Court dismissed small claims action for unpaid utilities but awarded defendant's legal fees due to lack of order.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the plaintiff's small claims action for unpaid utility services but awarded the defendant 121 euros in legal fees. Although the plaintiff failed to prove the defendant's liability for the debt, the court found that the defendant had engaged a licensed attorney for case preparation. Consequently, the court ordered the plaintiff to reimburse the defendant's costs because no prior order existed to cover these expenses.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 42. panta 2. daļa; Civilprocesa likuma 204.1 pants: When a claim is dismissed, if the defendant incurred legal fees without a prior order, the court may award those costs to the defendant if the nature of the assistance and the specific case context are proven.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RPPT:2017:1017.C31298216.1.S
Lieta Nr.C31298216
Lietas arhīva Nr.C-0687-17/18
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2017.gada 17.oktobrī
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šādā sastāvā:
tiesnese I.Zelmene,
ar sekretāri D.Ceplišu,
izskatīja atklātā tiesas sēdē Baložu ielā 14, Rīgā, civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu
un noskaidroja
Aprakstošā daļa
2016.gada 13.septembrī SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – prasītāja) vērsās Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā ar maza apmēra
prasību pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētāja) par naudas piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra valsts notāres 2010.gada 29.decembra lēmumu reģistrēta Rīgas
pašvaldības SIA “Zemgale” reorganizācija, nosakot, ka Rīgas pašvaldības SIA “Zemgale” saistību un tiesību pārņēmēja ir SIA “Rīgas namu
pārvaldnieks”.
Prasītāja saskaņā 2004.gada 7.oktobra nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu NrDI-04-433-lī, kā arī ar 2011.gada 5.jūlija
dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī apsaimniekoja dzīvojamo māju /adrese/ Rīgā.
Pamatojoties uz ierakstiem Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.31226, atbildētājai no ierakstiem zemesgrāmatā, atbildētājai no 2014.gada
25.augusta līdz šim brīdim ir reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atrodas /adrese/ (kadastra numurs /numurs A/).
Dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt un apsaimniekot
māju. Līdz ar to Rīgas pašvaldības pienākums ir apsaimniekot un uzturēt māju.
Pieteikumā norādīts, ka atbildētāja nav sniegusi nekādus konkrētus mutiskis vai rakstveida iebildumus par saņemtajiem pakalpojumiem vai
izrakstītajiem rēķiniem, kā arī norāda, ka atbildētāja brīdināta par parāda esamību un tā nenomaksāšanas sekām ar 2015.gada 30.oktobra brīdinājumu.
Prasība pamatota ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, Civillikuma
1587. un 1756.pantu un prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai parādu par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laika
periodu no 2014.gada 25.augusta līdz 2016.gada 1.septembrim 406,80 euro apmērā un likumiskos procentus 30,32 euro apmērā par periodu no
2014.gada 5.septembra līdz 2016.gada 1.septembrim, tiesas izdevumus, kā arī atzīt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos
6% gadā no pamatparāda summas.
Tiesā 2016.gada 14.oktobrī tika saņemti atbildētājas /pers. A/ paskaidrojumi, papildus paskaidrojumi tiesā saņemti 2017.gada 18.septembrī.
Savos rakstveida paskaidrojumos atbildētāja norādījusi, ka neatzīst prasītājas celto prasību. Papildus paskaidrots, ka līdz 2016.gada janvārim nav
bijusi informēta par to, ka ir jebkādas saistības attiecībā pret prasītāju, kopš 2014.gada 18.augusta līdz 2016.gada 26.februārim prasītāja nav sniegusi
nekādus pakalpojumus atbildētājai vai attiecībā uz nekustamo īpašumu /adrese/. Atbildētāja nav saņēmusi nevienu prasītājas rēķinu par pakalpojumiem,
pieņemot nekustamo īpašumu /adrese/, pārvadīšanā nav norādīta informācija par jebkādiem parādiem. Papildus norāda, ka pēc nekustamā īpašuma
iegādes un tās pieņemšanas faktiskajā valdījumā atbildētāja noslēdza nepieciešamos līgumus, un ar ģimenes locekļu palīdzību pati veic nepieciešamās
darbības, kas saistīti ar mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un pakalpojumu saņemšanu.
2017.gada 14.decembrī tiesā saņemtas prasītājas atsauksme uz paskaidrojumiem, kurā prasītājas pilnvarotā pārstāve norāda, ka mājai /adrese/,
tika sniegta tikai pārvaldīšanas (apsaimniekošanas) pakalpojumi, tā kā mājai nav sētnieka, tad netika iekļauta arī rēķina piegāde, pēc šādiem rēķiniem
klientu nāk paši. Apsaimniekošanas darbu pierāda apsekošanas akti, savukārt veikto darbu izmaksas apstiprina faktisko ieņēmumu un izdevumu
pārskats.
