C17101815 / C-1018-15 · Jūrmalas pilsētas tiesa

Lieta Nr.17101815

Nr.C-1018-15/01

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Jūrmalā 2015.gada 29.jūlijā

Jūrmalas pilsētas tiesa

tiesnese S.Beļajeva

ar tiesas sēdes sekretāri V.Lubgāni

piedaloties prasītājas maksātnespējīgās SIA “Bresco Group” pilnvarotajam pārstāvim

/pers. C/, atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu maksātnespējīgās SIA “Bresco Group”

prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītājas maksātnespējīgās SIA “Bresco Group” maksātnespējas procesa

administrators /pers. E/ 2015.gada 17.aprīlī iesniedza prasības pieteikumu par parāda

piedziņu no atbildētājas /pers. A/.

Prasītāja norāda, ka ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2014.gada 3.novembra spriedumu

lietā Nr.C17154014 ir pasludināts SIA “Bresco Group” maksātnespējas process. Ar minēto

tiesas spriedumu par sabiedrības maksātnespējas procesa administratoru ir iecelts /pers. E/.

Ar administratora lēmumu SIA “Bresco Group” vienīgā valdes locekle /pers. A/ tika

noteikta par SIA “Bresco Group” pārstāvi, kura piedalīšanās maksātnespējas procesā ir

obligāta.

2014.gada 21.novembrī atbildētājai kā SIA “Bresco Group” pārstāvei tika nosūtīts

pieprasījums saskaņā ar Maksātnespējas likuma 68., 70.panta noteikumiem nodot

administratoram visus SIA “Bresco Group” organizatoriskos, rīkojuma, izziņu un

pārskatu, personāla un grāmatvedības dokumentus, sniegt skaidrojumus par SIA “Bresco

Group” maksātnespējas cēloņiem, kā arī nodot SIA “Bresco Group” pamatlīdzekļus,

naudu, zīmogu un spiedogu. Ņemot vērā, ka atbildētāja neatbildēja administratoram,

2014.gada 9.decembrī atbildētājai tika nosūtīts atkārtots pieprasījums par dokumentu

nodošanu, kā arī pieprasījums par naudas līdzekļu atmaksu. Taču arī pēc atkārtota

pieprasījuma nosūtīšanas atbildētāja nav nodevusi pieprasītos sabiedrības dokumentus un

izmaksātos naudas līdzekļus. Par minēto faktu administrators ir vērsies ar iesniegumu

Valsts policijā ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu pret atbildētāju.

Pārbaudot no kredītiestādēm izprasītos prasītājas banku kontu izrakstus,

administrators konstatēja, ka atbildētāja ir izmaksājusi sev sabiedrības naudas līdzekļus ne

mazāk kā EUR 7000,00 apmērā, kas līdz šim brīdim nav atmaksāti. Taču nekādus

attaisnojuma dokumentus par sabiedrības naudas līdzekļu izlietojumu atbildētāja nav

iesniegusi.

Prasītāja norāda, ka no SIA “Bresco Group” AS “SEB Banka” konta izraksta

redzams, ka atbildētāja no sabiedrības bankas konta 2014.gada 6.jūnijā ir sev izmaksājusi

naudas līdzekļus EUR 350,00 apmērā, 2014.gada 10.jūnijā EUR 100,00 apmērā,

2014.gada 13.jūnijā EUR 75,00 apmērā, 2014.gada 5.jūlijā EUR 70,00 apmērā, 2014.gada

9.jūlijā EUR 250,00 apmērā, 2014.gada 11.jūlijā EUR 100,00 apmērā, 2014.gada 14.jūlijā

EUR 100,00 apmērā, 2014.gada 5.jūlijā EUR 70,00 apmērā, 2014.gada 30.augustā EUR

135,00 apmērā, 2014.gada 1.septembrī EUR 1390,00 apmērā, 2014.gada 19.septembrī

EUR 60,00 apmērā, 2014.gada 22.oktobrī EUR 2050,00 apmērā, 2014.gada 6.oktobrī EUR

310,00 apmērā, 2014.gada 14.oktobrī EUR 40,00 apmērā, 2014.gada 23.oktobrī EUR

310,00 apmērā, 2014.gada 24.oktobrī EUR 200,00 apmērā, 2014.gada 31.oktobrī EUR

355,00 apmērā, 2014.gada 11.novembrī EUR 385,00 apmērā. Savukārt no SIA “Bresco

Group” bankas konta AS “Trasta Komercbanka” 2014.gada 29.maijā veikta skaidras

naudas izmaksa EUR 370,00 apmērā.

