Court allows management fee claim against individual for apartment building maintenance services rendered.

Lietas arhīva Nr. CA-1912-23/5

ECLI:LV:RAT:2023:1211.C77955622.6.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2023. gada 11. decembrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesnese referente Ligita Gavare,

tiesnese Ilze Celmiņa,

tiesnese Inese Strelča

rakstveida procesā izskatīja vienkāršotās procedūras AS “Civinity Mājas” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu sakarā ar AS “Civinity

Mājas” un /pers. A/ apelācijas sūdzībām par Rīgas pilsētas tiesas 2023.gada 10. maija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Prasītāja AS “Civinity Mājas” cēlusi tiesā prasību pret atbildētāju /pers. A/ par parāda 1269,48 euro piedziņu.

Pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pantu, 13. panta pirmo un otro daļu, 16. panta trešo daļu, Civillikuma 864., 1071., 1402., 1652.,

1765., 1828. pantu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja parādu 1269,48 euro, kas sastāv no pamatparāda par pārvaldīšanas pakalpojumiem 1019,15

euro par laika periodu 2021. gada oktobra līdz 2022. gada augustam (ieskaitot); maksājumiem uzkrājuma fondā 53,68 euro par laika periodu no

2021. gada oktobra līdz 2022. gada augustam (ieskaitot); komunālajiem pakalpojumiem 196,65 euro par laika periodu no 2021. gada 1. septembra līdz

2022. gada 31. jūlijam (ieskaitot), kā arī lūgts piedzīt no atbildētāja samaksāto valsts nodevu 190,42 euro un noteikt prasītājas tiesības saņemt 6 % gadā

līdz pilnai sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Prasības pieteikumā norādīti šādi argumenti.

[1.1] Atbildētājam 2013. gada 23. septembrī reģistrētas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu /adrese A/ (turpmāk – dzīvoklis) un 16120/473270

pie dzīvokļa īpašuma piederošām kopīpašuma domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas un zemes.

2010. gada 26. februārī dzīvojamās mājas /adrese B/, dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē pieņemts lēmums ar 2010. gada 1. jūniju mainīt namīpašuma

pārvaldnieku pret SIA “Hausmaster” (pēc nosaukuma maiņas AS “Civinity Mājas”), apstiprināt maksu par kopīpašuma uzturēšanu un pārvaldīšanu 0,20

LVL m2 (neieskaitot PVN) par dzīvokļa īpašuma kopējo platību mēnesī, un līgumsodu 0,5 % apmērā no termiņā neapmaksātās summas par katru

nokavēto dienu, apstiprināt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu un tā pielikumu.

2012. gada 21. novembrī dzīvojamās mājas /adrese B/ dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē pieņemts lēmums pieņemt SIA “Hausmaster” piedāvājumu

noteikt apsaimniekošanas maksu 30 santīmi jeb 0,43 euro par kvadrātmetru līdz 2013. gada 1. maijam un 35 santīmu jeb 0,50 euro apmērā par

kvadrātmetru pēc 2013. gada 1. maija.

[1.2] Starp pusēm nav noslēgts individuāls dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pilnvarojuma līgums, tāpēc atbildētājam saskaņā

ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta trešo daļu ir pienākums segt prasītājai visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu proporcionāli tam piederošā dzīvokļa īpašuma lielumam 161,2 m2, kā arī samaksāt par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem,

prasītājas piestādītā rēķinā norādītajā termiņā.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018. gada 29. novembra spriedumu civillietā Nr. C32196415 no atbildētāja par labu prasītājai

piedzīts parāds par laika periodu no 2014. gada februāra līdz 2016. gada novembrim. Spriedums stājies spēkā 2020. gada 10. februārī.

[2] Atbildētājs sniedzis paskaidrojumus, kuros norādīts, ka prasību neatzīst.

Paskaidrojumos norādīti šādi argumenti.

[2.1] Prasītājas izrakstītajos rēķinos un prasības summā ir iekļautas maksas par pakalpojumiem, kuras prasītāja nav piegādājusi, piemēram, karsto

un auksto ūdeni, un par pakalpojumiem, kurus atbildētājs ir apstrīdējis citā tiesas procesā.

Citās tiesvedības tiesa konstatējusi, ka atbildētājam nav jāmaksā par karstā ūdens piegādi un nav jāapmaksā visa prasītāja aprēķinātā aukstā ūdens

patēriņa starpības summa (lieta Nr. C30828819, Nr. C30706620).

Atbildētājs cēlis prasību pret prasītāju par vairāku gadu garumā izrakstītiem ikmēneša rēķiniem, prasot atzīt, ka prasītājai nav tiesību izrakstīt

rēķinus atbildētājam par visiem ar ūdeni saistītajiem pakalpojumiem un pārvaldīšanas atlīdzību (lieta Nr. C68263721).

