Landlord wins eviction and debt collection; tenant exempted from court costs due to financial hardship with three children.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the landlord's claim for eviction and debt collection against the tenant and her three children. The tenant argued for exemption from court costs, citing her low income and the need to support her minor children. The court ruled that while the substantive claims were valid, the tenant's financial situation warranted a partial exemption from the state's share of court fees.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 43. panta 4. daļa; Civilprocesa likuma 204.1 pants: A party with a poor financial situation, such as a parent supporting minor children on a low income, may be partially exempted from paying court costs to the state.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C20236013
Lietas arhīva Nr. C-2360-13/7
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Liepājā 2013.gada 15.oktobrī
Liepājas tiesa šādā sastāvā
tiesnese I.Kadeģe
ar tiesas sēžu sekretāri Valsts amatpersona, tulku Valsts amatpersona
piedaloties prasītāja pilnvarotam pārstāvim /pers. A/
atbildētājai /pers. B/
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību n/a prasībā pret /pers. B/ par izlikšanu no dzīvokļa un parāda
piedziņu.
Tiesas sēdē tiesa
k o n s t a t ē j a:
Prasītājs sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) n/a 2013.gada 28.martā iesniedzis Liepājas tiesā prasību pret atbildētāju
/pers. B/, lūdzot izlikt /pers. B/, /pers. C/, dzimis /datums/, /pers. D//pers. D/, dzimusi /datums/, un /pers. E/, dzimis /datums/, no
dzīvokļa /adrese/, piedzīt no /pers. B/ parādu Ls 964,41, kas sastāv no pamatparāda Ls 922,90, likumiskiem procentiem Ls 23,04,
līgumsoda Ls 18,47, un tiesāšanās izdevumus, kā arī norādīt tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus no
pamatparāda. Prasība pamatota uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 6., 9., 10., 111., 12., 44.pantu, Civillikuma 2141., 1587., 1756.,
1765.pantu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka kopš 2010.gada 18.janvāra atbildētāja /pers. B/ un viņas bērni /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/ lieto
dzīvokli /adrese/. /adrese/, apsaimnieko prasītājs. Atbildētāja lieto dzīvojamās telpas, izmanto komunālos pamatpakalpojumus (t.i.,
aukstais ūdens, sadzīves atkritumu izvešanu, centralizēto apkuri). Dzīvokli atbildētājai Liepājas pilsētas dome izīrēja uz laiku.
Dzīvojamās telpas īres līgums beidzās 2013.gada 13.martā, Liepājas pilsētas dome nav pagarinājusi īres attiecības un dzīvokli
atbildētāja nav atbrīvojusi.
Sākot ar 2009.gada decembri, atbildētāja par īri un pamatpakalpojumiem maksā neregulāri. Parāda aprēķinā sākot ar 2010.gada
septembri ir iekļauti arī likumiskie procenti par kavējumu. Laika posmā no 2011.gada 1.novembra līdz 2012.gada 28.februārim un no
2012.gada 1.maija līdz 2012.gada 31.jūlijam atbildētājai par savlaicīgu rēķinu neapmaksu aprēķināts līgumsods 0,1% apmērā no
pamatparāda summas dienā atbilstoši noslēgtā īres līguma 4.3.2.punktam. Pēc īres tiesību termiņa beigām atbildētāja dzīvokli
/adrese A/ neatbrīvoja un dzīvokļa atslēgas apsaimniekotājam nenodeva (īres līguma 4.2.6.punkts), līdz ar to nodarot prasītājam
zaudējumus, kas tiek rēķināti proporcionāli īres un komunālo pakalpojumu maksai.
2012.gada 31.augustā atbildētāja parakstīja līgumu ar prasītāju par parāda samaksu Nr.2012/2-11/439, ar kuru apņēmās trīs mēnešu
laikā samaksāt parādu. Līguma nosacījuma nepildīšanas gadījumā prasītājs brīdināja atbildētāju, ka vērsīsies tiesā ar prasību piedzīt
parādu un izlikt no dzīvokļa (parāda samaksas līguma 2.punkts). Dzīvoklis nav atbrīvots un parāds nav samaksāts.