Tādējādi prasītāja norāda, ka atbildētāja, būdama SIA “Bresco Group” vienīgā

valdes locekle, pati sev ir izmaksājusi naudas līdzekļus par kopējo summu EUR 7620,00

apmērā. Bet, kā redzams no konta izdrukas, tad atbildētāja naudu atmaksājusi tikai daļēji,

t.i., EUR 620,00 apmērā. Līdz ar to atbildētāja ir parādā prasītājai maksātnespējīgai SIA

“Bresco Group” EUR 7000,00. Diemžēl arī pēc administratora pieprasījuma saņemšanas

atbildētāja nav atmaksājusi no SIA “Bresco Group” saņemtos naudas līdzekļus, kā arī nav

iesniegusi attaisnojuma dokumentus par naudas līdzekļu izlietošanu sabiedrības

saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

Ņemot vērā, ka nauda atbildētājai ir izmaksāta no maksātnespējīgās SIA “Bresco

Group” bankas kontiem, prasītāja uzskata, ka atbilstoši Civillikuma 1838.pantam ir

pierādījusi naudas līdzekļu (aizdevuma) izsniegšanu atbildētājai. Saskaņā ar Civillikuma

1943.pantu ar aizdevumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā,

ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Pie šādiem apstākļiem ir pierādīts, ka atbildētājai ir parāda saistības pret prasītāju par

kopējo summu EUR 7000,00.

Prasītāja, atsaucoties uz Komerclikuma 169.panta pirmo daļu, likuma “Par

grāmatvedību” 2.pantu un 17.pantu norāda, ka atbildētājas darbības nevar uzskatīt par

krietna un rūpīga saimnieka rīcību gan tādēļ, ka nav normatīvajos aktos paredzētie

dokumenti iesniegti sabiedrībai, gan arī tādēļ, ka atbildētāja veikusi nepamatotas naudas

izmaksas laikā, kad sabiedrībai jau bija izveidojušies kreditoru parādi, kuri netika maksāti,

bet pēdējais naudas noņemšanas fakts veikts jau pēc sabiedrības maksātnespējas procesa

pasludināšanas.

Prasītāja norāda, ka saskaņā ar Komerclikuma 169.panta trešo daļu atbildētājai kā

kapitālsabiedrības valdes loceklim ir pierādīšanas pienākums par tā rīkošanos kā krietnam

un rūpīgam saimniekam, tajā skaitā iesniedzot visus attaisnojuma dokumentus par

prasītājas naudas līdzekļu izmantošanu.

Ņemot vērā minēto, kā arī pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 1., 65.pantu,

Komerclikuma 169.pantu, Civillikuma 1943.pantu, Civilprocesa likuma 1., 43., 74., 137.,

138.pantu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas par labu SIA “Bresco Group” naudas

līdzekļus EUR 7000,00 apmērā, pārskaitot uz SIA “Bresco Group” bankas kontu

Nr.LV03RIKO0002930189534, kā arī atzīt MSIA “Bresco Group” tiesības līdz naudas

pilnīgai samaksai saņemt no atbildētājas likumiskos procentus, t.i., 6 % gadā no

piespriestās, bet nesamaksātās summas.

Atbildētājai saskaņā ar Civilprocesa likuma 148.pantu uz deklarēto dzīvesvietas

adresi /adrese A/ 2015.gada 30.aprīlī nosūtīts prasības pieteikums rakstveida

paskaidrojumu sniegšanai (lietas 41.lp.).

Atbildētājai adresētais sūtījums atgriezts tiesai ar VAS “Latvijas Pasts” darbinieka

norādi, ka beidzies glabāšanas laiks (lietas 44.lp.)

Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteikts, ka tiesas dokumentus

fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses. Saskaņā ar Civilprocesa

likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktu, ja tiesas dokumenti piegādāti Civilprocesa

likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes

laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā

dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Ņemot vērā, ka atbildētājai nosūtīts prasības pieteikums rakstveida paskaidrojumu

sniegšanai Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, prezumējams, ka atbildētājai

par prasības pieteikumu ir paziņots.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus vai iebildumus par prasību tiesai nav

sniegusi.

