Court partially allowed complaint, upheld conviction for overweight truck but reduced fine to minimum.

Lietas arhīva Nr. 1A-0201-19/15

ECLI:LV:KURT:2019:0808.1A69020119.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Kurzemes rajona tiesa

tiesnese L. Vīksna

2019.gada 8.augustā rakstveida procesā Liepājā, Republikas ielā 14 izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu SIA “/nosaukums/” sūdzībā par

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka N. Krapša 2019.gada 7.jūnija lēmumu Nr.20/3/3-

1017.

Aprakstošā daļa

[1 ] 2019.gada 20.martā Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un

koordinācijas biroja Autopārvadājumu uzraudzības nodaļas vecākais inspektors J.Kokainis sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC

184168, kurā norādīts, ka 2019.gada 20.martā plkst.12.25 Ventspilī, Kurtes dambī virzienā uz autoceļu Rīga -Ventspils (A10) transportlīdzekļa vadītājs

/pers. B/ vadīja SIA /Nosaukums / turējumā esošo transportlīdzekli SCANIA R450, valsts reģ. Nr. /reģistrācijas numurs/ savienojumā ar SIA

/Nosaukums / turējumā esošo piekabi JYKI V31, valsts reģ.Nr. /reģistrācijas numurs/, veicot kravas pašpārvadājumu (2019.gada 20.marta | pavadzīme

Nr. VK 100044).

Veicot transportlīdzekļa sastāva ar kravu faktiskās masas kontroli ar neautomātiskajiem elektroniskajiem auto transporta svariem METTLES

TOLEDO (stacionārie muitas svari) (verificēšanas datums 2018.gada 19.decembris; atkārtotas verificēšanas sertifikāts Nr.SV-18-076083 derīgs līdz

2019.gada 18.decembrim), konstatēts, ka transportlīdzekļu sastāva faktiskā masa ir 58980 kg. Ņemot vērā svara mērīšanas līdzekļa pieļaujamo kļūdu -

60 kg, transportlīdzekļa SCANIA R450, valsts reģ. Nr. /reģistrācijas numurs/, savienojumā ar piekabi JYKI V31,valsts reģ.Nr. /reģistrācijas numurs/,

faktiskā masa ir 58920 kg. Tādējādi nav ievēroti lielgabarīta un smagsvara atļaujas Nr.189205580/2018 nosacījumi un pārkāpts Ministru kabineta

2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 ,,Ceļu satiksmes noteikumi” 194.punkts un 2.pielikuma 8.4.punkts.

Administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC 184168, atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 248.1panta nosacījumiem, sastādīts

bez SIA /Nosaukums / pārstāvja klātbūtnes.

[2] 2019.gada 16.aprīlī Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un

koordinācijas biroja Autopārvadājumu uzraudzības nodaļas vecākais inspektors Andris Milovankins, konstatējot, ka SIA /Nosaukums / izdarījusi

administratīvo pārkāpumu, kura sastāva pazīmes paredzētas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.33panta desmitajā daļā, saskaņā ar

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32. - 37., 268. - 274.1 pantu un 275.panta pirmās daļas 1.punktu, pieņēma lēmumu Nr. PC 184168

(turpmāk –sākotnējais lēmums), SIA /Nosaukums / piemērojot sankcijā noteikto minimālo naudas sodu - 2300 euro.

Sākotnējā lēmumā Nr. PC 184168 norādīts, ka 2019.gada 20.martā plkst. 12:25 autopārvadātāja SIA /Nosaukums / autovadītājs /pers. B/ vadīja

transportlīdzekli SCANIA R 450, valsts reģ.Nr. /reģistrācijas numurs/ savienojumā ar piekabi JYKI V31, valsts reģ. Nr. /reģistrācijas numurs/, Ventspilī

pa Kurtes dambi virzienā uz autoceļu A10, pārvadāja kravu - apaļkokus (pavadzīme sērija VK Nr.100044). Transportlīdzekļu sastāvs ar kravu tika

nogādāts uz muitas stacionāriem svariem Sarkanmuižas dambī 25A, Ventspilī, kur tika fiksēta transportlīdzekļu sastāva ar kravu faktiskā masa 58920 kg

(atņemot pieļaujamo kļūdu 60 kg). Pārbaudes laikā konstatēts, ka ir pārkāpti Lielgabarīta un smagsvara atļaujas izmantošanas nosacījumi, līdz ar ko

transportlīdzekļu sastāva atļautās masas apmērs nosakāms saskaņā ar LRMK noteikumu Nr.279 2.pielikumā minētiem lielumiem. Atļautā masa 40000,

pārsvars 18920 kg. Svaru verifikācijas sertifikāts Nr.SV-18-076083 derīgs līdz 2019.gada 18.decembrim.