Parāds izveidojies par laika periodu no 2009.gada 15.decembra līdz 2013.gada 28.februārim, pēdējo maksājumu atbildētāja veikusi
2012.gada decembrī Ls 40. Pie šādiem apstākļiem prasītājs uzskata, ka atbildētāja ar bērniem no dzīvokļa izliekami un no
atbildētājas piedzenams īres/zaudējumu un komunālo pamatpakalpojumu parāds.
Liepājas tiesā 2013.gada 3.septembrī saņemts prasītāja pieteikums par prasības grozīšanu un pieauguma pievienošanu, norādot, ka
2013.gada 19.jūnijā atbildētāja ar ģimeni izvācās no dzīvokļa, bet 2013.gada 5.jūlijā ir piedeklarējusies dzīvoklī Nr.6, /adrese/, līdz ar
to prasītājs vairs neuztur prasību daļā par izlikšanu no dzīvokļa. Laika posmā no 2013.gada 28.februāra līdz 2013.gada 19.jūnijam
(likumiskie procenti līdz 2013.gada 31.augustam) atbildētājai piestādīti rēķini par Ls 189,56, rēķini nav apmaksāti, parāds
(zaudējumi) pieaudzis par Ls 189,56. Atbildētājas parāds par īri un komunālajiem pakalpojumiem un zaudējumi uz 2013.gada
31.augustu par strīdus periodu kopš 2009.gada 15.decembra ir Ls 1153,97, kas sastāv no parāda par periodu no 2009.gada
15.decembra līdz 2013.gada 13.martam Ls 1023,84 (pamatparāds Ls 953,93, līgumsods Ls 18,47, likumiskie procenti Ls 51,44) un
zaudējumiem Ls 130,13 (pamatparāds Ls 127,81, likumiskie procenti Ls 2,32), kuru lūdz piedzīt no atbildētājas (lietas 58.-65.lapa).
Atbildētāja /pers. B/paskaidrojumu saskaņā ar Civilprocesa likuma 148.pantu nav sniegusi.
Prasītāja SIA n/a pārstāvis /pers. A/ tiesas sēdē prasību uzturēja, pamatojoties uz prasības pieteikumā un papildinājumos norādīto.
Lūdza izbeigt tiesvedību daļā par izlikšanu no dzīvokļa, jo atbildētāja ar ģimeni atbrīvojuši dzīvokli 2013.gada 19.jūnijā, tas ir, pēc
prasības iesniegšanas tiesā, un piedzīt no atbildētājas īres un pamatpakalpojumu maksas parādu Ls 1023,84, kas sastāv no
pamatparāda Ls 953,93 par laika periodu no 2009.gada 15.decembra līdz 2013.gada 13.martam, līgumsoda Ls 18,47 par laika
periodu no 2011.gada 1.novembra līdz 2012.gada 28.februārim un no 2012.gada 1.maija līdz 2013.gada 31.jūnijam, kas aprēķināts
saskaņā ar īres līguma 4.2.2.punktu, un no likumiskiem procentiem Ls 51,44 par laika periodu no 2010.gada 1.septembra līdz
2011.gada 31.oktobrim, no 2012.gada 1.marta līdz 3012.gada 30.aprīlim un no 2012.gada 1.augusta līdz 2013.gada 31.augustam.
Ņemot vērā, ka īres līgums ar atbildētāju beidzās 2013.gada 13.martā, bet dzīvoklis atbrīvots 2013.gada 19.jūnijā, lūdza piedzīt no
atbildētājas zaudējumus Ls 130,13, kas sastāv no pamatparāda Ls 127,81 par laika periodu no 2013.gada 14.marta līdz 2013.gada
19.jūnijam un likumiskiem procentiem Ls 2,32 par laika periodu no 2013.gada 31.augusta līdz 2013.gada 1.aprīlim.
