Court orders management company to collect unpaid utility fees from apartment owners despite procedural disputes.

ECLI:LV:RIRT:2022:1031.C33323522.9.S

Lietas Nr.C33323522

Lietas arhīva Nr.C-3235-22/14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2022.gada 31.oktobrī

Rīgas rajona tiesa,

tiesnese I.Jaunzeme,

rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “Selectum home” prasībā vienkāršotās procedūras lietā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Prasītāja SIA „ Selectum home” cēla tiesā prasību vienkāršotās procedūras lietā pret atbildētāju /pers. A/ par parāda piedziņu

[2] Prasības pieteikumā, tā precizējumos, cita starpā norādīti šādi argumenti.

[2.1] Dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieki 2021.gada 18.augustā pieņēmuši lēmumu izbeigt pārvaldīšanas līgumu ar SIA/Nosaukums B/

un noslēgt to ar prasītāju. Atbildētājs nav noslēdzis ar prasītāju dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu. Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu

un Dzīvokļa īpašuma likumu, atbildētājam ir saistošs 2021.gada 18.augusta dzīvokļu īpašnieku lēmums par pārvaldīšanas līguma noslēgšanu ar prasītāju

un ir pienākums apmaksāt pārvaldīšanas un komunālos pakalpojumus.

[2.2] Ievērojot minēto, prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja pārvaldīšanas un komunālo pakalpojumu parādu par laiku no 2021.gada

1.septembra līdz 2022.gada 28.februārim 507,01 euro apmērā, kas sastāv no pārvaldīšanas pakalpojumiem 222,48 euro, aukstā ūdens un kanalizācijas

83,57 euro, elektroenerģijas 34,76 euro, atkritumu izvešanas 75,01 euro, kavējuma naudas 46,53 euro, attīrīšanas stacijas apkopes 41,24 euro un

dabas resursa nodokļa 3,42 euro, kā arī, piedzīt parāda atgūšanas izmaksas 40 euro un valsts nodevu 82,05 euro.

[3] Tiesā 2022.gaa 30.martā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros prasība netiek atzīta par pamatotu. Paskaidrojumos cita starpā norādīti šādi

argumenti.

[3.1] Īpašums /adrese/ ir rindu māja, kur katram īpašniekam ir sava pieeja abām ielas pusēm, katrai mājai ir savs zemes nogabals ar laistīšanas

sistēmu un savs ūdensvads ar individuālo ūdens skaitītāju. Prasītājas tiesības pārvaldīt neatzīst, jo apsaimniekošanas pārņemšana notika ar būtiskiem

procesuāliem pārkāpumiem, daļa īpašnieku parakstu anketās un līgumos neatbilst likuma prasībām un/vai ir viltoti. Arī aptaujas, parakstu vākšanas un

līgumu slēgšanas laikā tika rupji pārkāptas likumā noteiktās procedūras. Prasītāja dažādām instancēm sniedza pretrunīgu informāciju par

/datums/dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku lēmumiem un apliecinājumus par pārvaldīšanas līgumiem ar dzīvokļu īpašniekiem. Ir konstatējis, ka ar

dzīvokļu īpašniekiem noslēgtie līgumi būtiski atšķiras pēc to satura. Prasītājai nav tiesību pārvaldīt māju, izrakstīt rēķinus un saņemt naudas līdzekļus.

[3.2] Lai nerastos parādi par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem un nepasliktinātu citu kopīpašnieku stāvokli, atbildētājs, kā labticīgs un

godprātīgs komunālo pakalpojumu saņēmējs, komunālos maksājumus atbildētājs maksā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem tieši komunālo

pakalpojumu sniedzējiem - SIA “Rīgas Ūdens, SIA “CleanR”, AS “Latvenergo” un Valsts kasei, un viņam nav kavētu vai neapmaksātu rēķinu. Prasītāja

atteicās atzīt un ignorēja šādi veiktus atbildētāja maksājumus.

