Court imposes 3-day administrative detention for repeated police control violations by absent defendant.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of violating police control restrictions and imposed a three-day administrative detention sentence. The defendant failed to appear at the hearing despite proper notification, and the court noted his history of multiple similar violations in 2016. The court determined that administrative detention was the appropriate sanction to deter future breaches of public order.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pants; 31. pants: The court may impose administrative detention for repeated violations of police control restrictions when monetary fines are insufficient to achieve the educational purpose of the sanction.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 133039616
Lietas arhīva Nr. 1-0396-16/13
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2016.gada 27.maijā
Rīgas rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese V.Puškundze
ar sekretāri M.Salenieci
izskatījusi tiesā reģistrētos, no VP RRP Salaspils iecirkņa 2016.gada 18.aprīlī saņemtos materiālus attiecībā uz /pers. A/, personas kods /personas
kods/, (turpmāk Persona) dzīvojošu /adrese A/, Salaspils novads, par Latvijas APK 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.
APRAKSTOŠĀ DAĻA
2016.gada 18.aprīlī Rīgas rajona tiesā saņemts un reģistrēts VP RRP Salaspils iecirkņa administratīvā pārkāpuma materiāls par to, ka 2016.gada
23.martā plkst.22.18 policijas kontrolē esošu personu pārbaudes laikā konstatēts, ka /pers. A/ neatrodas savā dzīvesvietā pēc adreses /adrese B/, ar ko
tīši pārkāpis policijas kontroles piemērotos ierobežojumus.
Ar šādām savām darbībām /pers. A/ izdarījis Latvijas APK 177.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu.
Tiesas sēdē /pers. A/ neieradās, lai gan par administratīvā pārkāpuma protokola izskatīšanas vietu un laiku tika savlaicīgi informēts, nosūtot tiesas
pavēsti uz viņa deklarēto un faktisko dzīvesvietas adresi. Lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu tiesā nav saņemts, līdz ar to tiesa saskaņā ar Latvijas
APK 271.panta ceturto daļu uzskata par iespējamu izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu bez /pers. A/ klātbūtnes tiesas sēdē.
MOTĪVU DAĻA
Iepazīstoties ar administratīvā pārkāpuma protokolu, pārbaudot un izvērtējot tajā sniegtās ziņas kopsakarā ar pārējiem lietas materiāliem, tiesa
secina, ka /pers. A/ ar savām darbībām izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 177.pantā.
Krimināllikuma 45.pants (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2015.gada 1.janvārim) noteic, ka policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež kā
piespiedu līdzekli, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas vietām atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestādes norādītajiem
ierobežojumiem.
Saskaņā ar Latvijas APK 177.pantu par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole,
naudas sodu uzliek līdz septiņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.
Ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem konstatēts, ka saskaņā ar Rīgas rajona tiesas 2010.gada 10.augusta spriedumu /pers. A/ par
Krimināllikuma 176.panta trešajā daļā, 185.panta pirmajā daļā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir piespriests sods brīvības atņemšana uz
astoņiem gadiem, konfiscējot mantu un policijas kontroli uz vienu gadu (lietas 9.-10.lapa).
2013.gada 17.jūnijā Rīgas rajona tiesa pieņēma lēmumu samazināt sodu un noteikt to brīvības atņemšanas veidā uz pieciem gadiem, mantas
konfiskāciju un policijas kontroli uz vienu gadu (lietas 11.lapa).
Tāpat no lietas materiāliem izriet, ka 2016.gada 2.februārī VP RRP Salaspils iecirknī ir pieņemts lēmums par policijas kontroles lietas iekārtošanu,
savukārt 2016.gada 3.februārī policijas kontroles lietas ietvaros /pers. A/ piemēroti sekojoši ierobežojumi: aizliegums atstāt dzīvesvietu laikā no
plkst.22.00 līdz plkst.06.00; aizliegums uzturēties alkohola un/vai narkotisko vielu reibuma stāvoklī sabiedriskās un izklaides vietās; aizliegums izbraukt
bez policijas atļaujas ārpus Latvijas Republikas administratīvās teritorijas, kā arī uzlikts pienākums 4 reizes mēnesī, katras nedēļas trešdienās no
plkst.08.00 līdz plkst.17.00, ierasties reģistrēties VP RRP Salaspils iecirknī, Salaspils, Skolas ielā 7a (lietas 5.-6.lapa).
Ar minētiem ierobežojumiem un to sekām /pers. A/ iepazīstināts 2016.gada 3.februārī, par ko liecina viņa atveidotais paraksts lēmumā, kā arī paša
sniegtie rakstveida paskaidrojumi policijas iecirknim, dzīvesvietas adrese saziņai ar iestādi norādīta /adrese/ (lietas 8.lapa).
