Court convicts defendant of fraud and forgery, imposing 40 hours of compulsory labor as final sentence.

Lietas Nr. 11091132114

Lietas arhīva Nr. K30-0750-16/15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 29.februārī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis Z.Dundurs,

piedaloties prokurorei I.Kronbergai un aizstāvei I.Karlovskai, iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. B/, personas kods /personas kods/,

apsūdzībā par Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā un 275.panta otrajā daļā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

/pers. B/ izdarīja dokumenta, kas piešķir tiesības, viltošanu un viltota dokumenta izmantošanu mantkārīgā nolūkā, un svešas mantas iegūšanu ar viltu

(krāpšanu) šādos apstākļos.

2011.gada 30.novembrī /pers. B/, atrodoties savā dzīvesvietā /adrese/, mantkārīgā nolūkā, lai, izmantojot SIA „IZZI” darbinieka uzticēšanos,

prettiesiski iegūtu SIA “IZZI” piederošo televizoru ,,LG 26LK330 LCD" Ls 179 (254,69 euro) vērtībā, viedkarti Ls 15 (21,34 euro) vērtībā un

multifunkcionālo maršrutētāju Ls 133 (189,24 euro) vērtībā, kā arī, lai iegūtu SIA „IZZI" sniegtos telekomunikācijas pakalpojumus, ar viltu SIA „IZZI"

darbiniekam /pers. C/ uzdevās par /pers. D/. Tādejādi /pers. B/ apzināti sniedza nepatiesas ziņas par līguma slēdzēju un līgumā Nr.IP-206878-11 par

elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu ailē „abonents (paraksts/atšifrējums)” /pers. D/ vārdā parakstījās un ierakstīja paraksta atšifrējumu. Pēc tam

/pers. B/ mantkārīgā nolūkā, izmantojot viltoto līgumu, t.i., dokumentu, kas piešķir tiesības, saņēma no SIA „IZZI" darbinieka /pers. C/ minēto televizoru,

viedkarti un multifunkcionālo maršrutētāju, kā arī televīzijas pakalpojumu pieslēgumu Ls 133,94 (190,58 euro) apmērā.

Tādejādi /pers. B/ mantkārīgā nolūkā veica dokumenta, kas piešķir tiesības, viltošanu un viltota dokumenta izmantošanu, kā arī veica SIA „IZZI"

piederošas kustamas mantas un pakalpojuma izkrāpšanu Ls 460,94 (655,86 euro) apmērā.

Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā un 275.panta otrajā daļā.

Tiesas sēdē apsūdzētā savu vainu viņai inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā atzina pilnībā un izteica lūgumu neveikt pierādījumu pārbaudi

tiesas izmeklēšanā.

M o t ī v u d a ļ a

Iepazinusies ar krimināllietas materiāliem, uzklausījusi prokurores un aizstāves viedokli, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

499.pantu pierādījumu pārbaude tiesas izmeklēšanā nav nepieciešama, līdz ar to pierādījumu uzskaitījums un to analīze spriedumā netiek izdarīta.

Tiesa, pieņemot lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā, ņem vērā to, ka apsūdzētā atzīst savu vainu viņai izvirzītajā

apsūdzībā, apsūdzētā piekrīt pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas sekas apsūdzētajai tiesas sēdē

ir izskaidrotas, un tās apsūdzētajai ir saprotamas. Kā arī tiesa ņem vērā to, ka apsūdzētās vaina viņai celtajā apsūdzībā ir pierādīta ar visiem lietas

materiāliem to kopumā un savstarpējā sakarībā, un tiesai nerodas šaubas par apsūdzētās vainu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā.