[3.3] Īpašumam ir sava kanalizācijas sistēma un komunālo notekūdeņu bioloģiskā attīrīšanas iekārta, prasītājas rēķini maldina, ka vienā pozīcijā ir

iekļauta aukstā ūdens un kanalizācijas pakalpojumu maksa. Prasītājas rēķinu sadaļā “Aukstais ūdens un kanalizācija” ir informācija tikai par izlietoto

auksto ūdeni, ko SIA “Rīgas Ūdens” piegādājis nekustamā īpašuma īpašniekam. Atbilstoši normatīvo aktu prasībām 2021.gada 14.jūlijā atbildētāja

dzīvoklī tika nomainīts ūdensskaitītājs pret jaunu, verificētu skaitītāju. Nav ūdens parāda, tādējādi nevar būt ūdens zudumi, kas tiek iekļauti rēķinos.

Prasītājas piestādītā summa par remontdarbiem 41,24 euro apmērā ir nepamatota, jo nav iesniegti to pamatojošie dokumenti. Atbildētājam nezināmu

iemeslu dēļ, prasītāja ir samazinājusi rēķinos atbildētāja dzīvokļa platību no 158,9 m2 uz 141,9 m2 un nav atbildējusi uz pieprasījumiem par

apsaimniekošanas maksas aprēķināšanu, sakarā ar ko samazinājusies pārvaldīšanas maksa no 31,78 euro + PVN = 38,45 euro, uz 28,38 euro +

PVN=34,34 euro. Ir pamatotas šaubas par aprēķinu pareizību un pamatotību.

[4] Tiesā 2022.gada 12.aprīlī saņemta atbildētājas atsauksme, kurā cita starpā norādīts, ka prasītāja ar 2022.gada 26.janvāra atbildi uz

iesniegumiem Nr.IZ22/22 sniegusi atbildi, kas saņemti līdz atbildes sagatavošanas dienai. Turklāt atbildētājs iesniedza prasītājai 2022.gada 11.februāra

iesniegumu, kur devītajā daļā atzinis, ka ir saņēmis prasītājas 2022.gada 26.janvāra atbildi uz iesniegumiem. Tiesā 2022.gada 2.maijā saņemta atbildētāja

atsauksme, kurā cita starpā norādīts, ka prasītāja nav atbildējusi uz 20 atbildētāja pieprasījumiem.

[5] Tiesā 2022.gada 7.jūnijā saņemti prasītājas papildu paskaidrojumi, kuros cita starpā norādīts, ka atbilstoši dzīvokļu īpašnieku 2021.gada

18.augusta lēmumam pārvaldīšanas maksa tika noteikta 0,20 euro par vienu dzīvokļa m2 bez PVN. Pamatojoties uz 2021.gada 18.augusta dzīvojamās

mājas dzīvokļu īpašnieku lēmumu, prasītāja laikā no 2021.gada septembra līdz 2021.gada decembrim izrakstījusi rēķinus par pārvaldīšanas un

komunālajiem pakalpojumiem atbilstoši atbildētāja dzīvojamo telpu platībai, kas ir 158,9 m2. Daudzi dzīvokļu īpašnieki, kuriem ir lielas terases, bija

neapmierināti ar to, ka pārvaldīšanas maksa tiek aprēķināta no kopējās dzīvojamo telpu platības. Prasītāja nolēma samazināt pārvaldīšanas maksu un

neiekasēt to par dzīvojamo telpu sastāvā esošo terašu platībām. Atbilstoši ierakstam kadastra informācijas sistēmā atbildētāja piederošajam

nekustamajam īpašumam dzīvojamo telpu platība ir 158,9 m², no kuras terases (dzīvokļa ārtelpas) platība - 17 m². Dzīvokļa platība bez terases ir 141,9

m². Prasītāja 2022.gada janvāra un februāra rēķinos aprēķināja pārvaldīšanas maksu no dzīvojamo telpu platības bez terases, proti, 141,9 m2. Prasītāja

neizvirzīs pret atbildētāju pretenziju par pārvaldīšanas maksas samaksu no kopējās dzīvojamo telpu platības - 158,9 m², un nepieprasīs no atbildētāja

pārvaldīšanas maksas samaksu atbilstoši 2021.gada 18.augustā dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku pieņemtajam lēmumam par vienu dzīvokļa m2.

