Court convicted defendant of minor bodily harm and awarded moral damages to victim in criminal proceedings.

Lieta Nr. K69-0352-18

Nr.11151057215

ECLI:LV:KURT:2018:0214.11151057215.2.S

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Ventspilī, 2018.gada 14.februārī

Kurzemes rajona tiesa

tiesnese Ilona Rudzīte

piedaloties prokurorei Lindai Dalderei

izskatīja atklātā tiesas sēdē Katrīnas ielā 14, Ventspilī, krimināllietu

/pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 130.panta otrās daļas,-

konst at ēja

/pers. A/ tīši nodarīja vieglus miesas bojājumus.

Tā, 2015.gada 3.augustā ap plkst.08:30, AS “/Nosaukums/” (no 2015.gada 1.septembra SIA “/Nosaukums/”) teritorijā /adrese/ /pers. A/,

savstarpēja konflikta un grūstīšanās laikā ar /pers. B/ (/pers. B/), tīši vienu reizi ar roku iesita /pers. B/ pa seju un, ne mazāk kā reizi, iesita ar roku pa

labo ausi, kā rezultātā /pers. B/ zaudēja līdzsvaru un nokrita uz zemes, pēc kā /pers. A/ notikuma vietu atstāja.

/pers. A/ nelikumīgo darbību rezultātā /pers. B/ (/pers. B/) tika nodarīti miesas bojājumi, un konkrēti,

- labās auss bungplēvītes plīsums, kas pēc sava rakstura pieskaitāms viegliem miesas bojājumiem, kā izraisījušiem vispārējo darbaspēju nenozīmīgu

paliekošu zaudējumu līdz 5% (ieskaitot). Vienas auss bungplēvītes plīsums atbilst 5% vispārējo darbaspēju paliekošam zaudējumam;

- skrāpētas brūces ceļa locītavas priekšējā virsmā, kas pieskaitāmas maznozīmīgiem miesas bojājumiem.

Ar savu rīcību /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 130.panta otrajā daļā.

Apsūdzētais/pers. A/ sevi par vainīgu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 130.panta otrajā daļā, izdarīšanā

neatzina un paskaidroja, ka ar /pers. B/ kopā strādājot jau vairāk kā 15 gadus. Šajā laikā ne reizi vien ar /pers. B/ veiktas pārrunas saistībā ar /pers. B/

uzvedību darba vietā. 2014.gadā bijusi situācija, kad /pers. B/ rupji apsaukājis kolēģus, aicinājis kauties. Pārrunājot notikušo, /pers. B/ arī viņam rupji

atbildējis, pēc kā /pers. B/ izdzinis no kabineta. No tā laika regulāri ar /pers. B/ notiekot skaidrošanās. Par /pers. B/ uzvedību ziņots arī vadībai, veiktas

pārrunas. 2015.gadā gadā no marta līdz jūlijam, četrus mēnešus, /pers. B/ slimojis. 3.augustā, pēc vadības rīkojuma, aizbraucis uz /pers. B/ darba vietu,

lai paņemtu no /pers. B/ darba līguma eksemplāru, kas bija jānodod personāldaļai. Izskaidrojis /pers. B/ situāciju un paņēmis /pers. B/ darba līguma

eksemplāru, uz ko /pers. B/ izteicis rupjības, nosaucis viņu par zagli, saruna notikusi paaugstinātā tonī. Teicis /pers. B/, lai skaidrojas personāldaļā,

pagriezies un gājis uz automašīnu. /pers. B/ pateicis, ka viņam (/pers. A/) slimība neko neesot iemācījusi. Tas viņu aizvainojis, jo bija tikko iznācis no

slimnīcas. Turot rokās līgumu, pagriezies un /pers. B/ prasījis - Ko tu teici? Uz ko /pers. B/ agresīvi uzbrucis viņam un mēģinājis iesist pa galvu. Paspējis

sagrupēties, izstiepis rokas priekšā galvai un noliecies uz priekšu, lai izvairītos no sitiena. Kad iztaisnojies, /pers. B/ viņam ar kāju iespēris pa kājas

ceļgalu, saķēris aiz jakas un mēģinājis nogāzt uz zemes. No satvēriena izrāvies, bet /pers. B/ kritis un atsities ar krūtīm pret viņa kājas ceļgalu. Pēc kā

atkal saķērušies. /pers. B/ mēģinājis iesist vēlreiz un tajā brīdī /pers. B/ kritis, it kā viņam būtu uznākusi pēkšņa lēkme. Krītot /pers. B/ ar galvu atsities

