Court grants injunction against trespassing and blocking fish weirs on private land under absolute property rights.

Civillieta Nr.C18009316

SP RIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

2016.gada 25.aprīlī, Krāslavā

Daugavpils tiesas

tiesnese G.Kusiņa

ar tiesas sēdes sekretāri I.Plotiņu,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ prasība pret /pers. B/ un /pers. C/ par aizliegumu /pers. B/ un /pers. C/ braukt vai iebraukt, kā arī veikt

jebkādas darbības /pers. A/ piederošajā īpašumā.

Aprakstošā daļa

Prasītājs/pers. A/ 2016.gada 25.janvārī iesniedza tiesā prasības pieteikumu pret /pers. B/ un /pers. C/ par aizliegumu /pers. B/ un /pers. C/ braukt vai

iebraukt, kā arī veikt jebkādas darbības /pers. A/ piederošajā īpašumā. Prasības pieteikumā norādīts, ka, neskatoties uz 2009.gada 27.marta Krāslavas rajona

tiesas spriedumu un 2010.gada 24.septembra Rēzeknes apgabaltiesas spriedumu, ar ko noraidīta pilnīgi /pers. B/ prasība pret /pers. A/ nodibināt ceļa

servitūtu, ne /pers. B/ ne arī /pers. C/ to nav ņēmuši vērā. Viņi turpina bez atļaujas braukt ar paziņām un draugiem pa apsēto tīrumu, izveidojot ceļu apmēram

250 metru garumā. Ja izbradātā tīruma priekšā tiek uzstādīta ceļa zīme vai stabs, tiek izbradāts tīrums jaunā vieta. /pers. C/ bija patvaļīgi mēģinājusi uztaisīt

ceļu, ieliekot ietekgrāvī cauruli 5 metru garumā, 0,5 metri diametrā. Pavisam bija izveidoti 17-18 ietekgrāvja aizsprostojumi. Visos gadījumos bija zivju

bojāejas apdraudējums, tā kā ieplaka pēc aizsprostojuma izžuva 5-6 dienu laikā. 2014.gada 5.novembrī kārtējo reizi prasītājs uzzināja, ka grāvis aizbērts.

Šoreiz /pers.C/atzinās, ka viņa aizbērusi grāvi. Pēc policijas protokola noformēšanas un aizsprostojuma atrakšanas pēc 20 dienām atkal pienāca ziņa par

ietekgrāvja aizbēršanu. 2014.gada 28.novembrī prasītājs konstatēja, ka ieplaka aizbērta, bet šoreiz ar buldozeri. Pēc tam vēl 2 reizes līdz 2014.gada beigām

prasītājs brauca no Rīgas, lai palīdzētu iesprostotām zivīm. /pers. C/ paskaidroja policijai, ka ietekgrāvi aizbēra tāpēc, ka tas apdraudot viņas mežu un pat

mājas. Meža inspekcija, kas pārbaudīja /pers. B/ mežu, ieplakas vainu meža kalšanā nekonstatēja. Prasītājs uzskata, ka ne /pers. C/ ne /pers. B/ nebija

tiesības ne braukt pa prasītāja apsēto lauku, ne aizbērt ietekgrāvi, ne ķert zivis ieplakā pašiem, ne piesaistīt apkārtējos malu zvejniekus.

Pamatojoties uz Civillikuma 913., 914., 915., 916., 918., 1038., 1039., 1108.pantu, lūdz aizliegt /pers. C/ un /pers. B/ braukt vai iebraukt, kā arī veikt

jebkādas darbības prasītājam piederošā īpašumā, kā arī to īpašumā, kas mantos pēc prasītāja.

Tiesas sēdē prasītājs /pers. A/ uzturēja prasību pēc prasības pieteikumā norādītajiem motīviem un lūdza to apmierināt

Atbildētāja/pers. C/ prasību neatzina un paskaidroja, ka viņa dažas reizes ir braukusi pa prasītāja īpašumu, bet to darījusi pa iebraukto ceļu, kur brauc

atpūtnieki un makšķernieki. Ietekgrāvi prasītāja īpašumā viņa ir aizbērusi, jo ūdens novadīts no ezera ieplakā kaitē viņas mežam. Prasītājs nelikumīgi ir izracis

grāvi, ar to bojājot meliorācijas sistēmu.

Atbildētājs/pers. B/ tiesas sēdē prasību neatzina un paskaidroja, ka viņš ir ķīlnieks prasītāja un viņa māsas /pers. C/, atbildētāja vecmāmiņas attiecībās.

