Court orders debt collection for unpaid credit card debt and interest against defaulting individual.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to pay and ordered the collection of the principal debt, accrued interest, court fees, and state taxes. The plaintiff successfully proved the credit card contract and the defendant's breach of payment obligations, while the defendant offered no evidence of repayment. Consequently, the court ruled in favor of the plaintiff to enforce the monetary claims against the individual.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law 1587; Civil Procedure Law 191, 193, 195: A valid contract imposes an obligation to perform, and the special gravity of the contract or subsequent difficulties do not grant the debtor the right to unilaterally terminate the agreement.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Civillieta Nr. C 26083615
SPRIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Rēzeknē, 2015.gada 19.augustā
Rēzeknes tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis A.Jonikāns,
izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „JULIANUS INKASSO LATVIJA”, reģistrācijas Nr.40003717522,
maza apmēra prasībā pret /pers. C/, personas kods /personas kods/, par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
Rēzeknes tiesā prasības pieteikumu pret /pers. C/ (turpmāk arī – atbildētāja) par parāda piedziņu iesniegusi sabiedrība ar ierobežotu
atbildību „JULIANUS INKASSO LATVIJA” (turpmāk arī – prasītājs) norādot, ka 2007.gada 18.jūnijā atbildētāja ar akciju sabiedrību „Parex banka”
(turpmāk arī – banka), kuras tiesības un pienākumus šajā saistībā, kļūstot par darījuma pusi, pārņēmusi akciju sabiedrība „Citadele banka”, parakstīja
iesniegumu MasterCard kartes piešķiršanai ar kredīta limitu 1 000 lati. Saskaņā ar iesniegumu, Kartes lietošanas un apkalpošanas un Norēķinu konta
atvēršanas un apkalpošanas noteikumiem, pakalpojumu tarifiem – cenrādi, banka piešķīra atbildētājai MasterCard Standard karti, piešķīra kredīta limitu,
savukārt, atbildētāja apņēmās veikt minimālās iemaksas summas ieskaitīšanu kontā, veikt kredīta limita savlaicīgu atmaksu, t.i., samaksāt aprēķinātos
procentus par izmantoto kredīta limitu saskaņā ar noteikto procentu likmi. Banka saistības pildīja un veica kredīta limita ieskaitīšanu atbildētājas kontā,
savukārt atbildētāja savas saistības nepildīja, kā rezultātā izveidojās parāds 330,84 euro apmērā. Ņemot vērā, ka atbildētāja noteiktajā termiņā parādu
nesamaksāja, banka, pamatojoties uz Kartes lietošanas un apkalpošanas un Norēķinu konta atvēršanas un apkalpošanas noteikumiem, vienpusēji
atkāpās no līguma. 2014.gada 13.februārī akciju sabiedrība „Citadele banka” un prasītājs noslēdza cesijas līgumu un prasītājs ieguva prasījuma tiesības
uz atbildētājas saistībām, ar tiesībām prasīt visus blakus prasījumus. No dienas, kad banka vienpusēji atkāpās no līguma – 2009.gada 24.augusta, līdz
2015.gada 30.janvārim prasītājs aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus, kas sastāda 107,91 euro. Prasītājs nosūtījis atbildētājai paziņojumu par
parādsaistībām, tomēr ne brīdinājumā noteiktajā termiņā, ne līdz prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā, atbildētāja savas saistības nav izpildījusi.
Pamatojoties uz Civillikuma 1402., 1425., 1587., 1756., 1757., 1763., 1793., 1797., 1798., 1801., 1805., 1934., 1943.pantu, Civilprocesa likuma 1.,
8.pantu, 41.panta pirmo daļu, 195., 250.18, 250.19, 250.20pantu prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas, par labu viņam, galveno parādu 330,84 euro
apmērā un likumiskos nokavējuma procentus 107,91 euro apmērā, kopā 438,75 euro, kā arī tiesāšanās izdevumus, nosakot tiesības saņemt likumiskos
6 procentus gadā no galvenā parāda par laiku līdz sprieduma izpildei.
Tiesas dokumenti pusēm piegādāti Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā. Tādējādi, atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1pantam,
pusēm ir paziņots par procesuālās darbības laiku un vietu, par viņiem nosūtīto dokumentu saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti (lietas 23.-25., 55.lapa).
