trešo daļu, apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības apelācijas sūdzības robežās.

Civilprocesa likuma 203. panta otrā daļa noteic, ka, ja spriedums pārsūdzēts kādā daļā, tā nepārsūdzētajā daļā spriedums stājas spēkā, kad

notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai.

Tā kā atbildētāja apelācijas sūdzību par pirmās instances spriedumu iesniegusi, pārsūdzot pirmās instances tiesas spriedumu daļā, kurā prasība

apmierināta, secināms, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014. gada 3. janvāra spriedums daļā, kurā noraidīta prasība par /pers. F/

atzīšanu par rīcībnespējīgu ir spēkā stājies.

Līdz ar to lieta apelācijas instancē izskatāma vienīgi daļā, kurā pirmās instances tiesa prasību apmierinājusi, ievērojot apelācijas sūdzībā izteiktos

argumentus.

[10] Lietā pastāv strīds par to, vai /pers. F/ AS /Nosaukums G/ akcijas pārvedis gara darbības traucējumu stāvoklī, vai atbildētāja bez tiesiska

pamata, izmantojot /pers. F/ gara darbības traucējumu stāvokli, ir veikusi skaidras naudas izņemšanu, izmantojot /pers. F/ piederošo bankas karti, kā arī

par to, vai prasītājai ir tiesības uz izņemto naudu un AS /Nosaukums G/ akcijām.

[11] Prasītāja prasību pamatojusi ar apstākli, ka /pers. F/, veicot AS /Nosaukums G/ akciju pārvedumu bijis gara darbības traucējumu stāvoklī, kā

arī, ka šis stāvoklis izmantots, atbildētājai veicot skaidras naudas izņemšanu.

Lietā nepastāv strīds par to, ka /pers. F/ rīcībnespēja Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā viņa dzīves laikā nav tikusi atzīta ar tiesas spriedumu.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1409. pantu, kas noteic, ka tiesiski darījumi, ko taisījušas rīcībspējīgas personas nesamaņas stāvoklī vai nespējot

saprast savas darbības nozīmi vai nespējot savu darbību vadīt, nav spēkā.

No lietas materiālos esošā 2009. gada 7. maija pēcnāves tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinuma Nr. /numurs/, kas sastādīts kriminālprocesa

ietvaros, izriet, ka eksperte /pers. AD/ ir atzinusi, ka /pers. F/ pēc izrakstīšanas no SIA /Nosaukums D/, kas notika 2006. gada 6. janvārī un uz brīdi,

kad tika veikts pārveduma uzdevums 2006. gada 25. janvārī saskaņā ar kuru 2400 AS /Nosaukums G/ akcijas tika pārskaitītas /pers. D/, slimoja ar

plānprātību, kas sasniedza psihiskas saslimšanas līmeni. Plānprātības dēļ /pers. F/ nevarēja izprast savu rīcību un nespēja to vadīt.

2013. gada 4. marta, 27. marta pēcnāves tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinumā Nr. /numurs/ eksperte /pers. M/ secinājusi, ka /pers. F/ slimojis

ar plānprātību no 2005. gada 16. decembra, apskaidrības brīži 2006. gada janvārī un februārī nav bijuši, jo tie nav iespējami pie neatgriezeniska procesa

galvas smadzenēs (masīva garozas ģeneralizēta atrofija). Plānprātības simptomātika jau bijusi konstatēta stacionārā.

Ar minētajiem ekspertu atzinumiem Civillietu tiesu kolēģijas ieskatā ir pierādīts, ka laika posmā, kad veikta akciju pārvešana un skaidras naudas

izņemšanas darījumi, /pers. F/ nav varējis saprast savu darbību nozīmi un to vadīt.

[11.1] Par nepamatotu Civillietu tiesu kolēģija atzīst apelācijas sūdzībā izteikto argumentu, ka

tiesa nav ņēmusi vērā, ka atbilstoši AS /Nosaukums G/ sniegtajai informācijai arodslimību ārsts 2005. gada 25. janvārī veicis /pers. F/ veselības

pārbaudi un atzinis, ka veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam.

