Court fully allows small claims debt for property management services and awards statutory interest.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the plaintiff's small claims action for property management fees and awarded statutory interest on the debt. The plaintiff successfully argued that the defendant, as an heir, was liable for the deceased owner's obligations under the management contract. Consequently, the court ordered the defendant to pay the specific debt amount, court costs, and 6% annual interest until payment.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8. un 97. panti; Civillikuma 1756., 1759. un 1765. panti: An heir is liable for the debts and obligations of the deceased regarding property management services, and statutory interest is due for late payment of such debts.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C15191016
Lietas arhīva Nr. C-1910-16/15
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jelgavā, 2016. gada 19. oktobrī
Jelgavas tiesa: tiesnese K. Zaura,
izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” (turpmāk arī Prasītājs) iesniedzis tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. A/ (turpmāk arī
Atbildētājs), kurā lūdz piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājam parādu 323,27 EUR apmērā par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas
pārvaldīšanu un sniegtajiem pakalpojumiem no 2014. gada novembra līdz 2016. gada 31. maijam, kā arī tiesas izdevumus, noteikt Prasītājam tiesības
saņemt likumiskos 6% gadā no parāda pamatsummas, sākot no tiesas nolēmuma spēkā stāšanās līdz nolēmuma izpildei.
Prasība motivēta ar to, ka laika periodā no 2006. gada 23. janvāra līdz pieteikuma iesniegšanas brīdim /pers. B/ ir zemesgrāmatā ierakstīta kā
dzīvokļa īpašuma /adrese/ un pie tā piederošās kopīpašuma domājamās daļas īpašniece. Dzīvokļa īpašniece ir mirusi 2006. gada 28. maijā, kas
konstatēts Jelgavas tiesas 2014. gada 27. novembra spriedumā lietā Nr. C15188512. Atbildētājs ir atzīstams par mirušās /pers. B/ tiesību un saistību
pārņēmēju, kuram ir pienākums norēķināties par dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma dzīvojamās daļas pārvaldīšanu un pakalpojumiem, kas saistīti
ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, jo uzskatāms, ka viņš kā mantinieks ir atbildīgs analogi kā dzīvokļa īpašnieks, kā tas ir konstatēts Jelgavas tiesas
2014. gada 27. novembra spriedumā lietā Nr. C15188512. Minētais spriedums ir stājies likumīgā spēkā un saskaņā ar Civilprocesa likuma 96. panta
otro daļu Prasītājam no jauna nav jāpierāda fakts, ka Atbildētājs ir mirušās /pers. B/ tiesību un saistību pārņēmējs, kas pieņēmis mantojumu un ir atbildīgs
analogi kā dzīvokļa īpašnieks.
Prasītājs norāda, ka 2013. gada 25. novembrī starp SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” un dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu
īpašniekiem noslēgts jauns Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgums, uz kā pamata Prasītājs apņēmies pārvaldīt un apsaimniekot minēto
dzīvojamo māju, bet īpašnieki apņēmušies segt Pārvaldnieka izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās funkcionāli saistīto ēku un būvju un
piesaistītā zemes gabala pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, atbilstoši savstarpēji saskaņotai izdevumu tāmei. Saskaņā ar Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas
pilnvarojuma līguma 11.1.un 11.8. punktu līgums stājas spēkā no tā parakstīšanas dienas un tiek noslēgts bez termiņa, bet 2001. gada 19. augustā
noslēgtais dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgums zaudējis spēku. Neatkarīgi no tā, vai Atbildētājs ir vai nav pievienojies augstāk minētajam
pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumam, līgums Atbildētājam ir saistošs, pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13. pantu, 16. panta trešo daļu un
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10. panta otro un piekto daļu.