[2.2] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 214. panta 5. punktu, lūdz apturēt civillietas izskatīšanu līdz brīdim, kamēr nav izšķirts strīds civillietā

Nr. C68263721.

[3] Prasītāja sniegusi atsauksmi uz atbildētāja paskaidrojumiem, norādot šādus argumentus.

[3.1] Izteiktais lūgums apturēt lietas izskatīšanu nav pamatots un ir noraidāms.

Prasītāja nenoliedz, ka pret atbildētāju periodiski, atbilstoši parāda izveidošanās periodiem, tiesā tiek celtas prasības par parāda piedziņu, jo

atbildētājs laika periodā no 2014. gada, proti, no īpašuma tiesību iegūšanas brīža, tikai divas reizes labprātīgi veicis apmaksu par nodrošinātiem

pārvaldīšanas un komunālajiem pakalpojumiem (sk. Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2017. gada 27. janvāra spriedums lietā Nr. C32196415,

kas stājies spēkā 2020. gada 10. februārī).

Tāpat prasītāja neapstrīd, ka atbildētājs cēlis prasību tiesā par rēķinu apstrīdēšanu (lieta Nr. C68263721), uz ko prasītāja sniedza paskaidrojumus.

[3.2] Atbildētāja norādītajos tiesvedības procesos – lietā Nr. C30828819 un Nr. C30706620 nepamatoti aprēķinātie karstā ūdens un

aukstā/karstā ūdens patēriņa starpības aprēķini atbildētāja dzīvokļa īpašumam ir dzēsti, ir veiktas korekcijas rēķinos par visu periodu, kurā minētās

pozīcijas tika aprēķinātas un iekļautas atbildētāja rēķinos.

[4] Lietā saņemti atbildētāja papildus paskaidrojumi, kuros atkārtoti norāda, ka prasību neatzīst. Tāpat atbildētājs izteicis lūgumu, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 223. panta trešo punktu un 225. pantu, izbeigt lietu, jo prasītāja nav pamatojusi prasības summu un priekšmetu, kā arī iztrūkst

prasījuma priekšmeta un prasījuma summas (Civillikuma 1417. pants).

Prasītāja piedāvā dažādu ikmēnešu apmaksai paredzēto summu variantus, tāpat rēķinos nepareizi veikti aprēķini par pārvaldīšanas darbībām.

Paskaidrojumos atbildētājs plaši argumentējis savu viedokli par prasības summas nepamatotību.

[5] Ar Rīgas pilsētas tiesas 2023. gada 10. maija spriedumu prasība apmierināta daļēji.

Nospriests piedzīt no /pers. A/ par labu AS “Civinity Mājas” pamatparādu 1149,78 euro, tajā skaitā pamatparādu par pārvaldīšanas

pakalpojumiem 899,45 euro par laika periodu 2021. gada oktobra līdz 2022. gada augustam (ieskaitot), maksājumiem uzkrājuma fondā 53,68 euro par

laika periodu no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada augustam (ieskaitot) un komunālajiem pakalpojumiem 196,65 euro par laika periodu no

2021. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. jūlijam (ieskaitot) un valsts nodevu 172,47 euro, kopā 1322,25 euro.

Piedzīt no /pers. A/ valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7 euro.

Noraidīt prasību daļā par pamatparāda 119,70 euro piedziņu, noraidīt /pers. A/ lūgumu par civillietas apturēšanu, noraidīt /pers. A/ lūgumu par

civillietas izbeigšanu.

Spriedums pamatots ar šādiem argumentiem.

[5.1] Atbildētāja pieteikums par tiesvedības apturēšanu saskaņā ar Civilprocesa likuma 214. panta 5. punktu noraidīts.

Atbildētājs cēlis prasību pret prasītāju par rēķinu apstrīdēšanu, lūdzot atzīt, ka prasītājai nav tiesību izrakstīt rēķinus par karstā un aukstā ūdens

piegādi, ūdens uzsildīšanu, ūdens zudumiem un viņam nav pienākuma šos rēķinus apmaksāt; prasītājai nav tiesību izrakstīt prasītājam rēķinus par

pārvaldīšanas atlīdzību par laika periodu no 2013. gada oktobra līdz 2021. gada decembrim un nav pienākuma šos rēķinus apmaksāt. Minētā prasība

pieņemta izskatīšanai un ierosināta civillieta Nr. C68263721.

Izskatāmajā lietā prasība celta par parāda par pārvaldīšanas pakalpojumiem, maksājumiem uzkrājuma fondā un komunālajiem pakalpojumiem

piedziņu par laika periodu no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada augustam.