Atbilstoši 2009.gada 24.marta Ministru kabineta noteikumu Nr.268 “Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā

vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu

apjomu” 307. punktam arodveselības un arodslimību ārsta kompetencē ir arodslimību, ar darbu saistīto slimību un darba traumu profilakses veikšana,

diagnostika, ārstēšana un pacientu rehabilitācija, darba vides ietekmes uz cilvēka organismu pētīšana, darba vides izraisīto patoloģisko pārmaiņu,

arodslimību, ar darbu saistīto slimību un darba traumu vērtēšana, kaitīgo darba vides faktoru ietekmes uz cilvēka veselību novēršanas vai samazināšanas

pasākumu izstrādāšana, darba vides apstākļu novērtēšana un raksturošana darba vietā.

Civillietu tiesu kolēģija secina, ka arodslimību ārsta kompetencē nav personas psihiskā stāvokļa izvērtēšana, psihisku saslimšanu

diagnosticēšana, kā arī arodslimību ārsts nav tiesu eksperts, līdz ar to apstāklis, ka arodslimību ārsts atzinis /pers. F/ veselības stāvokli par atbilstošu

darbam nevar būt par pamatu secinājumam, ka /pers. F/ varēja izprast un vadīt savu rīcību.

Turklāt par vērā ņemamu atzīstams apstāklis, ka arodslimību ārsts apskati veicis 2005. gada 25. janvārī, bet lietas ietvaros tiek vērtēta

/pers. F/ spēja vadīt un apzināties rīcību laika posmā no 2006. gada 11. janvāra līdz 2006. gada 13. februārim, kad tika veikti apstrīdētie darījumi.

[11.2] Atbildētāja apelācijas sūdzībā norādījusi, ka tiesa nepamatoti noraidījusi lūgumu par /pers. F/ frizieres kā liecinieces nopratināšanu,

jo ikviena persona, kas nonākusi saskarsmē ar /pers. F/ varēja liecināt par viņa spēju pastāvīgi rīkoties. Tādejādi tiesa pārkāpusi Civilprocesa likumā

ietverto sacīkstes principu.

Civilprocesa likuma 94.pants noteic, ka tiesa pieņem tikai tos pierādījumus, kuriem ir nozīme lietā.

Civillietu tiesu kolēģija uzskata, ka, ievērojot, ka kopš strīdus notikumiem 2006. gadā un prasības celšanu – 2011. gada 17. februārī

pagājis ievērojams laika periods un to, ka lietā jau atrodas ekspertu atzinumi par personas psihisko stāvokli un medicīnas dokumenti, nav pamata secināt,

ka /pers. F/ friziere varētu sniegt liecību par lietā būtiskiem apstākļiem, par kuriem lietas materiālos jau nebūtu iesniegti rakstveida pierādījumi.

[11.3] Atbildētāja apelācijas sūdzībā norādījusi, ka nevienam no ārstējošiem ārstiem klīniskajā slimnīcā /Nosaukums D/ nav radušās šaubas

par /pers. F/ rīcībspēju un nav bijuši apziņas traucējumi.

Kā jau to secinājusi arī pirmās instances tiesa, lietas materiālos atrodas ekspertes /pers. M/ sastādīts eksperta atzinums, kurš pamatots arī

uz to medicīnisko dokumentāciju, kura sastādīta klīniskajā slimnīcā /Nosaukums D/ un kurā arīdzan norādīts uz to, ka pacientam bijusi traucēta apziņa,

nevarējis atcerēties māsas vārdu, adresi, savu telefonu, bijis eiforisks, nekritisks. Tāpat no medicīniskajiem dokumentiem un ekspertīzes atzinuma izriet,

ka jau 2005. gada 30. decembrī /pers. F/ veikta magnētiskā rezonanse galvai, slēdziens – ģeneralizēta smadzeņu vielas atrofija ar tās sarukumu,

paplašinātiem smadzeņu vēderiņiem, atrofisku hidrocefāliju (lietas 2. sējuma 22. lapa).

