Legislator Case Law & Legislation
A420120620 / AA43-0293-21 ECLI:LV:ADAT:2021:0422.A420120620.6.S AI generated

Appeal court dismisses request for income status recognition due to exceeding statutory income thresholds.

Case Number A420120620 / AA43-0293-21
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative Regional Court rejected the applicant's request to be recognized as a family with specific income. The court found that the applicant's family members' average monthly income of 371.13 euros exceeded the statutory limit of 360 euros. Consequently, the appellate court upheld the first-instance decision, ruling that the administrative body correctly applied the relevant regulations.

Legislator headnote

AI generated

Administratīvā procesa likuma 304. p. 1., 307. p., 309. p., 329. p. 1.; The court must strictly apply statutory income thresholds when evaluating eligibility for specific family status, and exceeding the defined limit precludes recognition regardless of other factors.

Keywords

AI generated
income threshold family status administrative appeal income declaration statutory limit housing assistance average income

Cited Legislation

AI generated
Administratīvā procesa likuma 304. p. 1.
Administratīvā procesa likuma 307. p.
Administratīvā procesa likuma 309. p.
Administratīvā procesa likuma 329. p. 1.
Rīgas domes 2015. gada 9. jūnija saistošo noteikumu Nr. 153 2.10. apakšpunkts

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lietas Nr.A420120620

Lietas arhīva Nr. AA43-0293-21/14

ECLI:LV:ADAT:2021:0422.A420120620.6.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2021.gada 22.aprīlī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Linda Vīnkalna, tiesneses Sandra Gintere un Kristīne Kalvāne

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par labvēlīga

administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējas ģimenei tiktu noteikta atbilstība ģimenes ar noteiktiem ienākumiem

statusam, sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2020.gada 2.oktobra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas domes Labklājības departamenta (turpmāk – departaments) 2019.gada 4.decembra lēmumu Nr.DL-19-

327-ap (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) atstāts negrozīts Rīgas sociālā dienesta (turpmāk – sociālais dienests) 2019.gada

15.oktobra lēmums Nr.RSD-19-11131-lsi, ar kuru atteikts noteikt pieteicējas /pers. A/ ģimenei atbilstību ģimenes ar

noteiktiem ienākumiem statusam un izsniegt izziņu par šo faktu.

Pārsūdzētajā lēmumā, izvērtējot 2019.gada 23.septembra iesniegtajā deklarācijā norādītos ienākumus, konstatēts, ka

pieteicējas ģimene neatbilst ģimenes ar noteiktiem ienākumiem statusam, jo katra pieteicējas ģimenes locekļa vidējie ienākumi

mēnesī ir 371,13 euro, kas pārsniedz Rīgas domes 2015.gada 9.jūnija saistošo noteikumu Nr.153 „Par reģistrācijas un

palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā (turpmāk – saistošie noteikumi Nr.153) 2.10.apakšpunktā

noteikto vidējo ienākumu līmeni mēnesī vienai personai (360 euro).

[2] Pieteicēja iesniedza tiesā pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru viņas ģimenei tiktu noteikta

atbilstība ģimenes ar noteiktiem ienākumiem statusam.

Pieteikumā norādīts, ka, pieņemot pārsūdzēto lēmumu, departaments nav ņēmis vērā un izvērtējis visus kritērijus, kuri

nosaka ģimenes atbilstību ģimenes ar noteiktiem ienākumiem statusam. Ņemot vērā gan ienākumus, gan iespējamos

uzkrājumus, pieteicējas ģimene atbilst minētajam statusam.

Departaments nepamatoti piemērojis Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumus Nr.299 „Noteikumi par ģimenes

vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” (turpmāk – noteikumi Nr.299). Minētie noteikumi pieteicējas ieskatā

ir attiecināmi uz kārtību, kādā persona atzīstama par trūcīgu, nevis kārtību, kādā tiek noteikta ģimenes atbilstība ģimenes ar

noteiktiem ienākumiem statusam dzīvokļa jautājumu risināšanai.