Tiesas sēdē prasītājas pilnvarotais pārstāvis /pers. C/ prasību uzturēja pilnā apmērā,

pamatojoties uz prasības pieteikumā norādīto, un lūdza prasību apmierināt.

Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies. Par lietas izskatīšanas vietu un laiku

atbildētājai paziņots Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā – 2015.gada 1.jūlijā

uz prasības pieteikumā norādīto atbildētājas dzīvesvietas adresi.

Ņemot vērā, ka atbildētājai par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots Civilprocesa

likuma 54. un 56.pantā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti ierakstītā sūtījumā uz

atbildētājas deklarēto dzīvesvietu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta otro daļu ir

prezumējams, ka atbildētājai par tiesas sēdes vietu un laiku ir paziņots.

Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka iespējams izskatīt lietu bez atbildētājas

klātbūtnes, jo tiesa nekonstatē Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā norādītos pamatus

lietas izskatīšanas atlikšanai. Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 74.panta septītās daļas

1.punktu un 156.panta pirmo daļu, tiesa atzīst, ka lietas izskatīšana iespējama bez

atbildētājas klātbūtnes.

Civilprocesa likuma 208.1 pantā noteikts, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums,

ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par

prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.

Pamatojoties uz apstākli, ka atbildētāja paskaidrojumus par prasību nav sniegusi,

uz tiesas sēdi nav ieradusies un nav paziņojusi neierašanās iemeslus, tiesa atzīst, ka ir

iestājies Civilprocesa likuma 208.1 pantā noteiktais gadījums, kad ir taisāms aizmugurisks

spriedums, jo nav konstatējami Civilprocesa likuma 208.1 panta otrajā daļā noteiktie

ierobežojumi aizmuguriska sprieduma taisīšanai.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus un uzklausījusi prasītājas

pilnvarotā pārstāvja tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka prasība ir

pamatota, pierādīta un apmierināma.

Kā izriet no celtās prasības, tad prasītājas maksātnespējīgās SIA “Bresco Group”

administrators cēlis tiesā prasību pret atbildētāju SIA “Bresco Group” valdes locekli /pers.

A/ par naudas līdzekļu EUR 7000,00 apmērā piedziņu, norādot, ka atbildētāja no

sabiedrības bankas kontiem sev ir izmaksājusi sabiedrības naudas līdzekļus EUR 7000,00

apmērā, kas līdz šim brīdim nav atmaksāti, un ka nekādus attaisnojuma dokumentus par

sabiedrības naudas līdzekļu izlietojumu atbildētāja nav iesniegusi.

Tiesa no prasītājas iesniegtajām SIA “Breco Group” bankas konta

Nr.LV35UNLA0050022122138 izdrukām (pārskats par laika posmu no 01.06.2014. –

09.12.2014.) konstatē, ka atbildētāja /pers. A/ ir veikusi skaidras naudas iemaksas EUR

620,00 apmērā, savukārt skaidras naudas izmaksas veikusi 2014.gada 6.jūnijā EUR 350,00

apmērā, 2014.gada 10.jūnijā EUR 1000,00 apmērā.

Tāpat tiesa no prasītājas iesniegtajām SIA “Breco Group” bankas konta AS “SEB

banka” Nr.LV35UNLA0050022122138 izdrukām (pārskats par laika posmu no

01.06.2014. – 09.12.2014.) konstatē, ka no sabiedrības bankas konta skaidrā nauda ar

bankas karti ir izņemti skaidras naudas līdzekļi: 2014.gada 13.jūnijā EUR 75,00 apmērā,

2014.gada 5.jūlijā EUR 70,00 apmērā, 2014.gada 9.jūlijā EUR 250,00 apmērā, 2014.gada

11.jūlijā EUR 100,00 apmērā, 2014.gada 14.jūlijā EUR 100,00 apmērā, 2014.gada 5.jūlijā

EUR 70,00 apmērā, 2014.gada 30.augustā EUR 135,00 apmērā, 2014.gada 1.septembrī

EUR 1390,00 apmērā, 2014.gada 19.septembrī EUR 60,00 apmērā, 2014.gada 2.oktobrī

EUR 2050,00 apmērā, 2014.gada 6.oktobrī EUR 310,00 apmērā, 2014.gada 14.oktobrī

EUR 40,00 apmērā, 2014.gada 23.oktobrī EUR 310,00 apmērā, 2014.gada 24.oktobrī EUR

200,00 apmērā, 2014.gada 31.oktobrī EUR 355,00 apmērā, 2014.gada 11.novembrī EUR

385,00 apmērā.

