Legislator Case Law & Legislation
137004614 / 1-0046-14 AI generated

Court allows appeal against police penalty for improper procedural amendment of traffic violation record.

Case Number 137004614 / 1-0046-14
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court allowed the plaintiff's appeal against a police decision imposing a fine after the officer retroactively removed a mitigating circumstance and changed the penalty from a warning to a fine. The plaintiff argued this constituted a violation of rights to explanation and fair treatment, noting the officer admitted initially issuing a warning before altering the record. The court ruled that such an amendment was not a mere clerical error under the Administrative Offences Law but a substantive violation of procedural fairness and the presumption of innocence, warranting the case's dismissal and the original decision's revocation.

Legislator headnote

AI generated

LAPK 2781 panta 3. daļa; LAPK 237. pants; LAPK 289.12 panta 2. punkts; LAPK 289.13 pants: An amendment of an administrative penalty decision that aggravates the sanction and removes a mitigating circumstance is not a permissible clerical error but a substantive violation of procedural fairness and the presumption of innocence.

Keywords

AI generated
administrative offences law procedural fairness violation presumption of innocence clerical error amendment aggravated penalty sanction police administrative decision administrative appeal outcome

Cited Legislation

AI generated
LAPK 2781 panta 3. daļa
LAPK 237. pants
LAPK 289.12 panta 2. punkts
LAPK 289.13 pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. 137004614

Lietas arhīva Nr. 1-0046-14/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2014.gada 28.martā, Tukumā

Tukuma rajona tiesas

tiesnese K.Vanaga,

ar tiesas sēdes sekretāri S.Staltbergu,

piedaloties Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes pārstāvei /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē 2014.gada 18.martā, izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc /pers. B/, personas kods

/personas kods/, sūdzības par Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa priekšnieka 2013.gada 19.decembra

lēmumu Nr. Tiesa

noskaidroja

2014.gada 17.janvārī Tukuma rajona tiesā saņemta /pers. B/ sūdzība par Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes

Tukuma iecirkņa priekšnieka 2013.gada 19.decembra lēmumu Nr.5608-Š, kas pieņemts saistībā ar administratīvā pārkāpuma

protokolu Nr.PF048146, kuru sūdzības iesniedzējs lūdz atcelt.

Ar Tukuma rajona tiesas tiesneses 2014.gada 21.janvāra lēmumu sūdzība pieņemta un ierosināta tiesvedība administratīvā

pārkāpuma lietā.

No lietas materiāliem konstatējams, ka 2013.gada 4.novembrī Valsts policijas Zemgales RP KPB patruļpolicijas nodaļas

patruļdienesta rotas jaunākais inspektors J.Siliņš sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PF048146 (turpmāk tekstā

protokols), kurā norādīts, ka 2013.gada 4.novembrī plkst.15:20 Kandavā, pa Lielo ielu gar namu Nr.38, Liepu ielas virzienā /pers. B/

vadīja transportlīdzekli Audi A8 reģistrācijas numurs /TL numurs/, nepiesprādzējoties ar drošības jostu.

/pers. B/ darbības kvalificētas pēc Latvijas Administratīvā pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā LAPK) 149 4.panta otrās daļas.

Protokolā norādīts, ka ir konstatēts viens atbildību pastiprinošs apstāklis pēc LAPK 34.panta otrās daļas, /pers. B/ piemērots

naudas sods Ls20.

Protokolu /pers. B/ ir parakstījis norādot, ka bija piesprādzējies.

Protokolā izdarīti labojumi, izslēgts apstāklis, kas atbildību mīkstina un svītrota atzīme par soda veidu – Brīdinājumu.

Labojumus veicis inspektors Siliņš 4.11.2013.

2013.gada 19.novembrī VP Zemgales reģiona pārvaldē saņemta /pers. B/ sūdzība par protokolu, kurā lūgts atcelt lēmumu un

lietu izbeigt. Sūdzībā norādīts, ka no protokolā veiktajiem ierakstiem secināms, ka sākotnēji amatpersona pieņēmusi lēmumu izteikt

brīdinājumu, bet pēc paskaidrojuma par pārkāpuma neatzīšanu mainīja piemēroto soda veidu, uzliekot naudas sodu. Sūdzības

iesniedzējs uzskata, ka amatpersona ir pārkāpusi viņa tiesības uz paskaidrojumu sniegšanu, lēmumā nav norādīts neviens

pierādījums, kas apliecinātu pārkāpuma izdarīšanu. Turklāt lēmumā nepamatoti norādīts atbildību pastiprinošs apstāklis

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa priekšnieks J.Bahs, ar 2013.gada 19.decembra lēmumu

(turpmāk tekstā lēmums), /pers. B/ sūdzību noraidīja, atstājot negrozītu 2013.gada 4.novembra Valsts policijas Zemgales RP KPB

patruļpolicijas nodaļas patruļdienesta rotas jaunākā inspektora J.Siliņa lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PF048146 par

Ls20 naudas soda piemērošanu.