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas 2020.gada 2.oktobra spriedumu pieteikums noraidīts. Spriedums pamatots ar

turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Tiesa pārbaudīja, vai pastāvēja priekšnoteikumi labvēlīga administratīva akta izdošanai brīdī, kad pieteicējā

vērsās ar iesniegumu iestādē 2019.gada 23.septembrī.

[3.2] Lai pārbaudītu, vai konkrētajā situācijā ir iestājušies attiecīgie priekšnoteikumi pieteicējas ģimenes atbilstības

ģimenes ar noteiktiem ienākumiem statusam noteikšanai, sākotnēji ir nepieciešams noteikt lietā piemērojamās tiesību

normas, ņemot vērā, ka lietā ir strīds par to, vai pieteicējas ģimenes atbilstības noteikšanai ģimenes ar noteiktiem

ienākumiem statusam ir piemērojami noteikumi Nr.299.

Atbilstoši noteikumu Nr.299 1.punktam noteikumi nosaka ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot

ģimene, kas sastāv no laulātajiem vai personām, kurām ir kopēji izdevumi pamatvajadzību nodrošināšanai un kuras mitinās

vienā mājoklī, vai atsevišķi dzīvojoša persona tiek atzīta par trūcīgu, un kārtību, kādā ģimene (persona) tiek atzīta par

trūcīgu. Pieteicēja uzskata, ka noteikumi Nr.299 noteic kārtību, kādā persona atzīstama par trūcīgu, nevis kārtību, kādā tiek

noteikta ģimenes atbilstība ģimenes ar noteiktiem ienākumiem statusam dzīvokļa jautājumu risināšanai.

Tiesa konstatēja, ka minēto noteikumu regulēšanas priekšmetā vēsturiskajā redakcijā (spēkā līdz 2017.gada

31.decembrim) bija norāde arī uz „kārtību, kādā novērtējami ģimenes (personas) ienākumi un materiālais stāvoklis”.

Minētais izriet arī no noteikumu Nr.299 projekta anotācijas (sk.

https://likumi.lv/wwwraksti/ANOTACIJAS/LManot_240310_trucigs.835.doc).

Tostarp arī Ministru kabineta 2009.gada 3.marta noteikumu Nr.214 „Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas

personas atzīšanu par trūcīgu” (turpmāk – noteikumi Nr.214), kurus aizstāja noteikumi Nr.299, 1.punkts paredzēja, ka

noteikumi nosaka [..] kārtību, kādā novērtējami ģimenes (personas) ienākumi un materiālais stāvoklis (sk.

https://likumi.lv/ta/id/291869-grozijumi-ministrukabineta-2010-gada-30-marta-noteikumos-nr-299-noteikumi-par-gimenesvai-

atseviski-dzivojosas-personas-atzisa).

Iepriekš minētā norāde izslēgta no normas teksta ar Ministru kabineta 2017.gada 20.jūnija noteikumiem Nr.356

„Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumos Nr.299 „Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas

personas atzīšanu par trūcīgu”. Pamatojums tam norādīts noteikumu saskaņošana ar Sociālo pakalpojumu un sociālās

palīdzības likuma 33.panta pirmās daļas deleģējumu.

Tādējādi likumdevēja mērķis, ieviešot minētos noteikumus, bija ne tikai radīt noteikumus, ar kuriem nosaka kārtību,

kādā ģimene (persona) tiek atzīta par trūcīgu, bet arī paredzēt vispārīgus nosacījumus ģimenes (personas) ienākumu un

materiālā stāvokļa novērtēšanai. Neviens cits normatīvais regulējums nenosaka kārtību, kādā tiek novērtēti ģimenes

(personas) ienākumi un materiālais stāvoklis. Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība ir, tostarp, precizēt ienākumu veidus, kas

uzrādāmi iztikas līdzekļu deklarācijā, kā arī precizēt ienākumu veidus, kas šo noteikumu izpratnē nav uzskatāmi par

ienākumiem. Līdz ar to tiesa atzina, ka izskatāmajā lietā ir piemērojami noteikumi Nr.299.