[6] Tiesā 2022.gada 30.martā saņemtajos paskaidrojumos un 2022.gada 6.aprīļa iesniegumā, atbildētājs lūdzis uzklausīšanu tiesas sēdē. Izvērtējot

atbildētāja lūgumu, tiesa atzīst, ka nav pamata lietas izskatīšanai mutvārdu procesā, atzīstot lietā iesniegtos paskaidrojumus un pierādījumus par

pietiekošiem.

Motīvu daļa

[7] Pārbaudījusi un izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

[8] Lietā nepastāv strīda, ka atbildētājam pieder nekustamais īpašums /adrese/. Atbildētāja īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu nostiprinātas

Rīgas rajona tiesas /vieta/ pagasta zemesgrāmatas nodalījumā (lietas 187.-188.lapa). Starp prasītāju un atbildētāju nav noslēgts dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas līgums un atbildētājs neatzīst prasītājas tiesības pārvaldīt nekustamo īpašumu, jo viņa ieskatā, pārvaldīšanas un apsaimniekošanas

pārņemšana notikusi ar būtiskiem procesuālo tiesību normu pārkāpumiem.

[9] No prasības pieteikuma izriet, ka kopš /datums/ prasītāja ir pārņēmusi apsaimniekošanā no iepriekšējā nekustamā īpašuma apsaimniekotāja

SIA “/nosaukums B/” īpašumu /adrese/ un noslēgusi līgumus ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Atbildētājs neapmaksā prasītājas izrakstītos rēķinus

par sniegtajiem komunālajiem, pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pakalpojumiem, bet individuāli veic samaksu komunālo pakalpojumu sniedzējiem bez

attiecīgā kārtā noslēgta līguma ar tiem.

[9.1] No Tiesu informācijas sistēmas redzams, ka Rīgas rajona tiesas /datums/sprieduma, lietā Nr./numurs/, 7.punktā ir vērtēts šīs pašas mājas

dzīvokļa īpašnieka pretprasības pieteikums, kurā tika lūgts atzīt par spēkā neesošu dzīvokļu īpašnieku kopības /datums/lēmumu un atzīt par nelikumīgu

prasītājas mājas apsaimniekošanas pārņemšanu. Spriedumā secināts, ka pretprasība pret apsaimniekotāju - prasītāju lietā, par dzīvokļu īpašnieku

kopības lēmuma apstrīdēšanu, ar kuru iecelts daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājs, un uz šā lēmuma pamata apsaimniekotāja veiktās nekustamā

īpašuma pārņemšanas un apsaimniekošanas apstrīdēšana - atzīstama par nepamatotu un ir noraidāma, jo pretprasība celta pret neīsto atbildētāju un

pārkāpjot īpašnieku kopības lēmuma pārsūdzības termiņu. Spriedums nav stājies likumīgā spēkā.

[9.2] Atbildētājs iesniedza tiesā Rīgas apgabaltiesas /datums/lēmumu lietā Nr./numurs/, materiālos Nr./numurs/, ar kuru atcelts Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese s /datums/lēmums un jautājums nodots jaunai izskatīšanai jautājumā par atbildētāja prasības pieteikumu pret

prasītāju par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu (lietas 203.-204.lapa). Minētajam lēmumam šās civillietas izskatīšanā nav

nozīmes, jo ar to netiek pierādīts fakts, ka /datums/kopības lēmums būtu atzīts par spēkā neesošu.

[9.3] Ievērojot minēto tiesa secina, ka 2021.gada 18.augusta kopības lēmums uz lietas izskatīšanas brīdi nav atzīts par spēkā neesošu un ir

atbildētājam saistošs (lietas 10.lapa). Tādējādi atbildētājam ir pienākums veikt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un saņemto pakalpojumu maksājumus uz

kopības lēmuma pamata. Tāpat pienākums veikt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un saņemto pakalpojumu maksājumus izriet arī no likuma.