Civillieta Nr. C68263721 atbildētāja prasībā pret prasītāju par rēķinu apstrīdēšanu nerada šķēršļus konkrētās lietas izskatīšanai un nevar būt par

pamatu tiesvedības apturēšanai šajā lietā, jo to vai atbildētājam ir vai nav pienākums samaksāt prasītājai parādu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu,

iespējams izšķirt izskatāmās lietas ietvaros, izvērtējot pušu sniegtos paskaidrojumus un iebildumus pret prasību un iesniegtos pierādījumus, tāpēc

atbildētāja lūgums par tiesvedības apturēšanu ir noraidīts.

[5.2] Tāpat noraidīts lūgums par tiesvedība izbeigšanu Civilprocesa likuma 223. panta 3. punkta izpratnē.

Pārbaudot lietā iesniegtos pierādījumus un Tiesu informatīvajā sistēmā pieejamo informāciju, tiesa atzinusi, ka atbildētāja lūgums par tiesvedības

izbeigšanu ir noraidāms, jo laika periods, par kuru izskatāmajā lietā lūgts piedzīt parādu, nesakrīt ne ar vienā izskatītā civillietā radušos parādsaistību laika

periodu.

[5.3] Dzīvokļa īpašnieku pienākums veikt maksājumus par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī komunālos maksājumus izriet

no likuma, proti, saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pantu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, norēķināties

par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana),

kā arī segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā.

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma 16. panta trešajai daļai dzīvokļa īpašniekam ir saistoši dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi.

[5.3.1] No lietas materiāliem redzams, ka 2010. gada 26. februārī dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē pieņemts lēmums ar 2010. gada 1. jūniju mainīt

namīpašuma pārvaldnieku pret SIA “Hausmaster” (pēc nosaukuma maiņas AS “Civinity Mājas”), apstiprināt maksu par kopīpašuma uzturēšanu un

pārvaldīšanu 0,20 LVL m2 (neieskaitot PVN) par dzīvokļa īpašuma kopējo platību mēnesī, un līgumsodu 0,5 % apmērā no termiņā neapmaksātās

summas par katru nokavēto dienu, apstiprināt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu un tā pielikumu.

2012. gada 21. novembrī dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē pieņemts lēmums pieņemt SIA “Hausmaster” (pēc nosaukuma maiņas

AS “Civinity Mājas”) piedāvājumu noteikt apsaimniekošanas maksu 30 santīmi jeb 0,43 euro par kvadrātmetru līdz 2013. gada 1. maijam un 35 santīmi

jeb 0,50 euro par kvadrātmetru pēc 2013. gada 1. maija.

Atbildētājam 2013. gada 23. septembrī reģistrētas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu/adrese A/ un 16120/473270 pie dzīvokļa īpašuma

piederošām kopīpašuma domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas un zemes /adrese B/.

Atbildētājam kā dzīvokļa īpašniekam ir saistošs dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums ar prasītāju, kā arī pienākums veikt

prasītājam apsaimniekošanas maksas 0,50 euro /m2 samaksu.

[5.3.2] Lietā nodibināts, ka atbildētājs nav pildījis savas saistības, kā rezultātā ir izveidojies parāds par atbildētājam piederošā nekustamā īpašuma

pārvaldīšanu un piegādātajiem komunālajiem pakalpojumiem.

No lietas materiāliem pievienotā parāda aprēķina izriet, ka atbildētāja parāds ir 1269,48 euro, ko veido pamatparāds par pārvaldīšanas

pakalpojumiem 1019,15 euro par laika periodu no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada augustam (ieskaitot), maksājumiem uzkrājuma fondā 53,68

euro par laika periodu no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada augustam (ieskaitot) un komunālajiem pakalpojumiem 196,65 euro par laika periodu no

2021. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. jūlijam (ieskaitot).

Savukārt no iesniegtajiem rēķiniem izriet, ka atbildētāja parāds ir 1149,78 euro, proti, 2021. gada 1. oktobra rēķinā Nr. 67321/2021-10

aprēķinātā/maksājamā summa ir 106,44 euro; 2021. gada 1. novembra rēķinā Nr. 67321/2021-11 aprēķinātā/maksājamā summa ir 112,40 euro;

2021. gada 1. decembra rēķinā Nr. 67321/2021-12 aprēķinātā/maksājamā summa norādīta kā pārmaksa – 1320,68 euro (aprēķinātā nokavējuma

nauda/likumiskie procenti – 119,79 euro) ; 2022. gada 31. janvāra rēķinā Nr. CV017412/2201 aprēķinātā/maksājamā summa ir 125,80 euro;

2022. gada 28. februāra rēķinā Nr. CV017412/2202 aprēķinātā/maksājamā summa ir 123,20 euro; 2022. gada 31. marta rēķinā Nr. CV017412/2203

aprēķinātā/maksājamā summa ir 119,32 euro; 2022. gada 30. aprīļa rēķinā Nr. CV017412/2204 aprēķinātā/maksājamā summa ir 256,36 euro;