Lieta izskatīta un sākotnējas lēmums pieņemts bez SIA /Nosaukums / pilnvarotās personas klātbūtnes.

Apstākļi, kas mīkstina vai pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu nav konstatēti.

[3] 2019.gada 26.aprīlī Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldē saņemta SIA /Nosaukums / valdes

locekļa /pers. D/ sūdzība (turpmāk – sākotnējā sūdzība) par sākotnējo lēmumu.

Sākotnējā sūdzībā norādīts, ka SIA /Nosaukums / sākotnējo lēmumu uzskata par prettiesisku un atceļamu šādu iemeslu dēļ.

[3.1] Kopā ar protokolu tika sastādīts Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Ventspils Ostas MKP0311 svēršanas protokols.Sākotnēji

minētajā dokumentā norādīti svaru verificēšanas sertifikāta numuri, kuriem beidzies derīguma termiņš, kurus pašrocīgi labojis /pers. F/, tāpēc sūdzības

iesniedzējs apstrīd, ka konkrētajā svēršanā izmantotie svari bija noteiktā kartībā verificēti.

[3.2] Svēršanas protokolā norādīts nepareizs deklarētais kravas svars. Svēršanas protokolā ir norādīts, ka svaru kļūda +/- 20 kg, bet svara

starpība ir 2320 kg. Protokolā norādīts, ka konstatēta faktiskā masa 58980, bet pārsvars ir 18920. Šīs ziņas ir pretrunīgas un nav norādīts, kāda ir

konstatēta galīgā transportlīdzekļu sastāva masa.

[3.3] Saskaņā ar protokolu ir piemērota administratīvā atbildība par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.33panta desmitajā daļā

minēto pārkāpumu - par autopārvadājuma veikšanu, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļu sastāva pieļaujamo faktisko masu par 8 tonnām un vairāk, vai

ass slodzi par 3,5 tonnām vai vairāk, vai tilta slodzi, ja atsevišķi nav noteikta katras tilta ass pieļaujamā slodze par 5 tonnām un vairāk.

Norādīts, ka protokola sastādīšanas vietā un laikā spēkā bija smaguma atļauja, kura tikusi uzrādīta Valsts policijas amatpersonai. Par tās esamību

var pārliecināties arī publiski pieejamā datu bāzē. Smaguma atļauja joprojām ir spēkā, tā nav atcelta vai apstrīdēta likumā noteiktajā kartībā. Lietā nav

konstatēta nekāda faktisko vai tiesisko apstākļu maiņa, kas varētu kalpot par pamatu tam, ka smaguma atļauju vairs nevar izpildīt. Smaguma atļauja ir

izdota saskaņā ar MK noteikumiem Nr.343. Minētie noteikumi neparedz iespēju atzīt par spēkā neesošu smaguma atļauju kaut kādā daļā, periodā, kad

tā ir izdota, vai iestājoties kādiem apstākļiem, nepieņemot citu administratīvo aktu.

Smaguma atļauja neietver sevī tādus nosacījumus un ierobežojumus, kas to automātiski padara par spēkā neesošu pie noteiktu apstākļu iestāšanās.

Smaguma atļauju konkrētajā gadījumā ir izdevusi VAS ,,Latvijas Valsts Ceļi”. Smaguma atļauja joprojām ir spēkā.

