Court convicts defendant of negligent traffic causing death and imposes suspended sentence with probation.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of negligent traffic causing death and sentenced him to one year of imprisonment, suspended for one year and six months. The defendant violated traffic rules by driving at an unsafe speed and failing to yield, resulting in a fatal accident. The court determined the sentence was just and appropriate, ordering probation supervision while dismissing the victim's claim for damages due to prior settlement and insurance payment.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 260. panta 2. daļa; Krimināllikuma 55. pants: Negligent traffic causing death warrants conviction and a suspended sentence if the offender shows repentance and poses no danger to society.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11370039813
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Aizkrauklē, 2014.gada 20.augustā
Aizkraukles rajona tiesa
tiesnese J.Bebriša,
ar tiesas sēžu sekretāri I.Šali,
piedaloties prokuroram J.Duberim,
advokātam R.Zeseram
izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā pēc Krimināllikuma 260.panta otrās daļas apsūdzēts /pers. A/, personas kods
/personas kods/.
Aprakstošā daļa
/pers. A/ pārkāpa transporta kustības noteikumus.
2013.gada 21jūnijā, aptuvenā laikā ap pulksten 13.09 /pers. A/ novadā, Skrīveru pagastā, apdzīvotā vietā, pa autoceļu P32 Līgatne -
Skrīveri, virzienā uz Līgatni vadīja mopēdu Yiying Yysaqt, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/.
Pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu 38.4. punktu prasības /pers. A/ nedarīja visu iespējamo lai neapdraudētu citus ceļa satiksmes
dalībniekus un ignorēja Ceļu satiksmes noteikumu 10.punktu, radot ceļu satiksmei bīstamu situāciju. Braucot pa ceļu P32, virzienā uz
Līgatni, ceļa 69.830km, taisnā ceļa posmā, pa sausu asfaltbetonu, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu 112.punktu /pers. A/ izvēlējās
kustības drošībai neatbilstošu braukšanas ātrumu. Pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu 121.3.punktu pietiekami nepārliecinājās vai
apdzīšanas laikā netiks traucēti pretim braucošie transportlīdzekļi un uzsāka pa priekšu braucošās kravas automašīnas apdzīšanu.
Apdzīšanas manevra laikā pa to pašu ceļu Skrīveru virzienā, pretim, pa labo brauktuves pusi brauca divi velosipēdisti. Izveidojoties
ceļu satiksmei bīstamai situācijai /pers. A/ pārkāpa Ceļu satiksmes noteikumu 113.punktu - nesamazināja braukšanas ātrumu un
vajadzības gadījumā neapturēja mopēdu lai izvairītos no iespējamas sadursmes ar kādu no velosipēdistiem, kā rezultātā /pers. A/
vadītais mopēds pretējā braukšanas joslā, brauktuves labajā daļā uztriecās virsū pretim braucošajam velosipēdistam /pers. E/.
/pers. A/ izraisītā ceļu satiksmes negadījuma rezultātā cieta /pers. E/, kurš guva smagus miesas bojājumus kā bīstamus dzīvībai un ir
cēloniskā sakarā ar nāves iestāšanos 2013.gada 29.jūnijā. Nodarītie miesas bojājumi izpaudās kā asinsizplūdums augšlūpas
gļotādā vidusdaļā, asinsizplūdums uz galvas ādas lēvera iekšējās virsmas pieres labajā pusē, labās orbītas augšējās sienas lineārs
izolēts lūzums, aisinsizplūdums zem galvas smadzeņu mīkstajiem apvalkiem virs labās pieres un abām deniņu daivām, masīvs galvas
smadzeņu sasitums; ādas nobrāzumi uz krūšu kurvja priekšējās virsmas augšējās trešdaļas, labo 5.-7. ribu lūzumi ar
aisnsizplūdumiem starpribu muskuļos ribu lūzumu vietās, aknu labās daivas plīsums. Kā arī, zemādas asinsizplūdumi labās pleca
locītavas projekcijas vietā ārējā virsmā, labā augšdelma augšējās trešdaļas ārējā virsmā, kreisā augšstilba augšējās trešdaļas
priekšējā virsmā un labā augšstilba vidējās trešdaļas priekšēji-iekšējā virsmā, ādas nobrāzums labā apakšstilba augšējās un vidējās
trešdaļas priekšējā virsmā, labā elkoņa kaula augšējās trešdaļas šķembains lūzums ar asinsizplūdumu apkārtējos mīkstajos audos.