Par pamatotu atzīstams prasītājas rakstveida paskaidrojumos norādītais, ka klīniskajā slimnīcā /Nosaukums D/ tika veikta fizioloģiska,

nevis psihiatriska ārstēšana.

[11.4] Apelācijas sūdzībā norādīts, ka tiesa nav vērtējusi, kāds darījums 2006. gada 25. janvārī noslēgts un darījuma veikšanas motivāciju,

bez šāda novērtējuma nav iespējams konstatēt gribas defektu darījuma noslēgšanā.

Attiecībā uz minēto atbildētājas iebildumu, Civillietu tiesu kolēģija konstatē, ka prasītāja pamatoti rakstveida paskaidrojumos par apelācijas

sūdzību norādījusi, ka, ja persona nevar vadīt un apzināties savu rīcību, tad nav iespējams izvērtēt darījuma motivāciju, jo traucētas apziņas gadījumā

šāda motivācija vai nu nepastāv vai nav loģiski pamatota.

[11.5] Atbildētāja uzskata, ka tiesa nav atzinusi, ka 2006. gada 25. janvārī, kad pārvestas akcijas, /pers. F/ nav bijis rīcībspējīgs.

Kā jau iepriekš minēts, lietā nepastāv strīds par to, ka /pers. F/ nav dzīves laikā Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā ar tiesas

spriedumu atzīts par rīcībnespējīgu, taču, kā jau to norādījusi pirmās instances tiesa, tas nav pamats neievērot, ka personai var būt garīgas saslimšanas un

plānprātība, kā rezultātā persona nespēj savu darbību apzināties vai to vadīt.

[11.6] Atbildētāja apelācijas sūdzībā norāda, ka /pers. M/, sniedzot atzinumu, nav rīkojusies atbilstoši 2004.gada 17.augusta Ministru

kabineta noteikumiem Nr.715 ,,Tiesu psihiatriskās ekspertīzes veikšanas kārtība” 6.1,7. punktam un ir pārsniegusi savu kompetenci. Pēcnāves ekspertīzē

nav iespējams izmantot klīnisko izmeklēšanas metodi, taču tā atbilstoši Medicīniskās tehnoloģijas “Tiesu psihiatriskā ekspertīze” 5.2 punktam ir

uzskatāma par prevalējošo.

2004.gada 17.augusta Ministru kabineta noteikumiem Nr.715 ,,Tiesu psihiatriskās ekspertīzes veikšanas kārtība” 6. punkts noteic, ka

atkarībā no ekspertam vai ekspertiem uzdotajiem jautājumiem ir ekspertīze, ko veic eksperts; kompleksā ekspertīze, ko veic ekspertu komisija ar citu

specialitāšu ekspertu līdzdalību. Šo pašu noteikumu 7. punktā noteikts, ka, ja ekspertīzes veikšanai nepieciešamas zināšanas citās medicīnas, zinātnes,

tehnikas, mākslas vai amatniecības nozarēs, eksperts iesaka ekspertīzes pieprasītājam lemt par kompleksās ekspertīzes veikšanu.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētāja pirmās instances tiesā ir pieteikusi lūgumu par tiesu psiholoģiskās ekspertīzes noteikšanu, kuru tiesa ir

apmierinājusi un 2012. gada 30. maijā ir pieņēmusi lēmumu par tiesu psiholoģiskās ekspertīzes noteikšanu, uzdodot jautājumus – 1) noteikt, vai /pers. F/

pirms nāves 2006. gada 27. februārī slimoja ar plānprātību, kā dēļ būtu atzīstams par rīcībnespējīgu; 2) ja /pers. F/ slimoja ar plānprātību, tad no kura

laika; 3) vai /pers. F/ ir bijuši apskaidrības brīži 2006. gada janvārī un februārī, kura laikā viņš varēja apzināties savu rīcību. Minētos jautājumus

ekspertam uzdot lūgusi atbildētāja.

2012. gada 25. jūnijā VSIA “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” sniedzis atbildi, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2012. gada

30. maija lēmumā ekspertam uzdotie jautājumi ietilpst tiesu psihiatra, nevis tiesu psihologa kompetencē.