Viņš nebrauc pa prasītāja īpašumu, izņemot gadījumus, kad vecmāmiņa jūtas slikti un tad, lai nogādātu viņu līdz mājai ar automašīnu, viņam nākas braukt pa

prasītāja īpašumu. Dažas reizes viņš to ir darījis. Grāvis prasītāja īpašumā tika aizbērts, jo tas kaitē viņa mežam.

Motīvu daļa

Tiesa, noklausoties lietas dalībniekus, pārbaudot un izvērtējot visus lietas materiālus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Lietā netiek apstrīdēts, ka /pers. A/ ir nostiprinātas īpašuma tiesības nekustamajam īpašumam ar kadastra Nr./numurs A/, kas atrodas /adrese A/bet

nekustamā īpašuma ar kadastra Nr./numurs B//adrese B/ īpašnieks ir /pers. B/. /pers. B/ nekustamais īpašums /nosaukums B/ robežojas ar /pers. A/

nekustamo īpašumu /nosaukums A/. Ar 2009.gada 27.marta Krāslavas rajona tiesas un 2010.gada 24.septembra Latgales apgabaltiesas spriedumiem tika

noraidīta /pers. B/ prasība par ceļa servitūta noteikšanu /pers. A/ īpašumā.

Saskaņā ar Civillikuma 1036., 1038.pantu īpašums dod īpašniekam vienam pašam pilnīgas varas tiesību par lietu, īpašnieks var viņam piederošo lietu

valdīt, iegūt tās augļus, izlietot to pēc sava ieskata savas mantas pavairošanai un vispār to lietot visādā kārtā, kaut arī no tam rastos zaudējums citai personai.

Lietā starp pusēm pastāv strīds par atbildētāju darbībām prasītāja nekustamajā īpašumā. Prasītājs lūdz tiesu aizliegt /pers. C/ un /pers. B/ iebraukt viņa

īpašumā “/nosaukums A/”, jo atbildētāji patvaļīgi, pret prasītāja gribu braukā pa viņa īpašumu, lai nokļūtu līdz savam īpašumam “/nosaukums B/”, kā arī lūdz

aizliegt veikt jebkādas darbības prasītāja īpašumā, jo atbildētāji pret viņa gribu patvaļīgi aizber grāvi viņa īpašumā un veic citas darbības.

Lietā iesniegta 2007.gada 31.maija Krāslavas rajona padomes Administratīvās komisijas lēmuma Nr.58 kopija, kas apstiprina, ka /pers. C/ uzlikts

naudas sods Ls 25 apmērā par sējumu nobradāšanu un stādījumu bojāšanu prasītāja zemes īpašumā “/nosaukums A/”.

Lietā iesniegta 2007.gada 5.aprīļa Skaistas pagasta padomes izziņas Nr.134 kopija, kurā norādīts, ka pastāv iespēja piebraukt līdz atbildētāja zemes

īpašumam no valsts ceļa V632, ar kuru robežojas viņa īpašums.

Lietā iesniegta 2011.gada 3.augusta lēmuma par administratīvās lietvedības izbeigšanu kopija, kurā konstatēts, ka iespēja piebraukt pie /pers. C/ mājas

ir tauvas josla gar Ižūna ezeru pa /pers. A/ īpašumu. 2011.gada maija sākumā /pers. C/ atveda no Rīgas mēbeles un ieraudzīja, ka tauvas joslā zemē ierakti

trīs koka stabi. /pers. B/ stabus nozāģēja.

Lietā iesniegta Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālās vides pārvaldes 2011.gada 20.septembra pārbaudes akta Nr.175-60/2011 kopija, kurā

konstatēts, ka grāvī, kas savieno ieplaku ar Ižūna ezeru nekustamajā īpašumā /adrese A/, ir uzbērta augsne, kas aiztur ūdens plūsmu no Ižūna ezera.

Lietā iesniegta Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālās vides pārvaldes 2014.gada 3.decembra pārbaudes akta Nr.451-97/2014 kopija, kurā

norādīts, ka 2014.gada 19.novembrī konstatēts, ka grāvī, kas savieno dabīgo ieplaku ar Ižūna ezeru nekustamajā īpašumā /nosaukums A/, ir iebērta nelielā

daudzumā grunts, tādējādi ierobežojot ūdens plūsmu no Ižūna ezera uz ieplaku. Šo darbu veicēja ir /pers. C/. 2014.gada 3.decembrī veiktā apsekošanā

konstatēts, ka grāvī ar traktortehniku ierīkots zemes dambis, kas pilnībā ierobežo ūdens plūsmu. Iestāde pieļāva, ka iepriekšminēto darbu pasūtītāja ir /pers.

