Court dismissed appeal against parking fine, ruling street area is not a parking zone.

Lieta Nr. A42540308 A5667-09/36

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Liepājā, 2009.gada 30.decembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese A.Kudrēviča, piedaloties pieteicējam A.T., atbildētājas Liepājas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes – Liepājas pilsētas pašvaldības policijas pilnvarotajam pārstāvim Ģ.J.,

2009.gada 1.decembrī atklātā tiesas sēdē Lielā ielā 4, Liepājā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc A.T. (personas kods /personas kods/) pieteikuma par Liepājas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka 2008.gada 27.marta lēmuma Nr.20/35-J-

21 atcelšanu. Aprakstošā daļa

[1] 2008.gada 4.martā Liepājas pilsētas pašvaldības policijas (turpmāk arī – atbildētāja vai Liepājas PPP) Sabiedriskā transporta kontroles dienesta vecākais kārtībnieks sastādīja Administratīvā pārkāpuma protokolu - paziņojumu Nr. 640246729 (turpmāk arī – Protokols), par to, ka A.T. (turpmāk arī – pieteicējs) Liepājā, F. Brīvzemnieka ielā 35 brauktuvju krustošanās vietā novietoja automašīnu BMW, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tādējādi pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu (turpmāk arī – CSN)

135.6 punktā noteiktās prasības. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī – LAPK)

149.10 panta piektās daļas 7.punktu pieteicējam nolemts piemērot naudas sodu Ls 10 apmērā. Nepiekrītot minētajam lēmumam, pieteicējs to apstrīdēja Liepājas PPP priekšniekam, kurš 2008.gada 27.martā pieņēma lēmumu (turpmāk arī – Lēmums) administratīvajā pārkāpuma lietā, ar kuru atstāja negrozītu pieteicējam piemēroto sodu.

[2] 2008.gada 8.aprīlī Administratīvajā rajona tiesā saņemta pieteicēja pieteikums. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. [2.1] Pieteicējs norāda, ka atstājis savu automašīnu stāvēšanai šķērsielā, kuru varētu klasificēt kā blakus teritoriju, pie krustojuma ar F.Brīvzemnieku ielu. Protokols sastādīts par to, ka es it kā būtu novietojis automašīnu stāvēšanai krustojumā. [2.2] Šķērsiela, kura ir bez nosaukuma un kuras platībā atrodas maksas autostāvvietas, saskaņā ar CSN 1.24.punktu ir uzskatāma par blakus teritoriju, nevis par brauktuvju krustojumu. [2.3] Pamatojoties uz 1968.gada 8.novembra Eiropas Ekonomiskās komisijas Iekšzemes transporta komitejas „Konvencija par ceļa zīmēm un signāliem” konvencijas 10.panta 5.punktu, kur ceļa zīme „dodiet ceļu” CSN apzīmējums 206 ir analoga apzīmējumam B,1, ir noteikts, ka ceļa zīmei B,1 jābūt uzstādītai tieši krustojumā vai nedaudz pirms tā, līdz ar to ir uzskatāms, ka krustojums sākas tur, kur ir uzstādīta minētā ceļa zīme.

[3] 2008.gada 23.maijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts atbildētājas rakstveida paskaidrojums, kurā atbildētāja norāda, ka pieteicēja pieteikums ir nepamatots un noraidāms, pamatojoties uz turpmāk minētiem argumentiem. [3.1] No Liepājas pilsētas Būvvaldes izsniegtā dokumenta un fotogrāfijām, nepārprotami redzams, ka pieteicēja automašīna ir novietota Fr.Brīvzemnieka ielā 35 uz ielas braucamās daļas pie mājas, nevis uz šķērsielas bez nosaukuma, kā pieteikumā norādījis pieteicējs. Tādējādi kritiski vērtējama pieteicēja atsauce uz CSN 1.24.punktu. [3.2] Atbildētāja, izskatot pieteicēja 2008.gada 25.marta iesniegumu un pieņemot lēmumu, izvērtēja lietas apstākļus.

[4] Pieteicējs tiesas sēdē uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu, pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem. Papildus paskaidroja, ka iespējams, ka vietu, kur tika novietojis automašīnu, var nosaukt par brauktuvi vai izbrauktuvi, tas nemaina viņa argumentu, ka mašīnu novietojis uz šķērsielas bez nosaukuma.

