Court partially allowed bank debt claim, awarding interest only from contract date to judgment date.

Lietas Nr. C29517911

Lietas arhīva Nr. C-1092-13/22

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2013.gada 12.novembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese I.Rubina

ar tiesas sēdes sekretāri D.Jerumani

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu AS „PrivatBank” prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2011.gada 24.janvārī AS „PrivatBank” cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā prasību pret atbildētāju /pers. C/ par parāda

piedziņu, lūdzot piedzīt no atbildētājas parādu Ls 592,06 apmērā, kas sastāv no izmantotās kredītlimita summas Ls 344,90,

procentiem par kredīta izmantošanu Ls 73,61 un līgumsoda par maksājumu kavēšanu Ls 173,55, piedzīt visus tiesas izdevumus, kā

arī atzīt prasītājas tiesības saņemt likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā no parāda summas līdz sprieduma izpildes dienai.

Prasības pieteikumā norādīts, ka pamatojoties uz atbildētājas 2007.gada 19.jūlija Pieteikumu kartes „Express” konta atvēršanai un

kartes kredītlimita saņemšanai, starp atbildētāju un prasītāju tika noslēgts līgums par kartes "Express" konta atvēršanu, apkalpošanu

un kredītlimita piešķiršanu. Saskaņā ar pieteikuma noteikumiem līgums sastāv no pieteikuma, prasītājas Vispārējiem darījuma

noteikumiem un prasītājas pakalpojumu tarifiem.

Parakstot līgumu, atbildētāja apņēmusies pildīt tajā paredzētās saistības, saskaņā ar pieteikuma 6., 8,un 9.punktu maksāt prasītājai

procentus 20,40 % apmērā no faktiski izlietotās kredītlimita summas, sākot ar kredītlimita (tā daļas) lietošanas 31.dienu.Procentu

maksājumu un kartes kredīta atmaksu atbilstoši pieteikuma 7.punkta un 10.punkta 10.1.un 10.2.apakšpunkta noteikumiem prasītāja

ietur no līguma ietvaros veiktās minimālās kartes kredīta iemaksas summas, kuru atbildētājai ir pienākums veikt līdz katra mēneša

priekšpēdējai dienai;par katru minimālās kartes kredīta iemaksas summas apmaksas kavējuma dienu atbildētāja apņēmusies

maksāt prasītājai līgumsodu saskaņā ar pakalpojumu tarifiem.

Saskaņā ar līguma noteikumiem prasītāja piešķīra atbildētājai kredītlimitu Ls 350 apmērā ieskaitot to atbildētājas kontā.

Atbildētāja kavē līgumā paredzēto maksājumu izpildi, jo kartes kredīta atmaksas termiņš ir 2009.gada 19.jūlijs, taču saistības nav

izpildītas.

Norāda, ka atbildētājas neizpildīto līguma saistību apmērs uz 2010.gada 30.novembri ir Ls 592,06, kas sastāv no izmantotās

kredītlimita summas Ls 344,90, procentiem par kredīta izmantošanu Ls 73,61 un līgumsoda par maksājumu kavēšanu Ls 173,55.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus vai iebildumus par celto prasību saskaņā ar Civilprocesa likuma 148.pantu tiesā nav

iesniegusi.

2013.gada 11.novembrī tiesā saņemti prasība pieteikuma precizējumi, kuros norādīts, ka ņemot vērā to, ka kreditoram pēc

atkāpšanās no līguma nav tiesības aprēķināt līgumiskos procentus un līgumsodu, bet tiesības saņemt likumiskos nokavējuma

procentus, prasītāja lūdzpiedzīt no atbildētājas parādu, kas sastāv no izmantotās kredītlimita summas Ls 344,90, procentiem par

kredīta izmantošanu Ls 53,06 par laiku no 2007.gada 30.jūlija līdz 2009.gada 19.jūlijam un līgumsoda par maksājumu kavēšanu Ls

101,41 par laiku no 2007.gada 30.augusta līdz 2009.gada 19.jūlijam, piedzīt visus tiesas izdevumus, kā arī atzīt prasītājas tiesības

saņemt likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā no parāda summas par laiku no 2009.gada 19.jūlija līdz sprieduma izpildes

dienai.

2013.gada 11.novembrī tiesā saņemts prasītājas pilnvarotās pārstāves iesniegums ar lūgumu izskatīt civillietu bez prasītājas

pārstāves klātbūtnes, norādot, ka prasību uztur pilnā apmērā uz prasības pieteikumā un prasības pieteikuma precizējumos

norādītajiem apstākļiem un pamata, izlīguma noslēgšana nav iespējama.

Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies, nav paziņojusi par neierašanās iemesliem, nav lūgusi lietas izskatīšanu atlikt. Atbildētājai

par lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņots savlaicīgi, saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta prasībām, nosūtot pavēsti ierakstītā

sūtījumā uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas

adreses, bet gadījumā, kad deklarācijā norādīta papildu adrese – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi

savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas

adresē, deklarācijā norādītā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Atbilstoši Civilprocesa likuma

56.1pirmajai daļas 3.punktam, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka personai ir

paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti:

septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Tiesa nekonstatējot Civilprocesa likuma 209.pantā norādītos gadījumus, kad tiesai ir pienākums atlikt lietas izskatīšanu, atzina par

iespējamu lietu izskatīt bez prasītājas pārstāvja un atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Noklausījusies prasītājas pilnvarotā pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē un pārbaudījusi lietas materiālos esošos rakstveida

pierādījumus, tiesa secina, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1511.pantā noteikts, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku

attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar

vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgtslīgumsuzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties nolīguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu ar aizdevumalīgumujāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar

pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tās pašas šķiras un labuma lietās.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1943. pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Saskaņā ar lietas materiāliem pievienoto atbildētājas 2007.gada 19.jūlija pieteikumu izsniegt VISA Electron kredītkarti „Express”,

atvērt kontu un piešķirt kredītlimitu,prasītāja 2007.gada 19.jūlijā piešķīrusi atbildētājai naudas aizdevumu un izsniegusi VISA Electron

kredītkarti „Express”, ar kartes kredītlimita summu Ls 350, ar kredīta procentu likmi faktiski izmantotajai kredīta daļai - 20,4 % gadā,

kā arī minimālo kartes kredīta iemaksas summu – 10% apmērā no faktiski izlietotās kartes kredītlimita summas, sākot ar kredītlimita

lietošanas 31.dienu. Kartes kredīta atmaksas termiņš noteiks 2009.gada 19.jūlijs.

Pieteikumā kartes „Express” konta atvēršanai atbildētāja ar savu parakstu ir apliecinājusi, ka ir iepazīstināta, pilnībā apzinās un

apņemas ievērot prasītājas Vispārējo darījumu nosacījumus un pakalpojumu tarifus un ir informēta, ka no pieteikuma abpusējas

parakstīšanas brīža tiek uzskatīts, ka starp prasītāju un atbildētāju noslēgts un stājas spēkā līgums par kartes „Express” konta

atvēršanu, apkalpošanu un kredītlimita piešķiršanu.

Minētā saistība atbilst Civillikuma prasībām, neviena no pusēm to nav apstrīdējusi un līdz ar to tā ir saistoša līgumslēdzējiem.

No lietas materiāliem pievienotā atbildētājas konta izraksta par darījumiem laika periodā no 2007.gada 01.janvāra līdz 2019.gada

21.decembrim redzams, ka atbildētājai piešķirtais un neatmaksātais kredītlimits veido Ls 344,90. Minētais izriet arī no lietas

materiālos iekļautā parāda aprēķina.

Civillikuma 1651.pantā noteikts, ka nokavējums ir saistības izpildīšanas prettiesīgs novilcinājums. Saskaņā ar Civillikuma 1652.pantu

parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar

likumu, var ar līgumu, vai arī pēc paražas. Turklāt, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu

kreditora atgādinājumu (Civillikuma 1828.p.).

No parāda aprēķina redzams, ka, pretēji noteikumos paredzētajiem kartes lietotāja pienākumiem, atbildētāja nav veikusi kredīta

limita savlaicīgu atmaksu, nav nodrošinājusi noteiktās minimālās summas esamību kontā noteiktā termiņā un tādējādi izveidojies

parāds. Līdz ar to ar lietas materiāliem pierādīts, ka atbildētāja nepildīja ar Līgumu uzņemtās saistības, jo neveica maksājumus

atbilstoši Līguma apmaksas noteikumiem.

Atbildētāja nav pienācīgi pildījusi ar līgumu uzņemtās saistības, nav veikusi ikmēneša kredīta minimālās iemaksas summas

apmaksas, nav veikusi kredīta atmaksu arī kartes kredīta atmaksas termiņā, ne arī pēc atmaksas termiņa atbildētāja saistības nav

nokārtojusi.