No SIA “Bresco Group” bankas konta nr.LV88KBRB1111253542001 AS “Trasta

Komercbanka” 2014.gada 29.maijā veikta skaidras naudas izmaksa EUR 370,00 apmērā.

Tādējādi tiesa atzīst, ka kopā izņemtie naudas līdzekļi no SIA “Bresco Group”

bankas kontiem ir EUR 7620,00, savukārt atmaksātie naudas līdzekļi SIA “Bresco Group”

ir EUR 620,00

No Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2014.gada 19.novembra izziņas Nr.7-3-

178365/1 redzams, ka vienīgais valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt SIA “Bresco Group”

atsevišķi no 26.11.2013. – 04.11.2014. bija atbildētāja /pers. A/.

No minētā izriet, ka atbildētājai kā vienīgajai valdes loceklei ar tiesībām pārstāvēt

SIA “Bresco Group” atsevišķi laika posmā no 26.11.2013. – 04.11.2014 bija tiesības

rīkoties gan ar SIA “Bresco Group” bankas kontu Nr.LV88KBRB11112535 42001 AS

“Trasta Komercbanka”, gan ar SIA “Bresco Group” bankas kontu

Nr.LV35UNLA0050022122138 AS “SEB banka”.

Izvērtējot minētos faktus, tiesa atzīst, ka lietā ir pamats secināt, ka atbildētāja no

sabiedrības bankas kontiem ir izņēmusi prasībā minētos skaidras naudas līdzekļus EUR

7000,00 apmērā un nav ieskaitījusi atpakaļ, ko apliecina prasītājas iesniegtās SIA “Breco

Group” bankas konta AS “SEB banka” Nr.LV35UNLA0050022122138 izdrukas un

bankas konta nr.LV88KBRB1111253542001 AS “Trasta Komercbanka” izdruka.

Kā norādīts judikatūrā, nav strīda par to, ka valdes locekļa tiesību ietvaros veikta

naudas noņemšana no komercsabiedrības bankas konta ir tiesiska rīcība. Taču nav

apstrīdams, ka saņemtā nauda ir vai nu jāatdod, vai tā jāizlieto sabiedrības komercdarbībā,

pretējā gadījumā ir konstatējams prettiesisks izlietojums. Attiecībā uz saņemtās naudas

izlietošanu pastāv divas iespējas. Pirmā un biežāk konstatējamā ir naudas izlietošana

komercdarbībā. Otra iespēja ir naudas piesavināšanās vai izšķērdēšana. (Latvijas

Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 15.janvāra spriedums lietā

Nr. SKC-101/2014).

Komerclikuma 169.pantā noteikts, ka valdes un padomes loceklim savi pienākumi

jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Valdes un padomes locekļi solidāri atbild par

zaudējumiem, ko tie nodarījuši sabiedrībai. Valdes un padomes loceklis neatbild saskaņā

ar šā panta otro daļu, ja pierāda, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks. Valdes un

padomes loceklis neatbild par sabiedrībai nodarīto zaudējumu, ja viņš rīkojies labā ticībā

dalībnieku sapulces likumīga lēmuma ietvaros.

Tādējādi, kā tas izriet no Komerclikuma 169.pantā nostiprinātās valdes locekļa

vainas prezumpcijas, prezumpcijas atspēkošana ir atbildētājas pienākums.

Tiesa konstatē, ka ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2014.gada 3.novembra spriedumu lietā

Nr.C17154014 nospriests pasludināt SIA „Bresco Group” maksātnespējas procesu un

iecelt sertificētu administratoru /pers. E/ par SIA „Bresco Group” administratoru.