pret betona plāksni, pēc kā /pers. B/ uzreiz pielēcis kājās. Abu spēki izsīkuši un viss beidzies. Viņš ne reizi /pers. B/ neesot iesitis. Uzskata, ka miesas

bojājumus /pers. B/ varēja iegūt, uzkrītot viņam virsū vai pēc tam atsitoties pret betona plāksni. Viņam pašam arī bijuši miesas bojājumi, skrāpējumi, bet

neesot par tiem nevienam ziņojis. /pers. B/ visu notikušo pasniedzis otrādi. Tajā brīdī liecinieks /pers. C/, kurš it kā bijis tuvumā, neesot iznācis vai

apsaucis, tāpēc domā, ka liecinieks pats neko neesot redzējis, iespējams, pārstāsta cietušā teikto. Darba līgumu, ko paņēmis no /pers. B/, neesot nolicis

automašīnā, tas viņam palicis rokās, tāpēc ticis saburzīts. Uzskata, ka gan liecinieka, gan cietušā liecībās ir nesakritības par faktiski notikušo, viņi sniedz

nepatiesas liecības. Pēc notikušā Ventas Balss portālā tikušas publicētas nepatiesas ziņas un apvainojumi veltīti gan uzņēmuma vadībai, gan viņam. /pers.

B/ pēc notikušā nesveicinoties, visu laiku prasījis 5000 EUR. Tiesas sēdē uzturēto kaitējuma kompensāciju 2000 EUR apmērā atzīst daļēji, un

konkrēti, 500 EUR apmērā.

Cietušais/pers. B/ (/pers. B/) tiesas sēdē liecināja, ka vairākus gadus strādājis kā /pers. A/ palīgs, strādājuši kopā komisijās. Veselības stāvokļa

dēļ, kā arī ņemot vērā, ka nav vēlējies turpmāk strādāt ar /pers. A/ kā vadītāju, darīt darbu viņa vietā, lūdzis atbrīvot viņu no šī pienākuma, bet /pers. A/

to nav darījis, izsmējis viņu. 2015.gada 3.augustā no rīta takelāžas noliktavā noticis konflikts starp viņu un /pers. A/. /pers. A/ ienācis viņa kabinetā, lai

paņemtu dokumentus. Iedevis /pers. A/ prasītos dokumentus. /pers. A/ paķēris viņa (/pers. B/) darba līguma eksemplāru un aizskrējis ar to uz savu

automašīnu. Tad arī esot izgājis pakaļ /pers. A/ un nobļāvis, ka tā esot zādzība, ka /pers. A/ ir zaglis, ka viņam nav tiesību līgumu ņemt. Atzīst, ka pateicis

/pers. A/ nepatīkamas lietas, ka Dievs viņu sodījis ar slimošanu. /pers. A/ nometis dokumentus automašīnā, atgriezies un iesitis viņam ar dūri pa krūtīm.

Atgrūdis /pers. A/ un sākusies grūstīšanās, vicinājuši dūres. Tad /pers. A/ iesitis viņam pa seju, pārsitis uzaci. Tad atkal abi grūstījušies, rāvuši viens otru

aiz drēbēm, pēc kā /pers. A/ iesitis viņam ar dūri pa labo ausi, pēc kā viņš nokritis. Krītot viņš nekur neesot atsities. Pēc saņemtā pēdējā sitiena apdullis

un guļot redzējis, ka /pers. A/ iekāpis automašīnā un aizbraucis. Viņš /pers. A/ neesot sitis. Viņš (/pers. B/) par notikušo izstāstījis /pers. C/ un maiņas

vadītājam, pēc kā devies uz traumpunktu, kur viņam konstatēti miesas bojājumi. Uzskata, ka vadītājs attiecībā pret padoto tā nedrīkst rīkoties, no

pārdzīvojumiem viņam bijuši divi infarkti. Liecinieks visu redzējis pa logu, kas atrodas tieši pretī notikuma vietai. Ņemot vērā, ka apsūdzētā apgādībā ir

bērns, uztur kaitējuma kompensāciju 2000 EUR apmērā, ko veido kompensācija par materiālajiem zaudējumiem 800 EUR apmērā un morālā kaitējuma

kompensācija 1200 EUR apmērā. Viņš neesot saglabājis čekus par viņam sniegtajiem medicīniskajiem pakalpojumiem.