2022. gada 31. maija rēķinā Nr. CV017412/2205 aprēķinātā/maksājamā summa norādīta kā pārmaksa – 15,55 euro; 2022. gada 3. jūnija rēķinā

Nr. CV017412/2206 aprēķinātā/maksājamā summa ir 107,27 euro; 2022. gada 29. jūlija rēķinā Nr. CV017412/2207 aprēķinātā/maksājamā summa ir

106,79 euro; 2022. gada 24. augusta rēķinā Nr. CV017412/2208 aprēķinātā/maksājamā summa ir 107,75 euro.

Salīdzinot lietā iesniegtos rēķinus un parāda aprēķinā norādītās pozīcijas konstatējams, ka parāda aprēķinā iekļauts 2021. gada 1. decembra rēķins

par summu 119,70 euro, lai gan minētajā rēķinā pozīcijā kopā aprēķināts ir norādīta pārmaksa – 1320,68 euro, attiecīgi pozīcijā aprēķinātā nokavējuma

nauda/likumiskie procenti pārmaksa – 119,79 euro, tāpēc prasītāja nepamatoti summu 119,70 euro iekļāvusi parāda summā.

[5.3.3] Atbildētāja iebildumi, ka prasītājas izrakstītajos rēķinos un prasības summā ir iekļautas maksas par pakalpojumiem, kuras prasītāja nav

piegādājusi, piemēram, karsto un auksto ūdeni, un par pakalpojumiem, kurus atbildētājs ir apstrīdējis citā tiesas procesā (pārvaldīšanas atlīdzība)

atzīstami par nepamatotiem.

No iesniegtajiem rēķiniem par strīdus periodu redzams, ka tajos nav iekļauta pozīcija par karsto ūdeni, savukārt par aprēķināto karstā un aukstā

ūdens patēriņa starpību 2021. gada decembra rēķinā ir veikts pārrēķins.

Attiecībā par atbildētāja norādīto, ka viņš civillietā Nr. C68263721 iesniedzis acīmredzamus pierādījumus par to, ka prasītāja neveic mājas

pārvaldnieka pienākumus, (zvērināta tiesu izpildītāja 2021. gada 1. aprīļa aktu par fakta fiksēšanu) tiesa norādījusi, ka minētajā aktā konstatētais nav

attiecināms uz strīdus periodu izskatāmajā lietā.

Bez tam ar Rīgas domes Administratīvās komisijas 2022. gada 20. septembra lēmumu izbeigta administratīvā pārkāpuma procesa lieta

Nr. 14941000010722-3, kas ierosināta, pamatojoties uz vairāku dzīvojamās mājas /adrese B/, kopīpašnieku, tajā skaitā atbildētāja, iesniegumu/sūdzību

par dzīvojamās mājas pārvaldnieka rīcību, neveicot obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības.

Lēmumā konstatēts, ka Īres valdes locekļi 2022. gada 28. jūlijā, apsekojot atbildētājam piederošo dzīvokli, konstatējuši, ka dzīvoklī ir aukstais

ūdens – atverot krānu, ūdens tek. Kanalizācija ir. Sadzīves atkritumu izvešana ir. Apkures esamību/neesamību nevar konstatēt, jo nav apkures sezona.

Apskatot dzīvojamās telpas, konstatēts, ka karstais ūdens tiek nodrošināts ar gāzes apkures katlu. Dzīvojamās mājas koplietošanas telpās nodrošināta

sanitārā kopšana, piegulošā teritorija uzkopta. Kāpņu telpā nodrošināts elektroapgaismojums.

Administratīvā komisija secinājusi, ka dzīvojamās mājas pārvaldnieks AS “Civinity Mājas” ir nodrošinājusi obligāti veicamās pārvaldīšanas

darbības, proti, nodrošināta dzīvojamās mājas sanitārā apkope, siltumenerģijas, arī dabasgāzes piegāde, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu

nodrošināšana, sadzīves atkritumu izvešana, slēdzot līgumu ar attiecīgu pakalpojumu sniedzēju, kā arī elektroenerģijas nodrošināšana dzīvojamās mājas

kopīpašumā esošajai daļai.

Secināts, ka atbildētāja viedoklis, ka prasītāja neveic mājas pārvaldnieka pienākumus un viņai nepienākas pārvaldnieka atlīdzība, ir pretējs lietā

iesniegtajiem pierādījumiem.