Atbildētāja 2013. gada 24. janvārī pirmās instances tiesā iesniegusi lūgumu par tiesu psihiatriskās ekspertīzes noteikšanu.

2013. gada 24. janvārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēmusi lēmumu par tiesu psihiatriskās ekspertīzes noteikšanu, kurā uzdoti

jautājumi, kas iekļauti abos atbildētājas lūgumos par ekspertīzes noteikšanu iekļautie jautājumi.

Civillietu tiesu kolēģija uzskata, ka atbildētāja nepamatoti norādījusi, ka eksperte /pers. M/ atzinuma došanā pārkāpusi savu kompetenci un, ka bija

nepieciešams noteikt komplekso ekspertīzi.

No /pers. M/ eksperta atzinuma redzams, ka eksperte ir sniegusi atbildes uz jautājumiem, atsevišķos jautājumos norādot, kāpēc nevar sniegt

atbildi, taču atteikums sniegt atbildi nav bijis pamatots ar to, ka jautājums nav tiesu psihiatrijas eksperta kompetencē, bet gan to, ka pretrunīgu liecību

izvērtēšana vispār nav eksperta kompetencē un to, ka nepieskaitāmība nav civilprocesuālā kārtībā risināms jautājums, sniegtās eksperta atbildes

pamatotas. Apelācijas sūdzībā nav norādīts uz kuriem no ekspertīzes atzinumā atbildētajiem jautājumiem eksperte nebija tiesīga atbildēt un kuras jomas

eksperts būtu bijis pieaicināms kompleksās ekspertīzes veikšanai. Novērtējot jautājumus, uz kuriem ekspertīzes atzinumā eksperte ir sniegusi atbildi,

Civillietu tiesu kolēģija secina, ka tie ir tiesu psihiatrijas eksperta kompetencē un nav pamata uzskatīt, ka ekspertīzes veikšanai bija pieaicināms citas

jomas eksperts.

Medicīniskās tehnoloģijas “Tiesu psihiatriskā ekspertīze” 5.2. punkts noteic, ka, veicot ekspertīzi klīniskās izmeklēšanas metode uzskatāma

par prevalējošo. Noteicošā loma tajā ir iztaujāšanai (klīniskā intervija), ar kuras palīdzību tiek iegūta subjektīvā anamnēze, konstatēti klīniskie fakti, kas

nosaka un pamato ekspertējamās personas psihisko stāvokli.

Tomēr no medicīniskās tehnoloģijas “Tiesu psihiatriskā ekspertīze” apraksta kopumā iespējams izsecināt, ka tiesu psihiatriskās ekspertīzes

objekts ir ne tikai pati persona, uz kuru attiecināma klīniskās izmeklēšanas metode, bet arī medicīniskie dokumenti, civillietas materiāli, tātad personas

nāve nav šķērslis ekspertīzes veikšanai un eksperta atzinuma sastādīšanai. Eksperta atzinums sagatavots, detalizēti izvērtējot /pers. F/ medicīnisko

dokumentāciju un viņa dzīves un slimības anamnēzi. Turklāt /pers. M/ un /pers. AD/ atzinumi ir kategoriski, proti, ekspertes apgalvojuma, nevis

pieļāvuma formā norāda, ka /pers. F/ nevarēja apzināties savu darbību un to vadīt, tātad ekspertēm kā tiesu psihiatrijā kompetentām personām, nav bijis

šaubu par /pers. F/ veselības stāvokļa ietekmi uz spēju darbību vadīt un apzināties.

[11.7] Atbildētājas ieskatā pirmās instances tiesa prasību apmierinājusi patvaļīgi, jo likums pieļauj tikai vienu pierādīšanas līdzekli – spēkā stājušos

tiesas spriedumu, ar kuru būtu atzīta rīcībnespēja.

