Court dismissed appeal against city council's building permit decision, upholding legality despite procedural concerns.

NORAKSTS Lieta Nr.A42325905 Nr.A1327-06/3

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2007.gada 10.aprīlī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese D.Ābele

piedaloties atbildētāja - Jūrmalas pilsētas domes - pārstāvei Ainai Birinai, trešai personai A.V. un viņas pārstāvim zvērinātam advokātam Aivaram Pličam un Jurim Aleksandravičum,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc I.M. pieteikuma par Jūrmalas pilsētas domes 2005.gada 18.maija lēmuma Nr.39/M-1739 atcelšanu, un A.V. prasījumu par Ls 132 000 piedziņu no Jūrmalas pilsētas domes.

Aprakstošā daļa

[1] Administratīvajā rajona tiesā 2005.gada 17.jūnijā saņemts I.M. (turpmāk – pieteicēja) pieteikums par Jūrmalas pilsētas domes (turpmāk - dome) 2005.gada 18.maija lēmuma Nr.39/M-1739 (turpmāk - Lēmums), ar kuru atstāta spēkā A.V. izsniegtā būvatļauja, un Valsts būvinspekcijas 2004.gada 10.septembra vēstuli Nr.02-835 daļā, ar kuru atzīta par likumīgu būvatļaujas izsniegšana restorāna būvniecībai Jūrmalā, Dubultu prospektā 91a, atcelšanu. Pieteicēja pieteikumā un pieteikuma papildinājumos norāda šādus apsvērumus. [1.1] Neskatoties uz to, ka 2004.gada vasarā zemes gabalā Dubultu prospektā 91a, Jūrmalā, konstatēta nelikumīga būvniecība un zemes gabala īpašniecei A.V. piemērots administratīvais sods, domes Būvvalde 2004.gada 20.augustā A.V. izsniegusi Būvatļauju restorāna būvniecībai Dubultu prospektā 91a, Jūrmalā. [1.2] Izsniedzot Būvatļauju, ignorētas Būvniecības likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktā garantētās iedzīvotāju tiesības uz būvniecības ieceres sabiedrisko apspriešanu.

Dzīvojamās mājas pārbūve par restorānu būtiski ietekmēs apkārtējo iedzīvotāju sadzīves apstākļus un samazinās nekustamā īpašuma tirgus vērtību. Šā restorāna būvniecība ir uzskatāma par sabiedriski nozīmīgu būvi. [1.3] Lēmuma, ar kuru noraidīts Būvatļaujas apstrīdēšanas iesniegums, nav analizēti visi gadījumi, kad nepieciešama sabiedriskā apspriešana. Dome nav analizējusi likuma normas, uz kurām balstīta sūdzība – tiek celta sabiedriski nozīmīga būve un tā ietekmē iedzīvotāju sadzīves apstākļus vai nekustamā īpašuma vērtību. [1.4] No tiesiskā viedokļa absurda ir domes nostāja, ka gadījumā, ja būvniecība uzsākta nelikumīgi, tad to legalizējot, būvniecības ieceres sabiedriskā apspriešana vairs nav vajadzīga.

Šāds secinājums mudina nelikumīgi uzsākt būvniecību, lai izvairītos no pienākuma veikt būvniecības ieceres sabiedrisko apspriešanu. [1.5] Būvatļauja izsniegta, nepārliecinoties, vai kaimiņu zemes gabalā esošajās ēkās ir nodrošināta pietiekama insolācija. Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīviem minimālā dzīvojamo telpu insolācija laikposmā no 22.marta līdz 22.septembrim ir 2,5 stundas dienā. Vismaz trīs logos, kas pavērsti uz zemes gabalu Dubultu prospektā 91a saule neiespīd vispār. [1.6] Sastādot būvprojektu, ir ignorētas LBN 209 3.1.2.punkta prasības par ēku un būvju augstumu. [1.7] Sastādot būvprojektu, ir ignorētas LBN 1000 1.pielikuma „Ugunsdrošības prasības” 1.tabulā noteiktie minimālie attālumi starp ēkām. [1.8] Būvvalde, izsniegtajā Arhitektūras un projektēšanas uzdevumā, kā apbūves teritoriju ir noteikusi:

„Jaukto darījumu, atpūtas un dzīvojamā (J) Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā”. Jūrmalas pilsētas apbūves noteikumos šāda apbūves teritorija vispār nav reģistrēta. Ir divas atšķirīgas apbūves teritorijas: „7.6. Jauktā atpūtas un dzīvojamās teritorijas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā (JK)

7.7. Jauktās darījuma, atpūtas un dzīvojamās teritorijas (J)”. Tās ir divas dažādas un atšķirīgas teritorijas, bet Būvvalde no divām atsevišķām ir izveidojusi vienu hibrīdu. Šis hibrīds neatbilst ne vienai no Jūrmalas apbūves noteikumos norādītajai un līdz ar to jau pašā projektēšanas pirmsākumā ir ienestas neskaidrības. Nosaukums it kā atbilst sadaļai 7.7., bet jēga un būtība būtu skatāma sadaļā 7.6. Teritorija reāli atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, bet Arhitektūras un projektēšanas uzdevums ir izsniegts pēc citas sadaļas – 7.7., kurā iekļautie noteikumi neatbilst tām prasībām, kuras Jūrmalas pilsētas apbūves noteikumi uzstāda tai teritorijai, kurā notiek būvniecība. [2] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2005.gada 22.jūnija lēmumu ierosināta administratīvā lieta pēc pieteicējas pieteikuma daļā par Lēmuma atcelšanu. [3] 2006.gada 13.novembra papildinājumos pie pieteikuma pieteicēja atkārtoti lūdz atcelt arī Valsts būvinspekcijas 2004.gada 10.septembra vēstuli Nr.02-835 daļā, ar kuru atzīta par likumīgu būvatļaujas izsniegšana restorāna būvniecībai Jūrmalā, Dubultu prospektā 91a. [4] Pieteicējas pilnvarotais pārstāvis Mārtiņš Draudiņš 2006.gada 11.septembra paskaidrojumos norāda šādus apsvērumus.

[4.1] Tehniskais būvprojekts izstrādāts nekompetenti un neatbilstoši LBN 202-01 „Būvprojekta saturs un noformēšana” prasībām, t.i., nevienā no tehniskā projekta lapām rakstlaukumā nav norādīts projekta izstrādāšanas datums. [4.2] Projekts nevarēja būt gatavs pirms 2004.gada 28.jūlija. Būvdarbi gandrīz gadu veikti nelikumīgi. [4.3] Objekts pietuvināts gruntsgabala robežai tuvāk par 4 m, jo tas ir 3,80 m. Piebūvētais tornītis ir novirzīts no ass 7 par 1,5m, bet tehniskajā projektā tas ir 5,5m no ēkas ass 7 līdz žogam. [4.4] LBN 100 1.pielikuma „Ugunsdrošības prasības” 1.tabula, restorāna ugunsdrošības pakāpe ir III, bet pieteicējas dzīvojamās ēkas ugunsdrošības pakāpe ir IV.