[3.3] Saistošo noteikumu Nr.153 2.10.apakšpunkts noteic, ka persona ar noteiktiem ienākumiem ir denacionalizētās

mājas īrnieks, kura pēdējo trīs mēnešu vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas vienai personai nepārsniedz 440 euro

mēnesī, bet, ja dzīvojamo telpu īrē divas un vairāk personas, vidējie ienākumi nepārsniedz 360 euro mēnesī vienai personai

un kuru naudas līdzekļu un vērtspapīru uzkrājumi nepārsniedz piecu mēnešu minimālās darba algas apmēru.

Saistošo noteikumu Nr.153 2.pielikuma 1.punktā noteikts, ka, lai novērtētu personas ienākumu atbilstību personas ar

noteiktiem ienākumiem ienākumu līmenim, nepieciešams vērsties sociālajā dienestā ar iesniegumu, deklarējot iepriekšējo trīs

mēnešu ienākumus un iesniedzot ienākumus apliecinošus dokumentus

Noteikumu Nr.299 13.1.apakšpunktā noteikts, ka deklarācijā norāda ienākumus no darba un saimnieciskās darbības un

citus ienākumus un saņemtos maksājumus par pēdējiem pilniem trim kalendāra mēnešiem pirms šo noteikumu 3.punktā

minētā iesnieguma iesniegšanas saskaņā ar deklarācijas 2.1.apakšpunktā norādītajiem ienākumu veidiem. Savukārt atbilstoši

minēto noteikumu 13.2.apakšpunktam deklarācijā norāda arī neregulāra rakstura ienākumus (tai skaitā ienākumus no sava

īpašuma atsavināšanas) un citus ienākumus un saņemtos maksājumus par 12 kalendāra mēnešu periodu pirms šo noteikumu

3.punktā minētā iesnieguma iesniegšanas saskaņā ar deklarācijas 2.2.apakšpunktā norādītajiem ienākumu veidiem.

Saskaņā ar noteikumu Nr.299 13.2punktu iesniedzējs, kurš ir saimnieciskās darbības veicējs, deklarācijai pievieno

izziņu par ienākumiem no saimnieciskās darbības. Iesniedzējs, kurš ir darba ņēmējs, deklarācijai pievieno darba devēja

izziņu par darba samaksu. Izziņā norāda informāciju par pēdējiem pilniem trim kalendāra mēnešiem pirms šo noteikumu

3.punktā minētā iesnieguma iesniegšanas.

Noteikumu Nr.299 13.3punkts noteic, ka iesniedzējs deklarācijai pievieno izrakstu no katra atvērtā kredītiestādes

maksājuma vai pasta norēķinu sistēmas konta par pēdējo pilno triju kalendāra mēnešu ienākumiem un saņemtajiem

maksājumiem pirms šo noteikumu 3.punktā minētā iesnieguma iesniegšanas.

Noteikumu Nr.299 14.punktā ir noteikts, ka par ienākumiem šo noteikumu izpratnē nav uzskatāmi Sociālo pakalpojumu

un sociālās palīdzības likuma 5.pantā minētie ienākumi, kā arī pašvaldības iepriekš izmaksātie sociālās palīdzības pabalsti

un sociālās garantijas bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās, kā arī

naudas līdzekļi, kas iegūti no labdarības fondiem, studējošā kredīts un sociālo kampaņu rezultātā gūtais materiālais labums.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 5.panta trešās daļas 2.punkts noteic, ka par ienākumiem neuzskata

ģimenes valsts pabalstu un piemaksas pie šā pabalsta, bērna invalīda kopšanas pabalstu, pabalstu invalīdam, kuram

nepieciešama kopšana, pabalstu par asistenta izmantošanu, pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdam, kuram

ir apgrūtināta pārvietošanās, pabalstu ar celiakiju slimam bērnam, pabalstus bērna piedzimšanas un personas nāves

gadījumā, kā arī šajā likumā noteiktos pašvaldības sociālās palīdzības pabalstus.

