Court convicts defendant of drunk driving without license, imposing forced labor and license revocation.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of driving under the influence without a license and imposed a sentence of 130 hours of forced labor. The defendant admitted guilt, and the prosecution requested no evidence examination, leading the court to accept the conviction based on the defendant's confession and breathalyzer results. Although the court ordered the revocation of driving rights for two years, it declined to confiscate the vehicle because it was not registered in the defendant's name.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 262. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 499. pants: A defendant who admits guilt and whose confession is corroborated by objective evidence may be convicted without a full trial, though the appeal period for the penalty remains applicable.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. 11400018516
K11-0127-16
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Cēsīs, 2016.gada 8.aprīlī
Cēsu rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese D.Blūma
ar sekretāri E.Bērziņu
piedaloties prokuroram E.Kukarelam
atklātā tiesas sēdē izskatot krimināllietu
/pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas,
konstatē ja:
/pers. A/ vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav
iegūtas), atrodoties alkohola ietekmē.
2016.gada 12.martā ap pulksten 20:30 Amatas novadā, Nītaures pagastā, /pers. A/ bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, kuras
noteiktā kārtībā nav ieguvis, atrodoties alkohola ietekmē, vadīja automašīnu Ford Mondeo reģistrācijas numurs /TL numurs/ pa autoceļu
Līgatnes papīrfabrika-Asaru ezers-Nītaure, kura 25 kilometrā viņu apturēja policija. Izelpojamā gaisa pārbaudē /pers. A/ izelpas gaisā tika
konstatēta alkohola koncentrācija 1,49 promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs.
Ar šādām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 262.panta pirmā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Apsūdzētais/pers. A/ tiesas sēdē savu vainu atzina pilnībā visā viņam izvirzītajā apsūdzībā, neapstrīdēja inkriminētā noziedzīgā
nodarījuma izdarīšanas faktiskos apstākļus un juridisko kvalifikāciju, izteica lūgumu neveikt pierādījumu pārbaudi.
Prokurors atzina, ka lietā nav nepieciešams izdarīt pierādījumu pārbaudi, jo ir konstatēti Kriminālprocesa likuma 499.pantā paredzētie
apstākļi.
Tā kā apsūdzētais atzina savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā, tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav radušās šaubas par
apsūdzētā vainu un noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju, un apsūdzētā vaina viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā ir pierādīta
pilnīgi; apsūdzētais pieteica lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, kam pievienojās prokurors, tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa
likuma 499.pantu pieņēma lēmumu neveikt lietā pierādījumu pārbaudi, vienlaikus izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo
būtību un sekas, tas ir, ka šādu spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem
procesa pārkāpumiem.
Ņemot vērā, ka tiesā netika izdarīta pierādījumu pārbaude, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu, pierādījumu analīze
un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.
Atzīstot apsūdzētā vainu par pierādītu, noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju, kā tas norādīts apsūdzībā un spriedumā, par
atbilstošu Krimināllikuma normām, tiesa secina, ka apsūdzētais ir sodāms.
Izlemjot jautājumu par apsūdzētajam nosakāmā soda veidu un mēru, tiesa vadās pēc Krimināllikuma 35. un 46.panta prasībām, ņemot
vērā soda mērķi, izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos
apstākļus, kā arī pārējos apstākļus, kuriem ir nozīme taisnīga soda noteikšanā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu, Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums klasificējams kā mazāk
smags noziegums.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli atzīstama savas vainas atzīšana,
izdarītā vaļsirdīga nožēla.
Apstākļi, kuri saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu būtu atzīstami par atbildību pastiprinošiem, netika konstatēti.
/pers. A/ agrāk divas reizes tiesāts, sodāmības dzēstas un juridiski viņš atzīstams par nesodītu personu (lietas 25.lapa). Pēdējā gada
laikā /pers. A/ nav saukts pie administratīvās atbildības (lietas 26.lapa). /pers. A/ ir precējies, apgādībā viens nepilngadīgs bērns. /pers. A/ ir
deklarētā un faktiskā dzīvesvieta /nosaukums/(lietas 21.-24.lapa). Nav ziņu par oficiālu darbavietu, bet pēc paša vārdiem strādā gadījuma
darbus. Ir samaksājis izdevumus 15,65 EUR apmērā, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas pārbaudi, kas veikta 2016.gada 12.martā
administratīvās pārkāpuma lietas ietvaros.
Lemjot jautājumu par apsūdzētajam nosakāmā soda veidu un mēru, tiesa bez apsūdzētā personību raksturojošām ziņām, viņa
attieksmes pret izdarīto ņem vērā arī pārējos apstākļus, kuriem ir nozīme taisnīga soda noteikšanā.
Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas sankcija paredz sodu brīvības atņemšanas veidā uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu
brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem un
konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Ņemot vērā, ka lietā nav konstatēti atbildību pastiprinoši apstākļi, nodarījumu rezultātā nav iestājušās smagas neatgriezeniskas sekas,
tiesa uzskata, ka apsūdzētajam nav nepieciešams piemērot panta sankcijā paredzēto bargāko sodu, tas ir, brīvības atņemšanu, bet sodu
iespējams noteikt piespiedu darbu veidā. Apsūdzētais nenorādīja uz tādiem apstākļiem, kas ierobežotu viņa iespējas izciest šādu sodu. Tā kā
lietā konstatēts viens apsūdzētā atbildību mīkstinošs apstāklis, nav atbildību pastiprinošu apstākļu, sods piespiedu darbu veidā nosakāms
mazāks par panta sankcijas vidējo robežu.
/pers. A/ piemērojams likumā paredzētais papildsods - transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana. Ņemot vērā, ka par analogu
administratīvo pārkāpumu, kur alkohola reibums vadītājam, kuram ir transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, pārsniedz 1 promili, bet nepārsniedz
1,5 promiles, likumdevējs jau ir paredzējis tiesību atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem, kriminālprocesā nav konstatēti kādi īpaši apstākļi, kas
mīkstinātu /pers. A/ atbildību, papildsoda termiņu krimināllietā nav pamata noteikt mazāku.
Attiecībā uz Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas sankcijā minēto mantas konfiskāciju, tiesa uzskata, ka tā nav piemērojama, ņemot
vērā, ka Krimināllikuma 42.panta pirmā daļa nosaka, ka konfiscēt var tikai apsūdzētā īpašumā esošo mantu vai tās daļu, taču
transportlīdzeklis, kuru vadīja /pers. A/, nav reģistrēts uz viņa vārda (lietas 14.lapa).
Ņemot vērā iepriekš minēto, vadoties pēc Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 524., 527., 528. un 529.panta, tiesa
nosprie da:
/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas un sodīt /pers. A/ ar
piespiedu darbu uz 130 ( simts trīsdesmit) stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 2 (diviem) gadiem, bez mantas
konfiskācijas.
/pers. A/ ir pienākums 10 (desmit) darbdienu laikā, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, pieteikties Valsts probācijas dienesta
Cēsu teritoriālajā struktūrvienībā Cēsīs, Pļavas ielā 3A, piespiedu darbu soda izciešanai
Soda izpildes institūcijai par sprieduma izpildi paziņot Cēsu rajona tiesai.
/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli - uzturēšanās noteiktā vietā atstāt negrozītu, līdz tiesas spriedums stāsies likumīgā spēkā.
Spriedumu daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes
apgabaltiesā 10 (desmit) dienu laikā, sūdzību vai protestu iesniedzot Cēsu rajona tiesā.
Tiesnese D.Blūma