Tādēļ attāluma starp restorānu un dzīvojamo ēku ir jābūt ne mazākai par 10 m. Ņemot vērā šī normatīva 1.pielikuma 4.punkta prasības, nepieciešamais drošības attālums ir 12m. Reālais attālums 8,6m neatbilst nepieciešamajam drošības attālumam. Visa restorāna ēka ir apšūta ar spundētiem koka dēļiem, jumta segums ir bitumena dakstiņi. [4.5] Ir pārkāpts LBN 100 „Teritoriālplānošana. Pilsētu un pagastu izbūve” 6.tabulā norādītais attālums no atklātām automašīnu stāvvietām līdz sabiedriskajām ēkām. [4.6] Sastādot būvprojektu, ir ignorētas LBN 209 3.1.2.punkta prasības par ēku un būvju augstumu, būves reālais augstums ir 9,5 m no zemes virmas. [4.7] Restorāna izbūve samazinās nekustamā īpašuma vērtību līdz pat 50%. [4.8] Apbūvi jauktas darījumu, atpūtas un dzīvojamo māju teritorijas Rīgas Jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā reglamentē Jūrmalas pilsētas apbūves noteikumu 7.6.sadaļa.

Arhitektūras un plānošanas uzdevumā nosaukums atbilst 7.7.sadaļai, bet jēga skatāma 7.6.sadaļā. Būvvaldes izsniegtajā Arhitektūras un plānošanas uzdevumā nepamatoti ir atļauts apbūves blīvums 20%, atļauto 15% vietā. Pārkāpts ir normatīvs par apzaļumošanu, zemesgabala brīvajai teritorijai bija jābūt ne mazākai par 70%. [4.9] Sabiedriskās apspriešanas nepieciešamību norāda ap 40 apkārtējo māju iedzīvotāju, norādot negatīvu attieksmi pret restorāna būvniecību. Nav nodrošināta sabiedriskā apspriešana atbilstoši Būvniecības likuma 12.panta 3.punktam. [4.10] Pārkāpumus būvniecības procesā pierāda Pašvaldības policijas 2005.gada 8.augusta fotouzņēmumi. [4.11] Būvvalde operatīvi izpilda visas trešās personas vēlmes un neaptur būvdarbus. [4.12] Sertificētā eksperta J.I.R. 2006.gada 16.augusta ekspertīzes slēdziens ir profesionāls un kompetents.

[4.10] Restorāna jaunbūve nenodrošina dzīvojamās ēkas Dubultu prospektā 91 insolāciju, kam no 21.marta līdz 21.septembrim jābūt ne mazākam par 2,5 stundām. [5] Dome rakstveida paskaidrojumos pieteikumu, kā arī A.V. prasījumu neatzīst un paskaidro tālāk minēto. [5.1] Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām sabiedrības līdzdalība kā nepieciešama procesa sastāvdaļa paredzēta trijos gadījumos: teritorijas plānojuma izstrādāšanas gaitā; būvniecības procesā būvprojektēšanas sagatavošanas posmā, apspriežot būvieceri un novērtējot paredzētās darbības ietekmi uz vidi.

No Būvniecības likuma izriet, ka pirms pieņemt lēmumu par zemes gabala apbūvi, publiskās varas subjektam katrā konkrētajā gadījumā jānosaka, vai ierosinātā būviecere atbilst vismaz kādam no šā likuma 12.pantā noteiktajiem kritērijiem un jāizlemj, vai būvieceres publiskā apspriešana ir nepieciešama, un šādam lēmumam jābūt argumentētam un pamatotam ar normatīvo aktu prasībām. Domes Būvvalde 2003.gada 2.jūnijā izdodot arhitektūras un plānošanas uzdevumu Nr.14-10/368 pamatoti novērtējusi, ka minētajai būviecerei nav nepieciešama sabiedrības līdzdalība, jo nepastāv neviens no normatīvajos aktos noteiktajiem nosacījumiem. [5.2] Minētā būvniecība nav paredzēta par valsts vai pašvaldību līdzekļiem, pārsniedzot 50 000 latu.

Tā nav kvalificējama kā sabiedriski nozīmīga būve. Lai arī normatīvajos aktos nav definēts, kas ir sabiedriski nozīmīga būve, tas tomēr nedod tiesības publiskās varas subjektam interpretēt šo jēdzienu ļoti plaši. Pieņemot, ka sabiedriski nozīmīga būve varētu būt būve, kas apmierina vai nodrošina sabiedrības vajadzības, skaidrojumu jāmeklē likumā “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”. Šis likums pietiekami skaidri definē sabiedriskās vajadzības. Līdz ar to gadījumos, kad šīs sabiedriskās vajadzības netiek skartas, nevar runāt par sabiedrībai nozīmīgas būves celtniecību un situācija, kad paredzētās būvniecības publiskā apspriešana tiek rīkota individuāliem projektiem, ir absurda. [5.3] Lielrīgas reģionālā vides pārvalde veikusi dzīvojamās ēkas rekonstrukcijas par restorānu sākotnējo izvērtējumu un nosūtīja to Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojam lēmuma pieņemšanai par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu.

Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs ar 2003.gada 19.augusta lēmumu Nr.17 noteica, ka paredzētajai darbībai ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra nav nepieciešama. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka minētās būvniecības rezultātā vide tiek nelabvēlīgi ietekmēta vai tiek nelabvēlīgi ietekmētas materiālās vērtības, tostarp nekustamā īpašuma tirgus vērtība. [5.4] Apsekojot objektu dabā konstatēts, ka būvdarbi saskaņā ar Būvatļauju ir uzsākti un tas nozīmē, ka būvniecības ieceres realizācija ir uzsākta atbilstoši 2004.gada 20.augusta būvatļaujai, līdz ar to nav tiesiska pamata nodot būvniecības ieceri sabiedriskajai apspriešanai.

[5.5] Nekustamā īpašuma tirgus vērtība veidojas no dažādiem faktoriem, tostarp arī atkarībā no pilsētas teritorijas sadalījuma zemes vērtību zonām, lietošanas mērķa, labiekārtotības pakāpes u.t.t. Pieteicējas viedoklis, ka būvniecība samazinās blakus esošo nekustamo īpašumu tirgus vērtību, nav balstīts uz ekonomiskiem un tiesiskiem pierādījumiem. [5.6] Būvatļauja ir A.V. labvēlīgs administratīvs akts. Lietderības apsvērumi adresātam nelabvēlīga administratīvā akta pieņemšanā ir ierobežoti piemērojamo tiesību normu noteiktajos ietvaros. [5.7] A.V. mantisko zaudējumu aprēķināšanas metožu izvēle neatbilst civiltiesību principiem.