Civillieta, atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25pantam, nerīkojot tiesas sēdi, nozīmēta izskatīšanai rakstveida procesā, jo ne prasītājs, ne
atbildētāja lietas iztiesāšanu tiesas sēdē nelūdza, tiesa lietu iztiesāt mutvārdu procesā par nepieciešamu neuzskata.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22panta pirmajai daļai, pusēm izskaidrotas to civilprocesuālās tiesības, puses informētas par tiesas, kas
izskatīs lietu, sastāvu, pusēm izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Noraidījumi tiesnesim nav pieteikti.
Pusēm savlaicīgi, atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25panta pirmajai daļai, 56.1panta pirmās daļas 3.punktam, paziņots datums –
2015.gada 19.augusts, kad sprieduma norakstu var saņemt tiesas kancelejā. Šis datums ir pilna sprieduma sastādīšanas datums (lietas 37., 56.lapa).
Atbildētāja – /pers. C/, iesniegusi rakstveida paskaidrojumu, ka prasību neatzīst. Atbildētāja norāda, ka galvenais parāds ir apmaksāts
(maksājumu apliecinošie dokumenti pielikumā) (lietas 26.-29.lapa).
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir apmierināma.
Ar Ministru kabineta 2010.gada 14.aprīļa rīkojumu Nr.208 „Par koncepciju „Par akciju sabiedrības „Parex banka” restrukturizāciju””,
2010.gada 28.jūlija līgumu par uzņēmuma pāreju, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2010.gada 30.jūlija atļauju kredītiestādes uzņēmuma pārejai, no
2010.gada 1.augusta akciju sabiedrība „Parex banka” (jaunais nosaukums akciju sabiedrība „Reverta”) ir nodevusi akciju sabiedrībai „Citadele banka”
un akciju sabiedrība „Citadele banka” ir pieņēmusi no akciju sabiedrības „Parex banka” daļu aktīvu un saistību, kuru kopums veido nododamo
kredītiestādes uzņēmumu, tajā skaitā, visas tiesības un saistības, kas izriet no atbildētājas 2007.gada 18.jūnija iesnieguma maksājumu kartes saņemšanai
un konta atvēršanai (lietas 13.lapa).
Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 59.2panta otro daļu kredītiestādes uzņēmuma pārejai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļaujas
saņemšanas nav nepieciešams saņemt kredītiestādes uzņēmuma pārejā iesaistītās kredītiestādes kreditoru vai citu personu piekrišanu, tai skaitā,
piekrišanu kredītiestādes uzņēmuma vai tā daļas sastāvā ietilpstošo saistību spēkā esamībai starp šīm personām un uzņēmuma ieguvēju, kā arī visu
uzņēmuma nodošanas brīdī pastāvošo blakussaistību esamībai.
Tiesa noskaidroja, ka 2007.gada 18.jūnijā akciju sabiedrība „Parex banka” un atbildētāja parakstījuši pieteikumu par maksājumu kartes
MasterCard izsniegšanu un konta atvēršanu. Banka un atbildētāja vienojušies, ka banka atbildētājai atver norēķinu kontu ar kredītlimitu 1 422,87 euro
(1 000 lati). Kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumi, Norēķinu konta atvēršanas un apkalpošanas noteikumi, cenrādis ir parakstītā pieteikuma
neatņemamas sastāvdaļas. Atbilstoši Kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumu 6.2.1., 6.2.2., 6.2.3.punktam banka sniedz un atbildētāja izmanto
kredītlimitu un maksā kredīta procentus par izmantoto kredītlimitu. Cenrādī procentu likme par kredītlimita izmantošanu noteikta 22 procenti gadā no
faktiski izmantotās kredīta summas par katru kredīta faktiskās izmantošanas dienu. Atbilstoši Kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumu
6.1.1.punktam, Norēķinu konta atvēršanas un apkalpošanas noteikumu 4.punktam banka un atbildētāja vienojušies, ka atbildētājai ir jāmaksā par
bankas sniegtajiem pakalpojumiem – konta atvēršanu, uzturēšanu un citiem bankas sniegtajiem pakalpojumiem saskaņā ar attiecīgās transakcijas
veikšanas brīdī spēkā esošo cenrādi (lietas 9.-12., 17.lapa). Tiesa secina, ka līdzēji līgumu noslēguši atbilstoši Civillikuma 1533.pantam, jo starp līdzējiem
notikusi pilnīga vienošanās par darījuma būtiskām sastāvdaļām ar nolūku savstarpēji saistīties.