Šādu apelācijas sūdzības argumentu Civillietu tiesu kolēģija atzīst par nepamatotu, jo Civillikuma 1409. pants pieļauj atzīt par spēkā neesošu arī

tādu darījumu, kuru veikusi rīcībspējīga persona nesamaņas stāvoklī vai nespējot saprast savas darbības nozīmi vai nespējot savu darbību vadīt.

[12] Apelācijas sūdzībā norādīts, ka pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā, ka atbildētājai un /pers. F/ bijušas labas personiskās attiecības.

Civillietu tiesu kolēģija konstatē, ka atbildētājas personiskajām attiecībām nav tiesiskas nozīmes izskatāmas civillietas ietvaros, jo Civillikuma 1404.

pants tieši noteic, kas jāņem vērā, izvērtējot tiesisku darījumu – dalībnieki (to tiesībspēja, rīcībspēja, pārstāvības tiesības), tiesiskā darījuma priekšmets,

gribas izteikums (tā esamība un iespējamie trūkumi), sastāvdaļas un forma.

[13] Tāpat par nepamatotu atzīstams apelācijas sūdzībā norādītais, ka pirmās instances tiesai bija jādod savs vērtējums 2006. gada 6. janvārī starp

atbildētāju un /pers. F/ noslēgto vienošanos par aprūpi, jo no minētās vienošanās nav izsecināms, ka atbildētājai pienāktos atlīdzība naudas vai

īpašumtiesību uz mantu veidā, līdz ar to tās noslēgšana neietekmē apstrīdēto darījumu spēkā esamības vai neesamības jautājumu.

[14] Prasītāja norādījusi, ka atbildētāja laika periodā no 2006.gada 11.janvāra līdz 2006.gada 13.februārim viņa izņēmusi 3730,00 LVL, no

kuriem prasītāja lūdz piedzīt 2737,97 LVL.

Atbildētāja nav iebildusi, ka veikusi skaidras naudas izņemšanu 2006. gada 13. februārī 100 LVL apmērā, taču apelācijas sūdzībā izteikusi

iebildumu, ka prasītāja nav pierādījusi to, ka skaidras naudas izņemšanu pārējā daļā veikusi atbildētāja.

No lietas materiālos esošā konta izraksta izriet, ka no /pers. F/ bankas konta veikta skaidras naudas izņemšana – 2006. gada 11. janvārī 500 LVL

apmērā; 2006. gada 1. februārī 600 LVL apmērā; 2006. gada 3. februārī 600 LVL apmērā; 2006. gada 6. februārī 600 LVL apmērā; 2006. gada 7.

februārī 500 LVL apmērā; 2006. gada 13. februārī 100 LVL apmērā.

Atbildētāja paskaidrojumos par prasību nav apstrīdējusi, ka /pers. F/ dzīvojis pie atbildētājas no 2006. gada 6. janvāra, kad viņš izrakstīts no

stacionāra.

2006. gada 23. novembrī atbildētājas, sniedzot liecību kriminālprocesa ietvaros, liecinājusi, ka “tikai pēc tam, kad viņš pats nevarēja iet ārā un

kārtot savas lietas, viņš iedeva man savu algas karti.”

2007. gada 28. martā, sniedzot liecību kriminālprocesa ietvaros, /pers. AE/ liecinājusi, ka “No slimnīcas /pers. F/ bija ļoti vājš. Un pārvietoties pats

viņš nevarēja un paņemt naudu no bankomāta viņš arī nevarēja.”

Kā jau iepriekš minēts, ar lietā esošajiem ekspertu atzinumiem ir apstiprināts, ka laika posmā, kad veikta skaidras naudas izņemšana, /pers. F/ nav

spējis vadīt un apzināties savu darbību, līdz ar to /pers. F/ nevarēja izteikt gribu nodot naudu atbildētājas rīcībā, šāds darījums nav spēkā esošs.