Prasītājas pilnvarotais pārstāvis Ģirts Veiders uz tiesas sēdi nav ieradies 2017.gada 28.septembrī saņemts iesniegums ar lūgumu lietu izskatīt bez
pārstāvja klātbūtnes. Prasītāja prasību par parāda piedziņu uztur uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem.
Atbildētāja pilnvarotais pārstāvis /pers. D/ tiesas sēdē prasību neatzina. Paskaidroja, ka prasītājas iesniegtie apsekošanas akti neatbilst patiesajai
situācijai dabā, proti, tajos ir ļoti daudz nesakritību, kļūdu. Visus ēkas apsaimniekošanas un remonta darbus veic atbildētāja, teritorija ap ēku ir slēgta,
bez atbildētājas tajā neviens iekļūt nevar. Mājai ir nodrošināta apsardze. Prasītājas darbinieki ne reizi nav apsekojuši māju, nav bijis sētnieka, netika
izrakstīti rēķini. Atbildētāja par to, ka prasītāja it kā apsaimnieko viņas māju uzzinājusi 2015.gada oktobrī, kad saņēmusi brīdinājumu.
Motīvu daļa
Uzklausot atbildētājas un atbildētājas pārstāvja paskaidrojumus, pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība nav
pamatota un ir noraidāma.
Lietā nav strīda, ka atbildētāja ir nekustamā īpašuma /adrese/, īpašniece kopš 2014.gada 18.augusta. Minēto apliecina lietas materiāliem pievienotā
zemesgrāmatas izdruka (l.l.25.-27.).
SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, ceļot tiesā prasību pret atbildētāju par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas un saņemto
pakalpojumu maksājumu parāda piedziņu, pamatojies uz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, kas
noteic, ka valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu
īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ja dzīvojamā mājā nav privatizēti visi privatizācijas objekti.
Pienākums pārvaldīt dzīvojamo māju valsts dzīvojamās mājas valdītājam vai pašvaldībai ir arī tad, ja dzīvojamā mājā ir privatizēti visi privatizācijas
objekti, bet nav sasaukta dzīvokļu īpašnieku kopsapulce saskaņā ar šā likuma 51.panta otro daļu. Šī likuma 51.panta astotā daļa noteic, ka valsts
dzīvojamās mājas valdītājam vai pašvaldībai, pārvaldot un apsaimniekojot dzīvojamo māju, ja šā likuma 51.pantā noteiktajā kārtībā dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas tiesības nav nodotas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ir tiesības saņemt
maksu par dzīvokļu īpašniekiem sniegto pakalpojumu viņu privātīpašuma pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam
jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Ievērojot, ka atbildētāja 2016.gada 14.oktobrī un 2017.gada 18.septembrī tiesai sniegtajos paskaidrojumos, kas tika nosūtīti arī prasītājai,
norādījusi, ka SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” nav veikusi nekustamā īpašuma /adrese/, apsaimniekošanu vai ēkas uzturēšanas darbus, par ko būtu
tiesīga saņemt maksu, prasītājai, atbilstoši Civilprocesa likuma 93.pantam, bija tiesā jāiesniedz pierādījumi, kas pamatotu tās prasījuma tiesības pret
atbildētāju. Tiesa atzīst, ka šādus pierādījumus prasītāja lietā nav iesniegusi. Proti, lietā nav neviena pierādījuma prasībā apgalvotajam, ka prasītāja būtu
sniegusi atbildētājai jel kādus pakalpojumus, par ko būtu tiesīga saņemt atlīdzību. Tiesas ieskatā, atbildētāja nevar pierādīt negatīvu faktu, ka prasītāja
neveic īpašuma apsaimniekošanu, tādejādi, kā jau norādīts, prasītājai, saņemot atbildētājas paskaidrojumus, kuros tiek apstrīdēts īpašuma
apsaimniekošanas fakts, atbilstoši Civilprocesa likuma 10.pantam, 93.panta pirmajai daļai un trešajai daļai, bija pienākums pierādīt sava prasījuma
pamatotību.