Strīdīgs ir noteiktais periods zaudējumu aprēķināšanā no 2006.gada maija līdz decembrim. Ir grūti pierādāma iespējamā restorāna atvēršana un saimnieciskās darbības uzsākšana tieši 2006.gada maijā, jo tā ir ne tikai saistīta ar būvniecības pabeigšanu, bet arī citu iestāžu atļauju saņemšanu, kas objektīvu apstākļu dēļ var kavēt restorāna darbības uzsākšanu arī paša uzņēmēja rīcības rezultātā. Zaudējuma rašanās beigu periods varētu būt A.V. labvēlīga tiesas sprieduma spēkā stāšanās datums, kas šobrīd nav zināms.

Nav pārliecinoša no to esamības viedokļa mantisko zaudējumu summa 132 000 latu. Atbilstoši Civillikuma 1772.pantam zaudējuma apmēra noteikšanai tiek ņemta vērā negūtā peļņa, nevis negūtie ienākumi. Zaudējumu atlīdzības pienākuma pamatā ir jābūt 4 priekšnosacījumiempersonas prettiesiskai rīcībai, personas vainai, zaudējumu esamībai un to konkrētam lielumam un cēloniskajam sakaram starp prettiesisku rīcību un zaudējumiem. Aprēķinātā peļņa ir pārlieku optimistiska vai arī no šīs summas nav atskaitīti izdevumi par preču iepirkumu, realizācijas izdevumi, nodokļi u.c.

Ja tiesa konstatē iestādes prettiesisku rīcību būvatļaujas izsniegšanā un restorāna ēka nedrīkstēja tikt uzcelta, tad negūtā peļņa no restorāna saimnieciskās darbības nevar būt zaudējums, kura cēlonis ir prettiesiska atļauja būvēt restorānu. Šādos apstākļos restorānam nav saskatāms legāls pamats saimnieciskās darbības veikšanai. A.V. nav izmantojusi iespēju samazināt radušos zaudējumus, lūdzot tiesu piemērot pagaidu noregulējumu lietā un atjaunot būvatļaujas darbību. [6] Trešā persona A.V. iesniegusi tiesā prasījumu par Ls 132 000 kā mantisko zaudējumu atlīdzību no Jūrmalas pašvaldības.

Rakstveida paskaidrojumos norāda tālāk minēto. [6.1] Visas atļaujas būvniecības uzsākšanai izsniegtas likumīgi, apsekojot objektu dabā uz vietas. Ir nokārtotas visas nepieciešamās iestāžu atļaujas. 2004.gada 7.aprīlī iesniegts pilns gatavs projekts akceptēšanai. [6.2] Sakarā ar straujo inflācijas pieaugumu un būvmateriālu cenu palielināšanos, būvniecība uzsākta pirms Būvatļaujas saņemšanas, un par to A.V. 2004.gada 22.aprīlī tika administratīvi sodīta. Taču būvniecība tika uzsākta pēc tam, kad bija iesniegts pilnīgi gatavs projekts.

Tajā pašā brīdī būvdarbi tika apturēti. Tie atsākti pēc 2004.gada 20.augusta, kad saņemta Būvatļauja. Restorāns ir jau gandrīz pabeigts [6.3] Lēmumā ir skaidri atbildēts uz pieteicējas sūdzību, izskaidrotas likuma prasības. Restorāna būvniecībai nebija nepieciešama sabiedriskā apspriešana, jo tā nav sabiedriski nozīmīga būve un individuāla projekta apspriešana ir absurda. [6.4] Saskaņā ar Vides ministrijas Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja lēmumu restorāna celtniecībai nav nepieciešama ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra. [6.5] Apgalvojums, ka restorāna būvniecība samazinās A.V. piederošā un blakus esošā nekustamā īpašuma vērtību, ir nepamatots un izteikts varbūtējā nozīmē. [6.6] Kā var noteikt, ka objekts pietuvināts tuvāk par 4m metriem no kaimiņu sētas, ja A.V. pagalmā neviens nav nācis un mērījis.

No būves uz kaimiņu pusi, kur ir logi, attālums no sētas ir 6m. [6.7] Ugunsdrošības atstarpes pilnībā atbilst LBN 100 prasībām Ugunsdrošības inspekcija ir apsekojusi, izmērījusi attālumus, ar parakstu un zīmogu atzīstot, ka tie atbilst LBN 100. Ir uzlikts ierobežojums ierobežot kokmateriālu izmantošanu būvkonstrukcijās, ēku nesošas konstrukcijas izmantot no materiāla bez degtspējas, nodrošinot sienām

120 min. ugunsizturību. [6.8] Ir ievērots LBN 209 3.1.1punkts, jo attālums no pārējām zemesgabala robežām ir 3 un vairāk metru. [6.9] Saskaņā ar Jūrmalas apbūves noteikumiem ēkas augstums nedrīkst pārsniegt 8,775m, A.V. ēkas augstums ir 8,6m [6.10] Būvinspekcija vairākkārt ir apsekojusi būvi pēc pieteicējas sūdzībām, taču pārkāpumus būvniecības procesā nav konstatējusi. Arī Rīgas Reģionālās vides pārvalde ir apsekojusi būvi un sniegusi atbildi, ka restorāna būvniecība neietekmē vides stāvokli. [6.11] Nekustamā īpašuma vērtību restorāna būvniecība nevar samazināt, jo šajā vietā iet cauri centrālā Jūrmalas šoseja, kur mašīnas kursē cauru dienu.

Arī tuvākie kaimiņi neiebilst pret restorāna būvniecību. [6.12] Pati pieteicēja savukārt savā mājā ir ierīkojusi viesu namu, kur īpaši sezonā brauc atpūtnieki. [6.13] Saņemot Jūrmalas pilsētas domes Būvvaldes rīkojumu par būvatļaujas darbības apturēšanu, tika pārtraukti būvdarbi un izstrādāts būvkonservācijas projekts, kas tika iesniegts būvvaldē. Būvkonservācija bija nepieciešama, lai nesabojātu iekšējo koka apdari. Būvkonservācijas projekts tika pagarināts līdz 2006.gada 31.martam. [7] Tiesas sēdē atbildētāja pārstāve prasījumus neatzina, pamatojoties uz paskaidrojumos un Jūrmalas pilsētas domes 2005.gada 18.maija lēmumā Nr.39/M-1739 minētajiem apsvērumiem, papildus norādot, ka atbilstoši spēkā esošajam regulējumam sabiedriska ēka ir publiska ēka, kam ir vairāk kā 5 stāvi.