Tāpat par nepamatotu tiesa atzinusi atbildētāja papildus paskaidrojumos pausto viedokli par prasības summas nepamatotību un ikmēneša rēķinos

ietverto dažādu variantu apmaksas izvēli, jo tiesas ieskatā parāda aprēķins un atbildētājiem izrakstītie rēķini ir saprotami un sniedz detalizētu priekšstatu

par katru atbildētāja parāda pozīciju, kā arī kopējā parāda summa, par ko izskatāmajā lietā strīds nepastāv.

[5.3.4] Saskaņā ar Civillikuma 1838. pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo. Ņemot vērā, ka lietā nav iesniegti

pierādījumi parāda samaksas faktam, pirmās instances tiesa atzinusi, ka prasība apmierināma daļā par pamatparāda 1149,78 euro piedziņu, savukārt

daļā par pamatparāda 119,70 euro piedziņu ir noraidāma.

[6] Par minēto spriedumu prasītāja iesniegusi apelācijas sūdzību, pārsūdzot to noraidītajā daļā.

Apelācijas sūdzībā norādīti šādi argumenti.

[6.1] Tiesa nepareizi interpretējusi tiesību normas un nav devusi tiesību normām atbilstošu vērtējumu, nenorādot lēmuma pieņemšanas pamatojumu,

proti, noraidīt prasību daļā par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un komunālo pakalpojumu parādu 119,70 euro.

No 2021. gada 1. decembra rēķina nepārprotami ir redzams, ka pārrēķins par “Karstā ūdens patēriņa starpību” un “Aukstā ūdens patēriņa

starpību” ir veikts par periodu no 2018. gada marta līdz 2018. gada novembrim, veidojot pārrēķina rezultātā samazināmo summu 1440,38 euro,

savukārt aprēķins par pārvaldīšanas pakalpojumiem 2021. gada decembrī un aprēķins par komunālajiem pakalpojumiem par periodu no 2021. gada

1. novembra līdz 2021. gada 30. novembrim veido tekošā rēķina, par tekošajiem pārvaldīšanas un komunālajiem pakalpojumiem, maksājuma apmēru

119,70 euro, kurus tiesa nepamatoti ir noraidījusi.

[7] Atbildētājs iesniedzis apelācijas sūdzību, pārsūdzot spriedumu apmierinātajā daļā un noraidītajā daļā par tiesvedības apturēšanu.

Apelācijas sūdzībā norādīti šādi argumenti.

[7.1] Rīgas pilsētas tiesā ierosināta civillieta /pers. A/ prasībā pret AS “Civinity mājas” par AS “Civinity mājas” grāmatvedībā izdota aprēķina

atzīšanu par spēkā neesošu.

Apstrīdētajā summā 1516,66 euro, kura tiek uzrādīta rēķinā apmaksai ir iekļauta naudas summa, kura tiek piedzīta šajā tiesvedībā. Rīgas

apgabaltiesa ir atzinusi, ka tiesvedība par naudas piedziņu ir ierosināta uz rēķina pamata. Saskaņā ar Satversmes tiesas atzinumu personai šādos

faktiskajos un tiesiskajos apstākļos ir likumiska interese noskaidrot savu tiesisko stāvokli. Attiecīgi Satversmes 92. panta pirmais teikums šādos

apstākļos prasa nodrošināt personai pieeju tiesai, proti, tiesības savu likumisko interešu aizsardzībai vērsties tiesā ar prasību konstatēt konkrētu tiesisko

attiecību pastāvēšanu vai nepastāvēšanu, kā arī to saturu (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 30. decembra lēmumā par tiesvedības izbeigšanu lietā

Nr. 2020-08-01 12.2. punkts).

Ņemot vērā Satversmes tiesas atziņas secināms, ka /pers. A/ ir likumiska interese noskaidrot savu tiesisko stāvokli attiecībā uz apstrīdētajā rēķinā

pieprasīto summu apmaksai 15316,66 euro iekļauta summa 1149,78 euro, kuru piedzen par nepielīgtiem, nesniegtiem un faktiski nesaņemtiem

pārvaldīšanas pakalpojumiem.

[7.2] Pārvaldīšanas pakalpojumus atbildētājs nesaņem.

No iesniegtajiem rēķiniem izriet, ka atbildētājs nav parādā prasītājai periodā no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada augustam.

Prasītāja nav pierādījusi, ka rīkojusies saskaņā ar likumu un izstādījusi rēķinus pamatoti. Lietas materiālos prasītājas iesniegtos 11 rēķinos 9 rēķini ir

ar plus zīmi, 2 rēķini ar mīnusa zīmi.

No prasītājas saņemtā rēķinu apkopojuma redzama -147,32 euro pārmaksa atrodas pie prasītājas. Izskatāmajā periodā atbildētājs nav parādā

prasītājai, jo ir izveidojusies pārmaksa. Tiesa nav ņēmusi vērā prasītājas PVN nenomaksu.