Atbildētāja un atbildētājas pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē paskaidroja, ka nekustamais īpašums /adrese/, atrodas iežogotā, slēgtā, atbildētājai
piederošā, teritorijā un SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” bez atbildētājas ziņas tai nemaz nevar piekļūt, lai sniegtu apsaimniekošanas pakalpojumus. Minēto
apliecina arī prasītājas iesniegtais rakstveida pierādījums dzīvojamās ēkas vizuālās apsekošanas akts, kurā norādīts, ka teritorijas sēta, žogs ir
apmierinošā tehniskā stāvoklī.
Tiesa kritiski vērtē lietā esošo rakstveida pierādījumu – 2013.gada 29.jūlija dzīvojamās ēkas vizuālās apsekošanas aktu (l.l.80.-81.), jo tiesas
ieskatā minētais akts neattiecas uz periodu, kad nekustamā īpašuma īpašniece ir atbildētāja, proti, atbildētājas īpašuma tiesības zemesgrāmatā reģistrētas
2014.gada 25.augustā, akts sastādīts 2013.gada 29.jūlijā. Turklāt minētais akts satur pretrunīgu informāciju. Proti, no aktā atzīmētās informācijas
secināms, ka apsekošana nav notikusi iekštelpās, jo pozīcijas, kuras bija nepieciešams apsekot iekštelpās, ir atzīmētas vai nu ar N – nav, vai ar NA –
nav apsekots. Pie šādiem apstākļiem tiesa arī apšauba aktā norādīto par ēkas skursteņa stāvokli, jo aktam nav pievienots sertificēta skursteņslauķa
atzinums vai akts par skursteņa stāvokli, kā arī nav pievienoti pierādījumi, ka aktu parakstījušām personām būtu speciālas zināšanas, lai varētu konstatēt
dūmvada stāvokli.
Tiesas ieskatā kritiski vērtējams arī 2015.gada 27.maija akts par apsekošanu, no kura izriet, ka prasītājas darbinieks apsekojis nekustamos
īpašumus, tai skaitā, nekustamo īpašumu /adrese/, konstatējot, ka dzīvojamās mājas teritorija un kāpņu telpas ir uzkoptas atbilstoši Rīgas domes
saistošajiem noteikumiem. Proti, prasītāja nav iesniegusi pierādījumus, kā tās darbinieks ir ticis teritorijā, kura ir slēgta, kā arī to, kā iespējams apsekot
kāpņu telpas ēkā, kurā to nemaz nav.
Vienlaikus tiesa atzīst, ka uz prasītāju konkrētajā gadījumā nav attiecināma Dzīvokļa īpašumu likuma 10.panta pirmā un trešā daļa. Proti, minētā
likuma uzdevums ir noteikt dzīvokļa īpašuma statusu, dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības kompetenci
un lēmumu pieņemšanas kārtību. Savukārt, atbilstoši informācijai zemesgrāmatā, nekustamais īpašums /adrese/, sastāv no zemes gabala uz kura atrodas
dzīvojamā ēka un divas palīgēkas – šķūņi. Savukārt atbilstoši publiski ieejamai Valsts zemes dienesta informācijai būves tips ir individuālās dzīvojamās
mājas un vasarnīcas ar mūra – koka ārsienām.
Kā jau lietā noskaidrots, atbildētāja nekustamo īpašumu /adrese/, iegādājusies pirkuma/pārdevuma ceļā no juridiskas personas SIA
“ALGROKK”.
SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” savas prasījuma tiesības pamatojusi ar 2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr. RD11-910-ī,
kas noslēgts starp Rīgas pilsētas pašvaldību un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” un 2004.gada 7.oktobra Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas
pilnvarojuma līgumu Nr. 07-04-433-lī, kas paredz prasītājas pienākumu pārvaldīt pašvaldības īpašumā, valdījumā un pārvaldīšanā esošās dzīvojamās
mājas, kuras ir uzskaitītas īpašuma departamenta bilancē un līguma spēkā stāšanās brīdī ir nodotas pārvaldīšanai prasītājai.
Vienlaikus, tiesa atzīst, ka lietā nav pierādījumu apgalvojumam, ka ēka /adrese/, atrastos pašvaldības īpašumā vai valdījumā vai atrastos
pašvaldības īpašuma departamenta bilancē. Atbildētājas īpašuma tiesības zemesgrāmatā ir koroborētas 2014.gada 25.augustā.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana ir dzīvojamās mājas īpašnieka
pienākums. Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.pantam, īpašnieks var uzticēt veikt pārvaldīšanas darbību sevis izraudzītam
pārvaldniekam rakstiskā veidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu.
Lietā nav pierādījumu, ka starp pusēm būtu noslēgts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma izpratnē.