[3.4] Sākotnējā sūdzībā norādīts, ka, lai gan no lietas materiāliem nav saprotams, kāds tieši bija transportlīdzekļu sastāva faktiskais svars -

pārsvars, ievērojot protokolā norādītos, lai arī nepilnīgos datus, pārsvars jebkurā gadījumā nevarēja pārsniegt 6980 kg. Tādējādi saskaņa ar protokolu

attiecībā uz SIA /Nosaukums / uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība par pārkāpumu, kas nav izdarīts.

Lūgts atcelt minēto sākotnējo lēmumu un lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā izbeigt.

[4] Izskatot sākotnējo sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PC 184168, augstākā iestādē, ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas

pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka N. Krapša lēmumu SIA /Nosaukums / sākotnējā sūdzība noraidīta, bet sākotnējai lēmums

administratīvā pārkāpuma lietā ir atstāts negrozīts.

[4.1.] Iestādes lēmumā norādīts, ka atbilstoši Ministru kabineta 2011 .gada 24.maija noteikumu Nr.411 ,,Autopārvadājumu kontroles un

īstenošanas kārtība” 8.punkta 8.1. apakšpunktam, Valsts policija apturēto transportlīdzekli novirza uz autoceļa tuvumā esošām piemērotām vietām (..)

transportlīdzekļa faktiskās masas kontrolei (svēršanai) ar autotransporta svariem, kas verificēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par neautomātisko svaru

atbilstības novērtēšanu.

No minētās tiesību normas izriet, ka precīzu transportlīdzekļa faktisko masu iespējams noteikt tikai ar svēršanas metodi, kā arī, ka kontrolējošās

iestādes pienākums ir nodrošināt transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) faktiskās masas un asu slodzes pārbaudi (svēršanu) veikt ar derīgu

(verificētu) un atbilstošu mērierīci.

No lietas materiāliem izriet, ka konkrētā transportlīdzekļa svēršana ir notikusi Sarkanmuižas dambī 25A Ventspilī.

Neautomātisko elektronisko autotransporta svaru atkārtotas verificēšanas sertifikātā Nr.SV-18-076083 norādīts, ka mērīšanas līdzeklis atbilst

Ministru kabineta 2006.gada 5.decembra noteikumu Nr.981 ,,Noteikumi par mērīšanas līdzekļu atkārtotu verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un

verificēšanas atzīmēm” 6.punkta prasībām, III precizitātes klasei, ka arī Ministru kabineta 2016.gada 12.aprīļa noteikumu Nr.210 ,,Neautomātisko svaru

atbilstības novērtēšanas noteikumi” prasībām.

Svēršanas precizitāti atbilstoši svariem piešķirtai precizitātes klasei nosaka atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.210 1.pielikuma

,,Neautomātisko svaru būtiskākās prasības” 8.punkta nosacījumiem un ar to saistīto 3.tabulu, kur redzams, ka atbilstības novērtēšanā svariem, kas atbilst

III precizitātes klasei, svēršanā līdz 10000 kg (500x20) pieļaujamā kļūda ir ± 0,5e jeb ± 10 kg; svēršanā no 10000 kg līdz 40000 kg (2000x20)

pieļaujamā kļūda ir ± 1e jeb ± 20 kg, bet svēršanā no 40000 kg līdz 200000 kg (10000x20) pieļaujamā kļūda ir ± 1,5e jeb 30kg.

Ministru kabineta noteikumu Nr.210 1.pielikuma 8.2.punkts noteic, ka maksimāli pieļaujamās kļūdas svaru lietošanā ir divreiz lielākas nekā šī

pielikuma 8.1.apakšpunktā noteiktās maksimāli pieļaujamās kļūdas. Tātad, ekspluatējot svarus, pieļaujamā kļūda ir - līdz 10000 kg ir ± 20 kg, svēršanā

līdz 40000 kg - ± 40 kg, bet svēršanā virs 40000 - ± 60 kg.

No lietas materiālos esošās mērījuma Nr. MKP 0311 izdrukas redzams, ka kopējais svars konkrētajam transportlīdzekļa sastāvam sastāda 58980

kg, t.i., virs 40000 kg. Līdz ar to, secināms, ka svaru pieļaujamā kļūda konkrētajā gadījumā ir 60 kg.