Savukārt ar administratora 2014.gada 13.novembra lēmumu nolemts par SIA

„Bresco Group” parādnieka pārstāvi, kura piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta,

noteikta /pers. A/.

Tiesa konstatē, ka prasītāja 2014.gada 21.novembrī (VAS “Latvijas Pasta”

21.11.2014. čeka kopija Nr.0199100) atbildētājai kā SIA “Bresco Group” pārstāvei

nosūtīja pieprasījumu saskaņā ar Maksātnespējas likuma 68., 70.panta noteikumiem nodot

administratoram visus SIA “Bresco Group” organizatoriskos, rīkojuma, izziņu un

pārskatu, personāla un grāmatvedības dokumentus, sniegt skaidrojumus par SIA “Bresco

Group” maksātnespējas cēloņiem, kā arī nodot SIA “Bresco Group” pamatlīdzekļus,

naudu, zīmogu un spiedogu. 2014.gada 10.decembrī (VAS “Latvijas Pasta” 10.12.2014.

čeka kopija Nr.0345594) atbildētājai tika nosūtīts atkārtots pieprasījums par dokumentu

nodošanu, kā arī pieprasījums par naudas līdzekļu atmaksu.

Maksātnespējas likuma 71.pantā noteikts, ka parādnieka pārstāvim ir pienākums

tiesas vai administratora pieprasītās ziņas par parādnieku sniegt nekavējoties, bet ne vēlāk

kā 10 dienu laikā pēc pieprasījuma nosūtīšanas dienas. Ja parādnieka pārstāvja rīcībā nav

pieprasīto ziņu, viņam nekavējoties par to jāinformē administrators vai tiesa, norādot

iemeslus, kāpēc šādu ziņu viņa rīcībā nav. Parādnieka pārstāvis iesniedz pieprasītās ziņas

vai attiecīgu paziņojumu par to, ka viņš nevar rakstveidā sniegt pieprasītās ziņas,

apliecinot to ar parakstu. Ja administrators ar ierakstītu pasta sūtījumu uz parādnieka

pārstāvja dzīvesvietas adresi nosūtījis pieprasījumu sniegt ziņas, uzskatāms, ka parādnieka

pārstāvis šo pieprasījumu ir saņēmis septītajā dienā pēc nosūtīšanas un tā saturs viņam ir

zināms.

Tiesa konstatē, ka atbildētāja MSIA „Bresco Group” administratoram nav sniegusi

nekādu atbildi, nav nodevusi pieprasītos sabiedrības dokumentus un izmaksātos naudas

līdzekļus.

Tāpat atbildētāja nav sniegusi tiesai rakstveida paskaidrojumus vai iebildumus par

prasību tiesai, uz tiesas sēdi nav ieradusies.

Tiesas ieskatā valdes loceklim kā sabiedrības dalībnieku uzticības personai, kurai

uzticēta svešas mantas pārvaldīšana atbilstoši Komerclikuma 221.panta pirmajai daļai,

222. un 223.pantam jāsekmē sabiedrības mērķu sasniegšana – dalībnieku ekonomisko

interešu realizācija. Līdz ar to valdes locekļiem ir pienākums būt lojāliem gan pret

sabiedrību kā patstāvīgu tiesību subjektu, gan arī pret visu tās dalībnieku ekonomiskajām

interesēm (sk. Komerclikuma 171.pantu, 221.panta ceturto daļu, 224.panta sesto daļu,

304.panta trešo daļu 306.pantu, 309.pantu), pildot pienākumus kā krietnam un rūpīgam

saimniekam atbilstoši Komerclikuma 161.panta pirmajai daļai. Proti, valdes loceklim kā

uzticības personai ir gan jāmaksimizē sabiedrības peļņa, gan jāsaglabā sabiedrības manta.

No Civillikuma 1770., 1772., 1773. un 1775.pantā ietvertā tiesiskā regulējuma

izriet, ka ar zaudējumu ir jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums un jau cēlies

zaudējums var būt vai nu cietušā tagadējās mantas samazinājums, vai arī sagaidāmās

peļņas atrāvums. Zaudējums ir tiešs, kad tas ir prettiesīgas darbības vai bezdarbības

dabiskās un nepieciešamās sekas. Katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.