Konkrētajā situācijā netiek veikta jauna būvniecība, bet vecā rekonstrukcija. Pieteicēja pati veic komercdarbību savā īpašumā. Konkrēta teritorija atrodas “J” zonā, kas ir jauktā teritorija. Māja atrodas kāpu aizsargjoslā. Teritorijas klājas pāri viena otrai. “J” zona var atrasties arī kāpu joslā. Insolācijas projekts nav obligāts, taču lietā tas ir iesniegts. Izsauļojumu regulē LBN100. LBN 209 vairs nav spēkā, tā vietā nav stājies cits regulējums. Šī instrukcija nav piemērojama, būvējot restorānus, bet gan dzīvojamās mājas.

Pēc Jūrmalas apbūves noteikumiem pieļaujamais augstums ir 12m. Ir ievēroti visi normatīvi. Arī LBN 100 šobrīd vairs nav spēkā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (turpmāk – VUGD) izsniedza tehniskos noteikumus. Ja dome vadītos tikai pēc noteikumiem, tad Jūrmalā nevarētu celt vispār, jo tā ir vecā apbūve. VUGD ir savi normatīvi, atbilstoši kuriem, veicot attiecīgus drošības pasākumus, ir iespējams noteikt mazākus attālumus starp ēkām. Katrai institūcijai ir sava kompetence, nav pamata apšaubīt VUGD novērtējumu.

Attālums starp ēkām ir 9m, Projekts ir vērtēts LBN

208 “Publiskas ēkas un būves” un Jūrmalas apbūves noteikumu kontekstā. Projekts atbilst LBN 202. Atkāpes no projekta ir saskaņotas, par ko liecina 2004.gada 10.septembra vēstule. Visi attālumi ir zem pieļaujamā. Attiecībā uz attālumu pret kaimiņu mājas sienu ar logiem tika piemēroti Jūrmalas apbūves noteikumu nosacījumi par savrupmājām, jo attiecībā uz publiskajām ēkām nav tādu prasību. Zemes gabala apbūves blīvums tika noteikts pēc apbūves noteikumu 7.7.4.3.punkta, bet drīkstēja piemērot apbūves blīvumu 40%. [8] Tiesas sēdē trešā persona A.V. pieteicējas prasījumu atzina par nepamatotu, balstoties uz tiesā sniegtajiem paskaidrojumiem, papildus norādot, ka bildes ir safabricētas, jo policijā esot teikts, ka viņi neizsniedz bildes. Dome likusi apstrādāt būvi ar ugunsdrošu materiālu, kas arī tika izdarīts, lietā ir iesniegti sertifikāti. Konkrētā vieta vienmēr ir bijusi komercdarbības rajons, blakus atradās maizes kombināts, netālu ir uzceltas kotedžas. No pieteicējas puses tā ir negodīga konkurence. Tad, kad pieteicēja sāka sūdzēties, restorāns jau gandrīz bija gatavs – bija iekšēja apdare, nebija vienīgi apkures, bija sākta mājas siltināšana. Pēc būvatļaujas apturēšanas dome atļāva pabeigt mājas siltināšanu. Saule pieteicējas mājā nevar iespīdēt, jo tur ir mazi lodziņi, bet lielie logi ir uz ielas pusi – Dubultu prospektu. Ir iesniegts insolācijas projekts. [9] Trešās personas pārstāvis tiesu debatēs norādīja, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms. Pieteicēja balstās uz merkantilām interesēm un cenšas novilcināt lietas izskatīšanu. Nav bijusi nepieciešama sabiedriska apspriešana. I.R. nav sertifikāta, kas dotu tiesības analizēt būvprojekta atbilstību. Būvniecība tika veikta uz veciem pamatiem, kas nav bīdāmi, tādēļ VUGD bija pretimnākošs. Tiek celts restorāns, nevis naktsklubs. Restorāns var uzlabot iedzīvotāju apstākļus. Restorāns ir nododams ekspluatācijā, ir jāuzsāk restorāna darbība, ir jāmaksā kredītprocenti. Nav pamatota norāde, ka kritīsies nekustamā īpašuma vērtība.

[10] Nopratināts kā liecinieks Sergejs Meirovics liecināja, ka ir veicis objekta Jūrmalā, Dubultu prospektā 91a ekspertīzi, vai tas atbilst projektam un noteikumiem. Pēc liecinieka ieskata objekts ir uzbūvēts atbilstoši visām prasībām. Trešās personas māja neaizēno kaimiņu māju, jo māja, kas atrodas rietumu pusē, nevar aizēnot māju, kas atrodas austrumu pusē. Uz kaimiņu māju nav logu. Pieteicējas mājai uz trešās personas pusi nav logu. Pieteicējas ēku apspīd saule. Liecinieks ir mērījis attālumu līdz žogam, tie varētu būt no 3,65 līdz 5m. Būve pašlaik ir iekonservēta. Ir ieturētas minimālās prasības. [11] Pieteicēja uz tiesas sēdi nav ieradusies. Pieteicējai par tiesas sēdi paziņots savlaicīgi un likumā noteiktā kārtībā. Pieteicējas pārstāvis Mārtiņš Draudiņš iesniedzis lūgumu par sēdes atlikšanu. Tiesa atzīst, ka lietu var skatīt bez pieteicējas un tās pārstāvju piedalīšanās tiesas sēdē.

Motīvu daļa

[12] Tiesa, noklausījusies procesa dalībnieku paskaidrojumus un liecinieka liecību, izvērtējusi lietas materiālus, atzīst, ka pieteicējas pieteikums daļā par Lēmuma atcelšanu, kā arī trešās personas prasījums nav pamatots un ir noraidāms, bet pieteicējas prasījuma daļā par Valsts būvinspekcijas 2004.gada 10.septembra vēstuli Nr.02-835 daļā, ar kuru atzīta par likumīgu būvatļaujas izsniegšana restorāna būvniecībai Jūrmalā, Dubultu prospektā 91a, atcelšanu, tiesvedība izbeidzama. [13] Pieteicēja lūdz atcelt Valsts būvinspekcijas 2004.gada 10.septembra vēstuli Nr.02-835 daļā, ar kuru atzīta par likumīgu būvatļaujas izsniegšana restorāna būvniecībai Jūrmalā, Dubultu prospektā 91a. Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 1.pants noteic, ka administratīvais akts ir uz āru vērsts tiesību akts, ko iestāde izdod publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatējot faktisko situāciju. Vēstulē Valsts būvinspekcija secinājusi, ka saskaņojot un akceptējot būvprojektu un izsniedzot būvatļauju būvniecībai Jūrmalā, Dubultu prospektā 91a, ir ievērota būvniecību reglamentējošā kārtība. No vēstules secināms, ka tā nenodibina, negroza, nekonstatē un neizbeidz publiski tiesiskās attiecības un nekonstatē fdaktisko situāciju, kā rezultātā tā nav pārsūdzma administratīvā kārtībā. Uz to tika norādīts arī Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2005.gada 22.jūnija lēmumā, ar kuru tika atteikts pieņemt pieteikumu daļā par Valsts būvinspekcijas 2004.gada 10.septembra vēstules Nr.02-83 atcelšanu. APL 282.panta 1.punkts noteic, ka tiesa izbeidz tievedību lietā, ja lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā. Tā kā prasījums atcelt Valsts būvinspekcijas 2004.gada 10.septembra vēstuli Nr.02-835 daļā, ar kuru atzīta par likumīgu būvatļaujas izsniegšana restorāna būvniecībai