Ievērojot iepriekš izklāstīto, to, ka no lietas materiāliem izriet, ka atbildētāja veikusi /pers. F/ aprūpi laika posmā no 2006. gada 6. janvāra līdz

/pers. F/ nāvei, apstākli, ka atbildētāja nav pierādījusi, ka izņemtie skaidras naudas līdzekļi daļā, kuru prasītāja lūdz piedzīt, iztērēti /pers. F/ interesēs,

Civillietu tiesu kolēģija secina, ka prasība daļā par skaidras naudas atmaksu prasītājai ir pamatota un apmierināma, no atbildētājas prasītājas labā

piedzenami 3895,78 EUR, kas atbilst 2737,97 LVL un skaidras naudas izņemšanas darījumi atzīstami par spēkā neesošiem.

[15] Prasītāja par spēkā neesošu lūgusi atzīt arī 2400 gab. AS /Nosaukums G/ akciju pārvedumu, atzīt īpašuma tiesības uz akcijām vai piedzīt to

tirgus vērtību 24’960,00 LVL apmērā.

No lietā iesniegtā 2006. gada 25. janvāra vienkāršā pārveduma Nr. 0001103627 redzams, ka /pers. F/ pārvedis atbildētājai 2400 AS

/Nosaukums G/ akcijas.

Ievērojot jau iepriekš izklāstītos argumentus par /pers. F/ nespēju saprast darbību un to vadīt, pamatojoties uz Civillikuma 1409. pantu, Civillietu

tiesu kolēģija uzskata, ka prasība daļā par darījuma – akciju pārveduma atzīšanu par spēkā neesošu ir pamatota un apmierināma.

Atbilstoši NASDAQ OMX 2011. gada 17. janvāra izziņai AS /Nosaukums G/ akciju vērtība 2006. gada 25. janvārī svārstījās no 10,50 LVL līdz

10,40 LVL par akciju. Prasītāja lūgusi atmaksāt akciju tirgus vērtību, vadoties no zemākās 2006. gada 25. janvārī pastāvošās tirgus vērtības – 10,40

LVL. Attiecīgi 2400 akciju vērtība sastāda 24’960,00 LVL (10,40 x 2400).

Prasītājas tiesības uz īpašumtiesībām uz AS /Nosaukums G/ akcijām apliecina 2007. gada 7. jūnija mantojuma apliecība par tiesībām uz mantojumu

pēc likuma, atbilstoši kurai prasītājai atzītas tiesības uz visu atstāto mantojumu.

Atbilstoši Civillikuma 701. pantam ar mantojuma pieņemšanu un iegūšanu visas mantojuma atstājēja tiesības un saistības, ciktāl tās neizbeidzas ar

viņa personu, pāriet uz mantinieku.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 196. pantu taisot spriedumu par mantas atdošanu natūrā, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda konkrēto mantu, kā arī

nosaka, ka mantas neesamības gadījumā no atbildētāja piedzenama tās vērtība, minot konkrētu summu.

Civillikuma 1047. pants paredz, ka atbildētājam var nospriest samaksāt atprasāmās lietas vērtību.

Pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem apstākļiem, Civillietu tiesu kolēģija secina, ka prasītājai ir atzīstamas īpašuma tiesības uz 2400 AS

/Nosaukums G/ akcijām, bet mantas neesamības gadījumā no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama akciju vērtība 35’514,88 EUR, kas atbilst

24’960,00 LVL.

[15.1] Atbildētāja apelācijas sūdzībā norāda, ka akciju pārvedums noticis kā pateicība atbildētājai par nodrošināto dzīvesvietu, aprūpi un atbalstu

slimības laikā.

Kā jau iepriekš minēts, 2006. gada 6. janvārī starp atbildētāju un /pers. F/ noslēgtajā vienošanās atbildētājai nav paredzēta atlīdzība, tai skaitā nav

paredzēta atlīdzība akciju veidā.

Atbildētāja paskaidrojumos par prasību paskaidrojusi, ka akciju pārvedums ir bijis dāvinājums atlīdzības nozīmē, taču, kā jau iepriekš minēts,

neviens darījums, kuru noslēgusi persona, kas nav spējusi vadīt vai apzināties savu rīcību, nav spēkā esošs.

[15.2] Apelācijas sūdzībā norādīts, ka pārvedums veikts personīgi ierodoties kredītiestādē, pārbaudot personas identitāti. Kredītiestādes

darbiniekiem nav radušās šaubas par /pers. F/ rīcībspēju.

