Court dismisses administrative offense case due to lack of evidence proving the specific violation required for arrest.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the administrative offense case against the defendant because the prosecution failed to prove the specific violation required to justify the arrest. Although the defendant was detained and found under the influence of alcohol, the arrest protocol did not specify the exact administrative offense committed. The court ruled that without a clearly defined violation in the arrest warrant, the necessary elements of the offense under the Administrative Offenses Code were not established.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pants; 239.pants 1.punkts: The court must dismiss proceedings if the specific administrative offense constituting the basis for arrest is not clearly defined in the arrest protocol, as the presumption of innocence requires proof of the exact violation.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 107008514
Lietas arhīva Nr. 1-0085-14/5
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Aizkrauklē 2014.gada 2.jūlijā
Aizkraukles rajona tiesas
tiesnese L.Baltmane-Zepa
ar tiesas sēdes sekretāri G.Volkmani,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/,
dzīvojoša Kokneses novada /adrese/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 175.panta.
Aprakstošā daļa
2014.gada 14.jūnijā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības
policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Patruļdienesta rotas jaunākais inspektors G.Ziediņš noformējis
administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 943199 par to, ka 2014.gada 14.jūnijā plkst.15.40 sabiedriskā
vietā Aizkraukles autoostas teritorijā Gaismas ielā 12 /pers. A/, būdams alkohola ietekmē, ļaunprātīgi
nepakļāvās likumīgajām policijas darbinieka prasībām sekot līdzi uz dienesta transportlīdzekli (centās
izrauties un aizbēgt), tādējādi izdarot administratīvo pārkāpumu.
Administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
175.panta.
/pers. A/ un Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa pārstāvis uz tiesas
sēdi nav ieradušies.
/pers. A/ pavēste uz 2014.gada 2.jūlija tiesas sēdi nosūtīta 2014.gada 23.jūnijā uz /pers. A/ norādīto
dzīvesvietas adresi, kas ir arī viņa deklarētā dzīvesvieta (lietas 7. un 9.lapa), līdz ar to uzskatāms, ka par
tiesas sēdes laiku un vietu /pers. A/ ir informēts.
Arī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirknim pavēste uz 2014.gada 2.jūlija
tiesas sēdi nosūtīta 2014.gada 23.jūnijā (lietas 9.lapa).
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.11 panta pirmā daļa noteic, ka lietas izskatīšana ir
atliekama, ja lietu nav iespējams iztiesāt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi nav ieradusies kāda persona.
Ņemot vērā to, ka lietas dalībniekiem par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots, ne /pers. A/, ne Valsts
policijas Zemgales reģiona pārvaldes pārstāvis nav informējuši tiesu par neierašanās iemesliem, nav
lūguši atlikt lietas izskatīšanu, tiesnese uzskata, ka nav konstatējami objektīvi iemesli lietas izskatīšanas
atlikšanai, administratīvā pārkāpuma lietas materiālos esošā informācija ir pietiekama, lai varētu izvērtēt
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta septītajā daļā noteikto, līdz ar to lieta skatāma
lietas dalībnieku prombūtnē.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesnese atzīst, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir
izbeidzama.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta septītā daļa noteic, ka tiesa, izskatot
administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj, vai ir noticis administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir
vainīga tā izdarīšanā, vai persona ir sodāma par administratīvo pārkāpumu (..).
Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.pantam pierādījumi administratīvā pārkāpuma
lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas
ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences
ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus
apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244.pantam pierādījumus tiesnesim jāvērtē pēc
savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas
apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantu administratīvā atbildība iestājas par
ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņš izpilda
sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.
Administratīvo atbildību par nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai prasībām,
kad viņš izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, iespējams piemērot tikai tādā
gadījumā, ja administratīvā pārkāpuma lietā tiek konstatēts, ka policista rīkojums vai prasības konkrētajā
gadījumā bijušas objektīvi likumīgas (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta
2006.gada 14.novembra spriedumu lietā SKA-454/2006). Līdz ar to tiesnesei ir jākonstatē, ka /pers. A/
ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbiniekiem, policijas darbinieku rīkojumi un prasības bija likumīgas un
policijas darbinieki pildīja sabiedriskās kārtības sargāšanas un dienesta pienākumus. Šīm pazīmēm
jāpastāv vienlaicīgi un jābūt savstarpēji saistītām.
Tāpat tiesnese ņem vērā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 274.pantu, kur noteikts
amatpersonas sastādītā lēmuma saturs. Saskaņā ar minētā panta otrās daļas 6.punktu lēmumā jānorāda
faktisko un tiesisko apstākļu konstatējums.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 248.panta pirmajā daļā noteikts administratīvā pārkāpuma
protokola saturs, tajā skaitā – ka administratīvā pārkāpuma protokolā ir norādāma pārkāpuma būtība.
Satversmes tiesa 2002.gada 20.jūnija spriedumā lietā Nr.2001-17-0106 norādījusi, ka administratīvo
pārkāpumu lietas ir pielīdzināmas krimināllietām. Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1995.gada
23.oktobra spriedumu lietā Pfarmeier vs Austria (No 16841/90) administratīvo pārkāpumu lietās
privātpersonai ir tiesības uz tādām pašām procesuālajām garantijām lietas izskatīšanā kā kriminālprocesā,
jo administratīvajam sodam ir krimināltiesisks raksturs (sk. arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo
lietu departamenta 2007.gada 25.aprīļa spriedumu lietā Nr. SKA-157/2007).