Vērtējot apsūdzētās izdarīto darbību juridisko kvalifikāciju, tiesa secina, ka apsūdzētās izdarītie noziedzīgie nodarījumi kvalificēti pareizi atbilstoši

Krimināllikuma 177.panta pirmajai daļai un 275.panta otrajai daļai. Apsūdzētās vaina noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā ir pierādīta.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu tiesa, nosakot sodu, ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu, vainīgās personību

un atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu un 9.pantu konstatē, ka apsūdzētā izdarījusi divus tīšus mazāk smagus noziegumus, apdraudot

cietušā SIA “Infrastruktūras serviss” (iepriekš SIA “IZZI”) mantiskās intereses 655,86 euro (Ls 460,94) apmērā. Novērtējot mantisko interešu

apdraudējuma apmēru, redzams, ka tas nedaudz pārsniedza divu 2011.gadā Latvijā noteikto minimālo mēneša darba algu apmēru (viena minimālā

mēneša darba alga bija 200 lati jeb 284,57 euro), kas priekš cietušā SIA “Infrastruktūras serviss” nav atzīstams par nozīmīgu mantisko interešu

apdraudējumu, bet nav arī atzīstams par maznozīmīgu apdraudējumu. Noziegumu rezultātā tika nodarīts arī mantisks zaudējums 629,14 euro apmērā,

kas daļēji ir atlīdzināts. Cietušā SIA “Infrastruktūras serviss” un apsūdzētā ir savstarpēji civiltiesiski vienojušies par radītā mantiskā zaudējuma

pakāpenisku atlīdzināšanu līdz 2016.gada augustam, tāpēc SIA “Infrastruktūras serviss” tiesā kaitējuma kompensācijas pieteikumu neuzturēja.

Par apsūdzētā personību noskaidrots, ka ir Latvijas nepilsone, ieguvusi pamatskolas izglītību, nav sodīta, ir deklarēta un faktiska dzīvesvieta,

precējusies, apgādībā 19 gadus vecs dēls, kurš mācās vidusskolā 12.klasē, pašreiz oficiālā darba vietā nestrādā.

Apsūdzētā tiesas sēdē paskaidroja, ka ir atradusi pastāvīgu darbu SIA “RBS Skals” apkopējas amatā un tuvākajā laikā plāno sākt strādāt,

iepriekš oficiāli ir strādājusi, bet sakarā ar tēva veselības problēmām darbu pametusi, pašai veselības problēmu neesot. Paskaidroja, ka vēlas atlīdzināt

pilnībā noziegumu rezultātā radītos zaudējumus un to varēs izdarīt, jo ir atradusi oficiālu darba vietu. Ļoti nožēloja izdarīto, atvainojās cietušajiem par

izdarīto.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētās atbildību mīkstinošu apstākli par abiem noziedzīgajiem nodarījumiem tiesa atzīst

apsūdzētās savas vainas pilnīgu atzīšanu un nožēlošanu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētās atbildību mīkstinošu apstākli par abiem noziedzīgajiem nodarījumiem tiesa atzīst

apsūdzētās atvainošanos cietušajām tiesas sēdē par izdarīto un daļēju labprātīgu noziedzīgu nodarījumu rezultātā radītā mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu

cietušajam SIA “Infrastruktūras serviss”.

Tiesa nekonstatē Krimināllikuma 48.pantā paredzētos atbildību pastiprinošos apstākļus.

Nosakot sodu, tiesa ņem vērā 2012.gada 13.decembrī pieņemtā likuma “Grozījumi Krimināllikumā”, kurš stājās spēkā 2013.gada 1.aprīlī pārejas

noteikumu 4. un 6.punktā noteikto.

Ievērojot minēto, tiesa par abiem izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ņemot vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu, to, ka tie ir mazāk

smagi noziegumi, to, ka noziedzīgo nodarījumu rezultātā mantisko interešu apdraudējums nav bijis nozīmīgs un ir daļēji atlīdzināts, kā arī, ņemot vērā

apsūdzētās personību, ka agrāk nav sodīta, arī pēc izdarītajiem noziegumiem nav sodīta par citu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, to, ka apsūdzētās

apgādībā ir viena persona, atzīst, ka samērīgākais un taisnīgākais soda veids ir piespiedu darbs.