Tiesas ieskatā atbilstoši Civillikuma 1775.pantam jebkuri naudas līdzekļi, kas

izņemti no konta, par kuriem nav konstatējama minētās summas atdošana atpakaļ

sabiedrībai, kas nav ieguldīti saimnieciskajā darbībā un par kuriem nav zināms, kā tie

izlietoti, ir atzīstami par zaudējumiem uzņēmumam.

Turklāt vērā ņemams apstāklis, ka pēdējais naudas noņemšanas fakts veikts jau pēc

sabiedrības maksātnespējas procesa pasludināšanas, tādējādi apgrūtinot Maksātnespējas

likuma 1.pantā noteiktā mērķa (veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību

izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu, piemērojot likumā noteiktos principus

un tiesiskos risinājumus) īstenošanu.

Līdz ar to tiesa, izvērtējot visus lietā iegūtos pierādījumus, atzīst, ka lietā ir pierādīti

visi zaudējumu piedziņas priekšnoteikumi. Konkrēti, lietā ir pierādīts zaudējumu apmērs

no konta noņemtās naudas summas apjomā, kas nav ieguldīts sabiedrībā. Ir pierādīta

atbildētājas kā atbildīgās personas un valdes locekļa vainojama rīcība, jo tieši atbildētāja

pretēji rūpīga saimnieka pienākumam ir izņēmusi naudu no konta un nav atdevusi to

atpakaļ. Ir konstatēts arī cēloniskais sakars starp atbildētājas rīcību un zaudējumiem, jo

neviens lietā iegūtais pierādījums nenorāda uz to, ka naudas līdzekļi ieguldīti sabiedrības

komercdarbībā vai atlikti atpakaļ.

Ievērojot to, ka atbildētāja EUR 7000,00 nav atmaksājusi sabiedrībai atpakaļ, tiesas

ieskatā prasītāja pamatoti norāda ka pie šādiem apstākļiem atbildētājai ir parāda saistības

pret prasītāju MSIA “Bresco Group” par kopējo summu EUR 7000,00 apmērā.

Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punktā noteikts, ka no tiesas

izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti administratori — prasībās, kas celtas to

personu labā, kurām pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process. Saskaņā ar

Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas

bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai

prasījuma daļai.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas

1.punkta c) apakšpunktu un Civilprocesa likuma 39.panta pirmo daļu no atbildētājas par

labu valstij piedzenama valsts nodeva EUR 519,30 un ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi EUR 8,25.

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, tiesa atzīst par

pamatotu noteikt, ka spriedums atbildētājai labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no

sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu,

8.panta pirmo daļu, 92.-97.pantu, 187.panta otro daļu, 189.-195.pantu un 208.2 pantu, tiesa

nosprieda

Prasītājas prasību apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no atbildētājas /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu

sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Bresco Group” parādu EUR 7000,00 apmērā,

pārskaitot uz SIA “Bresco Group” bankas kontu Nr.LV03RIKO0002930189534.

Atzīt maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Bresco Group” tiesības

saņemt likumiskos sešus procentus gadā no neatmaksātā pamatparāda par laiku līdz

sprieduma pilnīgai izpildei.

Piedzīt no atbildētājas /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 8,25.

Piedzīt no atbildētājas /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij

valsts nodevu EUR 519,30.

Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami – saņēmējs: Tiesu

administrācija, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas reģistrācijas numurs

LV90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta numurs

LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās

klasifikācijas kods – 21499 un civillietu identificējoša informācija.

Valsts nodeva iemaksājama – saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas

Nr. 90000050138, kontaNr.LV55TREL1060190911200. Saņēmēja banka: Valsts kase,

BIC kods TRELLV22. Maksājuma mērķī jānorāda civillietu identificējoša informācija.

Tiesas izdevumu apmaksu apliecinoši dokumenti iesniedzami Jūrmalas pilsētas

tiesas kancelejā, lai netiktu uzsākta tiesas nolēmuma piespiedu izpilde.

Prasītāja spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20

(divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību

iesniedzot Jūrmalas pilsētas tiesā.

Atbildētāja 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna aizmuguriska sprieduma

nosūtīšanas dienas ir tiesīga iesniegt Jūrmalas pilsētas tiesai pieteikumu par tiesvedības

atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese S.Beļajeva