[10] Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta pirmo daļu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tajā skaitā ar

dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana) ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums. Šā panta ceturtā daļa paredz,

k a lēmumus, kas attiecas uz obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanu kopīpašumā esošā dzīvojamā mājā - pārvaldīšanas uzdevuma

uzdošanu, tā atsaukšanu, mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu līgumu slēgšanas noteikumiem, kā arī kārtību, kādā nosakāmi un maksājami

obligātie izdevumi un atlīdzība par pārvaldīšanu, pieņem, ievērojot Dzīvokļa īpašuma likuma noteikumus par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu

pieņemšanu, un tie ir saistoši ikvienam dzīvojamās mājas kopīpašniekam.

[10.1] Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta pirmajai un trešajai daļai, dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas

attiecas uz kopīpašumā esošo daļu. Dzīvokļu īpašnieku kopība, noslēdzot attiecīgu līgumu, var pilnvarot pārvaldnieku vai dzīvokļu īpašnieku kopības

pilnvaroto personu izlemt kopības kompetencē esošu jautājumu [..]. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam un ir

pieņemts, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem [..] Šā likuma 16.panta

otrās daļas 9.punktā noteikts, ka vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas

un maksāšanas kārtību.

[10.2] No atbildētāja balsojuma veidlapas/lēmuma par pārvaldīšanas līguma noslēgšanu ar prasītāju no 2021.gada 1.septembra izriet, ka tajā

norādīts balsojums “par” no dzīvokļa īpašuma Nr.10, 2021.gada 3.augustā (lietas 193.lapa). No minētā nepārprotami secināms, ka atbildētājs par

dzīvokļu īpašnieku lēmuma pieņemšanu balsojis “par”. Tādējādi atbildētājam ir saistošs 2021.gada 18.augusta dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu

īpašnieku lēmums par pārvaldīšanas līguma noslēgšanu ar prasītāju un viņam ir pienākums veikt samaksu par pārvaldīšanu un komunālajiem

pakalpojumiem. Savukārt atbildētāja atsauce uz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 8.pantu, attiecas uz mājas lietas kārtošanu un nav attiecināma uz

dzīvokļu īpašnieku kopības konkrētā lēmuma spēkā esamību.

[10.3] Atbildētājs ir vērsies pie prasītājas ar vairākiem iesniegumiem. No /datums/atbildes uz iesniegumiem Nr./numurs/ izriet, ka prasītāja ir

sniegusi atbildes uz atbildētāja iesniegumiem (lietas 145.-154.lapa). Ar 2022.gada 18.februāra apliecinājuma par noslēgtiem pārvaldīšanas līgumiem izriet,

ka dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldīšanas līgumi ir noslēgti ar dzīvokļu Nr.1., Nr.2., Nr.3., Nr.6., Nr.8. un Nr.9. īpašniekiem (lietas 11.lapa).

[10.4] Lietā iesniegtie dokumentu par kanalizācijas traucējumiem, izbūvi, vides piesārņojuma novēršanu un ar būvniecību saistītiem jautājumiem

attiecas uz dzīvojamās mājas /adrese/ funkcionālajiem un apsaimniekošanas jautājumiem, taču tie risināmi dzīvokļu īpašnieku kopībai pieņemot attiecīgus

lēmumus, nevis rīkojoties vienam atsevišķam dzīvokļa īpašniekam (lietas 68.-69., 72., 85.-99., 110.-112. un 114.-127.lapa). Prasītāja ir sniegusi

dzīvojamai mājai /adrese/, tajā skaitā, dzīvoklim Nr./numurs/, kura īpašnieks ir atbildētājs, pārvaldīšanas un nodrošinājusi apsaimniekošanas