Jūrmalā, Dubultu prospektā 91a, nav izskatāms adminsitratīvā procesa kārtībā, tiesa izbeidz tievedību pieteikuma daļā par Valsts būvinspekcijas 2004.gada 10.septembra vēstules Nr.02-8 atcelšanu. [14] Tiesa konstatē šādus faktiskos apstākļus. [14.1] 2003.gada 2.jūnijā Jūrmalas pilsētas būvvalde izsniedza A.V. Arhitektūras un plānošanas uzdevumu (lietas lapa 33, pielikums I). [14.2] 2003.gada 21.jūnijā Jūrmalas pilsētas domes Būvvaldes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa apstiprināja Kultūras pieminekļa vai aizsargājamā objekta projekta dokumentācijas izstrādāšanas uzdevumu (lietas lapa 35-36 , pielikums I). [14.3] 2003.gada 3.septembrī Lielrīgas reģionālā vides pārvalde izsniedza tehniskos noteikumus (lietas lapa 37-38, pielikums I), kuros, citu starpā, norādīts, ka ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra nav nepieciešama. [14.4] Valsts aģentūras „Sabiedrības veselības aģentūra” Tukuma filiāle izsniedza Projektēšanas un higiēnas uzdevumu Nr.230 (lietas lapa 39-40 , pielikums I). [14.5] Valsts aģentūras „Sabiedrības veselības aģentūra” Tukuma filiāle ar atzinumu Nr.103 saskaņo projektu (lietas lapa 41-42 , pielikums I). [14.6] VUGD 2003.gada 24.septembrī izsniedza tehniskos noteikumus projektēšanai Nr.198 (lietas lapa 43-44 , pielikums I). [14.7] SIA “Jūrmalas gaisma” 2003.gada 24.septembrī izsniedza tehniskos noteikumus (lietas lapa 45 , pielikums I). [14.8] AS “Latvijas gāze” 2003.gada14.oktobrī izsniedza tehniskos noteikumus (lietas lapa 46-47 , sējums II). [14.9] Projekts (lietas lapa 64, pielikums I) saskaņots ar Valsts informācijas tīkla aģentūru 2004.gada 7.aprīlī, Jūrmalas pilsētas Vides aizsardzības komisiju 2004.gada 22.aprīlī, SIA “Lattelekom” 2004.gada 15.martā, Centrālajiem elektriskajiem Jūrmalas elektrotīkliem 2004.gada 9.martā, , BO pašvaldības uzņēmumu SIA “Jūrmalas siltums” 2004.gada 9.martā, BO pašvaldības uzņēmumu SIA “Jūrmalas gaisma” 2004.gada 9.martā, BO Valsts akciju sabiedrību “Latvijas autoceļu direkcija” 2004.gada 3.aprīlī, VUGD Jūrmalas brigādi 2004.gada 5.aprīlī un ar Jūrmalas pilsētas domes būvvaldi 2004.gada 13.augustā saskaņots un akceptēts. [14.10] 2004.gada 20.augustā A.V. izsniegta būvatļauja restorāna būvniecībai Jūrmalā, Dubultu prospektā 91a (lietas lapa 138, sējums I), derīga līdz 2006.gada 31.decembrim. [14.11] 2005.gada 13.janvārī VUGD Jūrmalas brigāde (lietas lapa 123, sējums I) informē A.V. par nepieciešamajiem ugunsdrošības pasākumiem restorāna būvniecībā. [14.12] 2005.gada 2.februārī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija izsniedza atļauju (lietas lapa 139, sējums I) Jūrmalā, Dubultu prospektā 91a pārbūves (rekonstrukcijas darbu veikšanai), t.i., zemes gabala ZA stūrī esošās vienstāva dzīvojamās ēkas un divstāvu dzīvojamās ēkas nojaukšanai, divstāvu restorāna jaunbūvei, teritorijas labiekārtojuma rekonstrukcijai. [14.13] Ar 2005.gada 18.maija lēmumu Jūrmalas pilsētas dome atstāja negrozītu Jūrmalas pilsētas būvvaldes 2004.gada 20.augusta lēmumu “Būvatļauja Nr.282” (lietas lapa10-13, sējums I). [14.14] 2005.gada 9.novembrī Jūrmalas pilsētas būvvalde (lietas lapa 118, sējums I) informē A.V. par to, ka būvatļaujas darbība ir apturēta un būvdarbi jāpārtrauc, kā arī jāiesniedz konservācijas darbu veikšanas projekts. [14.15] Ar 2006.gada 25.septembra vēstuli Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertificēšanas institūcijas galvenā administratora vietnieks R.Auniņš informē Jūrmalas domes būvvaldi, ka I.R. sertificēts ēku būvdarbu vadīšanā un ēku tehniskā stāvokļa novērtēšanā, kā rezultātā nebija tiesīgs veikt būvprojekta ekspertīzi (lietas lapa 159, sējums I). [14.16] Ar 2006.gada 6.marta vēstuli Jūrmalas pilsētas būvvalde (lietas lapa 119, sējums I) informē A.V. par to, ka neiebilst konservācijas darbu pabeigšanai līdz 2006.gada 31.martam. [14.17] Latvijas Būvinženieru savienības sertificēts neatkarīgais eksperts I.R. 2006.gada 16.augusta ekspertīzes slēdzienā (lietas lapa 2-8, pielikums I) par restorāna ēkas Jūrmalā, Dubultu prospektā būvprojekta atbilstību normatīvajiem aktiem un būvprojekta realizācijas tiesiskajiem aspektiem secina, ka būvniecība šajā adresē notiek nelikumīgi un Jūrmalas pilsētas domes Būvvalde ir pārkāpusi Būvniecības likuma 12.panta pirmās daļas 1.punktu un trešās daļas 3.punktu.

Restorāns būtiski ietekmēs vides stāvokli, apkārtējo iedzīvotāju sadzīves apstākļus, ievērojami kritīsies apkārtējo nekustamo īpašumu tirgus vērtība. Sabiedriskā apspriešana restorāna būvniecībai blīvi apbūvētā dzīvojamo ēku teritorijā bija obligāta. Būvvalde ir pārkāpusi Ministru kabineta 1997.gada 2.septembra noteikumus Nr.309 „Būvniecības sabiedriskās apspriešanas noteikumi”. [14.18] Latvijas Būvinženieru savienības SIA „LBS-Konsultants” 2006.gada septembra eksperta atzinumā par ēkas būvniecību Jūrmalā, Dubultu prospektā Nr.91a (lietas lapa 129-130, sējums I) norādīts, ka, veicot ēkas vizuālo apskati un salīdzinot projektu ar uzbūvēto objektu, celtniecība tiek veikta atbilstoši apstiprinātajam projektam.