Ievērojot minēto, tiesību normas precīzi nosaka kārtību, kādā ir jāvērtē ģimenes (personas) ienākumi un materiālais

stāvoklis, tostarp tiesību normās ir precīzi noteikts, kādi ienākumi normatīvo aktu izpratnē nav uzskatāmi par ienākumiem.

[3.4] Pieteicēja 2019.gada 23.septembrī iesniedza sociālajā dienestā iztikas līdzekļu deklarāciju, kurā norādīja savus

ienākumus trīs mēnešu periodā 1019,88 euro (vecuma pensija), /pers. B/ ienākumus trīs mēnešu periodā 2320,28 euro

(darba alga, apgādnieka zaudējuma pensija, citi ienākumi) un /pers. C/ ienākumus trīs mēnešu periodā 0 euro. Ievērojot

minēto, sociālais dienests konstatēja, ka pieteicējas ģimenes ienākumi pēdējo trīs mēnešu periodā ir bijuši 3340,16 euro.

Attiecīgi pieteicējas ģimenes vidējie ienākumi uz vienu cilvēku ir bijuši 371,13 euro, kas pārsniedz saistošo noteikumu

Nr.153 2.10.apakšpunktā noteikto vidējo ienākumu apmēru mēnesī vienai personai – 360 euro.

Izvērtējot lietā esošās pieteicējas konta izdrukas, tiesa konstatēja, ka pieteicēja pēdējo trīs mēnešu periodā (2019.gada

jūnijā, jūlijā un augustā) ir saņēmusi vecuma pensiju 339,96 euro apmērā (kopā 1019,88 euro).

No lietas materiālos esošajām bankas kontu izdrukām par laika periodu no 2019.gada 1.jūnija lī d z 2019.gada

1.septembrim, kuras pieteicēja iesniedza iestādei, konstatējams, ka pieteicējas ģimenes locekles /pers. B/ ienākumus pēdējo

trīs mēnešu periodā veido darba alga – 886,21 euro 2019.gada jūnijā, 408,92 euro 2019.gada jūlijā un 627,02 euro

2019.gada augustā, apgādnieka zaudējuma pensija – 122,71 euro 2019.gada jūnijā, jūlijā un augustā (kopā 368,13 euro), kā

arī pārskaitījums 30 euro apmērā.

Ņemot vērā, ka, iesniedzot 2019.gada 23.septembra iztikas līdzekļu deklarācijās norādīto ienākumu apliecinošus

dokumentus, pieteicēja sociālajam dienestam iesniedza tikai divus no trim uz /pers. B/ vārda reģistrētajiem AS „Swedbank”

kontu izrakstiem, tiesa pārbaudīja arī AS „Swedbank” /pers. B/ konta izdruku. No tās izriet, ka vērtējamā laika periodā

/pers. B/ minētajā kontā nav saņēmusi papildu ienākumus.

Izvērtējot pieteicējas ģimenes locekles /pers. C/ bankas konta izdruku, tiesa konstatēja, ka /pers. C/ nav saņēmusi

ienākumus noteikumu Nr.299 izpratnē, jo viņas ienākumus veido tikai no /pers. B/ bankas konta veiktie pārskaitījumi.

Ņemot vērā minēto, tiesa konstatēja, ka pieteicējas ģimenes ienākumi vērtējamā laika periodā ir 3340,16 euro. Attiecīgi

ienākumi vienai personai minētajā periodā ir 1113,39 euro. Līdz ar to vidējie ienākumi mēnesī vienai personai ir 371,13 euro,

kas pārsniedz noteikumos Nr.153 noteikto 360 euro apmēru.