Ņemot vērā svara mērīšanas līdzekļa pieļaujamo kļūdu - 60 kg, transportlīdzekļa SCANIA R 450, valsts reģ. Nr. /reģistrācijas numurs/,

savienojumā ar piekabi JYKI V31, valsts reģ. Nr. /reģistrācijas numurs/, faktiskā masa ir 58920 kg. Līdz ar to konkrētajā gadījumā Ministru kabineta

2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 ,,Ceļu satiksmes noteikumi” 2.pielikuma 8.punkta 8.4.apakšpunktā noteiktā pieļaujamā faktiskā masa - 40 tonnas

ir pārsniegta par 18920 kg. Minētais ir norādīts protokola konstatējošā daļā.

[4.2.] No lietā esošajiem materiāliem izriet, ka svēršanai izmantotie neautomātiskie elektroniskie autotransporta svari atbilst 1997.gada 27.februāra

likuma ,,Par mērījumu vienotību” un Ministru kabineta 2006.gada 5.decembra noteikumu Nr. 981 ,,Noteikumi par mērīšanas līdzekļu atkārtoto

verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm” prasībām, ko apliecina atkārtotās verificēšanas sertifikāts Nr.SV-18-076083 (derīgs

līdz 2019.gada 18.decembrim), līdz ar to, mērījums veikts ar derīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu mērierīci un mērījuma rezultātu apšaubīt nav

pamata. Tas, ka manuāli kontroles laikā nav ievadīts jaunā sertifikāta numurs un derīguma datums, neietekmē pārkāpuma konstatēšanas faktu un

pierādījumu pieļaujamību.

[4.3] Attiecībā par sākotnējā sūdzībā norādīto, ka policijas inspektors nepamatoti piemērojis atbildību pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 149.33 panta desmitās daļas, iestāde atsaukusies uz Satiksmes ministrijas skaidrojumu (reģistrācijas Nr.20/8261), kurā norādīts, ka Ministru

kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumos Nr.279 ,,Ceļu satiksmes noteikumi” ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1996.gada 25.jūlija

Direktīvas Nr.96/53/EK, ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos

autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 ,,Ceļu satiksmes noteikumi” 194.punktu, ja kravas automobiļu, kuru pilna

masa pārsniedz 3,5 t, autobusu un to piekabju, kā arī transportlīdzekļu sastāvu gabarīti ar kravu vai bez tās, ar noņemamo aprīkojumu (piemēram,

iekrāvēju) vai bez tā, faktiskā masa vai ass slodze pārsniedz šo noteikumu 2.pielikumā noteiktos lielumus, atļauja braukšanai pa ceļiem jāsaņem atbilstoši

Ministru kabineta noteikumos Nr.343 noteiktajam.

Lielgabarīta un smagsvara pārvadājuma atļauja jāsaņem, lai veiktu pārvadājumus (pārvietošanos pa ceļiem), kuros ar kravu vai pasažieriem vai bez

kravas vai pasažieriem pa autoceļu (ielu) braucoša mehāniskā transportlīdzekļa vai tā sastāva izmēri, faktiskā masa vai ass slodze pārsniedz Ministru

kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 ,,Ceļu satiksmes noteikumi” 2. pielikumā minētos lielumus. Atļaujas mērķis ir nepieļaut, ka pa Latvijas

ceļiem pārvietojas pārslogoti transportlīdzekļi, kas var būt bīstami citiem ceļu satiksmes dalībniekiem un bojāt ceļa segumu.

Personas veiktais maksājums par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļaujas izsniegšanu ir kā kompensējošs mehānisms autoceļu lietošanas

slodzei tādu lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem, kuru ierobežojumi noteikti Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumos Nr.279 ,,Ceļu

satiksmes noteikumi”.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.343 2.pielikumu, iesniedzot lielgabarīta un smagsvara pārvadājuma atļaujas pieprasījumu atļaujas

saņemšanai, pārvadātājs tajā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.343 9.punktu, apliecina, ka faktiskā masa nepārsniegs 52 tonnas.