Prasītāja nav iesniegusi lietā nevienu pierādījumu, kas apliecina, ka nekustamajam īpašuma /adrese/ vispār tika sniegti jebkādi apsaimniekošanas
pakalpojumi. Prasītāja nav iesniegusi nevienu rēķinu. Prasītājas atsauksmē norādīto argumentu, ka atbildētājai bija pašai jāvēršas pie prasītājas pēc
rēķiniem, jo mājai nebija sētnieka un rēķinu piegāde netika nodrošināta, tiesa vērtē kritiski, jo, prasītājai nenodrošinot apsaimniekošanas pakalpojumus,
tai skaitā sētnieka pakalpojumus, atbildētājai nebija pienākums uzminēt, ka tās īpašumu varētu apsaimniekot trešā persona un atbildētājai būtu pienākums
segt tai apsaimniekošanas izmaksas.
Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Likums uzliek
pienākumu atbildētājam norēķināties par sniegtajiem pakalpojumiem, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, bet konkrētajā strīdā
apsaimniekotājs iesniedzis viens otru izslēdzošus pierādījumus, kā arī nav iesniedzis pierādījumus par pakalpojumu apjomu.
Ievērojot minēto tiesa atzīst, ka prasītāja, atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai, nav pierādījusi savu prasījumu pamatotību, līdz ar
to prasība ir noraidāma.
Atbildētājas pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē lūdza piedzīt no prasītājas atbildētājas labā advokāta izdevumus 121,00 euro apmērā.
Izvērtējot lūgumu piedzīt no prasītājas par labu atbildētājai izdevumus advokāta palīdzības samaksai, tiesa konstatē sekojošo:
Ar lietas materiāliem pievienoto līgumu par juridiskās palīdzības sniegšanu Ntr.10/2016 (l.l. 112.), apliecināts, ka 2016.gada 3.oktobrī atbildētāja
noslēgusi līgumu ar zvērinātu advokāti Lindu Purenkovu par juridiskās palīdzības sniegšanu. Saskaņā ar līguma 1.punktu puses vienojušās, ka advokāte
sniegs atbildētājai juridisko palīdzību civillietas Nr.C31298216 ietvaros, proti, iepazīsies ar lietas materiāliem, sagatavos atbildētājas paskaidrojumu
projektu tiesai un sniegs padomu par tiesā iesniedzamajiem pierādījumiem.
No lietas materiāliem pievienotā 2017.gada 22.septembra rēķina Nr.1/17 par juridiskās palīdzības sniegšanu 121 euro apmērā atbilstoši līgumam
Nr.10/2016 un maksājuma uzdevuma Nr.112 izriet, ka atbildētāja veikusi minētās summas samaksu (l.l. 114.-115.).
Civilprocesa likuma 33.panta trešā daļa noteic, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir: 1) izdevumi par advokāta palīdzību; 2) izdevumi sakarā ar
ierašanos uz tiesas sēdēm; 3) ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi; 4) izdevumi par valsts nodrošināto juridisko palīdzību; 5) izdevumi par tulka
palīdzību tiesas sēdē.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta trešajai daļai, ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu
atbildētājam.
Kā redzams no Civilprocesa likuma 33.panta trešās daļas ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kas attiecas uz juridisko palīdzību, tiek atlīdzināti vienīgi
par tādu juridisko palīdzību, kuru ir sniedzis zvērināts advokāts.
Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 16.novembra spriedumā lietā Nr.SKC-381/2016 norādīts, ka lietā ir jābūt dokumentam, kas
apliecina, ka attiecīgā persona, kura ir veikusi pārstāvību vai sniegusi juridisko palīdzību, ir advokāts (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta
2015.gada 28.augusta sprieduma lietā Nr.SKC-187 13.punktu, 2016.gada 17.augusta rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKC-1727 5.punktu).
Advokatūras likuma 48.1pants noteic, ka zvērināta advokāta pilnvarojumu un tā apjomu, kā arī tiesības izpildīt šā likuma 48.pantā noteiktos
uzdevumus apliecina orderis, kura paraugu apstiprina Latvijas Zvērinātu advokātu padome. Ordera jēdziens ir minēts arī Civilprocesa likuma 85.panta
trešajā daļā.
Tādējādi orderis ir dokuments, kas apliecina faktu, ka advokāts sniedz juridisko palīdzību.
Advokāts kā profesionāls un augsti kvalificēts jurists sniedz juridisko palīdzību saskaņā ar Advokatūras likuma 3.pantu, kas uzskaita zvērināta
advokāta juridiskās palīdzības veidus: 1) aizstāvēt un pārstāvēt tiesā un pirmstiesas izmeklēšanā personu likumīgās intereses; 2) sniegt juridiskās
konsultācijas; 3) gatavot juridiskus dokumentus; 4) veikt citas juridiskas darbības.