Tādējādi tiesnese uzskata, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītājam administratīvā pārkāpuma
aprakstam ir jāatbilst apsūdzībai kriminālprocesā, un administratīvā pārkāpuma faktiskajiem apstākļiem ir
jāatbilst tā juridiskajai kvalifikācijai, izdarītajām darbībām jābūt skaidri un saprotami aprakstītām, tā
raksturojot izdarīto administratīvo pārkāpumu.
Kā redzams, tad 2014.gada 14.jūnijā noformētajā administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PA 943199
norādīts, ka plkst.15.40 sabiedriskā vietā Aizkraukles autoostas teritorijā Gaismas ielā 12 /pers. A/,
būdams alkohola ietekmē, ļaunprātīgi nepakļāvās likumīgajām policijas darbinieka prasībām sekot līdzi
uz dienesta transportlīdzekli (centās izrauties un aizbēgt), tā izdarot Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa 175.pantā paredzēto pārkāpumu (lietas 2.lapa).
Lietas materiālos atrodas arī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja
Patruļpolicijas nodaļas Patruļdienesta rotas jaunākā inspektora G.Ziediņa ziņojums par to, ka 2014.gada
14.jūnijā ap plkst.15.30, pildot dienesta pienākumus sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, viņš bija
izbraucis izsaukumā uz Aizkraukles autoostu, Gaismas ielā 12. Autobusa pieturā ievērojis kādu vīrieti,
kurš bija acīmredzamā reibuma stāvoklī, streipuļojis, bijis skaļš un uzvedies izaicinoši. Konstatējis, ka
vīrietis ir alkohola ietekmē, jo runājis neskaidrā dikcijā un izelpā bija jūtama alkohola smaka. Informējis
vīrieti, ka viņš tiek aizturēts par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu un uzaicinājis sekot uz dienesta
automašīnu. Izmantojot brīdi, kad tika vērtas vaļā transportlīdzekļa durvis un /pers. F/ bija novērsies,
vīrietis izrāvās no tvēriena un centās aizbēgt. /pers. F/ izdevās vīrieti notvert un, pārvarot pretestību,
saslēgt roku dzelžos. Pēc nogādāšanas policijas iecirknī tika noskaidrots, ka aizturētais vīrietis ir /pers. A/.
Tā kā viņš atteicās no alkohola ietekmes pārbaudes ar alkometru, viņš tika nogādāts Aizkraukles
medicīnas centra traumu punktā alkohola ietekmes pārbaudei (lietas 8.lapa).
No lietas materiālos esošā medicīniskās pārbaudes protokola Nr.43 alkohola ietekmes (koncentrācijas)
noteikšanai redzams, ka /pers. A/ 2014.gada 14.jūnijā ir bijis alkohola ietekmē (lietas 5.lapa).
Savukārt lietā esošais 2014.gada 14.jūnija administratīvās aizturēšanas protokols pierāda, ka /pers. A/
2014.gada 14.jūnijā plkst.15.40 aizturēts, lai noformētu administratīvā pārkāpuma protokolu (lietas
4.lapa).
Izvērtējot šos pierādījumus, tiesnese secina, ka tie pierāda /pers. A/ atrašanos alkohola ietekmē
2014.gada 14.jūnijā, to, ka policijas darbinieks /pers. A/ par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu ir
aizturējis, taču šo faktu konstatācija pati par sevi nav pamats personas saukšanai pie administratīvās
atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta.
Likuma „Par policiju” 12.panta 7.punkts noteic, ka policijas darbiniekiem ir tiesības likumā noteiktajā
kārtībā aizturēt un turēt apsardzībā personas, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīgu nodarījumu vai
administratīvo pārkāpumu izdarīšanu.
Konkrētajā lietā administratīvā pārkāpuma protokolā nav norādīts, kādu likumpārkāpumu /pers. A/
izdarījis, lai policijas darbiniekam būtu pamats viņu aizturēt, protokolā nav norādīts, pamatojoties uz kāda
normatīvā akta pamata, /pers. A/ bija jāizpilda policijas darbinieka prasības.
Tiesnese ņem vērā arī to, ka, izlemjot jautājumu par pārkāpēja vainu, jāievēro nevainīguma prezumpcija -
nevienu nevar atzīt par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav
pierādīta likumā noteiktajā kārtībā, kā arī visas šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par
labu indivīdam (pārkāpējam) (sk. Satversmes tiesas 2002.gada 20.jūnijā spriedumu lietā Nr.2001-17-
0106).
Līdz ar to tiesnese secina, ka, ievērojot administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto, lietā esošos
pierādījumus, /pers. A/ darbībās nav konstatējams Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā
paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvs un atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
239.panta 1.punktam, kas noteic, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā
lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma, vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva, lietvedība lietā
izbeidzama.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 1.punktu, 289.16 - 289.18 pantu
tiesnese
nosprieda
izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, pēc
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta.
Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma
paziņošanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.
Pilns spriedums pieejams tiesas kancelejā 2014.gada 2.jūlijā.
Tiesnese L.Baltmane-Zepa