Ministru kabineta noteikumu Nr.343 36.punkta 1.punkts paredz, ka atļaujas dalāmu kokmateriālu un lauksaimniecības produkcijas lielgabarīta un

smagsvara kravu pārvadāšanai ar specializētajiem lielgabarīta un smagsvara transportlīdzekļiem uz noteiktu laiku (līdz 12 mēnešiem) izsniedz,

pamatojoties uz sertifikātu, ja mehāniskais transportlīdzeklis vai tā sastāvs kopā ar kravu faktiskā masa nepārsniedz 52 tonnas. Savukārt saskaņā ar

Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 ,,Ceļu satiksmes noteikumi” 2.pielikuma 8.4.punktu bez speciālas atļaujas noteiktā faktiskā

masa transportlīdzekļu sastāviem ar piekabi, kas sastāv, no divasu automobiļa un trīsasu vai vairākasu piekabes vai trīsasu automobiļa un divasu vai

vairākasu piekabes, ir 40 tonnas.

Satiksmes ministrijas ieskatā gadījumos, kad ir izsniegta lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļauja, bet tiek ignorēti izsniegtās atļaujas

nosacījumi, ir uzskatāms, ka pārvadājums veikts bez lielgabarīta un smagsvara pārvadājuma atļaujas. Līdz ar to par pieļaujamo faktisko masas apmēru ir

nosakāma Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 ,,Ceļu satiksmes noteikumi” 2.pielikuma 8.punktā noteiktā masa, nevis lielgabarīta un

smagsvara pārvadājuma atļaujā norādītā.

Tātad atļauja ir izsniegta ar mērķi nepieļaut, lai pa ceļiem pārvietotos transportlīdzekļi, kuru faktiskā masa pārsniedz 52 tonnas un kuri ir pārslogoti,

kas var būt bīstami citiem ceļu satiksmes dalībniekiem un var bojāt ceļa segumu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka šī atļauja nav spēkā, ja transportlīdzekļa faktiskā masa pārsniedz 52 tonnas, jo šī atļauja attiecas uz

transportlīdzekļiem, kuru faktiskā masa nepārsniedz 52 tonnas un kas brauc pa noteiktu maršrutu.

Ņemot vērā minēto, lēmumā secināts, ka SIA /Nosaukums / ir pamatoti saukta pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 149.33panta desmitās daļas.

[5] 2019.gada 25.jūnijā iestādē, bet 2019.gada 2.jūlijā Kurzemes rajona tiesā saņemta SIA “/nosaukums/” sūdzība par Valsts policijas Galvenās

kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka N. Krapša lēmumu 2019.gada 7.jūnija lēmumu. Sūdzības iesniedzējs nepiekrīt

lēmumam, pārsūdz to pilnībā, lūdz tiesu izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.

[5.1.] Sūdzībā norādīts, ka iestāde ir nepareizi piemērojusi tiesību normas, kā rezultātā nonākusi pie nepareiza lēmuma.

No lietas materiāliem redzams, ka attiecībā uz transportlīdzekļa sastāvu sūdzības iesniedzējam bija izdota lielgabarīta un smagsvara atļauja. Citi

nekādi dokumenti pirms lēmuma pieņemšanas nav pieprasīti. Izskatot SIA “/nosaukums/” sūdzību par sākotnējo lēmumu, iestāde lēmumā atsaucas uz

Satiksmes ministrijas skaidrojumu (Nr.20/8261, nenorādot datumu). Sūdzības iesniedzējam nav saprotams, kā tieši šāds skaidrojums attiecas uz

konkrētās lietas apstākļiem. Vēl jo vairāk iestādes lēmumā ir norāde, ka “saskaņā ar Satiksmes ministrijas nolikumā (Ministru kabineta 2003 .gada

29.aprīļa noteikumi nr.242) noteikto, Satiksmes ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde transporta un sakaru nozarē, un tās funkcijās ietilpst izstrādāt

transporta un skaru nozares tiesību aktus”. Iepazīstoties ar Satiksmes ministrijas nolikumu, Ministru kabineta noteikumos sūdzības iesniedzējs nav atradis

nevienu norādi uz to, ka Satiksmes ministrijas funkcijās ietilptu izstrādāt transporta un nozares tiesību aktus, vēl jo mazāk - nav nevienas norādes, ka

Satiksmes ministrijai Ministru kabinets būtu deleģējis funkciju sniegt likumu un Ministru kabineta noteikumu piemērošanas skaidrojumu. Tādējādi Valsts

policija nepareizi ir novērtējusi Satiksmes ministrijas kompetenci.