Liecinieks/pers. C/ tiesas sēdē liecināja, ka viņš strādā /nosaukums/ par /amats/. Pazīst gan apsūdzēto /pers. A/, gan cietušo /pers. B/, esot darba

biedri, naidīgu attiecību neesot. /pers. B/ darba vieta atrodas tieši pretī viņa darba vietai darbnīcā. Atradies savā darba vietā, kad izdzirdējis, ka takelāžas

darbnīcā notikusi saruna paaugstinātos toņos. Cik dzirdējis un sapratis, tad /pers. B/ jautājis /pers. A/ kaut ko par atvaļinājumu, sakot, lūk man rokās ir

darba līgums. No sarunas sapratis, ka /pers. A/ līgumu paņēmis un aizgājis uz automašīnu. /pers. B/ arī izgājis no ēkas, bet tālāko sarunu, kas notikusi

ārpusē, neesot dzirdējis, jo tikušas aizvērtas ārdurvis. Pa logu redzējis, ka /pers. A/ skriešus atgriezies un iesitis /pers. B/ pa krūtīm, pēc kā iesitis /pers.

B/ galvas rajonā. Pēc tam abi pārvietojušies tuvāk kāpnēm, kur turpinājusies grūstīšanās. Pēc tam /pers. A/ un /pers. B/ aizvirzījušies aiz automašīnas un

tālāk notikušo neesot redzējis. Redzējis, ka sitienus izdarījis tikai /pers. A/. Pēc tam /pers. B/ ienācis darbnīcā un pateicis, ka brauks uz traumpunktu

fiksēt miesas bojājumus. /pers. A/ aizbraucis. /pers. B/ paskaidrojis, kāda situācija viņiem ar /pers. A/ bijusi, bet par to, kas noticis uz ielas /pers. B/

neko sīkāk neesot paskaidrojis. Tobrīd uz /pers. B/ sejas nekādus miesas bojājumus neesot redzējis, atceras, ka /pers. B/ tīrījis ar salveti ausi.

Lieciniece/pers. D/ tiesas sēdē sniedza liecības, ka /pers. A/ un /pers. B/ ir viņas darba biedri, naidīgu attiecību ar viņiem neesot. 2015.gada

3.augustā notikušais konflikts starp /pers. A/ un /pers. B/ ticis izskatīts arī darba vietā, jo notika darba laikā un darba vietā, pēc kā viens no

darbiniekiem griezies traumpunktā. Darba noteikumi paredz, ka iesaistītajām personām par notikušo bija jāpaziņo vadībai, bet tā kā tas netika darīts,

septembra mēnesī ticis izdots rīkojums par /pers. A/ disciplināru sodīšanu par savlaicīgu neziņošanu par notikušo. /pers. B/ disciplināri netika sodīts, jo

viņam pusgadu bijusi darbnespēja un vēlāk notikusi struktūrvienību nodošana jaunam darba devējam. Var paskaidrot, ka 2015.gada janvāra mēnesī

sakarā ar restrukturizāciju, vienošanās rezultātā /pers. B/ tika pārcelts zemākā amatā no 2015.gada 1.marta. Tā kā /pers. B/ no janvāra pusgadu slimoja,

līdz ar ko reāli viņa pārcelšana nevarēja notikt. Kad /pers. B/ jūlija mēnesī atgriezies darbā, bijis nepieciešams parakstīt jaunu darba līgumu. /pers. A/ kā

priekšniekam ticis uzdots palūgt /pers. B/ parakstīt jauno līgumu un atgriezt veco. /pers. A/, pildot šo vadības rīkojumu, arī noticis konflikts ar /pers. B/.

/pers. B/ darba līgums personāldaļā pēc tam ticis iedots deformētā veidā, saburzīts. No darba devējam sniegtajām liecībām bija redzams, ka /pers. A/ ar

/pers. B/ bez iepriekš minētā runājuši arī par atvaļinājumu, pēc kā /pers. A/ devies prom, bet /pers. B/ viņam kaut ko aizvainojošu pateicis, pēc kā /pers.

A/ atgriezies. Neatceras, ka /pers. B/ būtu iepriekš lūdzis viņu pārcelt citā darbā sakarā ar to, ka viņš nevar sastrādāties ar /pers. A/. /pers. B/, atrodoties

iepriekšējā amatā, bijuši lieli konflikti ar citiem darbiniekiem un trešajām juridiskām personām, par ko saņemti iesniegumi, kas izvērtēti /pers. B/ pārceļot

amatā.