Norādīja, ka atbildētāja pie prasītāja ar rakstiskām pretenzijām, sūdzībām par pakalpojumiem nav griezusies, pakalpojumus ir
saņēmusi.
Tiesas sēdē atbildētāja /pers. B/ prasību atzina pilnīgi, norādot, ka neko nevēlas paskaidrot. Lūdza atbrīvot no tiesas izdevumu
samaksas par labu valstij, jo sākusi strādāt, šobrīd ir pārbaudes laiks, saņēmusi algu Ls 35.
Noklausījusies prasītāja pārstāvja paskaidrojumus, iepazinusies ar lietas materiāliem, pārbaudījusi pierādījumus, tiesa atzīst, ka
prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā, bet daļā, no kuras prasītājs atteicies – izbeidzama.
2010.gada 1.septembrī LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēta SIA „Jaunliepāja”, SIA „Karosta” un SIA „Vecliepāja” reorganizācija,
reģistrēta reorganizācija – SIA „Vecliepāja”, pievienojot komersantus SIA „Jaunliepāja”, SIA „Karosta”, SIA „Vecliepāja” mainīts
nosaukums uz SIA n/a.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais
smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai
zaudējumus.
No lietas materiāliem redzams, ka 2009.gada 15.decembrī starp prasītāju kā izīrētāju un atbildētāju /pers. B/ kā īrnieku tiesīgi
noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, ar kuru atbildētājai izīrēts dzīvoklis /adrese/, uz 6 mēnešiem, līdz 2010.gada 15.jūnijam.
Atkārtoti 2010.gada 31.augustā noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums uz 6 mēnešiem, līdz 2011.gada 28.februārim, 2011.gada
15.martā - līdz 2011.gada 31.augustam, 2011.gada 4.oktobrī – līdz 2012.gada 6.martam, 2012.gada 10.aprīlī – līdz 2012.gada
28.augustam, 2013.gada 9.janvārī – līdz 2013.gada 13.martam.
Atbilstoši noslēgtajiem īres līgumiem atbildētāja apņēmusies samaksāt par īri un komunālajiem pakalpojumiem prasītājam līdz tekošā
mēneša 30.datumam.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpas īri” 6.panta otro daļu, ja dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts uz noteiktu laiku, līguma
termiņam izbeidzoties, īrnieka pienākums ir atbrīvot dzīvojamo telpu, izņemot gadījumu, kad līgumā ietverta saistība, kas paredz
īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu.
No iesniegtā 2013.gada 9.janvāra dzīvojamās telpas īres līguma redzams, ka īres līgums ar atbildētāju /pers. B/ noslēgts uz noteiktu
laiku – līdz 2013.gada 13.martam. Īres līguma 3.1.punktā puses vienojušās, ka līdz ar līguma termiņa izbeigšanos, īrniekam jāatbrīvo
dzīvojamā telpa.
Tā kā pēc īres līguma termiņa beigām, 2013.gada 13.marta, atbildētāja dzīvokli Nr.70, /adrese/, nav atbrīvojusi, prasītājs kā izīrētājs
2013.gada 28.martā iesniedzis tiesā prasību, pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 6.pantu.
Prasītājs un atbildētāja 2012.gada 31.augustā noslēguši līgumu par parāda Ls 647,53 samaksu, minētā līguma 2.punktā norādīts, ka
kreditoram ir tiesības iesniegt prasību tiesā par visu parāda summu, ka parādniekam ir pienākums atbrīvot dzīvojamās telpas, ja
Liepājas pilsētas dome nepagarina īres līgumu.
Lietā nav strīda, ka atbildētāja nevienu maksājumu nav veikusi.