Sūdzības iesniedzēja ieskatā, pienākums izprasīt jebkādu papildu informāciju un pierādījumus lietā bija amatpersonai, kas sagatavoja sākotnējo

lēmumu. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss neparedz tiesības iestādei, kas saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta

otro daļu vērtē apstrīdētā lēmuma likumību un pamatotību, pašai novērst sākotnējās instances pieļautās procesuālās kļūdas vai prasīt papildu

pierādījumus. Tādējādi iestādes lēmuma pieņemšanas kārtībā pieļauti būtiski procesuāli pārkāpumi.

Iestāde ir prettiesiski atzinusi Satiksmes ministrijas skaidrojumu par pierādījumu lietā. Sūdzības iesniedzējs apstrīd, ka minētais skaidrojums vispār

ir sniegts sakarā ar pieprasījumu konkrētajā lietā un ir sniegts tieši par konkrētās lietas apstākļiem. Bez tam iestādei bija pienākums vērtēt šāda

skaidrojuma tiesiskumu un pieļaujamību lietā. Neviens normatīvais akts un vēl mazāk Administratīvā procesa likums neparedz tiesības Satiksmes

ministrijai atzīt cita tiesību subjekta izdotus administratīvus aktus par spēkā neesošiem. Pārsūdzētajā lēmumā citētais skaidrojums un tajā ietvertās atziņas

par spēkā esoša administratīva akta spēkā neesamību noteiktā laika periodā un pie noteiktiem apstākļiem, nav pamatotas ar tiesību normām.

[5.2.] Sūdzībā uzsvērts, ka attiecībā uz lēmumā norādīto transportlīdzekļu sastāvu protokola sastādīšanas brīdī un arī pēc tam bija spēkā

Smagsvara atļauja. Tādējādi redzams, ka sūdzības iesniedzējs nav pārkāpis lēmumā norādītās tiesību aktu normas (Ceļu satiksmes noteikumu

194.punktu, kā arī Ceļu satiksmes noteikumu 2.pielikuma 8.4.punktu). Sekojoši, gan protokols, gan arī tam sekojošie lēmumi ir acīmredzami prettiesiski,

jo sods piemērots par administratīvo pārkāpumu, kuru SIA “/nosaukums/” nav izdarījusi.

[5.3] Iestāde prettiesiski ir atzinusi Smaguma atļauju par spēkā neesošu protokola sastādīšanas brīdī.

Tikai un vienīgi iestādes lēmumā (nevis sākotnējā lēmumā) Smaguma atļauja ir atzīta par spēkā neesošu. Šāda rīcība ir patvaļīga.

Smagsvara atļauja kā administratīvs akts vēl joprojām ir spēkā, tā nav atcelta vai apstrīdēta likumā noteiktajā kārtībā. Lietā nav konstatēta nekāda

faktisko vai tiesisko apstākļu maiņa, kas varētu kalpot par pamatu tam, ka Smagsvara atļauju vairs nevar izpildīt.

Smagsvara atļauja ir izdota saskaņā ar 2010.gada 6.aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr.343 “Noteikumi par lielgabarīta un smagsvara

pārvadājumiem”. Minētie noteikumi neparedz iestādes lēmumā minēto iespēju atzīt par spēkā neesošu Smagsvara atļauju kaut kādā daļā, periodā, kad tā

ir izdota, vai iestājoties lēmumā minētajiem apstākļiem.

Arī Smagsvara atļauja neietver sevī tādus nosacījumus un ierobežojumus, kas to automātiski padara par spēkā neesošu pie noteiktu apstākļu

iestāšanās. Smagsvara atļauju konkrētā gadījumā ir izdevusi VAS “Latvijas Valsts Ceļi” (nevis Satiksmes ministrija).