No 2015.gada 4.novembra Eksperta atzinuma Nr.138 secinājumu daļas redzams, ka /pers. B/ (/pers. B/) konstatēti miesas bojājumi: labās auss

bungplēvītes plīsums, skrāpētas brūces kreisās ceļa locītavas priekšējā virsmā. Augstāk norādītais labās auss bungplēvītes plīsums varēja izveidoties

cieta-trula priekšmeta iedarbes rezultātā labās auss rajonā, pie lēmumā norādītajiem apstākļiem un pieskaitāms viegliem miesas bojājumiem, kā

izraisījušiem vispārējo darbaspēju nenozīmīgu paliekošu zaudējumu līdz 5% (ieskaitot). Vienas auss bungplēvītes plīsums atbilst 5% vispārējo darbspēju

paliekošam zaudējumam. Augstāk norādītās skrāpējuma brūces izveidojušās cietu-trulu priekšmetu iedarbes rezultātā, vai iedarbojoties pret tādiem, pie

lēmumā norādītajiem apstākļiem un pieskaitāmi maznozīmīgiem miesas bojājumiem. Visi norādītie miesas bojājumi varēja izveidoties 2015.gada

3.augustā. Viss ārstēšanās laiks, dodot slēdzienu, netiek ņemts vērā, jo tas neatbilst miesas bojājumu raksturam, tas saistīts ar cietušā subjektīvām

sūdzībām, augšējo elpošanas ceļu iekaisumu (lietas 6.-7.lapa).

Lai arī apsūdzētais /pers. A/ savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 130.panta otrajā daļā,

izdarīšanā neatzina, tiesa atzīst, ka /pers. A/ vaina ir pierādīta.

Tiesai secina, ka cietušais /pers. B/ sniedzis patiesas liecības par miesas bojājumu iegūšanas apstākļiem, kas apstiprinās ar tiesas sēdē

pārbaudītām liecinieka /pers. C/ liecībām un rakstveida pierādījumiem.

Lietā nav strīda, ka 2015.gada 3.augustā ap plkst.08:30, AS “/Nosaukums/” (no 2015.gada 1.septembra SIA “/Nosaukums/”) teritorijā

/adrese/ notika savstarpējs konflikts un grūstīšanās starp /pers. A/ un /pers. B/.

Lietā ir strīds par to, kādā veidā cietušais /pers. B/ guvis viņam konstatētos miesas bojājumus. Apsūdzētais /pers. A/ norādīja, ka cietušais

pirmais viņam agresīvi uzbrucis un mēģinājis iesist pa galvu, un miesas bojājumus varējis iegūt, uzkrītot viņam virsū vai atsitoties pret betona plāksni.

Savukārt cietušais /pers. B/ liecināja, ka miesas bojājumus guvis /pers. A/ darbību rezultātā, saņemot sitienu no /pers. A/ ar dūri pa seju un

labo ausi.

Vienīgais notikušā aculiecinieks /pers. C/ liecināja, ka redzējis, ka /pers. A/ pieskrējis pie cietušā un iesitis cietušajam /pers. B/ pa krūtīm,

pēc kā iesitis /pers. B/ galvas rajonā. Visā lietas iztiesāšanas laikā netika iegūti pierādījumi tam, ka liecinieks /pers. C/ būtu ieinteresēts dot nepatiesu

liecību, aprunājot /pers. A/ noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kā arī uz tādiem apstākļiem nenorādīja apsūdzētais /pers. A/.

Cietušā un liecinieka /pers. C/ liecības nepārprotami apstiprina, ka apsūdzētais /pers. A/ izdarījis tieši šādu darbību pret cietušo - sitienu ar

dūri pa galvu. Lietā noskaidrotie apstākļi par cietušā rīcību tieši pēc sitiena un vēršanās pēc medicīniskās palīdzības izslēdz jebkādas šaubas par to, ka

cietušais viņam konstatētos miesas bojājumus būtu guvis citā vietā, laikā un apstākļos.

Tāpat, apsūdzībā norādīto apstiprina tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinums, kurā norādīts, ka cietušajam /pers. B/ norādītais labās auss

bungplēvītes plīsums varēja izveidoties cieta-trula priekšmeta iedarbes rezultātā labās auss rajonā, kas atbilst /pers. B/ liecībām, ka viņš saņēmi sitienu pa

seju, pa labo ausi, pēc kā nokritis.