Ar savām noziedzīgajām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 266.pantā.
Motīvu daļa
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 462.panta pirmo daļu prokurors tiesas sēdē grozīja apsūdzētajam /pers. A/ apsūdzību no
Krimināllikuma 260.panta otrās daļas uz vieglāku –Krimināllikuma 266.pantu, nemainoties lietas faktiskajiem apstākļiem, jo /pers. A/
vadīja apsūdzībā norādītajā laikā un vietā transportlīdzekli mopēdu Yiying Yysaqt, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, kura motora
darba tilpums nepārsniedz 50 kubikcentimetrus. Apsūdzētais /pers. A/ savu vainu viņam grozītajā apsūdzībā atzinis pilnībā.
Apsūdzētais /pers. A/ un cietusī /pers. F/ 2014.gada 8.augustā noslēguši izlīgumu, piedaloties Valsts probācijas dienesta Ogres
teritoriālās struktūrvienības brīvprātīgā izlīguma starpniecei /pers. G/. Apsūdzētais savu vainu viņam celtajā apsūdzībā pēc
Krimināllikuma 266.panta atzinis pilnībā un labprātīgi cietušajai atlīdzinājis morālo kaitējumu 5000 EUR apmērā, cietušajai nav
materiālu pretenziju pret apsūdzēto, cietusī par izlīgumu ar apsūdzēto vienojusies labprātīgi un apzinoties izlīguma sekas. Izlīgumu
apsūdzētais un cietusī parakstījuši. Tiesa pārliecinājusies, ka izlīgums starp apsūdzēto un cietušo noslēgts labprātīgi un pusēm
saprotamas izlīguma sekas.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 379.panta pirmās daļas 2.punktu tiesa var izbeigt kriminālprocesu, ja persona, kas izdarījusi
kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, ir izlīgusi ar cietušo vai viņa pārstāvi.
Apsūdzētais /pers. A/ izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas ar Krimināllikuma 7. panta trešo daļu atzīts par mazāk smagu noziedzīgu
nodarījumu.
Tiesas sēdē tika nodibināti tādi šķēršļi, kuru dēļ saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 379. panta otro daļu kriminālprocesu izbeigt uz
izlīguma pamata nav iespējams, proti, noziedzīgā nodarījuma rezultātā ir iestājusies cilvēka nāve(Krimināllikuma 58.panta otrā daļa).
Iepazinusies ar lietas materiāliem, uzklausījusi prokuroru, apsūdzēto, aizstāvi, ņemot vērā to, ka apsūdzētais atzinis savu vainu viņam
izvirzītajā apsūdzībā, noslēdzis izlīgumu ar cietušo un piekritis pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, pierādījumu
pārbaudes neizdarīšanas sekas apsūdzētajam tiesas izmeklēšanā izskaidrotas un sekas ir skaidras, apsūdzētā vaina ir pierādīta ar
visiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainu, tiesa atzīst, ka saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 499. pantu pierādījumu pārbaude tiesas izmeklēšanā nav nepieciešama, līdz ar ko saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 527. panta trešo daļu pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā netiek izdarīta.
Vērtējot apsūdzētā darbību juridisko kvalifikāciju, tiesa atzīst, ka /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums pareizi kvalificēts pēc
Krimināllikuma 266. panta, jo viņš apsūdzībā norādītajā vietā un laikā,pārkāpa transporta kustības noteikumus, kā rezultātā ir
iestājušās smagas sekas-cilvēka nāve.