[6] Ar Kurzemes rajona tiesas tiesneses 2019.gada 9.jūlija lēmumu ir pieņemta sūdzības iesniedzēja sūdzība un ierosināta tiesvedība administratīvā

pārkāpuma lieta. Ņemot vērā, ka tiesai nav pieteikts lūgums administratīvā pārkāpuma lietu izskatīt mutvārdu procesā, lieta ir nozīmēta izskatīšanai

rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus kopumā un savstarpējā saistībā, kā arī izvērtējusi sūdzībā

iekļautos motīvus, secina, ka SIA “/nosaukums/” sūdzība par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes

priekšnieka N. Krapša lēmumu 2019.gada 7.jūnija lēmumu Nr.20/3/3-1017 ir daļēji pamatota un apmierināma, iestādes lēmums, atbilstoši Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 3.punktā noteiktajam, ir atceļams, bet SIA “/nosaukums/” ir saucama pie administratīvās

atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.33 panta devītajā daļā paredzēto pārkāpumu un sodāma.

[8] Sūdzības iesniedzēja sūdzībā vērsusi tiesas uzmanību uz, viņasprāt, būtiskiem procesuāliem pārkāpumiem pieņemot iestādes lēmumu. Sūdzības

iesniedzējas uzskatā pierādījumi, kurus pieprasījusi iestāde, izskatot sūdzību par sākotnējo lēmumu, nav pieļaujami, jo tie lietā bija pieprasāmi tikai līdz

sākotnējā lēmuma pieņemšanai. Atsaukšanās uz šādiem pierādījumiem (Satiksmes ministrijas 2019. gada 9. janvāra atbilde Nr. 20/8261) vērtējama kā

būtiski procesuālie pārkāpumi, sastādot lēmumu.

Izvērtējot minēto sūdzības aspektu, tiesa nonāk pie secinājuma, ka, kā tas redzams no pārsūdzētā iestādes lēmuma satura, tad Satiksmes ministrijas

vēstule lēmumā faktiski izmantota kā palīgavots (līdzīgi kā normatīvo aktu anotācijas, komentāri vai juridiskā literatūra). Minētā apsvēruma dēļ tiesa

neatzīst, ka iestādes atsaukšanās uz šādu palīgavotu varētu tikt traktēta kā jaunu pierādījumu iegūšana.

[9] Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta devītā daļa noteic, ka tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj, vai ir

noticis administratīvais pārkāpums, vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, vai persona ir

sodāma par šo administratīvo pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību, kāds administratīvais sods piemērojams personai, vai

apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams, kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām

administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām lietām, mantām un piemēroto garantijas naudu.

[10] Ievērojot sūdzībā par iestādes lēmumu izteikto argumentāciju, tiesa secina, ka uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas tiesā dienu, lietā

nepastāv strīds par sekojošiem lietā konstatētajiem apstākļiem, un proti:

[10.1.] ka 2019.gada 20.martā plkst.12.25 Ventspilī, Kurtes dambī virzienā uz autoceļu Rīga -Ventspils (A10) transportlīdzekļa vadītājs /pers. B/

vadīja SIA /Nosaukums / turējumā esošo transportlīdzekli SCANIA R450, valsts reģ. Nr. /reģistrācijas numurs/ savienojumā ar SIA /Nosaukums /

turējumā esošo piekabi JYKI V31, valsts reģ.Nr. /reģistrācijas numurs/, veicot kravas pašpārvadājumu (2019.gada 20.marta | pavadzīme Nr. VK

100044).

[10.2] Veicot transportlīdzekļa sastāva ar kravu faktiskās masas kontroli ar neautomātiskajiem elektroniskajiem auto transporta svariem

METTLES TOLEDO, konstatēts, ka transportlīdzekļu sastāva faktiskā masa ir 58980 kg. Ņemot vērā svara mērīšanas līdzekļa pieļaujamo kļūdu - 60

kg, transportlīdzekļa SCANIA R450, valsts reģ. Nr. /reģistrācijas numurs/, savienojumā ar piekabi JYKI V31,valsts reģ.Nr. /reģistrācijas numurs/,

faktiskā masa konstatēta 58920 kg.

[10.3] Lietā arī nav strīda par to, ka, atbilstoši 2018. gada 23.novembrī izsniegtajai lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļaujai Nr.

