Court fully supports bank's debt collection claim against individual for principal, arrears, and interest.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted SIA Swedbank Līzings' claim for debt collection against /pers. B/ for the principal amount, missed payments, contractual interest, and a contract fee. The defendant admitted owing the debt but failed to make payments according to the agreed schedule, leading the court to validate the bank's unilateral termination of the contract. Consequently, the court ordered the defendant to pay the total sum of 17,338.71 EUR and granted the plaintiff rights to receive 6% annual interest until the judgment is executed.
Legislator headnote
AI generatedCivillikuma 1587., 1590., 1753., 1756., 1943., 1946., 1838., 1765. panti; When a debtor fails to perform contractual payment obligations, the creditor may terminate the contract and claim the full outstanding debt, accrued interest, and compensation for contract preparation.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C32301113
Lietas arhīva Nr. C-0553-15/2
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2015.gada 9.aprīlī
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa
tiesnese I.Meldere
ar tiesas sēdes sekretāri S.Zīrāku,
piedaloties prasītāja pilnvarotajai pārstāvei /pers. A/ un atbildētāja pilnvarotajai pārstāvei – zvērinātai advokātei Valsts amatpersona,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA „Swedbank Līzings” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu. Tiesa
konstatēja
2013. gada 27. jūnijā tiesā saņemts prasītāja SIA “Swedbank Līzings” prasības pieteikums pret atbildētāju /pers. B/ par parāda piedziņu, kurā,
pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1590., 1753., 1756., 1943. un 1946. pantu lūgts piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam Ls 11 606,02 un
tiesāšanās izdevumus, nosakot prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei no atbildētāja saņemt 6% (sešus procentus) gadā no piedzītās un
nesamaksātās pamatparāda summas.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2009. gada 31. martā starp prasītāju un atbildētāju noslēgts Līgums Nr. PA-44520 par parāda atmaksu (turpmāk
tekstā arī – Līgums), un ar minētā Līguma 1.1. punktu atbildētājs apliecināja un atzina, ka viņa parāds pret prasītāju sastāda 14 305,11 EUR jeb Ls
10 053,69. Saskaņā ar Līguma 1.2. punktu atbildētājs apņēmās maksāt parādu saskaņā ar Līgumam pievienoto maksājumu grafiku katra mēneša
30. datumā līdz 2016. gada 30. martam.
Norādīts, ka atbildētājs neveica Līgumā noteiktos maksājumus atbilstoši Līgumam pievienotajam maksājumu grafikam, tādēļ, pamatojoties uz
Līguma 5.2., 5.2.2. un 5.2.2.1. punktu, prasītājs vienpusēji atkāpās no savstarpēji noslēgtā Līguma, par to 2011. gada 27. oktobrī nosūtot atbildētājam
ierakstītā pasta sūtījumā paziņojumu Nr. 316RCOO-10953A. Atbilstoši Līguma 4.3. punktam, pieprasītājs lūdza atbildētājam nekavējoties atmaksāt
visu parādu. Tāpat atbildētājs brīdināts, ka pretējā gadījumā prasītājs būs spiests vērsties tiesā ar prasību par parāda piedziņu no atbildētāja, tomēr
atbildētājs uz paziņojumu nav reaģējis un parādu pilnībā nav dzēsis.
Prasītājs norādīja, ka parāds sastāv no neatmaksātās parāda pamatsummas 9 976,38 EUR jeb Ls 7 011,44 un neveiktajiem maksājumi saskaņā ar
maksājumu grafiku 6 537,50 EUR (Ls 4 594,58), kas savukārt sastāv no līguma atlīdzības 60,50 EUR jeb Ls 42,52, parāda pamatsummas
maksājumiem 4 328,73 EUR jeb Ls 3 042,25 un procentu maksājumiem 2 148,27 EUR jeb Ls 1 509,81, kopā 16 513,88 EUR jeb Ls 11 606,02.
2013. gada 30. jūlijā tiesā saņemti atbildētāja rakstveida paskaidrojumi, kuros atbildētājs prasību neatzīst, nekonkretizējot savus iebildumus par
celto prasību.
2014. gada 15. janvārī tiesā saņemti prasītāja papildus paskaidrojumi par celto prasību, kuros norādīts, ka līguma atlīdzība 60,50 EUR apmērā ir
atlīdzība par Līguma Nr.PA-44520 sagatavošanu, kuru veica prasītājs, kas noteikta saskaņā ar AS “Swedbank Līzings” attiecīgajā brīdī spēkā esošo
cenrādi. Paskaidro, ka aprēķinātā prasības summa ir norādīta par laika periodu no 2009. gada 31. marta līdz 2011. gada 30. septembrim un tā ir
neveikto maksājumu parāda pamatsummas maksājumi – 4 328,73 EUR, neveikto maksājumu procenti - 2 148,27 un neatmaksātā parāda pamatsumma
- 9 976,38 EUR.
Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotā pārstāve prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem un motīviem.
Tiesas sēdē atbildētāja pilnvarotā pārstāve prasību neatzina, bet atzina, ka atbildētājs pēc Līguma Nr. PA-44520 par parāda atmaksu nav veicis
nevienu maksājumu, un savus iebildumus pamato ar to, ka prasītājs nav izvērtējis atbildētāja spēju veikt parāda atmaksu. Apšaubīja parāda apmēru daļā
par izdevumiem, kas radušies no līzinga objekta – automašīnas pārdošanas.
Tiesa, uzklausījusi pušu pārstāvju paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka
prasība ir pamatota un apmierināma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta
piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4. panta otro daļu, sākot ar euro ieviešanas dienu (2014. gada 1. janvāri), latos izteiktu iesākto, bet
nepabeigto (neizpildīto) tiesisko instrumentu kopsummu konvertē euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6. pantā noteiktos
noapaļošanas principus.
Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 3., 6. panta noteikumiem, Padomes 1997. gada 17. jūnija Regulu (EK) Nr.1103/97, piedzenamās
summas norādāmas Euro valūtā, konvertējot pēc kursa 1 euro = 0,702804 lati.
No lietas materiāliem redzams, ka 2009. gada 31. martā starp prasītāju un atbildētāju noslēgts līgums Nr. PA-44520 par parāda atmaksu un tā
1.punktā ir norādīts līguma priekšmets - ka atbildētājs atzīst parādu 14 305,11 EUR apmērā un apņemas to samaksāt pilnā apmērā līdz 2016. gada 30.
martam saskaņā ar Līguma pielikumā pievienoto atmaksas grafiku.
Tiesa atzīst par nepamatotiem atbildētāja pārstāves iebildumus par to, ka prasītājs nav izvērtējis atbildētāja spēju veikt parāda atmaksu un, ka
Līgumā nepamatoti noteikti, tostarp izdevumi, kas saistīti ar īpašuma pārņemšanu Ls 615,30 jeb 875,49 EUR apmērā, jo no Līguma 1. punkta redzams,
ka atbildētājs, parakstot līgumu, apliecināja un atzina, ka viņa parāds prasītājam Līguma parakstīšanas dienā sastāda 14 305,11 EUR, kā arī Līgumā
līdzēji paši iekļāva un uzskaitīja tos maksājumus, no kuriem sastāv atbildētāja parāds, tostarp īpašuma pārņemšanas un pārdošanas izdevumi, kurus kā
parāda maksājumus atbildētājs apņēmās samaksāt pilnā apmērā līdz 2016. gada 30. martam. Tāpat atbildētājs apliecināja savu spēju veikt parāda
atmaksu, pašrocīgi parakstoties uz Līgumam pievienotā parāda atmaksas grafika.
Saskaņā ar līguma Nr. PA-44520 par parāda atmaksu 2.1. punktu, par parāda summas izmantošanu parādnieks maksā atlīdzību, kas tiek noteikta
fiksētās procentu likmes veidā 7% apmērā gadā no neatmaksātās parāda summas.
Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne vēlāk
radušās izpildījuma grūtības nedod tiesību atkāpties no līguma.
Saskaņā ar Civillikuma 1934. pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot
saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.
Civillikuma 1943. pantā noteikts, ka aizņēmējam jāatdot tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
Saskaņā ar Civillikuma 1652. panta pirmās daļas 3. punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis
garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu vai arī pēc parašas. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1662. pantu nokavējums uzliek
parādniekam pienākumu pilnā apmērā atlīdzināt kreditoram visus zaudējumus.
Civillikuma 1753. pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas
atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Savukārt, saskaņā ar Civillikuma 1756. pantu pienākums maksāt procentus
pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai likumu. Saskaņā ar Civillikuma 1764. pantu, visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu
maksāt procentus, atļauts nolīgt procentus, kuru apmēru var noteikt līdzēji, savstarpēji vienojoties.
Civillikuma 1828. pantā norādīts, ja izpildījumam ir noteikts laiks, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu. Saskaņā
ar Civillikuma 1652. panta pirmās daļas 3. punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu.
Civillikuma 1589. pantā ir noteikts, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to
zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.