Iepriekš norādītie pierādījumi norāda uz to, ka tieši apsūdzētais uzsācis vardarbību un pielietojis to pret cietušo, nodarot cietušajam /pers. B/

konstatētos miesas bojājumus, par ko pamatoti saukts pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 130.panta otrās daļas.

Neskatoties uz to, ka no lietā noskaidrotajiem apstākļiem secināms, ka konflikta pamatā bija cietušā /pers. B/ aizskaroša uzvedība pret apsūdzēto,

pastāvot reālai iespējai konfliktu atrisināt mierīgā ceļā, apsūdzētais izvēlējās tādu rīcību, kas konkrētajā situācijā likumsakarīgi noveda pie miesas

bojājumu nodarīšanas cietušajam, tas ir, izdarīja sitienu ar roku /pers. B/ pa seju un labo ausi. Līdz ar to noziedzīgais nodarījums izdarīts ar tiešu

nodomu, apsūdzētais pilnībā apzinājās, ka viņa rīcības rezultātā cietušajam var tikt nodarīti miesas bojājumi, un vēlējies šādas sekas.

Tiesa uzskata, ka apsūdzētā /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums pirmstiesas izmeklēšanas laikā kvalificēts pareizi pēc Krimināllikuma 130.

panta otrās daļas.

Atzīstot apsūdzētā /pers. A/ vainu par pierādītu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, viņam par to nosakāms sods. Nosakot soda

veidu un mēru, tiesa, saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, apsūdzētā personību un viņa attieksmi pret

izdarīto, kā arī visus faktiskos lietas apstākļus, kuri ietekmē apsūdzētā atbildību.

Apsūdzētais/pers. A/ agrāk nesodīts (lietas 21.lapa); strādā SIA “/Nosaukums/”, no darba vietas raksturots pozitīvi (lietas 23.lapa); viņam ir

deklarēta dzīvesvieta (lietas 24.lapa); apgādībā viens bērns.

Apsūdzētā/pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums, kas kvalificēts pēc Krimināllikuma 130.panta otrās daļas, ir mazāk smags noziegums.

Apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošus apstākļus saskaņā ar Krimināllikuma 47.pantu un atbildību pastiprinošus apstākļus saskaņā ar

Krimināllikuma 48.pantu, tiesa nekonstatē.

Saskaņā ar Krimināllikuma 35.panta nosacījumiem, soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par

izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanas.

Ņemot vērā Krimināllikuma 46.panta ceturtajā daļā noteikto, ka brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu

piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem, tiesa uzskata, ka apsūdzētajam

/pers. A/ nebūtu piemērojams bargākais soda veids - brīvības atņemšana. Ņemot vērā to, ka /pers. A/ agrāk nav sodīts, strādā un ir pozitīvi raksturots,

izdarījis mazāk smagu noziegumu, lai panāktu, ka /pers. A/ tiek pakļauts soda piespiedu ietekmei tādā mērā, kas atbilst izdarītā noziedzīgā nodarījuma

raksturam un kaitīgumam, veicinātu pašas vainīgās personas un arī citu sabiedrības locekļu pārliecību pildīt un ievērot uzvedības, morāles un likuma

normas, sods par izdarīto noziegumu /pers. A/ nosakāms piespiedu darbu veidā.

Tiesas sēdē cietušais /pers. B/ uzturēja kaitējuma kompensāciju 2000 EUR apmērā, norādot, ka kompensācija par materiālajiem zaudējumiem ir

800 EUR apmērā un morālā kaitējuma kompensācija 1200 EUR apmērā.

Krimināllikuma 350.panta pirmā daļa paredz cietušajam tiesības saņemt naudas izteiksmē gandarījumu par morālo aizskārumu un mantisko

zaudējumu. Civillikuma 1635.pants noteic, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī

morālais kaitējums), dod tiesības cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.

Saskaņā ar Kriminālprocesa 352.panta pirmo daļu kompensācijas apmēru nosaka tiesa, izvērtējot cietušā pieteikumu un ņemot vērā radīto

mantisko zaudējumu apmēru, noziedzīgā nodarījuma smagumu un izdarīšanas raksturu, nodarītās fiziskās ciešanas, paliekošus sakropļojumus un

darbspēju zudumu, morālā aizskāruma dziļumu un publiskumu, psihiskas traumas.