Krimināllikuma 266.pantā paredzēta kriminālatbildība par transporta kustības kārtības vai drošības aizsardzības noteikumu
pārkāpšanu, ja tā izraisījusi smagas sekas.
Krimināllikuma 266.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums apdraud sabiedrisko drošību transporta kustības drošības un
ekspluatācijas sfērā, nodara kaitējumu cilvēku dzīvībai vai veselībai, mantiskajām interesēm vai citām ar likumu aizsargātām
interesēm.
Komentējamā panta dispozīcija ir blanketa, jo paredz atbildību par kādu noteiktu normatīvo aktu, kas regulē transporta kustības
kārtības vai drošības noteikumu, pārkāpšanu. Lai sauktu pie atbildības par pantā minēto noziedzīgo nodarījumu, jākonstatē, kādi tieši
transporta kustības kārtības vai drošības aizsardzības noteikumi pārkāpti. Tas var izpausties kā darbībā, tā arī bezdarbībā.
No subjektīvās puses transporta kustības kārtības vai drošības aizsardzības noteikumus var pārkāpt kā apzināti, tā arī aiz
neuzmanības, bet pret sekām iespējama tikai neuzmanība, kad vainīgais vai nu paredz seku iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi cer,
ka tās izdosies novērst (noziedzīga pašpaļāvība), vai arī neparedz seku iestāšanās iespēju, kaut gan viņš varēja un viņam vajadzēja
tās paredzēt (noziedzīga nevērība).
Par šī noziedzīgā nodarījuma subjektu var būt fiziska un pieskaitāma persona, kas sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu- gājēji,
velosipēdisti, gani, pasažieri un citi satiksmes dalībnieki, kas nav mehāniskā transporta līdzekļa vadītājs.
Krimināllikuma 266.pantā ir paredzēta kriminālatbildība par citu noteikumu, kas regulē transporta kustības kārtības vai drošības
aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, un kas nav paredzēti Krimināllikuma 260.pantā. Atbildība pēc Krimināllikuma 266.panta ir
paredzēta, lai tiktu regulēta ne to personu rīcība, kuras vada transporta līdzekļus un kuriem paredzēta kriminālatbildība pēc
Krimināllikuma 260.panta, bet tādu personu darbība, kas mijiedarbojas ar transportlīdzekļiem un kuri tiek aicināti neradīt traucējumus
to drošai funkcionēšanai.
Krimināllikuma 266.pants ir iekļauts Krimināllikuma 21.nodaļā, kurā atbildība noteikta par noziedzīgiem nodarījumiem pret satiksmes
drošību, tas ir, apdraud sabiedriskās drošības intereses dažāda veida transportlīdzekļa kustības un ekspluatācijas jomā.
Krimināllikuma 266.panta paredzētā noziedzīgā nodarījuma darbība objektīvi tiek realizēta vainīgās personas griba un viņa šo rīcību
apzinās.
Minēto ceļu satiksmes noteikumu prasību neievērošana no mopēda vadītāja /pers. A/ puses bija notikušā ceļu satiksmes negadījuma
rašanās cēlonis, kā rezultātā smagus miesas bojājumus guva velosipēda vadītājs /pers. E/, kuram no gūtajiem miesas bojājumiem
iestājās nāve 2013.gada 29.jūnijā, un šo prasību neievērošana atrodas tiešā cēloniskā sakarā ar ceļu satiksmes negadījuma
izraisīšanu un tā sekām.
Apsūdzētā /pers. A/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 266.panta tiesa atzīst par pareizu kvalifikāciju,
jopamatoti iztiesāšanā tika grozīta apsūdzība uz Krimināllikuma 266.pantu, ņemot vērā pareizu mopēda klasifikāciju un izdarot
pareizus secinājumus, ka mopēds nav transportlīdzeklis Krimināllikuma 261.panta izpratnē.