[7.3] Tiesa nepamatoti atsaucas uz Rīgas domes Administratīvās komisijas 2022. gada 20. septembra lēmumu, jo tas neattiecas uz strīdus periodu.

Tiesa nav ņēmusi vērā 2022. gada 7. augusta maksājumu 2781,58 euro.

Motīvu daļa

[8] Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma, bet

lūgums par tiesvedības apturēšanu ir noraidāms.

[9] Civilprocesa likuma 432. panta piektā daļa nosaka, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums

ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma argumentācijai. Šādā gadījumā

šā likuma 193. panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt. Civillietu tiesas kolēģija pievienojas pirmās instances

tiesas sprieduma argumentācijai par to, ka atbildētājam ir pienākums atlīdzināt par sniegtajiem pārvaldīšanas pakalpojumiem.

[10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426. panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un

pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās. Atbilstoši Civilprocesa likuma 430. panta trešajai daļai fakti, kas konstatēti pirmās instances

tiesā, apelācijas instances tiesā nav jāpārbauda, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

Lietā nepastāv strīds par pirmās instances tiesas konstatētajiem lietas faktiskajiem apstākļiem šī sprieduma 5.3.1. punktā, atkārtoti apelācijas

instances tos nenorāda.

[11] Atbildētājs apelācijas sūdzībā lūdzis apturēt tiesvedību, pamatojoties uz ierosināto tiesvedību lietā Nr. C68263721 /pers. A/ prasībā pret

“Civinity mājas” par rēķinu apstrīdēšanu.

Civillietu tiesas kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas argumentiem par to, ka nav tiesiska pamata apturēt tiesvedību izskatāmajā lietā līdz

spēkā stāsies nolēmums civillietā Nr. C68263721, atzīstot, ka to vai atbildētājam ir vai nav pienākums apmaksāt prasītājam parādu par dzīvojamās

mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanas izdevumiem, komunālajiem maksājumiem un papildus pakalpojumiem un likumiskos procentus par laika posmu no

2021. gada oktobra līdz 2022. augustam iespējams izšķirt arī šīs lietas ietvaros, izvērtējot prasītāja prasību un atbildētāja sniegtos paskaidrojumus un

iebildumus pret prasību, tāpēc atbildētāja lūgums par tiesvedības apturēšanu ir noraidāms. Izskatāmās lietas ietvaros prasītāja jau norādījusi, ka tieši

apstrīdētā juridiskās pamatojumā esošais karstā un aukstā ūdens aprēķins izskatāmās lietas ietvaros ņemts vērā un veikts pārrēķins.

[12] Lietā pastāv strīds par atbildētājas pienākumu maksāt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksu un par pārvaldīšanas maksas apmēru.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka atbildētājam kā dzīvokļa īpašniekam saskaņā ar Civillikuma 864., 1402. un 1071. pantu un Dzīvokļa īpašuma

likuma 10. pantu ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. panta pirmajā un

otrajā daļā noteiktajā kārtībā, samērīgi ar viņa daļu kopīpašumā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu

(piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana) un pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus.

Ar dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces 2012. gada 21. novembra protokolu (lietas 1. sējuma 59.-70. lapa) nolemts no 2013. gada

1. maija apsaimniekošanas maksu noteikt 0,35 LVL/m2 jeb 0,50 euro/m2.

No Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta trešās daļas izriet, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam.

Secināms, ka atbildētājam kā dzīvokļa īpašniekam ir saistošs Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums ar prasītāju, kā arī

pienākums veikt prasītājam apsaimniekošanas maksas 0,50 euro/m2 samaksu.

Prasītājas sastādītāja atbildētāja parāda aprēķinā (lietas 1. sējuma 86. lapa) un rēķinos (lietas 1. sējuma 73.-84. lapa) norādīti sniegtie

pakalpojumi atbildētājam.

Prasītāja norādījusi, ka atbildētājs par nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem nav norēķinājies no

2021. gada oktobra līdz 2022. gada augustam (ieskaitot), kā rezultātā ir parādā prasītājai par pārvaldīšanas pakalpojumiem 1019,15 euro par laika

periodu no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada augustam, maksājumiem uzkrājuma fondā 53,68 euro par laika periodu no 2021. gada oktobra līdz

2022. gada augustam (ieskaitot); komunālajiem pakalpojumiem 196,65 euro par laika periodu no 2021. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. jūlijam

(ieskaitot).

[13] Kritiski vērtējami atbildētāja apelācijas sūdzības argumenti par to, ka atbildētājs pārvaldīšanas pakalpojumus nesaņem (karsto ūdeni) un nav

parādā prasītājai, bet gan izveidojies pārmaksa.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka minētie atbildētāja argumenti ir nepamatoti, jo

rēķinos nav iekļauta pozīcija par karsto ūdeni, savukārt par aprēķināto karstā un aukstā ūdens patēriņa starpību 2021. gada decembra rēķinā ir

veikts pārrēķins.