Lēmumā norādīts, ka no policijas darbinieku J.Siliņa un /pers. I/ ziņojumiem izriet, ka /pers. B/ pārkāpums bija acīmredzams,

izdarīts apdzīvotā vietā, kur satiksmei ir bīstami apstākļi, T- veida ielu krustojums. Lēmumā norādīts, ka no policistu ziņojumiem izriet,

ka /pers. B/ nebija piesprādzējies. Lēmumā augstāka ticamības pakāpe piešķirta policijas darbinieku paskaidrojumiem, bet /pers. B/

paskaidrojumi vērtēti kritiski, norādot, ka /pers. B/ tos sniedzis nolūkā izvairīties no administratīvās atbildības.

Izvērtējot protokola saturu un tajā veiktos labojumus, lēmumā norādīts, ka inspektors Siliņš nav pieļāvis būtiskus procesuālus

pārkāpumus, kas varētu mainīt lēmuma būtību. /pers. B/ tika nodrošinātas tiesības iepazīties ar protokolu un sniegt paskaidrojumu, ko

/pers. B/ arī izdarīja. Ieraksti protokolā, kas izdarīti ar pildspalvu ir izdarīti /pers. B/ klātbūtnē, inspektors par to veikšanu /pers. B/ ir

paskaidrojis. Attiecībā par labojumu izdarīšanu, lēmumā norādīts, ka no inspektora Siliņa ziņojuma izriet, ka Siliņš punktu, kurā

konstatēts atbildību mīkstinošs apstāklis- vainas atzīšana un nožēlošana atzīmējis kļūdaini, pamanot kļūdu un izlasot /pers. A/

paskaidrojumu, to svītrojis. Tāda pati situācija izriet ar ierakstiem par piemēroto sodu. Sākotnēji Siliņš protokolā pretim ailei „Izteikt

brīdinājumu” ievilcis krustiņu. Pēc tam šis krustiņš svītrots un ir atzīmēts sods „uzlikt naudas sodu” un izdarīts attiecīgs ieraksts par

naudas soda piemērošanu Ls20. Lēmuma autors uzskatījis, ka protokolā izdarītie labojumi ir saprotami, ieraksti ir salasāmi un

minētie labojumi nemaina lēmuma būtību un ir atbilstoši LAPK 2781 pantam.

Par Lēmumu /pers. B/ iesniedzis sūdzību Tukuma rajona tiesā, lūdzot to atcelt. Sūdzībā norādīts, ka amatpersona sākotnēji pieņēmusi

lēmumu par brīdinājuma izteikšanu, bet pēc sūdzības iesniedzēja paskaidrojuma par pārkāpuma neatzīšanu, piemēroja naudas

sodu. Administratīvais sods tika mainīts pēc sākotnējā lēmuma paziņošanas un spēkā stāšanās. Šādi rīkojoties tika pārkāptas

personas tiesības sniegt paskaidrojumus, automātiski pieņemot lēmumu par pārkāpuma atzīšanu. Sūdzības iesniedzējs nepiekrīt

lēmumam, norādot, ka protokolā nav norādīts neviens pierādījums, kas apliecinātu pārkāpuma izdarīšanu atbilstoši LAPK 274 panta

otrās daļas 6.punktam. Sūdzībā norādīts, ka protokolā nepamatoti konstatēts atbildību pastiprinošs apstāklis. Protokolā nav

nenorādīts konkrēts atbildību pastiprinošs apstāklis, bet atzīme par to izdarīta tikai atsaucoties uz likuma normu. Sūdzības

iesniedzējs uzskata, ka lēmums pieņemt neņemot vērā viņa sākotnējo sūdzību. Amatpersona nav bijusi objektīva pieņemot lēmumu,

personīgas nepatikas dēļ.

Sūdzības iesniedzējs /pers. B/ uz tiesas sēdi nebija ieradies. Tiesā saņemts /pers. B/ lūgums par lietas izskatīšanu bez viņa

klātbūtnes.

Valts policijas Zemgales reģiona pārvaldes pilnvarotā persona /pers. A/ tiesas sēdē lūdza sūdzību noraidīt. Paskaidroja, ka

iestāde, pieņemot lēmumu vispusīgi, izvērtējusi visus lietas apstākļus.