Ir ievēroti apbūves nosacījumi par attālumiem no kaimiņu teritorijas. Vietās, kur ir logi zn Dubultu prospektā 91 īpašnieku teritorijas, attālums līdz žogam 5,5m. Attālums līdz tornīša sienai, kurā nav logi, ir 3m. Tehniskā projekta izmaiņas akceptētas 2005.gada 9.martā. Arhitektūras un plānošanas uzdevumā norādīts, ka apbūve ir jaukta, tādēļ drīkst iekārtot kafejnīcu vai restorānu. Ir ievērots maksimālais stāvu augstums – 2 stāvi. [14.19] 2006.gada 14.augustā Jūrmalas pilsētas domei un būvvaldei adresētajā iedzīvotāju iesniegumā (lietas lapa 161-178, sējums I) lūgts nodrošināt sabiedriskās apspriešanas veikšanu un būves pārprofilēšanu, kas atstātu mazāk kaitīgu iespaidu uz apkārtējo vidi un vietējo iedzīvotāju sadzīves apstākļiem. [14.20] 2006.gada 20.novembrī ir sastādīts insolācijas projekts (lietas lapa 20-21, sējums II). [14.21] Savākti Jūrmalas iedzīvotāju paraksti par to, ka neiebilst pret restorāna būvniecību (lietas lapa 67-87, sējums I). [15] Tiesa konstatē, ka lietā ir strīds par to, vai Jūrmalas pilsētas domes 2005.gada 18.maija lēmums ir tiesisks.

Ņemot vērā to, ka izsniegtā būvatļauja bija derīga līdz 2006.gada 31.decembrim (lietas lapa 138, sējums I), pēc minētā datuma tā ir zaudējusi spēku. Līdz ar to tiesa atzīst, ka lietā jālemj par lēmuma tiesiskumu, nevis atcelšanu. [16] Pieteicējas pārstāvis bija iesniedzis lūgumu par ekspertīzes nozīmēšanu (lietas lapa 193-194, sējums I). Tiesa, izvērtējot lietas materiālus, atzīst, ka lūgums ir noraidāms un lietā ekspertīzi nav nepieciešams nozīmēt, jo lietas materiāli ir pietiekami, savukārt pieteicēja pārstāvja lūgumā ietverto jautājumu noskaidrošanai nav nepieciešamas speciālas zināšanas būvniecībā. [17] Saskaņā ar Būvniecības likuma 12.pantu pašvaldībai, pirms tā pieņem lēmumu par būvniecību, jānodrošina paredzētās būvniecības publiska apspriešana, ja:

1) tiek celta sabiedriski nozīmīga būve;

2) jaunbūves vai rekonstrukcijas izmaksas par valsts vai pašvaldību līdzekļiem pārsniedz 50 000 latu;

3) būvniecība būtiski ietekmē vides stāvokli, iedzīvotāju sadzīves apstākļus vai nekustamā īpašuma vērtību;

4) apbūve paredzēta publiskā lietošanā esošā teritorijā. Līdz ar to izvērtējams, vai pašvaldībai pirms lēmuma par būvniecību pieņemšanas, bija pienākums konkrētajā gadījumā nodrošināt sabiedrisko apspriešanu. Lai atzītu, ka attiecībā uz kāda objekta būvniecību bija jānodrošina sabiedriskā apspriešana, ir pietiekams konstatēt vienu no iepriekš minētajiem nosacījumiem. [18] Lai arī Lēmuma pieņemšanas laikā jēdziena „sabiedriski nozīmīga būve” saturs nebija izskaidrots tiesību normas līmenī, Ministru kabineta 2005.gada 6.septembra noteikumi Nr.685 „Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi””, papildinot Vispārīgos būvnoteikumus, ir snieguši šī jēdziena skaidrojumu

- sabiedriski nozīmīga būve – ēka, kurai ir vairāk nekā pieci virszemes stāvi, publiskā ēka, kurā paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā simt cilvēkiem, ražošanas ēka, tornis, kā arī tilts, ceļa pārvads, tunelis, ja tas ir garāks par 100 m, vai vairāk nekā viena stāva apakšzemes būve (25.2punkts). Tiesas ieskatā tas, ka likumdevējs kādas normas skaidrojumu ietvēris normā vēlāk, nekā lietojis pašu jēdzienu, pats par sevi neizslēdz iespēju vēlāk ietverto definīciju piemērot tām tiesiskajām attiecībām, kas pastāvējušas pirms definīcijas ietveršanas.

No lietas materiāliem (lietas lapa 49, pielikums I) izriet, ka objekta pirmajā stāvā ir plānota restorāna zāle līdz 100 vietām. Tādējādi tiesas ieskatā dzīvojamās mājas pārbūve par restorānu šajā gadījumā nevar tikt vērtēta kā sabiedriski nozīmīga būve. Tāpat no lietas materiāliem izriet, ka būve Jūrmalā, Dubultu prospektā 91a tiek celta par privātpersonas līdzekļiem un tā netiek celta publiskā lietošanā esošā teritorijā. [19] Līdz ar to izvērtējams, vai būvniecība būtiski ietekmē vides stāvokli, iedzīvotāju sadzīves apstākļus vai nekustamā īpašuma vērtību.

No lietas materiāliem – Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes 2003.gada 3.septembra Tehniskajiem noteikumiem izriet, ka Vides ministrijas Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs ir atzinis, ka dzīvojamās mājas rekonstrukcijai par restorānu Jūrmalā, Dubultu prospektā 91a ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra nav nepieciešama. Arī Sabiedrības veselības aģentūras Tukuma filiāle savā atzinumā Nr.103 un Nr.230 (lietas lapa 30-40, pielikums I) nav iebildusi pret dzīvojamās mājas pārbūvi par restorānu. Līdz ar to tiesas ieskatā ir atzīstams, ka būvniecība būtiski neietekmē vides stāvokli un iedzīvotāju sadzīves apstākļus.