Prasītājs atteicies no prasījuma par /pers. B/ un viņas nepilngadīgo bērnu izlikšanu no dzīvokļa /adrese/, norādot, ka 2013.gada
19.jūnijā dzīvokli atbrīvots, ko apliecina Dzīvojamās telpas nodošanas-pieņemšanas akts un Liepājas pilsētas domes Pašvaldības
policijas 2013.gada 12.augusta atbilde, ka atbildētāja /pers. B/, /pers. C/, /pers. E/ un /pers. D/ deklarējuši savu dzīvesvietu citā
adresē 2013.gada 5.jūlijā.
Ņemot vērā, ka prasītājs atteicies no prasības daļā par atbildētājas /pers. B/ un nepilngadīgo /pers. C/, /pers. E/ un /pers. D/ izlikšanu
no strīdus dzīvokļa, jo dzīvoklis atbrīvots pēc prasības iesniegšanas tiesā, tiesa atzīst, ka tiesvedība minētajā prasības daļā ir
izbeidzama, jo atbilstoši Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktam tiesa izbeidz tiesvedību, ja prasītājs no prasījuma ir atteicies.
Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas īres un komunālo pakalpojumu parādu Ls 1023,84, kas sastāv no pamatparāda Ls 953,93 par
laika periodu no 2009.gada 15.decembra līdz 2013.gada 13.martam, līgumsoda Ls 18,47 par laika periodu no 2011.gada
1.novembra līdz 2012.gada 28.februārim un no 2012.gada 1.maija līdz 2013.gada 31.jūnijam, kas aprēķināts saskaņā ar īres līguma
4.2.2.punktu, un no likumiskiem procentiem Ls 51,44 par laika periodu no 2010.gada 1.septembra līdz 2011.gada 31.oktobrim, no
2012.gada 1.marta līdz 2012.gada 30.aprīlim un no 2012.gada 1.augusta līdz 2013.gada 31.augustam.
Kā arī lūdz piedzīt zaudējumusLs 130,13, kas sastāv no pamatparāda Ls 127,81 par laika periodu no 2013.gada 14.marta līdz
2013.gada 19.jūnijam un likumiskiem procentiem Ls 2,32 par laika periodu no 2013.gada 31.augusta līdz 2013.gada 1.aprīlim.
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas
īres līgumā noteiktajos termiņos. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos
aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.
Dzīvojamās telpas īres līgumi paredzēja, ka īrnieks īres maksu un maksu par pakalpojumiem maksā līdz tekošā mēneša 30.datumam.
No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs 2005.gada 31.oktobrī noslēdzis līgumu ar SIA „Liepājas Enerģija” par siltumenerģijas
piegādi un lietošanu; 2004.gada 21.decembrī noslēdzis līgumu ar SIA „Liepājas ūdens” par ūdensapgādes un kanalizācijas
pakalpojumu sniegšanu SIA „Karosta” apsaimniekošanā esošām dzīvojamām mājām; 2002.gada 2.janvārī noslēdzis līgumu ar SIA
„NORDIA”, līguma priekšmets ir sauso gružu izvešana no pasūtītāja teritorijas vai objekta.
Lietā nepastāv strīds par to, ka atbildētājai bija nodrošināta iespēja lietot strīdus dzīvojamo telpu un izmantot
pamatpakalpojumus. Atbildētāja nav cēlusi iebildumus pret īres maksas un pamatpakalpojumu maksas parāda apmēru, turklāt nav
iesniegusi pierādījumus par parāda un zaudējumu samaksu saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu.
Tiesa konstatējusi, ka līguma un likuma noteikumus atbildētāja nav pildījusi, kā arī pēc īres līguma termiņa izbeigšanās atbildētāja
kopā ar saviem trijiem nepilngadīgajiem bērniem turpināja lietot dzīvokli Nr.60, /adrese/, un bija tur deklarējuši savu dzīvesvietu.
Līdz ar to prasītājs pamatoti prasa no atbildētājas piedzīt parādu par īri un pamatpakalpojumiem un maksu par dzīvokļa izmantošanu
pēc īres līguma izbeigšanās (zaudējumus), jo dzīvojamā telpa nevarēja tikt piešķirta citai personai, jo tā nebija atbrīvota ne juridiski, ne
faktiski.
