Small claims court dismissed procedural defect but allowed debt collection and penalty claim.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the plaintiff's small claims application for examination due to a procedural defect under the Civil Procedure Law. Despite this dismissal, the court ruled that the underlying debt and the agreed penalty were valid and enforceable. Consequently, the court ordered the defendants to pay the debt, interest, and the penalty, while also awarding court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivil Procedure Law s. 30.3; Civil Law s. 1717, 1720: A procedural defect in filing a small claims application does not invalidate the substantive rights of the parties, allowing the court to adjudicate the underlying debt and agreed penalties separately.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C11085013
Lietas arhīva Nr. C-0850-13
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Cēsīs, 2013. gada 18. oktobrī
Cēsu rajona tiesa, tiesnese L. Karlsone
izskatot rakstveida procesā civillietu akciju sabiedrība „Citadele Banka” (turpmāk prasītāja) maza apmēra prasību pret /pers. A/
(turpmāk atbildētājs 1) un /pers. B/ (turpmāk atbildētājs 2) par parāda piedziņu,
konstatēja,
ka 2013. gada 27. augustā Cēsu rajona tiesā saņemtais prasītājas maza apmēra prasības pieteikums pret atbildētājiem par parāda
piedziņu saskaņā ar Civilprocesa likuma 30.3 nodaļas nosacījumiempakļauts izskatīšanai tiesā.
Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājiem parādu Ls 367,78 apmērā.
Prasība pamatota uz pieteikumam pievienoto 2004. gada 26. novembra atbildētāja 1 un AS „Parex banka” (ar 10.05.2012. jaunais
nosaukums AS „Reverta”, turpmāk banka) starpā noslēgto Studiju aizdevuma līgumu Nr. PB/4.4-FA04/003605 (turpmāk Studiju
aizdevuma līgums), saskaņā ar kuru atbildētājam 1, tika piešķirts aizdevums studiju maksas samaksai Ls 375, kur vienas aizdevuma
summas daļa sastāda Ls 125. Studiju aizdevuma līguma pastiprinājumam 2004. gada 26. novembrī atbildētājs 2, parakstīja
Galvojuma līgumu Nr. PB/4.4-FA04/003605 (turpmāk Galvojuma līgums), saskaņā ar kuru atbildētājs 2, galvoja par augstāk minētām
saistībām, kā pats parādnieks. Saskaņā ar Studiju aizdevuma līguma 3. punktu par izsniegtā kredīta lietošanu, tiek aprēķināti
aizdevuma procenti, kuri jāsamaksā līdz katra kalendārā mēneša 14 datuma, piemērojot procentu likmi 5% (pieci procenti) gadā,
sākot ar pirmo aizdevuma summas izsniegšanas dienu. Saskaņā ar 2006. gada 21. marta Latvijas Lauksaimniecības universitātes
rektora rīkojumu Nr. 01-453, atbildētājam 1, tika izsniegts diploms par mācību pabeigšanu. Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz
Studiju aizdevuma līguma 5.1.1. punktu, aizdevuma summas atmaksa veicama, ne vēlāk kā ar 12. mēnesi pēc studiju pabeigšanas
piecu gadu laikā, līdz 2012. gada 14. martam. Banka atbildētājam 1, izsniegusi aizdevumu Ls 375 apmērā. Banka uzņēmuma
pārejas rezultātā, kas notika 01.08.2010., ir nodevusi akciju sabiedrība „Citadele banka”, savas tiesības un saistības, kas izriet no
Studiju aizdevuma līguma un Galvojuma līguma. Atbildētājs nav veicis pilnu saistību atmaksu.
Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja 1, bet piedziņas neiespējamības gadījumā piedzīt no atbildētāja 2, par labu prasītājai parādu
Ls 367,78, kas sastāv no galvenā parāda Ls 203,25, nolīgtajiem procentiem Ls 37,16, līgumsoda Ls 127,37 un tiesas izdevumus -
valsts nodevu Ls 55,17 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 5,50, pavisam kopā Ls 428,45 apmērā, un noteikt prasītājas
tiesības saņemt 6 % gadā līdz lēmuma izpildei (izsoles dienai) no galvenā parāda summas Ls 203,25.