Izvērtējot lietā esošos pierādījumus to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa konstatē visu subjektīvo un objektīvo pazīmju kopumu,
kvalificējošās pazīmes, lai apsūdzētā /pers. A/ darbības atzītu par noziedzīgu nodarījumu un kvalificē tās pēc Krimināllikuma 266.
panta, un pastāv Kriminālprocesa likuma 520. panta pirmajā daļā paredzētais pamats notiesājoš a sprieduma taisīšanai. Tiesa
uzskata, ka uz apsūdzētā un cietušās noslēgtā izlīguma pamata nav iespējams apsūdzēto /pers. A/ atbrīvot no kriminālatbildības un
soda. Krimināllikuma 58.panta otrā daļa noteic, ka personu, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, izņemot
noziedzīgus nodarījumus, kuru rezultātā iestājusies cilvēka nāve, var atbrīvot no kriminālatbildības, ja ir izlīgums ar cietušo un personas
pēdējā gada laikā nav tikusi atbrīvota no kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, noslēdzot izlīgumu, un pilnīgi
novērsusi ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu vai atlīdzinājusi nodarīto zaudējumu.
Vērtējot apsūdzētā personību, tiesa konstatēja, ka /pers. A/ agrāk nav sodīts (lietas lapa 49), nav saukts pie administratīvās
atbildības(lietas lapa 50), narkologa uzskaitē, psihiatra uzskaitē nesastāv (lietas lapa 54-55), Valsts probācijas dienesta Ogres
teritoriālā struktūrvienība 17.02.2014. izvērtēšanas ziņojumā norādījusi, ka pastāv maza varbūtība, ka /pers. A/ varētu izdarīt jaunus
likumpārkāpumus, viņam nav tieksme lietot alkoholiskos dzērienus vai citas apreibinošas vielas, darba devējs viņu raksturo kā
atbildīgu, kritiku saprotošu, ienākumi ir stabili. Ir mērķtiecīgs, atvērts. Ir veselības problēmas, zāļu iegādei katru mēnesi izdod 60 euro
. Norādīts, ka, lai mazinātu risku un veicinātu uzvedības izmaiņas uzvedībā, būtu lietderīgi uzlikt pienākumu piedalīties probācijas
programmās saskaņā ar Valsts probācijas dienesta norādījumiem(lietas lapa 109-112), strādā SIA /Nosaukums A/ par forvardera
operatoru, apgādībā personas neatrodas.
Izvērtējot noziedzīgā nodarījuma raksturu, tiesa secina, ka apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums apdraud satiksmes drošību
transportlīdzekļu kustības un ekspluatācijas sfērā, vienlaikus nodarot kaitējumu personas veselībai un dzīvībai, izdarīts aiz
neuzmanības.
Nosakot sodu, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 35., 46., 47. un 48. pantu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījumu raksturu, radīto
kaitējumu, apsūdzētā atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus, vainīgā personību.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta pirmās daļas 3.punktu apsūdzētā atbildību mīkstina apstāklis, ka viņš labprātīgi
atlīdzinājis cietušajai radīto kaitējumu. Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu apsūdzētā atbildību mīkstina apstāklis,
ka viņš savu vainu atzīst un nožēlo izdarīto, ir izlīdzis ar cietušo.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48. pantu apsūdzētā atbildību pastiprinoši apstākļi netiek konstatēti.
Nosakot sodu un tā apmēru, tiesa ņem vērā arī to, ka apsūdzētais /pers. A/ savu vainu atzīst un nožēlo izdarīto, viņa darbību rezultātā ir
iestājušās smagas, neatgriezeniskas sekas-cilvēka nāve, izvērtē lietas apstākļus, radīto kaitējumu, atbildību mīkstinošos un
pastiprinošos apstākļus, apsūdzētā personību.