Tiesas ieskatā tas, ka māja tiek pārbūvēta par restorānu, būtiski neietekmē arī nekustamā īpašuma vērtību. Ar to vien, ka darbosies restorāns, nevar tikt atzīts, ka blakus esošajiem īpašumiem samazināsies vērtība. Nekustamā īpašuma vērtību nosaka vairāki apstākļi, t.sk., arī ģeogrāfiskā atrašanās vieta, lietošanas mērķis, labiekārtotības pakāpe. Līdz ar to tiesa atzīst, ka sabiedriskā apspriešana nebija nepieciešama, jo no lietas materiāliem neizriet, ka būvniecība ietekmē vides stāvokli, iedzīvotāju sadzīves apstākļus vai nekustamā īpašuma vērtību tik lielā mērā, lai atzītu šo ietekmi par būtisku. [20] Tiesa noraida kā nepamatotu pieteicējas pārstāvja iebildumu, ka Tehniskais būvprojekts izstrādāts nekompetenti un neatbilstoši LBN 202-

01 „Būvprojekta saturs un noformēšana” prasībām, t.i., nevienā no tehniskā projekta lapām rakstlaukumā nav norādīts projekta izstrādāšanas datums. Ministru kabineta 2001.gada 14.augusta noteikumi Nr.370 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 202-01 “Būvprojekta saturs un noformēšana”” 9.11.punkts noteic, ka titullapā norāda būvprojekta izstrādāšanas vietu un gadu. Tehniskā projekta titullapā (lietas lapa 12, pielikums I) ir norādīta izstrādāšanas vieta un gads – Rīga, 2004.gads. [21] Tiesa atzīst par pamatotu pieteicējas norādi, ka projekta sastāvā uz būvatļaujas izsniegšanas brīdi nebija iekļauts insolācijas projekts, to neparedzēja arī Arhitektūras un plānošanas uzdevums.

Kā izriet no lietas materiāliem, tad šāds projekts ir iesniegts vēlāk (lietas lapa 20-21, sējums II). Tomēr, ņemot vērā to, ka Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) un Būvniecības likums neparedz insolācijas projekta iesniegšanu, tiesa noraida pieteicējas iebildumu kā nepamatotu. [22] Pieteicēja norāda, ka ignorētas LBN 209 3.1.2.punkta prasības par ēku un būvju augstumu, jo būves reālais augstums ir 9,5 m. Tiesa noraida šo pieteicējas iebildumu kā nepamatotu, jo atbilstoši 1993.gada 3.maija Arhitektūras un celtniecības ministrijas pavēlei Nr.50 “Par Latvijas būvnormatīva “Instrukcija ģimenes māju un zemnieku sētu projektēšanai”, LBN 209 apstiprināšanu” (turpmāk – LBN 209) tā regulē ģimenes māju un zemnieku sētu celtniecību.

Tādējādi tiesas ieskatā šīs prasības nav piemērojamas attiecībā uz restorānu. Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes 1997.gada 20.februāra lēmumu apstiprināto “Jūrmalas pilsētas apbūves noteikumi” (turpmāk – Būvnoteikumi) 8.8.2.punktu maksimālais ēkas augstums mūra ēkām drīkst būt 12m, koka ēkām – 8m. No arhitektes I.P. Paskaidrojuma raksta (lietas lapa 115, pielikums I) izriet, ka ēku ārsienām izmantoti gāzbetona bloki. Līdz ar to tiesa atzīst, ka strīdus objekta kā mūra ēkas augstums nav pretrunā ar Būvnoteikumu prasībām. [23] Pieteicēja norāda, ka ir ignorētas LBN 100 ugunsdrošības prasības par minimālajiem attālumiem starp ēkām.

No lietas materiāliem izriet, ka 2005.gada 13.janvārī VUGD Jūrmalas brigāde (lietas lapa 123, sējums I) informē A.V. par nepieciešamajiem ugunsdrošības pasākumiem restorāna būvniecībā, kuros teikts, lai nodrošinātu LBN 100 prasības par ēku ugunsdrošības atstarpēm un ņemot vērā projektējamo ēkas būvapjomu, ierosināts ierobežot kokmateriālu izmantošanu būvkonstrukcijās un ēku nesošās konstrukcijas izpildīt no materiāla bez degtspējas un nodrošināt sienām REI-120 ugunsizturības robežu, kā arī ēkas nesošās metāla konstrukcijas pārklāt ar ugunsdrošu krāsu, jumta koka konstrukcijas apstrādāt ar pretuguns sastāvu.

No lietas materiāliem (lietas lapa 64, pielikums I) izriet, ka VUGD ir saskaņojis šo projektu. Vispārīgo būvnoteikumu 95.punkts (redakcijā, kas bija spēkā Lēmuma pieņemšanas brīdī) noteic, ka gadījumos, ja tehnisko un īpašo noteikumu prasības nevar izpildīt, būvprojekta tehniskie risinājumi saskaņojami institūcijās, kas izdevušas attiecīgos noteikumus. Atkāpes no tehniskajiem un īpašajiem noteikumiem saskaņojamas savlaicīgi projektēšanas gaitā, atzīmi par saskaņojumu izdara uz būvprojekta ģenerālplāna rasējuma lapas vai atbilstoši izmaina tehniskos risinājumus.

Ņemot vērā Vispārīgo būvnoteikumu 95.punktā noteikto, kā arī to, ka ir izvirzītas īpašas VUGD ugunsdrošības prasības būvobjektam un tas ir saskaņots ar VUGD, tiesas ieskatā pieteicējas minētais apsvērums nevar būt par pamatu tam, lai atzītu būvatļaujas izsniegšanu par prettiesisku. [24] Pieteicēja norāda uz to, ka būvvalde, izsniegtajā Arhitektūras un projektēšanas uzdevumā, kā apbūves teritoriju ir noteikusi: „Jaukto darījumu, atpūtas un dzīvojamā (J) Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā”. Jūrmalas pilsētas apbūves noteikumos šāda apbūves teritorija vispār nav reģistrēta.

Ir divas atšķirīgas apbūves teritorijas: „7.6. Jauktā atpūtas un dzīvojamās teritorijas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā (JK)

7.7. Jauktās darījuma, atpūtas un dzīvojamās teritorijas (J)”. Tās ir divas dažādas un atšķirīgas teritorijas, bet Būvvalde no divām atsevišķām ir izveidojusi vienu hibrīdu. Šis hibrīds neatbilst ne vienai no Jūrmalas apbūves noteikumos norādītajai un līdz ar to jau pašā projektēšanas pirmsākumā ir ienestas neskaidrības. Nosaukums it kā atbilst sadaļai 7.7., bet jēga un būtība būtu skatāma sadaļā 7.6. Teritorija reāli atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, bet Arhitektūras un projektēšanas uzdevums ir izsniegts pēc citas sadaļas – 7.7., kurā iekļautie noteikumi neatbilst tām prasībām, kuras Jūrmalas pilsētas apbūves noteikumi uzstāda tai teritorijai, kurā notiek būvniecība.

Tiesa noraida šos iebildumus kā nepamatotus. Atbilstoši Arhitektūras un projektēšanas uzdevumam apbūves teritorija ir noteikta kā jaukto darījumu, atpūtas un dzīvojamā teritorija, (J) Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā. Būvnoteikumu 7.nodaļa regulē apbūves un izbūves teritoriju izmantošanas noteikumus. Būvnoteikumu 7.7.sadaļa regulē Jauktas darījumu, atpūtas un dzīvojamās teritorijas (J). Saskaņā ar šo regulējumu drīkst būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēku, kas ir tirdzniecības un/vai pakalpojumu objekts.