Arī atbildētājas pārstāvis apelācijas instances tiesas sēdē norādījis, ka AS “Latvijas Krājbanka” un AS “Latvijas Centrālais depozitārijs” nes

atbildību akciju pārvedes procesā. Tāpat uzskatīja, ka pirmās instances tiesā kā trešās personas bija pieaicināmas AS “Latvijas Centrālais depozitārijs”

un AS “Latvijas Krājbanka”.

No prasības pieteikuma izriet, ka prasītāja prasību pamatojusi arī uz Civillikuma 669. pantu, kas noteic, ka pret to, kas valda pie mantojuma

piederīgas lietas un, neapstrīdēdams prasītāja mantojuma tiesību uz tām, aiztur tās aiz kāda cita iemesla, jāceļ īpašuma prasība.

Saskaņā ar Civillikuma 1044. pantu īpašuma prasību var celt pret katru, kas prettiesīgi aiztur viņa lietu, tās mērķis ir atzīt īpašuma tiesību un sakarā

ar to piešķir valdījumu.

No iepriekšminētajām tiesību normām izriet, ka prasība konkrētajā gadījumā ir ceļama pret atbildētāju kā personu, kuras valdījumā akcijas atrodas.

Tā kā prasība nav celta pret AS “Latvijas Krājbanka” un AS “Latvijas centrālais depozitārijs” nav pamata izvērtēt minēto juridisko personu atbildību,

tomēr Civillietu tiesu kolēģija konstatē, ka lietu izskatot būtisks ir apstāklis, kura persona pēc būtības guvusi no darījuma mantisku labumu, tāpēc prasība

pamatoti celta pret atbildētāju. Turklāt abas minētās juridiskās personas konkrētajā gadījumā darbojušās kā starpnieki, nodrošinot akciju pārvedes

procesu, nevis īstenojot savas tiesības un intereses.

Attiecībā uz atbildētājas pārstāvja uzskatu, ka AS “Latvijas Krājbanka” un AS “Latvijas centrālais depozitārijs” lietā būtu bijušas jāpieaicina kā

trešās personas, Civillietu tiesu kolēģija secina, ka nav konstatējams, ka tiesas spriedums varētu aizskart šo personu tiesības vai pienākumus pret kādu no

pusēm.

Kredītiestāžu darbinieku šaubu neesamība par /pers. F/ rīcībspēju nevar būt par pamatu prasības noraidīšanai, jo tā kā /pers. F/ nebija atzīts par

rīcībnespējīgu dzīves laikā, šādām šaubām nebūtu tiesiska pamata, ievērojot arī to, ka kredītiestāžu darbiniekiem nav atbilstošu zināšanu psihiatrijas jomā.

[15.3] Atbildētājas pārstāvis tiesas sēdē paskaidroja, ka akcijas nav ietilpušas mantojuma masā, jo /pers. F/ savā nāves brīdī bijis rīcībspējīgs un,

ka pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā, ka prasītāja nav neatraidāmā mantiniece, līdz ar to tiesai vajadzēja pārbaudīt, vai prasība par darījumu

apstrīdēšanu ir pieļaujama.

Civillikuma 382. pants noteic, ka mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un

saistības, kas mirušam vai par mirušu izsludinātam piederējušas viņa nāves laikā.

Attiecībā uz mantinieka tiesībām tiesībzinātņu literatūrā norādīts: “Mantiniekam ir tiesības celt prasību, lai atgūtu no sveša nelikumīga valdījuma vai

turējuma mantu, kas piederējusi mantojuma atstājējam.” Savukārt attiecībā uz mantojuma masu norādīts: “mantojums (mantojuma masa) vai mantošanas

tiesību objekti ir mantas kopība, kas mantojuma atstājējam piederējusi nāves brīdī (arī mantojuma atstājēja tiesības un saistības)” (Gencs Z. Mantošana.

Zinātniski praktisks komentārs. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002. 22. lpp).