Līguma par parāda atmaksu 5.2.2. un 5.2.2.1. punkts paredz prasītājas tiesības vienpusēji atkāpties no līguma un pieprasīt parādniekam līguma
saistību izpildi pirms termiņa, ja parādnieks pilnīgi vai daļēji nesamaksā kādu no grafikā noteiktajiem parāda un/vai procentu maksājumiem pilnā apmērā
līdz norādītajam termiņam.
Prasītājs 2011. gada 27. oktobrī atbildētājam nosūtīja brīdinājumu Nr. 316RC00-10953A, kurā paziņoja par atkāpšanos no Līguma, lūdzot
nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 2011. gada 30. novembrim atmaksāt visu parādu 16 513,88 EUR apmērā, kas sastāv no neveiktajiem maksājumiem
saskaņā ar maksājumu grafiku 6 537,50 EUR un neizmaksātā parāda summas 9 976,38 EUR. Tāpat atbildētājs brīdināts, ka gadījumā, ja parāds netiks
atmaksāts norādītajā termiņā, tiks uzsākts normatīvajos aktos noteiktās darbības parāda piespiedu piedziņai. Brīdinājuma nosūtīšanu apstiprina saraksts
par ierakstīto vēstuļu nodošanu VAS „Latvijas Pasts”.
Lietā nav strīda, ka atbildētājs pēc brīdinājuma saņemšanas nav veicis maksājumus parāda samaksai. Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītājs pamatoti
atkāpās no Līguma 2011. gada 27. oktobrī, tādējādi iegūstot tiesības prasīt aizdevuma pilnīgu atmaksu.
No prasības pieteikuma un tam pievienotā parāda aprēķina redzams, ka atbildētāja parāds sastāda 16 513,88 EUR, jeb Ls 11 606,02, ko veido
neatmaksātā parāda pamatsumma 9,976,38 EUR jeb Ls 7 011,44, neveikto maksājumu parāds 4 328,73 EUR jeb Ls 3 042,25, līgumiskie procenti
2 148,27 EUR jeb Ls 1 509,81 par laiku no 2009. gada 31. marta līdz 2011. gada 30. septembrim, un līguma atlīdzība 60,50 EUR jeb Ls 42,52.
Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto atbildētāja kopējā parāda summas apmēru, kā arī tiesai nav pamata apšaubīt parāda esamību, jo
saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo, taču atbildētājs nenoliedz, ka nav veicis maksājumus.
Tiesa atzīst, ka par labu prasītājam piedzenams pamatparāds 9 976,38 EUR, neveikto maksājumu parāds 4 328,73 EUR, līgumiskie procenti
2 148,27 EUR par laika periodu no 2009. gada 31. marta līdz 2011. gada 30. septembrim un līguma atlīdzība 60,50 EUR apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus. Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi - samaksātā valsts nodeva 820,13 EUR un ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi 4,70 EUR.
Civilprocesa likuma 195. pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no
atbildētāja likumiskos procentus – 6 procentus gadā no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad
likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Civilprocesa likuma 2041.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, (..) un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka
termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 93.panta pirmo daļu, 96.panta piekto daļu, 190.pantu, 192.pantu, 193.pantu,
195.pantu, 204.1pantu, tiesa
nosprieda
Apmierināt pilnībā prasību.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Swedbank Līzings”, reģistrācijas Nr.40003240524, pamatparādu
9 976,38 EUR (deviņi tūkstoši deviņi simti septiņdesmit seši euro, 38 centi), neveikto maksājumu parādu 4 328,73 EUR (četri tūkstoši trīs simti
divdesmit astoņi euro, 73 centi), līgumiskos procentus 2 148,27 EUR (divi tūkstoši viens simts četrdesmit astoņi euro, 27 centi) par laiku no 2009.gada
31.marta līdz 2011.gada 30.septembrim, līguma atlīdzību 60,50 EUR (sešdesmit euro, 50 centi) un tiesas izdevumus - valsts nodevu 820,13 EUR (astoņi
simti divdesmit euro, 13 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR (četri euro, 70 centi), kopā piedzenot 17 338,71 EUR
(septiņpadsmit tūkstoši trīs simti trīsdesmit astoņi euro, 71 cents).
Noteikt SIA „Swedbank Līzings”, reģistrācijas Nr.40003240524, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei no /pers. B/ saņemt 6% (sešus
procentus) gadā no piedzītās un nesamaksātās pamatparāda summas.
Noteikt /pers. B/termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesai 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.
Pilns spriedums pieejams no 2015.gada 23.aprīļa.
Tiesnese I.Meldere