C/, kas patvaļīgi jau iepriekš rīkojās svešā zemes īpašumā.

Lietā iesniegta Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālās vides pārvaldes 2015.gada 10.marta paziņojuma atbildētājai par lēmuma pieņemšanu

administratīvā pārkāpuma lietā pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 64.panta kopija, kur norādīts, ka /pers. C/ nodarījumu īpašumā “/nosaukums

A/” iestāde kvalificē kā maznozīmīgu un atbrīvo viņu no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu.

Lietā iesniegta Valsts meža dienesta Dienvidlatgales Virsmežniecības Krāslavas nodaļas 2016.gada 24.februāra atbildes uz pieprasījumu prasītājam

kopija, kurā norādīts, ka īpašuma “/nosaukums A/” ieplakā esošais ūdens nevar ietekmēt mežu īpašumā “/nosaukums B/”. Mežā esošajās ieplakās notiekošie

procesi, tajā skaitā atsevišķu koku nokalšana un izgāšanās, ir dabiskas izcelsmes un nav pamata uzskatīt, ka mežam tiek nodarīts zaudējums saimnieciskās

darbības rezultātā.

Saskaņā ar Civillikuma 1039.pantu īpašnieks var aizliegt visiem citiem ietekmēt viņa lietu, kā arī to lietot vai izmantot, kaut arī viņam pašam no tam

nerastos nekāds zaudējums.

Ņemot vērā lietā iesniegtos pierādījumus, tiesa konstatē, ka prasītājs ir pierādījis, ka atbildētāji vairākkārt ir traucējuši viņa īpašumu, pret viņa gribu

veikuši darbības viņa nekustamajā īpašumā “/nosaukums A/”.

Saskaņā ar Civillikuma 1036., 1038., 1039.pantu nosacījumiem īpašuma tiesība ir absolūta un ierobežot to var tikai ar likumu, līgumu vai tiesas

spriedumu. Lietā nav iesniegti nekādi pierādījumi, kas ļautu secināt, ka prasītāja īpašuma tiesību pār nekustamo īpašumu “/nosaukums A/” jebkas ierobežotu.

Līdz ar to tiesa secina, ka prasītājs ir tiesīgs prasīt savu tiesību aizsardzību no aizskārējiem.

Atbildētāju iebildumus, ka viņi brauc pa prasītāja zemi tikai atsevišķos gadījumos un grāvi aizber tāpēc ka ūdens ieplakā rada kaitējumu viņu mežam,

tiesa atzīst par nepamatotiem, jo ar Valsts mežu dienesta amatpersonas lietā iesniegto paziņojumu ir pierādīts, ka ieplakā esošais ūdens nevar ietekmēt

atbildētāju mežu, un braukt pa prasītāja zemi bez īpašnieka atļaujas atbildētājiem nav pamata arī atsevišķos gadījumos.

Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka /pers. A/ prasība pret /pers. B/ un /pers. C/ ir apmierināma, nosakot aizliegumu /pers. B/ un /pers. C/ iebraukt un veikt

jebkādas darbības prasītājam piederošā īpašumā “/nosaukums A/”.

Tiesa neuzskata par iespējamu noteikt šādu aizliegumu attiecībā uz prasītāja mantiniekiem, kā to lūdz prasītājs, jo nav pamata uzskatīt, ka viņi nespēs

aizsargāt savas tiesības atbilstoši savām interesēm nākotnē.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētājiem prasītāja labā ir jāpiedzen tiesas izdevumi 78,99 euro – valsts nodeva 71,14 euro

un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,85 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 2.punktu no atbildētājiem prasītāja labā jāpiedzen ar lietas vešanu saistītie izdevumi 21,25 euro

par ceļa un uzturēšanās izdevumiem sakarā ar ierašanos uz tiesas sēdi.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 193.pantiem tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt.

Noteikt aizliegumu /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, iebraukt un veikt jebkādas darbības /pers. A/,

personas kods /personas kods/, piederošā nekustamajā īpašumā ar kadastra Nr./numurs A/, kas atrodas /adrese A/

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, tiesāšanās izdevumus 50,12 euro (piecdesmit

euro 12 centi).

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, tiesāšanās izdevumus 50,12 euro (piecdesmit

euro 12 centi).

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Latgales apgabaltiesai, apelācijas sūdzību iesniedzot Daugavpils tiesā, Lāčplēša ielā 19, Krāslavā.

Tiesnese G.Kusiņa