Tiesa ir guvusi pārliecību, ka apsūdzētā ir izdarījusi secinājumus par izdarīto noziedzīgo nodarījumu kaitīgumu un jaunu noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanas nepieļaujamību. Tiesa ir pārliecināta, ka apsūdzētā turpmāk atturēsies no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Tiesa uzskata, ka izvēlētais

soda veids panāks to, ka apsūdzētā apzināsies, ka mantiska rakstura vajadzības nav apmierināmas, izdarot prettiesiskas darbības, bet gan tās iespējams

risināt likumiski, ievērojot Latvijā noteikto civiltiesisko kārtību.

Tiesa ņem vērā, ka lietā nav konstatēti nekādi šķēršļi, lai apsūdzētā nevarētu no darba brīvajā laikā izciest piespiedu darbu. Tādējādi ar piespiedu

darbu apsūdzētā tiks gan sodīta par izdarītajiem noziegumiem, gan nodrošinās to, ka turpmāk apsūdzētā un arī citas personas atturēsies no jaunu

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, gan atjaunos taisnīgumu, kā arī sargās sabiedrības drošību.

Ņemot vērā, ka nav konstatēti apsūdzētās atbildību pastiprinoši apstākļi, bet ir konstatēti par katru noziegumu divi atbildību mīkstinoši apstākļi,

tiesa uzskata, ka soda mērs apsūdzētajai par katru noziedzīgo nodarījumu var tikt noteikts minimālās sankcijas robežās, kāds paredzēts Krimināllikuma

40.panta pirmajā daļā. Tiesa uzskata, ka šajā lietā pats fakts, ka apsūdzētā, kura agrāk nav sodīta, saņems sodu būs pietiekošs preventīvs sodošs

līdzeklis, lai apsūdzēto turpmāk atturētu no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Galīgais sods nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, ietverot vieglāko sodu smagākajā, jo nav konstatēti apsūdzētās atbildību

pastiprinoši apstākļi, un ir konstatēti atbildību mīkstinoši apstākļi, kā arī apsūdzētā agrāk nav sodīta. Līdz ar to tiesa atzīst, ka šādos apstākļos nav

samērīgi un lietderīgi piemērot daļēju vai pilnīgu sodu saskaitīšanu.

Lietā piemērotais drošības līdzeklis – uzturēšanas noteiktā vietā, lai nodrošinātu sprieduma izpildi, atstājams negrozīts.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktu, 368.panta pirmo daļu no apsūdzētās par labu valstij piedzenami procesuālie

izdevumi par valsts nodrošinātā advokāta darba samaksu 95,34 euro apmērā. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 529.panta 2.punktu spriedumā

nosakāms termiņš procesuālo izdevumu atlīdzības samaksas labprātīgai izpildei – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu līgums Nr.IP-206878-11 glabājams pie krimināllietas materiāliem.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511. un 512.pantu, tiesa

nosprieda

Atzīt /pers.B/ par vainīgu Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar piespiedu darbu uz 40

stundām.

Atzīt /pers.B/ par vainīgu Krimināllikuma 275.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar piespiedu darbu uz 40

stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, vieglāko sodu ietverot smagākajā, galīgo sodu /pers. B/ noteikt piespiedu darbu uz 40 stundām.

Drošības līdzekli uzturēšanas noteiktā vietā /pers. B/ atstāt negrozītu un atcelt pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Piedzīt no /pers. B/ par labu valstij izdevumus par advokāta darba samaksu 95,34 euro apmērā.

Spriedums daļā par procesuālo izdevumu piedziņu izpildāms labprātīgi 30 dienu laikā, skaitot no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Procesuālie izdevumi par advokāta darba samaksu ieskaitāmi saņēmēja – Valsts kases, reģistrācijas Nr.90000050138, kontā

Nr.LV68TREL1060001239300. Maksājumu apliecinošs dokuments par procesuālo izdevumu samaksu nekavējoties iesniedzams Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesas kancelejā Rīgā, Abrenes ielā 3.

Glabāt pie krimināllietas materiāliem līgumu Nr.IP-206878-11.

Spriedumu daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt vai noprotestēt Rīgas apgabaltiesas

Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena tiesas kancelejā ir 2016.gada 2.marts.

Tiesnesis Z.Dundurs