No iepriekšminētā Civillietu tiesu kolēģijas ieskatā ir secināms, ka jebkuram mantiniekam, ne tikai neatraidāmam, ir tiesības celt prasību tiesā, lai

atgūtu mantojuma atstājējam piederošo mantu, kā arī, ka mantojuma masā ietilpst arī mantojuma atstājēja tiesības, tostarp uz mantas atprasīšanu un

prasību celšanu tiesā.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka tiesība atsaukt dāvinājumu ir personiska un nepāriet uz mantiniekiem, bet /pers. F/ dzīves laikā nav to apstrīdējis.

Minēto apelācijas argumentu Civillietu tiesu kolēģija atzīst par nepamatotu, jo prasība nav celta par dāvinājuma atsaukšanu, bet gan par darījuma

atzīšanu par spēkā neesošu.

[16] Ņemot vērā iepriekš norādītos apsvērumus, pirmās instances tiesa, Civillietu tiesu kolēģijas ieskatā ir pareizi interpretējusi un piemērojusi gan

materiālās, gan procesuālās tiesību normas.

[17] Civillietu tiesu kolēģija, ņemot vērā Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas nosacījumus, atzīst, ka no atbildētājas prasītājas labā

piedzenama valsts nodeva par prasības celšanu 424,71 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR.

[18] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42. panta trešo daļu, 39. panta pirmās daļas piekto punktu, no atbildētājas par labu valstij piedzenami ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 37,20 EUR.

[19] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Minētais termiņš skaitāms

no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1, 432.-434.pantu, Civillietu tiesu kolēģija

nosprieda

/pers. C/, personas kods /personas kods/, prasību par darījuma atzīšanu par spēkā neesošu un īpašuma tiesību atzīšanu apmierināt.

Atzīt par spēkā neesošu 2006.gada 25.janvārī starp /pers. F/, personas kods /personas kods/, un /pers. D/, personas kods /personas kods/,

noslēgto darījumu par /pers. F/, personas kods /personas kods/, piederošo 2400 gab. AS /Nosaukums G/ akciju pārvedumu no /pers. F/, personas

kods /personas kods/, konta Nr./numurs/, uz /pers. D/ kontu Nr./numurs/ AS „Latvijas Krājbanka”.

Atzīt par spēkā neesošiem /pers. D/, personas kods /personas kods/, veiktos skaidras naudas izņemšanas darījumus laika posmā no 2006.gada

11.janvāra līdz 2006.gada 10.martam no /pers. F/, personas kods /personas kods/, norēķinu konta AS „Parex banka” 3895,78 EUR (trīs tūkstoši

septiņi astoņi simti deviņdesmit pieci euro, septiņdesmit astoņi centi) apmērā.

Atzīt /pers. C/, personas kods /personas kods/, īpašuma tiesības uz 2400 gab. AS /Nosaukums G/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/,

akcijām, kas atrodas /pers. D/, personas kods /personas kods/, valdījumā.

Uzlikt par pienākumu /pers. D/, personas kods /personas kods/, nodot /pers. C/, personas kods /personas kods/, 2400 gab. AS /Nosaukums G/

akcijas, bet mantas neesamības gadījumā, piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/,

akciju vērtību 35’514,88 EUR (trīsdesmit pieci tūkstoši pieci simti četrpadsmit euro astoņdesmit astoņi centi).

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/, nepamatoti izņemto naudas summu no

bankas konta 3895,78 EUR (trīs tūkstoši astoņi simti deviņdesmit pieci euro, septiņdesmit astoņi centi) apmērā.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/, tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu par

prasības celšanu 424,71 EUR (četri simti divdesmit četri euro, septiņdesmit viens cents), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR (četri euro,

septiņdesmit centi), kopā piedzenot 429,41 EUR (četri simti divdesmit deviņi euro četrdesmit viens cents).

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 37,20 EUR (trīsdesmit septiņi euro

divdesmit centi).

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu

departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2015. gada 29. maijā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja /paraksts/ G. Ozoliņa

Tiesneši /paraksts/ L.Volberga

/paraksts/ M. Sviķis