Kā pamatoti norādījusi pirmās instances tiesa, zvērināta tiesu izpildītāja 2021.gada 1.aprīļa akta par fakta fiksēšanu (lietas 1.sējuma 129.-

206.lapa) nav attiecināms uz strīdus periodu izskatāmajā lietā.

Pretēji atbildētāja apelācijas sūdzības argumentam, ka pirmās instances tiesa nepamatoti atsaukusies uz Rīgas domes Administratīvās komisijas

2022. gada 20. spetmebra lēmumu (lietas 1. sējuma 217.-223. lapa), apelācijas instances tiesa konstatē, ka lēmumā norādītās pārbaudes veiktas tieši

izskatāmās lietas strīdus periodā 2022. gada jūnijā, jūlijā, augustā, tāpēc pievienojas pirmās instances tiesas izdarītajiem secinājumiem par to, ka prasītāja

strīdus periodā veikusi mājas pārvaldnieka pienākumus.

Lietas materiālos nav ziņu par faktu, ka ar spēkā stājušos spriedumu citā civillietā būtu nodibināti fakti par prasītājas izrakstītajiem rēķiniem

atbildētājam par laika posmu no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada augustam. Tāpat atbildētājs nav pierādījis, ka būtu izpildījis savas maksājuma

saistības pret prasītāju par nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem par laika posmu no 2021. gada oktobra

līdz 2022. gada augustam.

[14] No lietas materiāliem pievienotā parāda aprēķina izriet, ka atbildētāja parāds ir 1269,48 euro, ko veido pamatparāds par pārvaldīšanas

pakalpojumiem 1019,15 euro par laika periodu no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada augustam (ieskaitot), maksājumiem uzkrājuma fondā 53,68

euro par laika periodu no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada augustam (ieskaitot) un komunālajiem pakalpojumiem 196,65 euro par laika periodu no

2021.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.jūlijam (ieskaitot) (lietas 1. sējuma 86. lapa), ko apstiprina 2021. gada 1. oktobra rēķins Nr. 67321/2021-

10, 2021. gada 1. novembra rēķins Nr. 67321/2021-11, 2021. gada 1. decembra rēķins Nr. 67321/2021-12, 2022. gada 31. janvāra rēķins

Nr. CV017412/2201, 2022. gada 28. februāra rēķins Nr. CV017412/2202, 2022. gada 31. marta rēķins Nr. CV017412/2203, 2022. gada 30. aprīļa

rēķins Nr. CV017412/2204, 2022. gada 31. maija rēķins Nr. CV017412/2205, 2022. gada 3. jūnija rēķins Nr. CV017412/2206, 2022. gada

29. jūlija rēķinā Nr. CV017412/2207 un 2022. gada 24. augusta rēķins Nr. CV017412/2208 (lietas 1.sējuma 73.-84.lapa).

Par pamatotu atzīstams prasītājas apelācijas sūdzības arguments, ka pirmās instances tiesa nepamatoti noraidīja prasību daļā par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas un komunālo pakalpojumu parādu 119,70 euro.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka no 2021. gada 1. decembra rēķina redzams, ka pārrēķins par “Karstā ūdens patēriņa starpību” un “Aukstā ūdens

patēriņa starpību” ir veikts par periodu no 2018. gada marta līdz 2018. gada novembrim, veidojot pārrēķina rezultātā samazināmo summu 1440,38 euro,

savukārt aprēķins par pārvaldīšanas pakalpojumiem 2021. gada decembrī un aprēķins par komunālajiem pakalpojumiem par periodu no 2021. gada

1. novembra līdz 2021. gada 30. novembrim veido tekošā rēķina, par tekošajiem pārvaldīšanas un komunālajiem pakalpojumiem, maksājuma apmēru

119,70 euro. Šādos apstākļos, apelācijas instances tiesa nepievienojas pirmā instances tiesas sprieduma argumentiem prasības noraidītajā daļā.

No iesniegtajiem rēķiniem par strīdus periodu redzams, ka tajos nav iekļauta pozīcija par karsto ūdeni, savukārt par aprēķināto karstā un aukstā

ūdens patēriņa starpību 2021. gada decembra rēķinā ir veikts pārrēķins, tāpēc pamatoti rēķinā iekļauta summa 119,70 euro, kas arī piedzenama no

atbildētāja prasītājas labā.

[14.1] Kritiski vērtējams atbildētāja apelācijas sūdzības arguments par to, ka pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā prasītājas pievienotās vērtības

nenomaksu, kas redzams 2021. gada decembra rēķinā. Apelācijas instances tiesa atzīst, ka minētais arguments ir subjektīvs un objektīvu pamatu

Civillietu tiesas kolēģija šādam secinājumam nekonstatē.