Atšķirībā no kompensācijas apmēra par morālo aizskārumu un fiziskajām ciešanām, kas cietušajai personai ir tikai jānorāda, par mantisko

zaudējumu pieprasītās kompensācijas apmērs ir jāpamato. Ņemot vērā, ka cietušais /pers. B/ neiesniedza viņam nodarītā materiālā zaudējuma izdevumus

apstiprinošus dokumentus, tiesa uzskata, ka cietušā /pers. B/ kompensācijas pieteikums daļā par mantisko kaitējumu nav apmierināms.

Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas. Ja neatļautā darbība

izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai pret

nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums.

Ar morālo kaitējumu tiek saprastas fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību

vai nemantisko labumu aizskārumu. Fiziskas ciešanas jeb sāpes tiek saistītas ar ķermeņa sāpēm, ko izraisa vardarbības pielietošana, dažāda veida fiziskas

traumas, ievainojumi u.tml., un kas izpaužas kā negatīvas fiziskas sajūtas un citi slimīgi simptomi. Savukārt garīgās ciešanas tiek saistītas ar psiholoģisku

diskomfortu un dažādām negatīvām emocijām, kas izpaužas kā bailes, pazemojums, kauns, dusmas, riebums, zaudējuma sajūta un skumjas, citas

negatīvas emocijas vai nelabvēlīgs psiholoģisks stāvoklis.

Fakts, ka vieglu miesas bojājumu nodarīšanas laikā cietušais pārcieta fiziskas sāpes, ir neapstrīdams morālā kaitējuma esamības pamats jeb

kaitējumu veidojošais elements par cietušo atzītajam /pers. B/. Tāpat tiesa neapšauba, ka noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā un pēc tam, cietušajam

bija stress, pazemojums, dusmas, kauns un citas negatīvas emocijas, miesas bojājumi cietušajam nodarīti darba vietā, kas veido garīgas ciešanas.

Tāpat tiesa ņem vērā apkopojumā “Tiesu prakses par morālā kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā” ieteikto kaitējuma kompensāciju

summu apmērus atsevišķiem noziedzīgiem nodarījumiem, kur kā maksimālā ieteicamā morālā kaitējuma kompensācija par tīšu vieglu miesas bojājumu

nodarīšanu (Krimināllikuma 130.pants) ir līdz EUR 711,43.

Ņemot vērā visu minēto kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa uzskata, ka šajā kriminālprocesā cietušajam morālā kaitējuma

kompensācija ir nosakāma 500 EUR apmērā, pārējā daļā kaitējuma kompensācija šajā kriminālprocesā nav nosakāma.

Tiesas vērtējumā šāda apmēra kompensācija naudas izteiksmē, ņemot vērā visus iepriekš spriedumā izklāstītos argumentus un kritērijus

morālā aizskāruma izvērtēšanā ir samērīga ar cietušā garīgajām ciešanām un pārdzīvojumiem, un apsūdzētā iespējām atlīdzināt cietušajam kā gandarījumu

par morālo kaitējumu.

Kaitējuma kompensācijas labprātīgas samaksas termiņš nosakāms 30 (trīsdesmit) dienas no tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas, maksājumu

apliecinošus dokumentus iesniedzot Kurzemes rajona tiesas Ventspilī kancelejā.

/pers. A/ kriminālprocesā drošības līdzeklis nav piemērots.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511. un 514.pantu, tiesa

nosprieda

Atzīt /pers. A/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 130.panta otrajā daļā, un sodīt ar piespiedu darbu uz

90 (deviņdesmit) stundām.

/pers. A/ desmit darba dienu laikā pēc sprieduma stāšanās spēkā pieteikties soda - piespiedu darba izpildei Valsts probācijas dienesta Ventspils

teritoriālajā struktūrvienībā (Ventspilī, Atpūtas ielā 16).

Piedzīt no /pers. A/ par labu /pers. B/ (/pers. B/) 500 EUR (pieci simti euro) morālā kaitējuma kompensāciju un noteikt kaitējuma kompensācijas

labprātīgas samaksas termiņu 30 (trīsdesmit) dienas no tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas, maksājumu apliecinošus dokumentus iesniedzot Ventspils

tiesas kancelejā.

Pārējā daļā kaitējuma kompensāciju šajā kriminālprocesā nenoteikt.

Spriedumu 10 (desmit) dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas var pārsūdzēt vai par to iesniegt protestu apelācijas kārtībā Kurzemes

apgabaltiesā, sūdzību vai protestu iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena 2018.gada 12.martā.

Tiesnese (personiskais paraksts) I.Rudzīte