Vienlaicīgi tiek konstatēts, ka arī pēc īres līguma izbeigšanas prasītājs turpinājis apsaimniekot dzīvokli un piegādāt
pamatpakalpojumus, līdz ar to prasītājam ir radušies izdevumi (zaudējumi).
Civillikuma 1779.pants noteic, ka ikvienam ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.
Lietā nav strīdu, ka atbildētāja pēc īres līguma termiņa izbeigšanās turpina lietot piešķirto dzīvokli, kas neatbilst likuma „Par dzīvojamo
telpu īri” 2.pantam, ka dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai
apakšīres līgums.
Pie šiem apstākļiem atbildētājai radies pienākums samaksāt parādu par īri un pamatpakalpojumiem Ls 953,93 un zaudējumus īres
un pamatpakalpojumu maksas apmērā par periodu pēc īres līguma termiņa izbeigšanās, tas ir, no 2013.gada 14.marta līdz
2013.gada 19.jūnijam Ls 127,81.
Civillikuma 1717.pants paredz, ka līgumsodu var pievienot katram līgumam.
Par īres un pamatpakalpojumu savlaicīgu neapmaksu aprēķināts līgumsods saskaņā ar 2009.gada 15.decembra un 2010.gada
31.augusta dzīvojamās telpas īres līguma 2.7.punktu un 2011.gada 15.marta, 2011.gada 4.oktobra, 2012.gada 10.aprīļa un
2013.gada 9.janvāra dzīvojamās telpas īres līguma 4.3.2.punktu 0,1% apmērā par katru nokavēto dienu no nesamaksātās summas,
kas ir Ls 18,47 par laika periodu no 2011.gada 1.novembra līdz 2012.gada 28.februārim un no 2012.gada 1.maija līdz 2013.gada
31.jūnijam.
Saskaņā ar Civillikuma 2141.pantu nomniekam un īrniekam jāsamaksā nomas un īres maksa līgumā noteiktos termiņos;
novilcinot maksājumus, viņam jāmaksā nokavējuma procenti.
Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu procenti maksājami bez noteiktas norunas uz likuma pamata par katru parāda samaksas
kavējumu un tos sauc par nokavējuma procentiem. Atbilstoši Civillikuma 1765.pantam, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos
procentus, tie ir seši no simta gadā.
Tiesa konstatē, ka līguma un likuma noteikumus atbildētāja nav pildījusi. No prasītāja iesniegtā parāda aprēķina redzams, ka par
kavētiem maksājumiem par īri un pamatpakalpojumiem par laika posmu no 2010.gada 1.septembra līdz 2011.gada 31.oktobrim, no
2012.gada 1.marta līdz 2012.gada 30.aprīlim un no 2012.gada 1.augusta līdz 2013.gada 31.augustam, ņemot vērā samaksātās
summas, ir aprēķināti likumiskie nokavējuma procenti Ls 51,44. Savukārt par kavētiem maksājumiem no 2013.gada 1.aprīļa līdz
2013.gada 31.augustam no aprēķinātiem zaudējumiem Ls 127,81 aprēķināti likumiskie nokavējuma procenti Ls 2,32.
Prasītājs nokavējuma procentus noteicis 0,016% par katru nokavējuma dienu, kas atbilst Civillikuma 1765.pantam.
Civilprocesa likuma 10.pants noteic, ka puses savas civilprocesuālās tiesības realizē sacīkstes formā. Atbildētāja prasību atzina
pilnīgi.
No atbildētājas /pers. B/ piedzenams īres un pamatpakalpojumu parāds Ls 953,93, līgumsods Ls 18,47 un likumiskie procenti Ls
51,44, kopā Ls 1023,84 un zaudējumi Ls 127,81 un likumiskie procenti Ls 2,32, kopā Ls 130,13.
Prasība apmierināma pilnīgi.