Pieteikumā norādīts, ka Prasītājs ir pārvaldījis un apsaimniekojis dzīvojamo māju /adrese/, nodrošinājis pakalpojumu, kas saistīti ar
dzīvokļa īpašuma lietošanu, saņemšanu, bet Atbildētājs ilgstoši nav pildījis 2013. gada 25. janvāra dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumā,
Dzīvokļa īpašuma likumā, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktos dzīvokļa īpašnieka pienākumus, kā rezultātā par laiku no 2014. gada
novembra līdz 2016. gada 31. maijam ir izveidojies parāds par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma
lietošanu 323,27 EUR apmērā.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1., 2., 3., 4., 701., 705., 707., 708., 875., 876., 1402., 1587., 1588., 1590., 1652., 1756., 1759.,
1760., 1765., 1828., 1832., 1833., 1838. pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5. panta pirmo daļu, 10. panta pirmo, otro, trešo un piekto daļu,
Dzīvokļa īpašuma likuma 8. panta pirmo daļu, 10., 13. pantu, Atkritumu apsaimniekošanas likuma 16. pantu,
Tā kā galvenais parāds prasības iesniegšanas dienā nepārsniedz 2 100 EUR, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.19 panta otro daļu,
ierosināta lieta par maza apmēra prasību.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 un 250.22 panta prasībām Atbildētājam nosūtīts prasības pieteikums, paskaidrojuma veidlapa, izskaidrotas
tiesības lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un citas Civilprocesa likumā noteiktās tiesības un pienākumi, noteikts termiņš rakstveida paskaidrojuma
iesniegšanai (lietas 55. lapa).
Atbildētājam sūtītā korespondence saņemta atpakaļ tiesā ar norādi, ka beidzies sūtījuma glabāšanas laiks (lietas 56.-65. lapa). Ņemot vērā to, ka
Atbildētājam adresētā korespondence nosūtīta uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi (lietas 13., 66., 75. lapa), kurā viņam ir pienākums būt
sasniedzamam (Civilprocesa likuma 56. panta piektā daļa), tiesa secina, ka Atbildētājam par lietas ierosināšanu ir paziņots atbilstoši normatīvo aktu
prasībām, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta otro daļu dokumentu nosūtīšana atpakaļ tiesai, neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.
Atbildētājs paskaidrojumus lietā nav sniedzis, kas atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajai daļai nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Nekādi iesniegumi no Atbildētāja tiesā nav saņemti, lūgumi nav pieteikti, iebildumi pret prasību nav celti.
Ievērojot to, ka puses nelūdza lietas izskatīšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt sēdē, atbilstoši Civilprocesa likuma
250.25 panta pirmajai daļai, lieta izskatāma rakstveida procesā. Pusēm ir savlaicīgi paziņots par datumu, kad tiesas sprieduma norakstu varēs saņemt
tiesas kancelejā (lietas 68., 69. lapa). Atbildētājam sūtītā korespondence saņemta atpakaļ tiesā ar norādi, ka beidzies sūtījuma glabāšanas laiks (lietas
72.-74. lapa). Tā kā Atbildētājam adresētā korespondence nosūtīta uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi, tiesa secina, ka Atbildētājam par lietas
izskatīšanu ir paziņots atbilstoši normatīvo aktu prasībām un dokumentu nosūtīšana atpakaļ tiesai, neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.
Motīvu daļa
Novērtējusi prasības pieteikumā norādītos apstākļus kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, tiesa uzskata, ka prasība ir
pamatota un apmierināma pilnīgi.
No Komersanta reģistrācijas apliecības redzams, ka 2004. gada 5. oktobrī Komercreģistrā ir reģistrēta un 2005. gada 2. februārī atkārtoti
apliecība ir izsniegta SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” (lietas 52. lapa).
Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 1., 2., 3. punkts nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt
dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa
īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).
Saskaņā ar Civillikuma 994. panta pirmo daļu, par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatā.
Savukārt Dzīvokļa īpašuma likuma 8. panta otrā daļa, nosaka, ka līdz dzīvokļa īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma ieguvēju
attiecas visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, izņemot tās likumā noteiktās tiesības, kuras dzīvokļa
īpašuma ieguvējs iegūst pēc dzīvokļa īpašuma reģistrēšanas zemesgrāmatā.
No lietā esošās Jelgavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs A/izdrukas (lietas 10.-12. lapa) ir redzams, ka kopš 2006. gada
23. janvāra zemesgrāmatā kā nekustamā īpašuma /adrese A/ un pie dzīvokļa īpašuma piederošā kopīpašuma domājamo 469/67043 daļu īpašniece ir
ierakstīta /pers. B/.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96. panta otro daļu fakti, kas nodibināti ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu vienā civillietā, nav no jauna
jāpierāda, iztiesājot citas civillietas, kurā piedalās tās pašas puses.