Prasība pamatota uz Latvijas Republikas Civillikuma 1587., 1589., 1692., 1698., 1716., 1720., 1756., 1759., 1764., 1765., 1779.,
1828., 1943., 1946. pantu un Civilprocesa likuma 26. panta pirmo daļu, 34. panta pirmās daļas 1. punkta a) apakšpunktu, 41. panta
pirmo daļu, 197. panta pirmo daļu.
Norādīts, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.
2013. gada 28. augustā saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta noteikumiem un pamatojoties uz 2013. gada 28. augusta
lēmumu par civillietas ierosināšanu, tiesnese nosūtīja atbildētājiem prasības pieteikuma norakstus un paskaidrojuma veidlapas.
Tiesneses noteiktajā termiņā rakstveida paskaidrojumi no atbildētājiem nav saņemti. No lietā esošās pasta sūtījumu izdrukas
redzams, ka atbildētājam 1 sūtījums nav piegādāts, bet atbildētājam 2, sūtījums izsniegts 02.09.2013. Tiesā 2013. gada 7. oktobrī kā
neizsniegts saņemts atpakaļ atbildētājam 1 sūtītais pieteikums un paskaidrojuma veidlapa ar norādi, ka atstāts aicinājums, sūtījumam
beidzies glabāšanas laiks.
Tiesnese norāda, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otrās daļas noteikumiem, paskaidrojuma nesniegšana nav šķērslis
sprieduma taisīšanai. Pie minētiem, lietā konstatētiem apstākļiem, tiesnese atzīst, ka atbildētājam par prasību ir paziņots pienācīgā
veidā, un lieta izskatāma rakstveida procesā.
Civilprocesa likuma 250.25 panta otrā daļa nosaka, ka ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par
nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot
pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.
Ar tiesneses 2013. gada 9. oktobra lēmumu nolemts lietu izskatīt rakstveida procesā, noteikts datums – 2013. gada 18. oktobris no
kura sprieduma noraksts saņemams tiesas kancelejā. Pusēm saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmās daļas
noteikumiem ar 2013. gada 9. oktobra paziņojumu paziņots par sprieduma noraksta saņemšanas datumu tiesas kancelejā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56. panta nosacījumiem, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās
dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai
nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā
dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Ja atbildētājam nav
deklarētās dzīvesvietas adreses un viņš nav norādījis savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu, tiesas dokumentus nosūta uz
lietas dalībnieka saskaņā ar šā likuma 54.1 panta pirmo daļu norādīto adresi.
Bet saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3. punkta nosacījumiem, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma
56. pantā noteiktajā kārtībā, izņemot tā devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai
procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti, septītajā dienā no nosūtīšanas
dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56. panta otrajā un piektajā daļā noteikto kārtību, prasības pieteikums un paskaidrojuma veidlapa
ierakstītā vēstulē nosūtīti uz atbildētāja 1 deklarēto adresi, bet sūtījums 2013. gada 7. oktobrī saņemts atpakaļ tiesā, beidzoties tā
glabāšanas termiņam, jo pēc uzaicinājuma adresāts nav ieradies to saņemt uz pastu. Tiesa atzīst, ka atbildētājam 1 prasības
pieteikums un paskaidrojuma veidlapa nosūtīta pienācīgā veidā un uzskatāms, ka atbildētājs 1 šos dokumentus, ziņas vai citu
korespondenci ir saņēmis, ja nosūtītājs dokumentāri pierādījis, ka šāda nosūtīšana ir veikta.
Novērtējusi rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesnese atzīst, ka prasība ir pamatota
un apmierināma pamatojoties uz Civillikuma 1587. pantu.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma 1587. pantu: „tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne
darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī
atlīdzinot otrai zaudējumus.”.