[5] Atbildētājas pārstāve tiesas sēdēs pieteicējas prasījumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumos norādītajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[7] Iepazinusies ar lietas materiāliem un tiesas sēdē uzklausījusi lietas dalībnieku paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka pieteicēja pieteikums par Lēmuma atcelšanu nav pamatots un tādēļ ir noraidāms turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[8] Saskaņā ar LAPK 8.panta pirmo daļu persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā. Līdz ar to spriedumā LAPK normas, kas paredz atbildību par administratīvo pārkāpumu, ir izteiktas likuma redakcijā, kas bija spēkā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā. Atbilstoši LAPK 9.pantā noteiktajam, par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. Saskaņā ar LAPK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Likums nosaka, ka šos faktus konstatē:

- ar protokolu par administratīvo pārkāpumu;

- ar administratīvā pārkāpuma vietas apskates protokolu;

- ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības;

- ar cietušā un liecinieku liecībām, citu personu paskaidrojumiem;

- ar eksperta atzinumu;

- ar lietiskajiem pierādījumiem;

- ar protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu; ar citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem.

[9] Tiesa lietā konstatē šādus faktiskos apstākļus. [9.1] 2008.gada 4.martā Liepājas PPP Sabiedriskā transporta kontroles dienesta vecākais kārtībnieks sastādīja Administratīvā pārkāpuma protokolu - paziņojumu Nr. 640246729, par to, ka pieteicējs Liepājā, Fr.Brīvzemnieka ielā 35 brauktuvju krustošanās vietā novietoja automašīnu BMW, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tādējādi pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu 135.6 punktā noteiktās prasības. Saskaņā ar LAPK 149.10 panta piektās daļas 7.punktu pieteicējam nolemts piemērot naudas sodu Ls 10 apmērā (lietas 14.lapa). [9.2] 2008.gada 27.martā Liepājas PPP priekšnieks pieņēma Lēmumu, ar kuru atstāja negrozītu pieteicējam piemēroto sodu (lietas 4. – 5.lapa). [9.3] Lietas materiāliem pievienotas fotogrāfijas un Liepājas pilsētas būvvaldes izdota shēma, no kurām redzama situācija pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā (lietas 10.

– 12.lapa).

[10] LAPK 149.10 panta piektās daļas 7.punkts noteica, ka par stāvēšanu brauktuvju krustošanās vietās [..] uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā. Citētajā panta daļā norādītais aizliegums izriet no CSN 135.6.punkta, kas noteic, ka aizliegts apstāties un stāvēt brauktuvju krustošanās vietā un tuvāk par pieciem metriem no šķērsojamās vai šķērsotās brauktuves malas, izņemot apstāšanos un stāvēšanu pretīm sānceļam trīsvirzienu krustojumā, kur ir nepārtraukta 920. vai 921. ceļa apzīmējuma līnija vai sadalošā josla. Šajā apakšpunktā minētās prasības neattiecas uz vietām, kur uz brauktuves izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u.tml.). CSN 1.24. punkts noteic, ka krustojums ir vieta, kur krustojas, piekļaujas vai atzarojas ceļi vienā līmenī. Krustojums ir norobežots ar iedomātām līnijām, kas savieno brauktuves pretējo malu noapaļojuma sākumu. Šis termins neattiecas uz vietu, kur uz brauktuves izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u.tml.). CSN 1.8.punkts noteic, ka brauktuve ir ceļa daļa, kas paredzēta transportlīdzekļu braukšanai. No minētā secināms, ka brauktuve ir ceļa daļa, kas paredzēta braukšanai. Tādējādi arī brauktuvju krustošanās vieta ir šaurāks jēdziens kā CSN 1.24. punktā definētais krustojums. Proti, brauktuvju krustošanās vieta ir vieta, kur krustojas, piekļaujas vai atzarojas brauktuves vienā līmenī. Tādējādi CSN 135.6. apakšpunktā noteiktais aizliegums apstāties brauktuvju krustojumā, par ko LAPK 149.10 panta piektās daļas 7.punktā ir paredzēts administratīvais sods, attiecas uz tādiem krustojumiem, kur krustojas, piekļaujas vai atzarojas ceļa daļas, kas paredzētas braukšanai.