[3.5] Šādos apstākļos tiesa atzina, ka pieteicējas ģimenes ienākumi iztikas līdzekļu deklarācijas iesniegšanas brīdī

neatbilda normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai viņas ģimeni varētu atzīt par atbilstošu ģimenes ar noteiktiem

ienākumiem statusam. Ņemot vērā, ka attiecībā uz pieteicējas ģimeni neizpildās viens no saistošo noteikumu Nr.153

2.10.apakšpunktā noteiktajiem priekšnosacījumiem – noteikts vidējo ienākumu apmērs vienai personai, un priekšnoteikums

labvēlīga administratīvā akta izdošanai ir abu normā noteikto nosacījumu iestāšanās, – tiesa nevērtēja naudas līdzekļu un

vērtspapīru uzkrājumu atbilstību normā noteiktajam apmēram.

[3.6] Par pieteicējas argumentu, ka viņai nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājuma risināšanā, tiesa norādīja, ka

izskatāmajā lietā netiek vērtēts prasījums par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā. Turklāt no lietas materiāliem izriet, ka

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments nav pieņēmis lēmumu lietā par pieteicējas, /pers. B/ un /pers. C/ izslēgšanu no

palīdzības saņemšanas 7.reģistra dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām.

[3.7] Par pieteicējas argumentu, ka pieteicēja un trešā persona vairs nav uzskatāmas par ģimenes loceklēm, tiesa

norādīja, ka šis administratīvais process ir uzsākts, pamatojoties uz pieteicējas iesniegto iesniegumu un iztikas līdzekļu

deklarāciju, kurā norādīts, ka pieteicējas ģimene trīs cilvēku sastāvā ir vienā mājoklī dzīvojošas personas ar kopīgiem

izdevumiem. Līdz ar to gadījumā, ja pieteicēja ir izvēlējusies iesniegt šādu iztikas līdzekļu deklarāciju par ģimeni, tad

vērtējamas ir deklarācijā norādītās ziņas. Savukārt gadījumā, ja situācija ir mainījusies, tad pašai pieteicējai ir pienākums

aktīvi līdzdarboties un attiecīgi iesniegt jaunu deklarāciju. Arī Senāts ir atzinis, ka tieši no pieteicēja, kas vēlas saņemt

sociālos pakalpojumus, līdzdarbības, parakstot iesniegumu un sniedzot pilnīgu informāciju, kas nepieciešama attiecīgā

pakalpojuma saņemšanai, ir atkarīga lietas virzība iestādē un arī iespēja izvērtēt, vai pastāv priekšnoteikumi pieteicēja prasītā

administratīvā akta izdošanai (sk. Senāta 2013.gada 25.februāra lēmuma lietā Nr.SKA–317/2013 (A420557411) 11.punktu).

[4] Par Administratīvās rajona tiesas 2020.gada 2.oktobra spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību, kas

pamatota ar pieteikumā norādītajiem argumentiem, papildus norādot, ka, piemērojot noteikumus Nr.299, netika ņemts vērā,

ka dzīvoklī dzīvo divas ģimenes. Proti, dzīvoklī ir palikusi dzīvot pieteicējas dēla bijusī sieva ar meitu. Pieteicējas ieskatā,

atsaucoties uz Civillikuma 206. un 2014.pantu, dēla bijusī sieva nav uzskatāma par pieteicējas ģimenes locekli. Minētie

apstākļi nav izvērtēti. Tiesa nepamatoti piemērojusi noteikumus Nr.214, jo tie ir pieteicējai nelabvēlīgi, turklāt spēkā neesoši.

[5] Departaments rakstveida paskaidrojumā par apelācijas sūdzību norādīja, ka tā ir nepamatota un noraidāma,

pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā un spriedumā norādītajiem argumentiem. Papildus paskaidroja, ka gan departaments,

gan tiesa vērtēja to pieteicējas iztikas līdzekļu deklarāciju, kuru viņa aizpildīja sociālajā dienestā un parakstīja. Pieteicējai tika

norādīts, ka faktisko apstākļu maiņas gadījumā viņai ir tiesības aizpildīt citu deklarāciju, ko viņa nav izdarījusi.