pakalpojumus. Nav strīda, ka starp prasītāju, kā pārvaldnieku, un attiecīgajiem tiešo pakalpojumu sniedzējiem ir noslēgti attiecīgi līgumi, kuru izpildei

prasītāja izrakstījusi atbildētājam rēķinus, kurus pēdējais prasītājai nav samaksājis. Savukārt atbildētāja iesniegtajiem maksājumu uzdevumiem par

maksājumu veikšanu SIA “Rīgas Ūdens”, SIA “Clean-R”, Valsts kasei un AS “Latvenergo” nav pamatojuma, jo nav noslēgtu līgumu starp atbildētāju un

tiešajiem pakalpojumu sniedzējiem, uz kuru pamata būtu izpildāmas saistības un šādi būtu veicami maksājumi (lietas 48.-66.lapa).

[10.5] Pat, ja atbildētāja ieskatā, viņš nav parakstījis ar prasītāju dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu, atbildētāja pienākums piedalīties

dzīvojamās mājas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, kā arī, norēķināties par saņemtajiem apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem rodas pēc

likuma (Civillikuma 1402.pants).

[10.6] Dzīvokļu īpašuma likuma 10.panta 1., 2. un 3.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas

pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu [..]. Šā likuma 13.panta pirmā daļā paredz, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās

kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda

paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

[10.7] Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta pirmā daļa paredz, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas ietver - obligāti veicamās

pārvaldīšanas darbības un citās pārvaldīšanas darbības. Šā panta otrās daļas 1.punkts “a” un “d” apakšpunkti” noteic, ka obligāti veicamās pārvaldīšanas

darbības ir dzīvojamās mājas uzturēšana (fiziska saglabāšana) atbilstoši normatīvo aktu prasībām, dzīvojamās mājas sanitārā apkope, dzīvojamās mājas,

tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts. Panta trešajā daļā sniegts skaidrojums, ko saprot ar citām

pārvaldīšanas darbībām - tās ir darbības, kas saistītas ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un tiek veiktas atbilstoši dzīvojamās mājas īpašnieka gribai un

maksātspējai. Pie tām pieder ar dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu un šim nolūkam nepieciešamo pasākumu ilgtermiņa plāna sagatavošanu

saistītās darbības. Uzdodot pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums ir nodrošināt šā uzdevuma izpildei

nepieciešamo finansējumu (likuma 10.panta trešā daļa).

[10.8] Civillikuma 863. un 864.pants noteic, kas bauda vai vēlas baudīt kādas lietas labumus, tam arī jānes ar šo lietu saistītie pienākumi, kā arī

trešās personas šai lietai vai tās dēļ taisītie izdevumi. Visas uz lietu gulošās nastas un apgrūtinājumi jānes lietas īpašniekam. Atbilstoši Civillikuma

1587.pantm, tiesīgi noslēgti līgumi ir jāpilda. Ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu [..]

(Civillikuma 1828.pants).

[10.9] Ar lietas materiāliem pievienotajiem rēķiniem, pārskatiem un prasības summas aprēķinu, pierādīts, ka atbildētājs maksājumus par

saņemtajiem pakalpojumiem nav veicis, tādējādi, izveidojies parāds (lietas 12.-17. un 27.lapa).

[10.10] Apstāklis, ka starp pusēm nav panākta pozitīva komunikācija, nenorāda uz to, ka prasītāja nav veikusi dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu, tostarp norēķināšanos ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Prasītāja veic dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta noteiktajā apjomā. No prasības aprēķina neizriet, ka no atbildētāja lūgts piedzīt parādu par tādiem

pakalpojumiem, kas nav sniegti un par izdevumiem, kas nav nepieciešami.

[10.11] Atbildētājs veicis samaksu pēc saviem ieskatiem, norādot, ka iebilst pret apsaimniekotāju, kā arī nenoliedz, ka prasītājai norādītās summas

nav samaksātas. Atbildētāja rīcība, vienpersoniski, lemjot neveikt maksājumus prasītājai saskaņā ar izrakstītajiem rēķiniem par dzīvojamās mājas

apsaimniekošanu, pārvaldīšanu un komunālajiem pakalpojumiem, izdalot pozīcijas par kurām maksāt pēc saviem ieskatiem un saviem aprēķiniem,

pārtraucot norēķināšanos ar prasītāju, liecina par likumā noteikto maksājumu veikšanas pienākuma neizpildi.