Savukārt Būvnoteikumu 7.15.sadaļa regulē dabas pamatnes, un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjosla bez apbūves ir viens no dabas pamatnes veidiem. Līdz ar to Arhitektūras un plānošanas uzdevumā ir minēti konkrētā būvobjekta teritorijas nosaukumi gan pēc apbūves un izbūves teritoriju izmantošanas veida, gan dabas pamatnes veida. [25] Tiesa noraida kā nepamatotu arī pieteicējas pārstāvja iebildumus, ka objekts pietuvināts gruntsgabala robežai tuvāk par 4 m un tas ir 3,80 m, ka piebūvētais tornītis ir novirzīts no ass 7 par 1,5m, bet tehniskajā projektā tas ir 5,5m no ēkas ass 7 līdz žogam.

APL 161.panta pirmā daļa noteic, ka administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumi, kas satur ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņa prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi pārbaudīti un novērtēti pierādījumi lietā. Pieteicējas pārstāvja iebildumu patiesumu neapstiprina citi pierādījumi lietā, jo atbilstoši Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcijas slēdzienam Ivars I.R., kurš savā eksperta slēdzienā izsaka līdzīgu vērtējumu (lietas lapa 2-8, pielikums I), nebija tiesīgs veikt būvekspertīzi (lietas lapa 159, sējums I).

Līdz ar to pieteicējas pārstāvja apgalvojumus neapstiprina citi pierādījumi lietā. Atbilstoši lietas materiālos esošajam SIA „LBS-Konsultants” eksperta atzinumam (lietas lapa 129, sējums I) vietās, kur ir logi zn Dubultu prospekts 91 īpašnieku teritorijas (acīmredzot, domāts – uz

Dubultu prospekta 91 īpašnieku teritoriju), līdz žogam ir 5,5m, bet attālums līdz tornīša sienai, kurā nav logi, ir 3m. Arī lietas materiālos esošajā rasējumā (lietas lapa 64, pielikums I) attālums no mājas sienas līdz gruntsgabala robežai ir norādīts 3m un 5,5m. To, ka būvobjekta tornīšos nav logu pret kaimiņu īpašumu, apstiprina arī lietā esošā būvobjekta 1.fotogrāfija (lietas lapa 163, pielikums I). Latvijas Republikas Civillikuma 1091.panta noteic, ka ietaisīt jaunceļamās sienās logus uz blakus zemes gabala pusi drīkst tikai tad, ja šīs sienas atrodas ne mazāk kā četrus metrus no robežas, vai lielākā atstatumā, ja tādu prasa vietējie būvnoteikumi.

Līdz ar to tiesa nesaskata Arhitektūras un plānošanas uzdevumā, kurā noteikts, ka ar kaimiņu zemesgabala Dubultu prosp.91 un Braslas 5 īpašniekiem jāsaskaņo, ja apbūve, t.sk., žogs paredzēta uz zemesgabala robežas tuvāk par 3 m no tās vai tuvāk par 4 m, ja attiecīgajā fasādē paredzēti logi, neatbilstību normatīvajam regulējumam. Tiesas ieskatā SIA „LBS-Konsultants” atzinumam piedodama lielāka ticamība, jo ekspertam bija iespēja iepazīties uz vietas arī ar būvniecības objektu, tajā ir analizēts, vai attiecīgajā vietā, mērot attālumu līdz žogam, ir logi vai nav, ko arī paredz Arhitektūras un plānošanas uzdevuma izvirzītās prasības. [26] Tiesa noraida kā nepamatotu pieteicēja pārstāvja iebildumu, ka Arhitektūras un plānošanas uzdevumā nepamatoti ir atļauts apbūves blīvums 20%, atļauto 15% vietā, jo atbilstoši Būvnoteikumu 7.7.4.punkta prasībām, kas attiecas uz Jaukto darījumu, atpūtas un dzīvojamā (J) zonu, darījumu, atpūtas un pārējām iestādēm zemesgabala maksimālais apbūves blīvums 40% (..). [27] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka Jūrmalas pilsētas domes 2005.gada 18.maija lēmums Nr.39/M-1739, ar kuru atstāta spēkā A.V. izsniegtā būvatļauja, ir tiesisks, bet pieteicējas pieteikums nav pamatots un ir noraidāms. [28] APL 103.pants noteic, ka administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros (..).

Tiesas ieskatā šī administratīvā procesa ietvaros, kur tiek vērtēts Jūrmalas pilsētas domes 2005.gada 18.maija lēmuma Nr.39/M-1739, ar kuru atstāta spēkā A.V. izsniegtā būvatļauja, tiesiskums, nav vērtējams jautājums par to, vai A.V. rīcība bijusi negodprātīga, proti, vai celtniecības darbi pēc būvatļaujas apturēšanas bijuši saistīti tikai ar būves konservāciju. Tiesas ieskatā jautājums par būvniecību reglamentējošo noteikumu pārkāpumiem, ja tādi ir pieļauti, ir risināms atsevišķa administratīvā procesa ietvaros, ievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 210.pantā noteikto, ka pašvaldību administratīvās komisijas izskata šā kodeksa (..) 152.pantā (Būvniecības noteikumu pārkāpšana) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

[29] Trešā persona lūdz piedzīt no Jūrmalas pilsētas domes mantiskos zaudējumu - ieplānotos ienākumus Ls 132 000 apmērā par laika periodu no 2006.gada maija līdz decembrim. APL 92.pants noteic, ka ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību. [30] Tā kā tiesa konstatēja, ka atbildētāja Lēmums ir tiesisks un pamatots, tiesa noraida trešās personas A.V. prasību par mantisko zaudējumu atlīdzināšanu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251., 282.panta 1.punktu, 289.-291.pantu, tiesa nosprieda:

noraidīt I.M. pieteikumu daļā par Jūrmalas pilsētas domes 2005.gada 18.maija lēmuma Nr.39/M-1739 atcelšanu. Atzīt par tiesisku Jūrmalas pilsētas domes 2005.gada 18.maija lēmumu Nr.39/M-1739. Izbeigt tiesvedību pēc I.M. pieteikuma daļā par Valsts būvinspekcijas 2004.gada 10.septembra vēstules Nr.02-835 daļā, ar kuru atzīta par likumīgu būvatļaujas izsniegšana restorāna būvniecībai Jūrmalā, Dubultu prospektā 91a, atcelšanu. Noraidīt A.V. prasījumu par mantisko zaudējumu atlīdzināšanu. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesnese (paraksts) D.Ābele

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese D.Ābele Rīgā, 2007.gada 10.aprīlī.