Saskaņā ar Latvijas APK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un
noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros
izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Ja vien
administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem,
kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona (Latvijas APK 243.panta ceturtā daļa).
Saskaņā ar Latvijas APK 9.pantu administratīvais pārkāpums ir prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai
bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā
paredzēta administratīvā atbildība.
Lietā nav strīds par to, ka /pers. A/ administratīvajā protokolā norādītajā dienā nebija atradies savā dzīvesvietā, minētais apstāklis atspoguļojas
amatpersonas ziņojumos un protokolā (lietas 21.-23.lapa). No pārbaudes protokolā fiksētām ziņām izriet, ka Persona savā dzīvesvietā neatrodas.
Ar lietas materiāliem konstatēts, ka Personai uz deklarētās dzīvesvietas adresi ir nosūtīta pavēste ierasties iecirknī administratīvā pārkāpuma
protokola sastādīšanai (lietas 30.lapa). Uz protokola sastādīšanu /pers. A/ neieradās, administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts bez Personas
klātbūtnes (lietas 3., 29.lapa).
Pārbaudot lietas materiālus un izvērtējot tos kopsakarā, tiesa uzskata, ka /pers. A/ veiktās darbības ir kvalificētas pareizi, viņa vaina šī pārkāpuma
izdarīšanā ir pierādīta, tādējādi atzīstams, ka /pers. A/ ir izdarījis Latvijas APK 177.pantā paredzēto pārkāpumu.
Uzliekot sodu, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis, atbildību mīkstinošie un
pastiprinošie apstākļi.
Saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu tiesa nekonstatē tādus apstākļus, kas mīkstina /pers. A/ atbildību par administratīvo pārkāpumu.
Ar lietas materiāliem pievienoto IeM Informācijas centra izdruku konstatēts, ka pēdējā gada laikā /pers. A/ vairākkārt ir saukts pie administratīvās
atbildības, tostarp, par policijas kontroles noteikumu pārkāpšanu. No Tiesu informācijas sistēmā reģistrētajiem datiem izriet, ka 2016.gadā /pers. A/ pie
administratīvās atbildības par kontroles noteikumu pārkāpumu ir saukts trīs reizes, savukārt, kopumā 2016.gadā ir ierosinātas 9 administratīvo
pārkāpumu lietvedības. Tādējādi tiesa uzskata, ka par atbildību pastiprinošo apstākli, nosakot sodu /pers. A/, ir atzīstams tas, ka Persona vairākkārt ir
sodīta par līdzīga rakstura administratīvā pārkāpuma izdarīšanu īsā laika posmā.
Par /pers. A/ personību noskaidrots, ka savu dzīvesvietu viņš ir deklarējis /adrese/, gada laikā administratīvi sodīts, tostarp, trīs reizes par policijas
kontroles pārkāpumu, ziņas par ģimenes stāvokli, apgādībā esošām personām, ienākumu avotu un apmēru lietā nav gūtas.
Nosakot sodu /pers. A/, tiesa ņem vērā viņa attieksmi pret pārkāpumu un izdarīto pārkāpumu intensitāti, sodāmības raksturu, kā arī to, ka šāds
pārkāpums apdraud valstī noteikto pārvaldes kārtību. Lietā nav gūtas ziņas, ka /pers. A/ būtu samaksājis administratīvo pārkāpumu lietās piemērotos
naudas sodus.
Latvijas APK 31.panta pirmā daļa paredz, ka administratīvo arestu nosaka un piemēro tikai izņēmuma gadījumos par atsevišķiem administratīvo
pārkāpumu veidiem no vienas līdz piecpadsmit diennaktīm. Savukārt Latvijas APK 177.panta sankcija paredz iespēju piemērot administratīvo arestu uz
laiku līdz desmit diennaktīm.
Tiesa nekonstatē Latvijas APK 31.pantā noteiktos izslēdzošos apstākļus administratīvā aresta piemērošanai. Līdz ar to atzīst, ka soda mērķi –
audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likuma ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai Persona neizdarītu
jaunus pārkāpumus, var panākt piemērojot administratīvo arestu uz 3 diennaktīm.
Ņemot vērā lietā esošās ziņas, pārkāpuma raksturu un Personas raksturojošās ziņas, tiesa uzskata, ka soda mērķi – audzināt Personu, kura
izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likuma ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai Persona neizdarītu jaunus pārkāpumus, var
panākt piemērojot administratīvo arestu uz 3 diennaktīm.
REZOLUTĪVĀ DAĻA
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Latvijas APK 31., 33., 34., 274., 275., 289.16 pantu
nosprieda:
/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK 177.pantā, un sodīt
ar administratīvo arestu uz 3 (trīs) diennaktīm.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas, sūdzību
iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Tiesnese V.Puškundze