Prasītājs lūdzis norādīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus no pamatparāda. Tiesa atzīst,
ka prasība šajā daļā ir apmierināma, jo šādas prasītāja tiesības noteiktas Civillikuma 1765.pantā. Savukārt Civilprocesa likuma
195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda arī prasītāja tiesības par laiku
līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādejādi tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz
sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātā pamatparāda.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus
tās samaksātos tiesas izdevumus. Savukārt minētā likuma panta otrajā daļā noteikts, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka
atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas tiesā labprātīgi apmierinājis, tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja
samaksātos tiesas izdevumus.
Atbilstoši minētajam un ņemot vērā, ka atbildētāja dzīvokli atbrīvojusi pēc prasības iesniegšanas tiesā, no atbildētājas par labu
prasītājam piedzenama samaksātā valsts nodeva Ls 194,66, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 3,3, kopā Ls 197,96.
Atbildētāja lūdza atbrīvot viņu no tiesas izdevumu samaksas par labu valstij.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta ceturto daļu tiesa, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo to
no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos.
Tiesa, ņemot vērā atbildētājas mantisko stāvokli, tas ir, ka viņas aprūpē ir trīs nepilngadīgi bērni, ka no 2013.gada 16.septembra
pieņemta darbā uz nepilnu slodzi: 4 stundām dienā ar darba algu Ls 1,25 stundā, par 2013.gada septembri saņēmusi Ls 35,60 pēc
nodokļu nomaksas, uzskata, ka atbildētāja atbrīvojama no tiesas izdevumu, tas ir, valsts nodevas Ls 28,44 un ar lietas izskatīšanu
saistīto izdevumu Ls 5,28, kopā Ls 33,72 samaksas par labu valstij.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, (..) un par tiesāšanās izdevumu piedziņu,
tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189., 190., 192., 195., 199., 204.1 pantu, 223.panta 4.punktu, 225.pantu, tiesa
no sp ri e d a :
Prasību apmierināt pilnīgi.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību n/a, reģistrācijas Nr./reģistrācijas
numurs/, īres un pamatpakalpojumu parādu Ls 953,93 (deviņi simti piecdesmit trīs lati deviņdesmit trīs santīmi), likumiskos procentus
Ls 51,44 (piecdesmit viens lats četrdesmit četri santīmi) par laika periodu no 2010.gada 1.septembra līdz 2013.gada 31.augustam,
līgumsodu Ls 18,47 (astoņpadsmit lati četrdesmit septiņi santīmi), kopā Ls 1023,84 (viens tūkstotis divdesmit trīs lati astoņdesmit
četri santīmi) un zaudējumus Ls 130,13 (viens simts trīsdesmit lati trīspadsmit santīmi), kas sastāv no pamatparāda Ls 127,81 (viens
simts divdesmit septiņi lati astoņdesmit viens santīms) un likumiskiem procentiem Ls 2,32 (divi lati trīsdesmit divi santīmi) par laika
periodu no 2013.gada 1.aprīļa līdz 2013.gada 31.augustam un tiesas izdevumus Ls 197,96 (viens simts deviņdesmit septiņi lati
deviņdesmit seši santīmi), kas jāiemaksā SEB banka kontā Nr.LV70UNLA0050003813922, kods UNLALV2X.
Izbeigt tiesvedību daļā par /pers. B/ un nepilngadīgo /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/ izlikšanu no dzīvokļa Nr.60, /adrese/.
Ja tiesvedība izbeigta, atkārtota griešanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav
pieļaujama.
Atbrīvot /pers. B/, personas kods /personas kods/, no tiesas izdevumu Ls 33,72 (trīsdesmit trīs lati septiņdesmit divi santīmi)
samaksas par labu valstij.
Noteikt sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Noteikt tiesības sabiedrībai ar ierobežotu atbildību n/a saņemt likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no parāda un zaudējumu
pamatsummas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Liepājas tiesā.
Pilns sprieduma teksts sastādīts 2013.gada 15.oktobrī.
Tiesnese I.Kadeģe