Ar prasības pieteikumam pievienoto 26.11.2004. studiju aizdevuma līgumu Nr. PB/4.4-FA04/003605 un Galvojuma līgumu Nr. PB/4.4-
FA04/003605 (lietas 9 - 10. lapa), pierādītas prasītājas noslēgtās saistības ar atbildētājiem, bet ar parāda, procentu un līgumsoda
aprēķinu (lietas 15 .- 20. lapa) prasītāja pierādījusi kopējo parāda apmēru.
Pamatots ir prasījums par procentu piedziņu, jo saskaņā ar CL 1753. pantu: ,,Ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par
kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu ..”. Bet saskaņā ar CL 1756. pantu: ,,Pienākums maksāt
procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu”. Konkrētajā gadījumā, puses vienojušās, par atbildētāja pienākumu
maksāt procentus saskaņā ar bankas tarifiem, kas saskaņā ar procentu aprēķinu (lietas 15. - 17. lapa) sastāda Ls 37,16.
Tiesa atzīst, ka ir apmierināms prasītājas lūgums par līgumsoda piedziņu no atbildētāja un tas ir samērīgs attiecībā pret ilgstošo
parādsaistību nekārtošanu, kas konkrētajā gadījumā ir Ls 127,37 apmērā (lietas 18. - 20. lapa), jo saskaņā ar CL 1717. panta
nosacījumiem: „Līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda
apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.” Savukārt CL
1720. pants nosaka: „Kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu: ..2) ja līgumsods bija norunāts ne tik daudz par
neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.”.
Ņemot vērā augstāk norādīto, tiesnese uzskata, ka prasība apmierināma un no atbildētājiem prasītājas labā piedzenams
maksājumu parāds Ls 367,78 apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34., 35., 41. pantu no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama valsts nodeva Ls 55,17 un ar
lietas izskatīšanu saistītie tiesas izdevumi Ls 5,50, kopā Ls 60,67, bet piedziņas neiespējamības gadījumā piedziņa veicama no
atbildētāja 2.
Prasītājai saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta noteikumiem nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei
saņemt sešus procentus no simta gadā no parāda pamatsummas, ievērojot CL 1763. panta nosacījumus, ka procentu pieaugums
apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājiem dodams 10 dienu termiņš labprātīgai sprieduma izpildei.
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta b) apakšpunktu, 35. panta pirmās
daļas 1. punktu, 41. panta pirmo daļu, 193. pantu, 250.25 pantu tiesa
n o s p r i e d a,
prasību apmierināt pilnā apmērā.
Piedzīt no /pers. A/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā piedzīt no /pers. B/, par labu akciju sabiedrība „Citadele Banka”
parādu Ls 367,78 (trīssimt sešdesmit septiņi lati un 78 santīmi), kas sastāv no galvenā parāda 203,25 (divsimt trīs lati un 25 santīmi),
nolīgtiem procentiem Ls 37,16 (trīsdesmit septiņi lati un 16 santīmi), līgumsoda Ls 127,37 (simt divdesmit septiņi lati un 37 santīmi),
un tiesāšanās izdevumus - valsts nodevu Ls 55,17 (piecdesmit pieci lati un 17 santīmi), un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus
Ls 5,50 (pieci lati un 50 santīmi), pavisam kopā Ls 428,45 (četrsimt divdesmit astoņi lati un 45 santīmi).
Noteikt AS „Citadele Banka” tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā no neatmaksātās pamatparāda summas
Ls 203,25, par laiku līdz lēmuma izpildei (izsoles dienai), ievērojot CL 1763. panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas,
kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Noteikt /pers. A/ un /pers. B/ termiņu 10 (desmit) dienas sprieduma labprātīgai izpildei, skaitot no dienas, kad spriedums
stājies likumīgā spēkā.
Tiesas spriedums apelācijas kārtībā nav pārsūdzams.
Tiesas spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas
dienas - 2013. gada 18. oktobra Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentam, kasācijas sūdzību
iesniedzot Cēsu rajona tiesā.
Tiesnese L. Karlsone