Atbildētāja izmantoto kredītlimitu, t.i., naudas summu, kuru banka atļāvusi iztērēt virs kontā esošajiem atbildētājas naudas līdzekļiem,
tādējādi izveidojot kontā debeta (negatīvo) atlikumu minētās naudas summu apmērā, nav atmaksājusi. Atbildētājas parādsaistības pret banku sastāda –
neatmaksātā aizdevuma pamatsumma 330,84 euro apmērā (lietas 13., 30.-36., 39.-52.lapa). Gan prasītāja, gan atbildētājas iesniegtie konta izraksti
satur identisku informāciju, no kuras, pretēji atbildētājas apgalvojumam, redzams, ka uz 2013.gada 14.decembri atbildētājas parādsaistības pret banku
sastādīja 330,84 euro. No konta izrakstiem redzams, ka atbildētāja gadu gaitā veikusi naudas līdzekļu gan izņemšanu, gan ieskaitīšanu, un sākotnēji
izveidojušos parādu, piemēram, 2007.gada 31.decembrī – 1 005,38 euro apmērā, vai 2009.gada 14.decembrī – 1 098,15 euro apmērā, daļēji dzēsusi.
Turklāt banka izmantojusi Kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumu 6.1.punktā, Norēķinu konta atvēršanas un apkalpošanas noteikumu 3.6.punktā
tai piešķirtās tiesības bez klienta rīkojuma no konta norakstīt naudas līdzekļus, t.sk., maksu par darījumiem ar karti, par bankas pakalpojumu sniegšanu,
ieskaita veidā veicot bankas prasījumu pret klientu dzēšanu. Banka atbilstoši Civillikuma 1946.pantam, Kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumu
6.2.1., 6.2.2., 6.2.3.punktam, cenrādim aprēķinājusi un ieskaita veidā dzēsusi līgumiskos procentus par kredītlimita izmantošanu, kas noteikti 22 procenti
gadā no faktiski izmantotās kredīta summas par katru kredīta faktiskās izmantošanas dienu; atbilstoši Kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumu
6.2.4., 6.2.5.punktam, cenrādim aprēķinājusi un ieskaita veidā dzēsusi paaugstinātos kredīta procentus, kas noteikti 18 procenti gadā, kuri tiek
aprēķināti, ja nav samaksāta minimālā iemaksas summa līdz katra kalendārā mēneša norēķinu dienai par attiecīgo norēķinu ciklu, sākot ar nākamo dienu
pēc norēķinu dienas, līdz dienai (to ieskaitot), kad attiecīgā summa tiek samaksāta; atbilstoši Civillikuma 1716.pantam, Kartes lietošanas un
apkalpošanas noteikumu 6.2.6.punktam, cenrādim aprēķinājusi un ieskaita veidā dzēsusi līgumsodu, kas, par kredītlimita pārtēriņu, noteikts 0,15 procenti
dienā, sākot ar dienu, kad kredītlimita pārtēriņš izveidojies, līdz dienai (to ieskaitot), kad pārtērētā naudas summa ieskaitīta kontā (lietas 11., 17., 51.,
52.lapa).
Tiesa secina, ka atbildētāja nav ievērojusi Civillikuma 1943.panta prasības, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa, kādu viņš saņēmis.
2009.gada 24.augustā banka atbildētājai piešķirto kredītlimitu atcēlusi un kredītu slēgusi, slēgusi atbilstoši Kartes lietošanas un
apkalpošanas noteikumu 10.2.3., 11.4.1.punktā, Norēķinu konta atvēršanas un apkalpošanas noteikumu 5.2.2.punktā noteiktajam, ka banka ir tiesīga
pēc saviem ieskatiem atcelt kredītu, slēgt kontu, ja atbildētāja nepilda vai nepienācīgi pilda savas saistības (lietas 4., 11., 12.lapa). Saskaņā ar Civillikuma
1589.pantu vienpusēja atkāpšanās no līguma pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums,
vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.