No Jelgavas tiesas 2014. gada 27. novembra aizmuguriskā sprieduma civillietā Nr. C15188512 (lietas 46.-51. lapa) ir redzams, ka tiesa
nospriedusi no atbildētāja /pers. A/ par labu Prasītājam piedzīt parādu 2 843,00 EUR apmērā par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas
apsaimniekošanu un uzturēšanu un par sniegtajiem pakalpojumiem dzīvoklī /adrese A/ par laika periodu līdz 2014. gada 31. oktobrim. Tiesa minētajā
spriedumā nonākusi pie secinājuma, ka atbildētājs /pers. A/ ir pieņēmis /pers. B/ atstāto mantojumu un kā mantinieks ir atbildīgs analogi kā dzīvokļa
īpašnieks. No Tiesu informatīvās sistēmas (TIS) redzams, ka minētais Jelgavas tiesas 2014. gada 27. novembra aizmuguriskais spriedums sprieduma
civillietā Nr. C15188512 ir stājies likumīgā spēkā 2015. gada 6. janvārī. Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka, ievērojot Civilprocesa likuma 96. panta
otrās daļas noteikumus, Prasītājam no jauna nav jāpierāda fakts, ka Atbildētājs ir mirušās /pers. B/ tiesību un saistību pārņēmējs, kas pieņēmis
mantojumu un ir atbildīgs analogi kā dzīvokļa īpašnieks.
No 2016. gada 16. maija Dzīvesvietas deklarēšanas izziņas (lietas 13. lapa) redzams, ka Atbildētājs 2006. gada 2. augustā deklarējis savu
dzīvesvietu /adrese/.
Tiesas ieskatā lietā nepastāv strīds par to, ka daudzdzīvokļu nams /adrese/ atrodas Prasītāja pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. To apstiprina
2003. gada 25. novembrī starp Prasītāju kā pārvaldnieku un dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašniekiem noslēgtais Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas
pilnvarojuma līgums (lietas 20.-45. lapa). Saskaņā ar minēto līgumu, Prasītājs ir apņēmies pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju /adrese/ un tai
funkcionāli piesaistīto zemes gabalu, savukārt dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki ir apņēmušies segt ar pārvaldīšanu un uzturēšanu saistītos izdevumus
un citus, pamatojoties uz Prasītāja lēmumu, noteiktos maksājumus (līguma 1. punkts). Atbildētājs minēto līgumu nav parakstījis.
Saskaņā ar Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma 4.2.2. punktu Īpašniekiem ir pienākums laikus veikt ikmēneša maksājumus mājas
kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai saskaņā ar Līgumā noteikto, pamatojoties uz izstādītajiem rēķiniem.
Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās
daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību
veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas līgumā.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5. panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tajā skaitā ar dzīvojamās
mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana) ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10. panta otrā daļa nosaka, ka dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu,
rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu. Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības
lēmumu, kas pieņemts likumā par dzīvokļa īpašumu noteiktajā kārtībā. Noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam.
Lai arī Atbildētājs nav parakstījis Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu, tiesa atzīst, ka Atbildētājam kā personai, kas ir pieņēmusi
mantojumā nekustamo īpašumu /adrese A/, ir saistošs minētais līgums. Tāpēc Atbildētājam gluži tāpat kā dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties
dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa
īpašuma lietošanu un kas ir noteikti Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 1., 2., un 3. punktā.
Tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka Prasītājs nebūtu izpildījis savas no Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma izrietošās saistības un
nebūtu veicis dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldīšanu un apsaimniekošanu vai ka Atbildētājs nebūtu saņēmis sniegtos pakalpojumus.