[11] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka tieši pieteicēja automašīna ir tā, kas attēlota lietā esošajās fotogrāfijās, tāpat, ka šī automašīna ir novietota stāvēšanai pie ēkas Nr. 35 F.Brīvzemnieka ielā, Liepājā, un ka tieši pieteicējs to ir tādā veidā novietojis, tādējādi pieteicējs ir uzskatāms par transportlīdzekļa vadītāju, kas būtu saucams pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, ja tāds tiek konstatēts. Lietā ir strīds par to, vai administratīvā pārkāpuma vietas transportlīdzekļa fotogrāfijās redzamā automašīna ir novietota stāvēšanai, pārkāpjot CSN prasības. Pieteicēja ieskatā (kā norādīts pieteikumā tiesai), automašīna tika novietota šķērsielā bez nosaukuma, pie krustojuma ar F.Brīvzemnieka ielu vai arī (kā pieteicējs argumentēja tiesas sēdē) automašīna tika novietota stāvēšanai vietā, kur uz brauktuves izbrauc no blakusteritorijas – no autostāvvietas. Tiesa uzskata pieteicēja norādītos argumentus par nepamatotiem sekojošu apsvērumu dēļ. [12] Kā izriet no lietai pievienotajiem fotoattēliem (lietas 10.11.lapa), kā arī no Liepājas pilsētas Būvvaldes Plānošanas daļas sagatavotā aeroplānojuma (lietas 12.lapa), pieteicēja transportlīdzeklis novietots stāvēšanai pie ēkas Nr. 35 F.Brīvzemnieka ielā, Liepājā. No fotoattēliem un Liepājas pilsētas Būvvaldes Plānošanas daļas sagatavotā aeroplānojuma redzams, ka pieteicēja transportlīdzeklis novietots vietā, kurā krustojas divas brauktuves – tas ir, ceļa daļas, kas paredzētas transportlīdzekļu braukšanai. No iepriekšminētajiem pierādījumiem nepārprotami izriet, ka tajos ir attēlotas brauktuves, tas ir, ielas, kas ir paredzētas transportlīdzekļu kustībai. Tiesas ieskatā, nav arī pamata uzskatīt, ka minētās brauktuves nekrustotos, jo, kā izriet no CSN, krustojums ir norobežots ar iedomātām līnijām, kas savieno brauktuves pretējo malu noapaļojuma sākumu. No lietas materiāliem pievienotajiem fotoattēliem un aeoroplānojuma ir redzams, ka velkot iedomātas līnijas, ir redzams, ka pieteicējs transportlīdzekli ir novietojis stāvēšanai brauktuvju krustošanās vietā.

[13] Tiesa secina, ka F.Brīvzemnieka ielas posms no Lielās ielas līdz brauktuvju krustošanās vietai ir iela, nevis stāvlaukums, kas būtu uzskatāms par blakus teritoriju. Tas faktiskais apstāklis, ka ielas malā atrodas stāvvietas, nepiešķir šai vietai blakus teritorijas statusu. Lai atzītu, ka attiecīgā vieta ir blakus teritorija, nepieciešams konstatēt norobežotu, konkrētām darbībām paredzētu teritoriju, piemēram, stāvlaukums, bet izskatāmajā gadījumā F.Brīvzemnieka ielas posms no Lielās ielas līdz brauktuvju krustošanās vietai ir iela. Līdz ar to noraidāms ir pieteicēja arguments ka konkrētā vieta nav uzskatāma par brauktuvju krustošanās vietu, jo šis termins neattiecas uz vietu, kur uz brauktuves izbrauc no blakus teritorijas.

[14] Tādējādi tiesa secina, ka ar administratīvā pārkāpuma protokolu, fotoattēliem un Būvvaldes Plānošanas daļas izgatavotā aeroplānojumu ir pierādīta pieteicēja vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, par ko atbildība ir paredzēta LAPK

149.10 panta piektās daļas 7.punktā.

[15] Saskaņā ar LAPK 32. panta pirmo daļu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar LAPK un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Savukārt, LAPK 32. panta otrajā daļā ir teikts, ka uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Minētā norma nosaka iestādes, kas uzliek sodu, pienākumu izvērtēt konkrēta soda veida un apmēra piemērošanas lietderību. LAPK 149.10 panta piektās daļas sankcijā ir noteikts viens soda veids – naudas sods transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā. Tā kā likumdevējs par šo pārkāpumu ir noteicis konstantu soda apmēru, iestādei, konstatējot pārkāpuma faktu, ir pienākums attiecīgo panta sankcijā noteikto sodu arī piemērot.

[16] Izvērtējot pārsūdzēto Lēmumu, tiesa neatrod arī nekādus atbildētāja pieļautus būtiskus procesuālus vai formālus pārkāpumus, kuru dēļ pārsūdzētais Lēmums būtu atceļams. Tādejādi Lēmums ir atzīstams par tiesisku administratīvo aktu un pieteicējas prasījums par tā atcelšanu ir noraidāms.

[17] Pamatojieties uz šajā spriedumā konstatēto, tiesa uzskata, ka A.T. uzliktais administratīvais sods ir tiesisks un pamatots. Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 250., 251., 253.panta trešo daļu, 282.panta 8.punktu, 289.-291. pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

atstāt negrozītu Liepājas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka 2008.gada 27.marta lēmumu, bet A.T. (personas kods /personas kods/) pieteikumu noraidīt. Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Administratīvajā rajona tiesas Liepājas tiesu namā Lielajā ielā 4, Liepājā.

Tiesnese A.Kudrēviča