Viens no kriminālprocesa mērķiem ir – lai katra persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, tiktu taisnīgi sodīta. Saskaņā ar
Krimināllikuma 35. pantu soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, vainīgo sodīt par izdarīto noziedzīgo
nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu
nodarījumu izdarīšanas.
Krimināllikuma 266.panta sankcija paredz sodu brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai
piespiedu darbu, vai naudas sodu.
Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi
izvēlēties un piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm (A.Judins.
Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr.11 (762), 2013.gada 19.marts, 7.lpp).
Izvērtējot Krimināllikuma 266.panta sankcijā norādīto soda veidu piemērošanu, tiesa secina, ka pamatsods naudas soda veidā
apsūdzētajam nav piemērojams. Izvērtējot Krimināllikuma 41.panta otrās daļas 2.punktā norādīto, ka par mazāk smaga nozieguma
izdarīšanu piemērojams naudas sods piecu līdz simt piecdesmit Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, kā arī
atbilstoši minētā panta ceturtajai daļai nosakot apsūdzētā mantisko stāvokli, tiesa secina, ka šis soda veids ir apsūdzētajam
neatbilstošs, jo apsūdzētais no saviem ienākumiem sedz kredītu 5000 EUR, ko paņēmis, lai samaksātu cietušajai morālā kaitējuma
atlīdzību, līdz ar to šī soda piespriešanas gadījumā pastāv risks, ka tiesas spriedums būs neizpildāms.
Piemērot apsūdzētajam par izdarīto mazāk smagu noziegumu sodu piespiedu darba veidā, ņemot vērā iestājušās sekas, tas būtu
pārāk mīksts un neadekvāts sods.
Tiesa atzīst, ka apsūdzētajam nosakāms sods brīvības atņemšanas soda veidā Krimināllikuma 266. panta sankcijas ietvaros.
Vienlaicīgi tiesa piekrīt prokuroram un atrod par iespējamu apsūdzētajam piemērot Krimināllikuma 55. panta nosacījumus, proti,
brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku. Tiesa, ievērojot apsūdzētā pozitīvo personību, viņa vēlēšanos segt
nodarīto kaitējumu cietušajai, guva pārliecību, ka turpmāk apsūdzētais likumpārkāpumus neizdarīs. Tiesa atzīst par lietderīgāku un
audzinošāku konkrētajā gadījumā apsūdzētajam noteikt pārbaudes laiku, nevis izolēt viņu no sabiedrības. Pēc tiesas ieskata, ņemot
vērā nosacītas notiesāšanas būtību, proti, saskaņā ar Krimināllikuma 55. panta desmito daļu, ja nosacīti notiesātais pārbaudes laikā
izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, viņam piespriestais brīvības atņemšanas sods ir izpildāms reāli, konkrētajā gadījumā pārbaudes
laika noteikšana apsūdzētajam būs audzinošāks sods par reālas brīvības atņemšanas sodu, jo tas stimulēs apsūdzēto atturēties no
jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas pārbaudes laikā un izdarīt attiecīgus secinājumus. Ņemot vērā Valsts probācijas dienesta
Ogres teritoriālās struktūrvienības 2014.gada 17.februāra izvērtēšanas ziņojumā ietvertās rekomendācijas, tiesa atzīst par
nepieciešamu pārbaudes laikā apsūdzētajam uzlikt pienākumu piedalīties probācijas programmās, saskaņā ar Valsts probācijas
dienesta norādījumiem.
Soda bardzības izvēlē tiesa ņem vērā Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2007./2008. gada tiesu prakses apkopojumā
„Apgabaltiesu kā pirmās instances tiesas un Augstākās tiesas krimināllietu tiesu palātas kā apelācijas instances tiesas sodu
piemērošanas prakse” izteikto viedokli, ka kriminālsodam jābūt tādam, kas sekmē noziedzīgu nodarījumu veicinošo faktoru
novēršanu (mazināšanu). Soda bardzība bieži vien nav pietiekama, lai persona apzināti atteiktos no jaunu noziedzīgu nodarījumu
izdarīšanas. Tāpat kriminālsodus nedrīkst izmantot, lai iebiedētu sabiedrību (sk. apkopojuma 17.-21.lpp.).