[10.12] Secināms, ka prasītāja rīkojās saskaņā ar tiesību normām, veicot dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, savukārt atbildētājs

savu pienākumu norēķināties par īpašuma apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem prasībā norādītajā periodā un apmērā nav izpildījis.

Ievērojot minēto, atbildētāja paskaidrojumos norādītie iebildumi pret prasītājas pārvaldīšanas darbu neatbrīvo atbildētāju no pienākuma veikt likumā

noteikto samaksu par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas darbībām, komunālajiem pakalpojumiem saskaņā ar prasītājas izrakstītajiem rēķiniem.

[10.13] Lietā nav gūti pierādījumi, ka atbildētājs būtu veicis prasītājas norādītā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un saņemto pakalpojumu

maksājumu samaksu, tādējādi prasība par parāda 507,01 euro apmērā piedziņu par laiku no 2021.gada 20.septembra līdz 2022.gada 16.februārim ir

apmierināma.

[11] Pamatojoties uz Civillikuma 1668.9pantu, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami parāda atgūšanas izdevumi 40 euro apmērā.

[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu un 96.panta piekto daļu tiesa pierādījumus neiegūst, bet pamato spriedumu uz lietas

dalībnieku iesniegtajiem pierādījumiem un sniegtajiem paskaidrojumiem.

[13] Kā 1994.gada 9.decembra spriedumā lietā Nr.18064/91 Hiro Baloni pret Spāniju atzinusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, Eiropas Cilvēktiesību

un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta pirmā daļa uzliek tiesām pienākumu motivēt savus spriedumus. Ar to nevar saprast pienākumu sniegt

detalizētu atbildi uz katru argumentu. Šā pienākuma apjoms ir atkarīgs no lietas apstākļiem un sprieduma rakstura (https://hudoc.echr.coe.int/eng#

{"itemid":["001-57910"]}).

[14] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama valsts nodeva 82,05 euro. Pamatojoties uz

Ministru kabineta 2022.gada 11.janvāra noteikumu Nr.20 ,,Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 5.punktu, no atbildētāja par

labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 2 euro (lietas 2.lapa). Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1panta pirmo daļu, tiesa atzīst par

pamatotu noteikt, ka spriedums labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no tā likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 92.-97., 189.-195., 204.1pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Selectum home”, reģistrācijas Nr.40203175903, par laiku no 2021.gada

1.septembra līdz 2022.gada 28.februārim parādu par pārvaldīšanas pakalpojumiem 222,48 euro, maksu par auksto ūdeni un kanalizāciju 83,57 euro,

elektroenerģiju 34,76 euro, atkritumu izvešanu 75,01 euro, kavējuma naudu 46,53 euro, attīrīšanas stacijas apkopi 41,24 euro un dabas resursu

nodokli 3,42 euro, kā arī, parāda atgūšanas izdevumus 40 euro un valsts nodevu 82,05 euro, kopā 629,06 euro (seši simti divdesmit deviņi euro un 06

centi) apmērā.

Samaksa veicama SIA „Selectum home” bankas norēķinu kontā Nr.LV48 HABA 0551 0458 3727 9, “Swedbank” AS.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2 euro (divi euro).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi maksājami - saņēmējs: Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr.90001672316, konta Nr.LV51 TREL 2190

4580 1900 0, saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķī norāda 21499, personas un civillietu identificējošu informāciju.

Lai netiktu uzsākta tiesas sprieduma piespiedu izpilde, tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas rajona tiesā.

Noteikt tiesas sprieduma labprātīgu izpildi 10 dienu laikā no tā likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajos gadījumos Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no tā

sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese I.Jaunzeme