Tiesiskā attiecība līgumā ir pušu brīvas gribas izpausmes rezultātā radīts noteikts tiesību un pienākumu apjoms, kas aizņēmējas sākotnējām
tiesībām saņemt aizdevumu vēlāk rada atbilstošu pienākumu to atdot. Tiesiskā attiecība kā pušu pienākumu un tiesību kopums pastāv līdz saistībā
noteikto tiesību un pienākumu pilnīgai izpildei, tostarp līdz procentu un, ja pielīgts, līgumsoda samaksai. Kreditors savu pienākumu pēc noslēgtās saistības
pilnībā ir izpildījis ar aizdevuma izsniegšanas (pārskaitīšanas) brīdi, kas rada aizņēmējai pienākumu precīzi izpildīt vienošanos par aizdevuma dzēšanas
maksājumu veikšanu līgumā noteiktajā laikā. Kreditora vienpusēja atkāpšanās no līguma, kuru tas jau ir izpildījis un pieprasījums visu aizdevumu atdot, ir
iepriekš noteikto aizņēmējai labvēlīgo aizdevuma atmaksāšanas noteikumu anulēšana atbilstoši līgumam. Vienas puses atkāpšanās no līguma (līguma
laušana) neatbrīvo līguma noteikumus neizpildījušo pusi no līgumsaistību izpildes, un nepārtrauc to tiesisko attiecību, kuras sakarā līgums noslēgts.
2014.gada 13.februārī akciju sabiedrība „Citadele banka”, kā cedents, un sabiedrība ar ierobežotu atbildību „JULIANUS INKASSO
LATVIJA”, kā cesionārs, noslēguši cesijas līgumu. Cedents cedējis cesionāram visas prasījuma tiesības, kas cedentam radušās pret fiziskajām personām
saskaņā ar līguma pielikumos Nr.1, Nr.2 un Nr.3 esošajiem sarakstiem, kuros norādīti parādnieki, līgumi un prasījumu summas (prasības pamatsummas
un blakus saistības, kas fiksētas uz līguma parakstīšanas datumu). Ar 2014.gada 13.februāra cesijas līgumu, tā pielikumu Nr.1 cedētas, t.sk., arī
prasījuma tiesības pret atbildētāju. Cedents paziņojis un apliecinājis, ka prasījumi ir likumīgi un spēkā esoši, prasījuma pamatparāda summa, kas minēta
līgumā, pielikumā, atbilst patiesībai, saskaņā ar prasījumu pamatā esošajiem dokumentiem ir tiesības no parādniekiem pieprasīt saistību izpildi, līdz līguma
noslēgšanai prasījumi nav apmaksāti. Cedents un cesionārs vienojušies, ka tiek cedētas tiesības arī attiecībā uz visām iespējamajām no prasības
izrietošajām galvenajām un blakus saistībām un blakus prasījumiem, tai skaitā, līgumsodiem, pielīgtiem un likumiskiem procentiem un trešo personu
galvojumiem (lietas 14.-16.lapa).
Civilprocesa likuma 77.pants nosaka, ka, ja viena no pusēm lietā izstājas (fiziskās personas nāve, juridiskā persona beidz pastāvēt,
prasījuma cesija, parāda pārvede un citi apstākļi), tiesa pieļauj aizstāt šo pusi tās tiesību pārņēmējam. Tiesību pārņemšana iespējama jebkurā procesa
stadijā.
Cesija ir prasījuma pāreja no viena kreditora citam, dotajā gadījumā, pēc tiesiska darījuma. Ar cesijas līgumu no cedenta cesionāram
pārgājusi prasījuma tiesība. Ar cesiju jauns prasījums nav radies, bet gan pārveidots esošais, aizstājot vienu kreditoru ar citu. Cesijas līgums noslēgts
atbilstoši Civillikuma 1798.pantam, jo cesionāram cedēts no 2007.gada 18.jūnija līguma izrietošais prasījums.