Tiesa atzīst, ka parāda summa par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas uzturēšanu un apsaimniekošanu un parāda summa par
pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, par laika periodu no 2014. gada novembra līdz 2016. gada 31. maijam 323,27 EUR apmērā ir
pierādīta ar lietā esošajām grāmatvedības izziņām un rēķiniem (lietas 14.-16., 17.-19. lapa), kā arī prasības pieteikumā ietverto skaidrojumu par parāda
aprēķinu (lietas 5. lapa), ko Atbildētājs nav apstrīdējis.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 96. panta piektās daļas noteikumiem, pusei nav jāpierāda tie fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav
apstrīdējusi otra puse. Turklāt, saskaņā ar Civillikuma 1838. pantu samaksas pierādīšanas pienākums gulstas uz parādnieku. Tā kā Atbildētājs lietā nav
iesniedzis pierādījumus tam, ka ir veicis pilnīgu vai daļēju parāda samaksu, kā arī nav apstrīdējis ne parāda esamības faktu, ne arī prasības pieteikumā
norādīto parāda apmēru, tad tiesai nav pamata apšaubīt Prasītāja iesniegto parāda aprēķinu.
Ņemot vērā to, ka Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus par parāda samaksu tiesa secina, ka uz prasības pieteikuma iesniegšanas dienu,
Atbildētāja parāds par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas apsaimniekošanu un uzturēšanu un parāds par sniegtajiem pakalpojumiem, kas saistīti
ar dzīvokļa īpašuma /adrese/ lietošanu, par laika periodu no 2014. gada novembra līdz 2016. gada 31. maijam ir 323,27 EUR. Līdz ar to minētā parāda
summa ir piedzenama no atbildētāja /pers. A/ Prasītāja labā.
Civilprocesa likuma 195. pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas piedziņu, tiesa rezolutīvajā daļā norāda [..] prasītāja tiesības par laiku līdz
sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama
samaksa, ja tāds norādīts prasības pieteikumā.
Prasītājs lūdzis noteikt viņam tiesības saņemt likumiskos 6% procentus gadā no parāda pamatsummas.
Civillikuma 1756. pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt Civillikuma
1759. panta 1. punkts nosaka, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu [..]; šādus
procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Civillikuma 1765. panta otrā daļa nosaka, ka likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta
līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, ir seši procenti no simta gadā.
Ņemot vērā minēto tiesa atzīst par pamatotu Prasītāja lūgumu noteikt Prasītāja viņam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma
dienai) saņemt likumiskos nokavējuma procentus - 6% (seši procenti) gadā - no parāda pamatsummas, jo to paredz Civilprocesa likuma 195. pants, kā
arī likumisko procentu maksāšanas pienākumu un to apmēru nosaka Civillikuma 1756., 1759. un 1765. pants.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus.
Prasītājs, iesniedzot prasību, samaksājis valsts nodevu 71,14 EUR (lietas 9. lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,71 EUR (lietas
77. lapa), kopā samaksājot tiesas izdevumus 75,84 EUR apmērā. Minētie tiesas izdevumi ir piedzenami no atbildētāja /pers. A/ par labu Prasītājam.
Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, Atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei - 10 dienas no
sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8. un 97. pantu, tiesa
nosprieda
prasību par parāda piedziņu apmierināt pilnīgi.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”, reģistrācijas Nr. 43603011548,
parādu par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un sniegtajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2014. gada novembra līdz
2016. gada 31. maijam 323,27 EUR (trīs simti divdesmit trīs euro, 27 centi) un tiesas izdevumus 75,84 EUR (septiņdesmit pieci euro, 84 centi),
samaksu veicot kādā no šādiem Prasītāja kontiem:
AS “SEB Banka”, konta Nr. LV02UNLA0008000508001;
AS “Citadele banka” konta Nr. LV97PARX0001112130019;
AS “Swedbank” konta Nr. LV36HABA0551011242542;
Nordea Bank konta Nr. LV04NDEA0000081520541;
AS “DNB banka” konta Nr. LV83RIKO0002013142819.
Noteikt SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”, reģistrācijas Nr. 43603011548, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma
dienai) saņemt 6% (seši procenti) gadā no parāda pamatsummas.
Noteikt /pers. A/termiņu labprātīgai sprieduma izpildei - 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Tiesas spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2015. gada 19. oktobra - Zemgales
apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā.
Tiesnese K. Zaura