Uzklausot pārstāves paskaidrojumus, pārbaudot lietas materiālus un izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus

kopsakarā ar sūdzībā norādītajiem argumentiem, tiesa atzīst, ka /pers. B/ sūdzība ir pamatota, lēmums atceļams un lieta

izbeidzama.

Saskaņā ar LAPK 7.panta pirmo daļu nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu

citādi kā uz likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā. Normas otrā daļa paredz, ka lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem

veicama, stingri ievērojot likuma prasības.

No lietas materiāliem, arī no Lēmuma izriet, ka inspektors Siliņš, konstatējot /pers. B/ darbībās administratīvā pārkāpuma

sastāvu, sastādīja protokolu, kurā sākotnēji par /pers. B/ atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar LAPK 33.panta pirmās daļas

1.punktu atzina to, ka persona vaļsirdīgi nožēlo izdarīto un piemēroja /pers. B/ administratīvo sodu – brīdinājumu. Tiesa par pamatotu

atzīts /pers. B/ sūdzībā norādīto, ka inspektors administratīvā pārkāpuma protokolā, izdarot atzīmi par administratīvā soda brīdinājuma

izteikšanu pārkāpējam pieņēma lēmumu atzīstot /pers. B/ vainu un piemēroja sodu – brīdinājumu.

No lēmuma izriet, ka konstatējot, ka /pers. B/ paskaidrojums, proti, pārkāpuma neatzīšana ir pretrunā protokolā norādītajam

atbildību mīkstinošam apstāklim, policijas darbinieks laboja kļūdu, izslēdzot atbildību mīkstinošu apstākli un grozot sodu uz bargāku,

proti, naudas sodu Ls20. Protokolā nav norādīts pamatojums kļūdu labojumam.

Lēmumā inspektora Siliņa rīcība pamatota ar LAPK 2781 pantu.

LAPK 2781 panta trešā daļa nosaka, ka institūcija (amatpersona), kura pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā,

pēc savas iniciatīvas vai pēc administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka lūguma var izlabot lēmumā pārrakstīšanās vai matemātiskā

aprēķina kļūdas, ja tas nemaina lēmuma būtību.

Tiesa atzīts, ka likums neparedz administratīvā pārkāpuma lietā labot piemēroto sodu uz smagāku un izslēgt atbildību

mīkstinošu apstākli. Šāda rakstura labojums tiesas ieskatā nav atzīstams par pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdu, kuru

iespējams labot saskaņā ar LAPK 2781 panta trešo daļu. Izdarot šāda rakstura labojumu protokolā, tiek pasliktināts pie

administratīvās atbildības saucamās personas stāvoklis, kas ir pretrunā ar LAPK normām.

LAPK 237.pants nosaka, ka lietvedības uzdevumi administratīvo pārkāpumu lietās ir šādi: savlaicīgi, vispusīgi, pilnīgi un objektīvi

noskaidrot katras lietas apstākļus, izlemt to stingrā saskaņā ar likumu, nodrošināt pieņemtā lēmuma izpildi, kā arī noskaidrot cēloņus

un apstākļus, kas veicina administratīvo pārkāpumu izdarīšanu, novērst pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu ievērošanas garā un

nostiprināt likumību. Tiesa atzīst, ka likuma prasības konkrētajā situācijā netika ievērotas.

Piemērojot administratīvo sodu, ir jāievēro nevainīguma prezumpcija, pierādīšanas nastai jāgulstas pēc iespējas uz amatpersonu un

šaubu gadījumā risinājumam ir jābūt par labu privātpersonai (in dubio pro civis). Ievērojot minēto, visas šaubas par sūdzības

iesniedzēja vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir tulkojamas par labu sūdzības iesniedzējam. Konkrētajā gadījumā,

konstatējot, ka administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanā ir pieļautas procesuāla rakstura kļūdas, kas ievērojami pasliktina pie

atbildības saucamās personas stāvokli, un ņemot vērā, ka izskatot lietu atkārtoti šos pārkāpumus nav iespējams novērst, tiesa atzīsts,

ka lietvedība šajā lietā ir izbeidzama, lēmums atceļams.

Ievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 2.punktu, 289.13 pantu,

tiesa

nosprieda

apmierināt /pers. B/, personas kods /personas kods/, sūdzību.

Atcelt Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa priekšnieka 2013.gada 19.decembra lēmumu Nr.5608-

Š, kas pieņemts saistībā ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PF048146 un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.

Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā, no sprieduma sastādīšanas un pieejamības

dienas tiesas kancelejā,- 2014.gada 28.marta, iesniedzot apelācijas sūdzību Tukuma rajona tiesā.

Tiesnese K.Vanaga