Civillikuma 1801.pants nosaka, ka slēdzot cesijas līgumu parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir
spēkā, pat ja viņš neko par to nezina. Tiesa secina, ka noslēdzot cesijas līgumu, atbildētājas statuss nav mainījies, līdz ar ko, cesijai nav vajadzīga arī
atbildētājas piekrišana.
Prasītājs atbildētājai nosūtījis 2014.gada 24.aprīļa paziņojumu par parādsaistībām un pieprasījumu tās nokārtot (lietas 18.lapa). Atbildētāja
savas saistības nav izpildījusi.
Prasītāja prasība daļā par likumisko nokavējuma procentu piedziņu apmierināma.
Tiesa uzskata, ka no atbildētājas piedzenama ne tikai neatmaksātā aizdevuma pamatsumma, bet arī likumiskie nokavējuma procenti 107,91
euro apmērā, jo atbildētāja ir pieļāvusi nokavējumu, t.i., prettiesīgi novilcinājusi saistības izpildīšanu. Saskaņā ar Civillikuma 1652., 1828.pantu
parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai ar līgumu. Ja izpildījuma laiks ir
noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu, 1765.panta pirmo daļu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par
katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs. Likumiskie procenti ir seši procenti no simta gadā.
Likumiskie nokavējuma procenti, saskaņā ar Civillikuma 1765.panta ceturto daļu, aprēķināti no paša kapitāla, aprēķināti par laika periodu
no 2009.gada 24.augusta, kad banka vienpusēji atkāpusies no līguma.
Tiesa secina, ka no atbildētājas par labu prasītājam piedzenama neatmaksātā aizdevuma pamatsumma 330,84 euro apmērā un likumiskie
nokavējuma procenti 107,91 euro apmērā, kopā 438,75 euro, jo atbildētāja nav pildījusi savas parādsaistības, nav pienācīgi un savlaicīgi veikusi
maksājumus. Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne
arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma.
Atbildētāja savas saistības nav pildījusi, pierādījumus, ka samaksa izdarīta, atbilstoši Civillikuma 1838.pantam, nav piestādījusi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 34.panta pirmās daļas 1.punkta a)apakšpunktu no atbildētājas par labu prasītājam
piedzenama samaksātā valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (lietas 6.-8.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 40.panta pirmo daļu no atbildētājas valsts ienākumos piespriežami ar
tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš (lietas 8.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas un tiesāšanās izdevumu piedziņu, atbildētājai nosakāms
termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 191., 193., 195.pantu, tiesa
NOSPRIEDA
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „JULIANUS INKASSO LATVIJA”, reģistrācijas Nr.40003717522, maza apmēra prasību pret /pers.
C/, personas kods /personas kods/, par parāda piedziņu apmierināt.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „JULIANUS INKASSO LATVIJA”,
reģistrācijas Nr.40003717522, pamatparādu 330,84 (trīs simti trīsdesmit euro 84 centi) euro apmērā un likumiskos nokavējuma procentus 107,91
(viens simts septiņi euro 91 cents) euro apmērā, kopā 438,75 (četri simti trīsdesmit astoņi euro 75 centi) euro, kā arī samaksāto valsts nodevu 71,14
(septiņdesmit viens euro 14 centi) euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 (četri euro 70 centi) euro apmērā, kopā 514,59 (pieci
simti četrpadsmit euro 59 centi) euro, nosakot tiesības saņemt likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no nesamaksātās pamatparāda summas par laiku līdz
sprieduma izpildei (izsoles dienai).
Prasītājam piekrītošo naudas summu samaksa veicama sabiedrības ar ierobežotu atbildību „JULIANUS INKASSO LATVIJA”,
reģistrācijas Nr.40003717522, norādītajā kredītiestādes – akciju sabiedrības „Swedbank” kontā Nr.LV61HABA0551008868793.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītos izdevumus, kas
nav samaksāti iepriekš, 1,58 (viens euro 58 centi) euro apmērā.
Noteikt /pers.C/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma, daļā par naudas summas un tiesāšanās izdevumu piedziņu, labprātīgai
izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2015.gada 19.augusta, apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no
Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas
kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rēzeknes tiesā.
Tiesnesis A.Jonikāns