[14.2] Civillietu tiesas kolēģija ņem vērā to, ka atbildētājs ilgstoši nepilda savas saistības pret pārvaldnieku, ko apstiprina spēkā stājušies nolēmumi

civillietās, piemēram, Nr. C30741521, Nr. C30706620 un Nr. C30828819.

[14.3] Lietā nav iesniegti tādi pierādījumi, kas apliecinātu 2022. gada 7. augusta maksājumu 2781,58 euro par strīdus periodā saņemtajiem

pakalpojumiem no prasītājas.

No konta izdrukas (lietss 2. sējuma 54. lapa) izriet, ka 2781,58 euro maksājums veikts prasītājai, tomēr Civillietu tiesas kolēģija secina, ka tas ir

nolēmuma izpildes maksājums civillietā Nr. C30741521, kurā piedzīts parāds par pārvaldīšanas pakalpojumiem par laika periodu no 2020. gada

1. februāra līdz 2021. gada 30. septembrim. Apelācijas instances tiesa norāda, ka atbildētājs rīkojis pretēji labas ticības principiem Civillikuma 1. panta

izpratnē, jo maksājumu, kas veikts par citu laiku periodu un piedzīts ar tiesas spriedumu, attiecinājis uz izskatāmo lietu.

[15] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa devusi pareizu juridisku novērtējumu iesniegtajiem pierādījumu, pamatoti atzīstot

atbildētāja pienākumu atlīdzināt izdevumus prasītājai, tomēr kļūdaini izvērtējusi 2021. gada decembra rēķina saturu un nepamatoti noraidījusi prasību daļā

par 119,70 euro, tāpēc pirmās instances tiesas spriedums grozāms, pilnībā apmierinot prasību.

[16] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka izlemjams jautājums par tiesāšanās izdevumu piedziņu.

[16.1] Prasītāja, ceļot prasību tiesā, samaksājusi valsts nodevu 190,42 euro (lietas 1. sējuma 11. lapa) par prasības pieteikuma iesniegšanu un

70 euro (lietas 2. sējuma 115. lapa) par apelācijas sūdzības iesniegšanu, kopā 260,42 euro, kas atbilstoši Civilprocesa likuma 41. panta pirmajai daļai

piedzenams no atbildētāja par labu prasītājai.

Ievērojot to, ka atbildētāja apelācijas sūdzība atzīta par nepamatotu, viņa samaksātā valsts nodeva 172,47 euro (lietas 2. sējuma 109. lapa) nav

atlīdzināma.

[16.2] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktu, otro daļu, 40. panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2022. gada

11. janvāra noteikumu Nr.20 “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 14. un 15. punktu no atbildētāja valsts ienākumos

piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7 euro.

[17] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu nosakāmas prasītājas tiesības no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei saņemt

likumiskos 6 % gadā no piedzītās summas, ņemot vērā Civillikuma 1763. pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot piedzītās summas

lielumu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 430., 432., 440.11., 440.12 pantu, Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, /personas kods/, par labu AS “Civinity Mājas”, reģistrācijas Nr.40103223751, pamatparādu 1269,48 euro, tajā skaitā

pamatparādu par pārvaldīšanas pakalpojumiem 1019,15 euro par laika periodu 2021. gada oktobra līdz 2022. gada augustam (ieskaitot), maksājumiem

uzkrājuma fondā 53,68 euro par laika periodu no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada augustam (ieskaitot) un komunālajiem pakalpojumiem 196,65

euro par laika periodu no 2021. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. jūlijam (ieskaitot), un valsts nodevu 260,42 euro, kopā 1529,90 euro (viens

tūkstotis pieci simti divdesmit deviņi euro 90 centi).

Parāda samaksa veicama AS “Civinity Mājas” kontā Nr.LV84PARX0012618010002 AS “Citadele banka”.

Noraidīt /pers. A/ lūgumu par tiesvedības apturēšanu.

Piedzīt no /pers. A/, /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos tiesas izdevumus 7 euro (septiņi euro), kas iemaksājami:

saņēmējs: Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr. 90001672316; konta Nr. LV51TREL2190458019000; saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods:

TRELLV22; iemaksas mērķī norādot 21499, kā arī datus personas vai lietas identificēšanai.

Noteikt, ka AS “Civinity Mājas”, reģistrācijas Nr.40103223751, ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no

/pers. A/, /personas kods/, likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no piedzītās, bet nesamaksātās summas.

Noteikt, ka spriedums labprātīgi izpildāms 10 (desmit) dienu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sagatavošanas dienā.

Tiesnese Ligita Gavare

Tiesnese Ilze Celmiņa

Tiesnese Inese Strelča