Augstākās tiesas Civillietu departaments ir norādījis, ka no minētās normas izriet, ka zvērināta advokāta sniegtās juridiskās palīdzības jēdziens
ietver daudz plašākus uzdevumus, nekā tie noteikti Advokatūras likuma 48.pantā, kas paredz obligātu nepieciešamību uzrādīt vai iesniegt orderi
pārstāvībai tiesā, iestādēs, dokumentu pieprasīšanai no iestādēm, organizācijām un visos citos uzskaitītajos gadījumos.
Augstākās tiesas Civillietu departamenta ieskatā tas nozīmē, ka zvērināta advokāta sagatavotie procesuālie dokumenti iesniegšanai tiesā (piemēram,
prasības pieteikums, paskaidrojumi, iesniegumi u.c., ko paraksta pati persona, t.i., prasītājs vai atbildētājs) atzīstami par vienu no juridiskās palīdzības
veidiem Advokatūras likuma 3.panta izpratnē.
Tā kā Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkts paredz atlīdzināt vienīgi izdevumus advokāta palīdzības samaksai, Augstākās tiesas
Civillietu departaments ir pievienojas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015.gada 28.augusta spriedumā lietā Nr.SKC-187 13.punktā izteiktajai
atziņai, ka viens no priekšnoteikumiem šādu izdevumu atlīdzināšanai ir orderis.
Pirmkārt, minētais dokuments apliecina, ka persona, kas sniegusi juridisko palīdzību, ir advokāts. Otrkārt, tajā tiek uzrādīta konkrēta uzdevuma
izpilde - sniegtās juridiskās palīdzības veids, par kuru pusei radušies izdevumi.
Tādējādi, lai puse varētu atgūt izdevumus par advokāta palīdzību, jāiesniedz orderis. Konkrētajā gadījumā lietā šāds dokuments neatrodas.
Vienlaikus tiesa atzīst, ka no lietas materiāliem esošā līguma, kas noslēgts starp atbildētāju un zvērinātu advokāti Lindu Purenkovu, ir konstatējams, kas ir
juridiskās palīdzības sniedzēja – zvērināta advokāte Linda Purenkova, ko apliecina viņas paraksts un zīmogs un kāda ir juridiskā palīdzība, ko advokāte
sniegusi klientam – iepazīšanās ar lietas materiāliem, paskaidrojumu projekta sagatavošana un padoma sniegšana, kā arī, to, ka minētā palīdzība sniegta
konkrētās civillietas Nr.C31298216 ietvaros.
Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka atbildētājas lūgums piedzīt no prasītājas ar lietas vešanu saistītos izdevumus 121 euro apmērā par zvērināta
advokāta palīdzības sniegšanu ir apmierināms.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu, ja prasību noraida, [..] tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja
valsts ienākumos.
Iesniedzot prasību, SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” samaksājis kancelejas nodevu 4,70 euro, bet tā kā kopējā ar lietas izskatīšanu saistīto
izdevumu summa par prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanu atbildētājam un tiesas paziņojumu nosūtīšanu pusēm sastāda 6,14 euro, tad ar lietas
izskatīšanu saistīto izdevumu daļa, kuru nav sedzis jau veiktais prasītāja maksājums, (6,14 - 4,70) 1,44 euro par labu valstij ir piedzenams no prasītāja.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, prasītājam nosakāms 10 dienu termiņš labprātīgai sprieduma izpildei daļā par tiesas izdevumu
samaksu.
Rezolutīvā daļa
Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189. - 195., 204.1 un 250.25pantu, tiesa
nolēma
noraidīt pilnībā SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362621, maza apmēra prasību pret /pers. A/, personas kods /personas
kods/, par naudas piedziņu.
Piedzīt no SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362621, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, ar lietas vešanu
saistītos izdevumus 121 (viens simts divdesmit viens euro) euro apmērā.
Piedzīt no SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362621, tiesas izdevumus 1,44 euro (viens euro, 44 centi), kas iemaksājami
Tiesu administrācijas kontā Nr.LV51TREL2190458019000.
Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Dokumenti, kas apliecina izdevumu sasmaku,
labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā, iesniedzami Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas kancelejā.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no pilna sprieduma izgatavošanas dienas, apelācijas sūdzību
iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.
Pilns sprieduma teksts sastādīts 2017.gada 17.oktobrī.
Tiesnese I.Zelmene