Motīvu daļa

[6] Novērtējusi lietā esošos pierādījumus, apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota, bet pieteikums ir

noraidāms.

[7] Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus un pirmās

instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz ar to apgabaltiesa saskaņā ar

Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas lietas apstākļu konstatējumam un

sprieduma motivācijai, to neatkārtojot. Apelācijas sūdzības argumenti nav pamatoti.

[8] Saistošo noteikumu Nr.153 2.pielikuma 8.punkts noteic, ka sociālais dienests, pamatojoties uz ienākumu

deklarāciju, pieņem lēmumu par pieprasītāja ienākumu atbilstību/neatbilstību šo saistošo noteikumu 2.10.apakšpunktā

minētajam ienākumu līmenim un izsniedz šo faktu apliecinošu izziņu.

Saskaņā ar saistošo noteikumu Nr.153 2.10.apakšpunktu, nosakot personas atbilstību personas ar noteiktiem

ienākumiem statusam, ņem vērā denacionalizētās mājas īrnieka trīs mēnešu vidējos ienākumus, bet, ja tā dzīvojamo telpu īrē

kopā ar citām personām, – ņem vērā arī pārējo personu vidējos ienākumus. Nav strīda, ka, pieprasot sociālajā dienestā

izziņu, dzīvojamo telpu pieteicēja īrēja kopā ar /pers. B/ un /pers. C/, tāpēc nav pamata atsaukties uz Civillikuma 206. un

2014.pantu. Līdz ar to ne departamentam, ne tiesai izskatāmās lietas ietvaros nav pamata citādāk vērtēt pieteicējas ģimenes

statusu. Departaments ir pareizi norādījis, ja mainās faktiskie apstākļi, pieteicējai ir jāiesniedz jauna deklarācija, kas tiks

izvērtēta.

[9] Pieteicēja norādījusi, ka dzīvokļa jautājums viņai ir būtisks.

Apgabaltiesa norāda, ka pārsūdzētais lēmums, lai arī pieteicējai ir nelabvēlīgs, nav ietekmējis viņas tiesības uz

palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, jo, kā izriet no lietas materiāliem, viņa ar personām, ar kurām īrē kopēju dzīvojamo

telpu, nav izslēgta no palīdzības reģistra. Tas vien, ka 2019.gada septembrī tika izdots pieteicējai nelabvēlīgs

administratīvais akts, nenozīmē, ka tāpēc viņu šobrīd var izslēgt no palīdzības reģistra. Citiem vārdiem, pārsūdzētais

lēmums pats par sevi nav pamats pieteicējas ģimenes izslēgšanai no attiecīgā reģistra šobrīd, ja vien šobrīd nepastāv tiesību

normās noteiktie apstākļi izslēgšanai no tā.

[10] Tādējādi pieteicējas tiesības uz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā šobrīd ietekmē nevis tas, vai 2019.gada

septembrī viņa vai viņas ģimene atbilda personas ar noteiktiem ienākumiem statusam, bet tas, vai šobrīd pastāv tiesību

normās noteiktie priekšnoteikumi atrasties konkrētā palīdzības reģistrā – palīdzības saņemšanas 7.reģistra dzīvojamās

telpas izīrēšanai pirmām kārtām.

Šādos apstākļos pieteikuma apmierināšanai nav pamata. Pirmās instances tiesa no lietā esošajiem pierādījumiem pareizi

konstatēja, ka vidējie ienākumi mēnesī vienai personai pieteicējai un personām, ar kurām viņa īrēja kopēju dzīvojamo telpu,

bija 371,13 euro, kas pārbaudāmajā periodā pārsniedza noteikumos Nr.153 noteikto 360 euro apmēru.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu, 307. un 309.pantu, 329.panta pirmo daļu,

Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

noraidīt /pers. A/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējas ģimenei tiktu noteikta

atbilstība ģimenes ar noteiktiem ienākumiem statusam.

Spriedumu viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu

departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese L.Vīnkalna Tiesnese S.Gintere Tiesnese K.Kalvāne