No pušu noslēgtā līguma konstatējams, ka aizdevuma atmaksas pēdējais termiņš ir iestājies 2009.gada 19.jūlijā, taču aizdevums nav

atmaksāts, kā rezultātā atbildētājai izveidojies galvenais parāds neatmaksātā kredītlimita apmērā Ls 344,90.

Neapmaksātais kredītlimita apmērs Ls 344,90, konstatējams no lietas materiāliem pievienotā konta izraksta un parāda summas

aprēķina.

Izvērtējot visu augstākminēto, tiesa atzīst, ka iegūti objektīvi pierādījumi tam, ka starp pusēm tika noslēgts aizdevumalīgums, kura

saistības atbildētāja pilnā apmērā nav izpildījusi.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas argumentu ka atbildētāja nav atmaksājusi aizdevuma pamatsummu Ls 344,90, apmērā, ko

atbildētāja nav apstrīdējusi un nav iesniegusi jebkādus pierādījumus par to, ka viņa ir samaksājusi līgumā paredzētos maksājumus,

līdz ar to šī aizdevuma summa ir piedzenama no atbildētājas par labu prasītājai.

Civillikuma 1753.pants, kas nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu

atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu, savukārt

Civillikuma 1757.pantā noteikts, ka nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Saskaņā ar Civillikuma 1946.pantu, procenti par

aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Atbilstoši līguma par VISA Electron kredītkartes „Express” konta atvēršanu prasītājai pielīgtas tiesības saņemt procentus par

aizdevuma lietošanu ar procentu likmi 20,4% gadā, kas tiek aprēķināti par izlietoto kartes kredītlimita summu par katru dienu,

vadoties no faktiski izlietotās kartes kredītlimita summas.

Līguma nosacījumus atbildētāja neapstrīdēja un tiem neiebilda, apņēmās tos ievērot, tādēļ tiesa uzskata, ka pielīgstot procentu

apmēru, atbildētājai rodas pienākums tos maksāt.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas veikto neapmaksāto procentu aprēķinu, tā noteikšanas un aprēķināšanas kārtību, līdz ar to

procenti par kredīta izmantošanu Ls 53,06 apmērā, kas aprēķināti par laku no 2007.gada 30.jūlija līdz 2009.gada 19.jūlijam

piedzenami no atbildētājas par labu prasītājai.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.panta otro daļu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi

paredzami nolīgumaneizpildīšanas. Saskaņā ar Civillikuma 1720.pantu, kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arīlīgumaizpildīšanu, ja

tieši tā bijis norunāts; ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā. Civillikuma

1722.pants paredz, ka līgumsoda samaksa neatsvabina šā soda cietēju ne no procentiem vai augļiem, kas no viņa pienākas, ne no

zaudējumu atlīdzības, ciktāl tie pārsniedz līgumsoda apmēru, ja vien nav tieši norunāts pretējais.

No līguma 10.1.punta redzams, ka atbildētāja par katru kredīta minimālās iemaksas summas apmaksas kavējuma dienu apņēmusies

maksāt prasītājai līgumsodu saskaņā ar bankas pakalpojumu tarifiem. Saskaņā ar prasītājas tarifu līgumsods ir noteikts 0,274 %

dienā.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājas pieļautie saistību pārkāpumi, neveicot maksājumus līgumā noteiktā apmērā un

termiņā, ir radījis prasītājai tiesības uz līgumsoda saņemšanu.

Līgumsoda aprēķinu pamatotību un apmēru atbildētāja nav apstrīdējusi, līgumsoda aprēķins veikts pamatojoties uz pušu starpā

noslēgtā līguma noteikumiem, līdz ar to tiesai nav pamata to apšaubīt un prasītājas labā no atbildētājas ir piedzenams līgumsods par

maksājumu kavēšanu Ls 101,41, kas aprēķināts par laiku no 2007.gada 30.augusta līdz 2009.gada 19.jūlijam.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt, saskaņā

ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Tiesa uzskata, ka ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem pilnībā ir pierādīti apstākļi un fakti, kādi norādīti prasības

pieteikumā. Tiesa nekonstatē, ka atbildētāja būtu apstrīdējusi noslēgto un pušu parakstīto līgumu. Atbildētāja nav apstrīdējusi prasības

pieteikumā minētos faktus, nav apstrīdējusi parāda, aprēķināto procentu un līgumsoda apmēru, kā arī nav iesniegusi pierādījumus, ka

saistības būtu izpildītas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus

tās samaksātos tiesas izdevumus. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta pirmo daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas

nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Prasītāja iesniedzot tiesā prasību ir samaksājusi valsts nodevu Ls 88,80 apmērā, taču tā kā prasītāja ir iesniegusi lietā prasības

papapildinājumus samazinot kopējo piedzenamo summu, tad valsts nodeva piedzenama Ls 74,90 apmērā, kas ir atbilstoša

apmierinātajam prasījumam. Tāpat piedzenami arī prasītājas samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 4,51 par tiesas

dokumentu un pavēstu nosūtīšanu un sludinājuma teksta sagatavošanu. Līdz ar to minētie tiesāšanās izdevumi, kopā Ls 79,41

piedzenami no atbildētājas par labu prasītājai.

Iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, prasītāja ir samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30 apmērā par trīs pasta

sūtījumiem (prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanu atbildētājam un divu tiesas pavēstes nosūtīšanu), jo saskaņā ar Ministru

kabineta noteikumiem Nr. 983 „Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” un aprēķinu viena sūtījuma cena

sastāda Ls 1,10. Lietā ir radušies papildus ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 4,40 apmērā, jo veikti četri papildus sūtījumi –

prasītājam nosūtīts paziņojums par lietas ievešanu un tiesas vēstule, kā arī lietas dalībniekiem papildus nosūtītas divas tiesas

pavēstes. Minētie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 4,40 apmērā, kuri nav apmaksāti, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.

panta pirmo daļu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu ir piedzenami valsts ienākumos no atbildētājas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma

veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.

Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai likumu.

Civillikuma 1753.pants, kas nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu

atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1759. panta 1. punktu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Savukārt no Civillikuma 1765. panta seko, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā, ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā,

ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Prasītāja ir lūgusi atzīt prasītājas tiesības saņemt likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā no parāda summas par laiku no

2009.gada 19.jūlija līdz sprieduma izpildes dienai.

Tiesa uzskata, ka minētais lūgums ir apmierināms daļēji, jo Civilprocesa likuma 195.pants nedod tiesai tiesības, atzīt prasītājas

tiesības saņemt likumiskos procentus par laika posmu pirms sprieduma taisīšanas.

Nenoliedzami, ka prasītājai ir tiesības saņemt likumiskos nokavējuma procentus no prasītājas norādītā laika, t.i. no 2009.gada

19.jūlija, taču tad ir jāpiesaka attiecīgs prasījums par konkrētas likumisko nokavējuma procentu summas piedziņu.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos

procentus 6 % no simta gadā no parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par

personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei,

izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto, un Civilprocesa likuma 190.pantu, 193.pantu, 195.pantu, 204.1 pantu tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. C/, /personas kods/, par labu AS „PrivatBank”, reģistrācijas numurs 50003086271, neatmaksāto aizdevuma

pamatsummu Ls 344,90 (trīs simti četrdesmit četri lati un 90 santīmi), procentus par aizdevuma izmantošanu par laiku no 2007.gada

30.jūlija līdz 2009.gada 19.jūlijam Ls 53,06 (piecdesmit trīs lati un 06 santīmi), līgumsodu par laiku no 2007.gada 30.augusta līdz

2009.gada 19.jūlijam Ls 101,41 (viens simts viens lats un 41 santīms), kā arī tiesas izdevumus Ls 79,41 (septiņdesmit deviņi lati 41

santīms), kopā Ls 578,78 (pieci simti septiņdesmit astoņi lati un 78 santīmi) apmērā.

Noteikt AS „PrivatBank”, reģistrācijas numurs 50003086271, tiesības saņemt no atbildētājas /pers. C/, /personas kods/, likumiskos

6% (sešus procentus no simta) gadā no nesamaksātās pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Piedzīt no /pers. C/, /personas kods/, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 4,40 (četri lati 40 santīmi), kas iemaksājami kontā

Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods

TRELLV22, iemaksas mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr. C29517911, C – 1092/13.

Noteikt /pers.C/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu

oriģinālus nekavējoties iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, 244.kabinetā vai nosūtot pa pastu.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas datuma Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Pilna sprieduma teksta sastādīšanai noteiktais datums 2013.gada 10.decembris.

Pilns sprieduma teksts sastādīts 2014.gada 15.janvārī.

Tiesnese /personiskais paraksts/ I.Rubina