Tiesa atzīst, ka šāds nosacītas brīvības atņemšanas sods apsūdzētajam /pers. A/ būs taisnīgs, samērīgs un pietiekoši audzinošs.
Nosacīti notiesātā pārraudzība uzdodama pēc apsūdzētā dzīves vietas Valsts probācijas dienesta Ogres teritoriālajai
struktūrvienībai.
Cietusī /pers. F/ pirmstiesas izmeklēšanā pieteikto mantisko un morālo kaitējuma atlīdzību neuztur. Apsūdzētais /pers. A/ cietušajai
/pers. F/ labprātīgi samaksājis morālo kaitējuma atlīdzību 5000 EUR apmērā, ko apliecina 2014.gada 8.augustā izlīgumā norādītais.
Bez tam cietusī no AAS „Balta” saņēmusi apdrošināšanas atlīdzības izmaksu 2205 EUR apmērā, ko apliecina lietā iesniegtā
2014.gada 9.aprīļa izziņa Nr.40000-01.2/14/159237 A490284/490323(lietas 1142.lapa). Pie šādiem apstākļiem lieta daļā par
kaitējuma atlīdzības piedziņu izbeidzama.
Lietā radušies procesuālie izdevumi par zv.advokāta R.Zesera aizstāvības veikšanu apsūdzētajam tiesā pēc procesa virzītāja
norīkojuma 54,78EUR(lietas 151.;156.lapa) apmērā.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu procesuālie izdevumi valsts labā piedzenami no notiesātā to faktiskajā
apmērā. Tiesa neatrod iemeslus, kuru dēļ apsūdzētais būtu atbrīvojams no procesuālo izdevumu samaksas, līdz ar to saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu minētie procesuālie izdevumi piedzenami valsts labā no apsūdzētā. Saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 529.panta 2.punktu apsūdzētajam nosakāms 30 dienu termiņš labprātīgai sprieduma izpildei no sprieduma
spēkā stāšanās dienas daļā par procesuālo izdevumu piedziņu.
Lietisko pierādījumu lietā nav.
Tiesa atzīst, ka drošības līdzeklis saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 241. pantu apsūdzētajam /pers. A/ piemērojams, jo tiesa
nekonstatēja tādus apstākļus, kas dotu pamatu uzskatīt, ka apsūdzētais izvairīsies no sprieduma izpildes.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.,511., 512, 520., 527.-530. pantu, tiesa
nosprieda
/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 266. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz
1(vienu) gadu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu /pers. A/ notiesāt nosacīti, nosakot pārbaudes laiku uz 1(vienu) gadu 6(sešiem) mēnešiem,
uzliekot pienākumu piedalīties probācijas programmās saskaņā ar Valsts probācijas dienesta norādījumiem.
Nosacīti notiesātā /pers. A/ pārraudzību uzdot Valsts probācijas dienesta Ogres teritoriālajai struktūrvienībai.
Drošības līdzekli līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā /pers. A/ neizraudzīt.
Lietu daļā par mantiskā un morālā kaitējuma piedziņu izbeigt.
Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij procesuālos izdevumus 54,78 EUR(piecdesmit četrus euro 78 centus), kas saistīti ar advokāta
sniegto juridisko palīdzību tiesā pēc norīkojuma.
Sprieduma labprātīgai izpildei daļā par procesuālo izdevumu samaksāšanu noteikt termiņu 30 dienas no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā no pilna sprieduma
pieejamības 2014.gada 21. augustā, sūdzību iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.
Pilns spriedums sagatavots 2014.gada 21.augustā.
Tiesnese J.Bebriša