205580/2018, lielgabarīta (smagsvara) transportlīdzeklim vilcējam SCANIA R450, valsts reģ. Nr. /reģistrācijas numurs/, piekabei (puspiekabei) JYKI

V31, valsts reģ. Nr. /reģistrācijas numurs/, viens no parametriem ir minētā transportlīdzekļa faktiskā masa ar kravu 52 t (lietas 11. lapa). Secīgi,

pieļaujamā minētā transportlīdzekļa masa ar kravu, pārvadājot apaļkokus, ar kādu tas, ņemot vērā atļaujā norādīto pārvietošanās maršrutu un tajā

norādītos īpašos nosacījumus, piedaloties ceļu satiksmē drīkst būt 52 000 kg jeb 52 t. Atļauja derīga periodam no 2018.gada 23.novembra līdz

2019.gada 22.novembrim.

[11] Izskatāmajā administratīvā pārkāpuma lietā ir strīds par to, vai sūdzības iesniedzējas darbības ir pareizi kvalificētas pēc Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.33 panta desmitās daļas. Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka tā saukta pie administratīvās atbildības par

pārkāpumu, ko tā nav izdarījusi. Tāpat arī SIA “/nosaukums/” norādījusi, uz, sūdzības iesniedzējasprāt, pieļautiem būtiskiem procesuāliem pārkāpumiem,

iestādei iegūstot papildus pierādījumus lietā un izmantojot nepieļaujamus pierādījumus.

[12] Saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 ,,Ceļu satiksmes noteikumi” 194. punktu, ja kravas automobiļu, kuru

pilna masa pārsniedz 3,5t, autobusu un to piekabju, kā arī transportlīdzekļu sastāvu gabarīti ar kravu vai bez tās, ar noņemamo aprīkojumu (piemēram,

iekrāvēju) vai bez tā, faktiskā masa vai ass slodze pārsniedz šo noteikumu 2. pielikumā minētos lielumus, atļauja braukšanai pa ceļiem jāsaņem

normatīvajos aktos par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem noteiktajā kārtībā. 2. pielikuma 8.4. punktā noteikts, ka pieļaujamā faktiskā masa

transportlīdzekļu sastāviem ar piekabi, kas sastāv no divasu automobiļa un trīsasu vai vairākasu piekabes vai trīsasu automobiļa un divasu vai vairākasu

piekabes ir 40 t.

[13] Tiesa atzīst par nepamatotu iestādes lēmumā un Satiksmes ministrijas 2019. gada 9. janvāra vēstulē (lietas 20.lapa) izdarīto secinājumu, ka

gadījumos, kad ir izsniegta lielgabarīta un smagsvaru pārvadājumu atļauja, bet tiek ignorēti izsniegtās atļaujas nosacījumi, ir uzskatāms, ka pārvadājums

veikts vispār bez minētās atļaujas un tamdēļ pieļaujamās faktiskās masas apmērs nosakāms saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 279 2. pielikuma

8. punktā norādīto - konkrētajā gadījumā 40 t, nevis lielgabarītu un smagsvara pārvadājumu atļaujā norādītā (52 t).

[13.1] Tiesas ieskatā minētais iestādes secinājums ir pretrunā Ministru kabineta noteikumu Nr. 279 194. punkta noteikumiem, kur noteikts, ka ceļu

satiksmē drīkst piedalīties arī transportlīdzekļi, kuru parametri (garums, platums, augstums, slodze uz asi, kravas masa) pārsniedz Ministru kabineta

noteikumu Nr. 279 2. pielikuma 8. punktā norādītos pieļaujamos parametrus un, lai šādi transportlīdzekļi varētu piedalīties ceļu satiksmē, ir noteikta īpaša

kārtība.

[13.2] Atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 6. aprīļa noteikumu Nr. 343 “Noteikumi par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem”

nosacījumiem ir jāsaņem lielgabarītu un smagsvara pārvadājumu atļauja. Transportlīdzekļu sastāvs, ar kuru SIA “/nosaukums/” kā pārvadātājs veica

apaļkoku pārvadājumus administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā, bija saņēmis lielgabarīta un smagsvaru pārvadājumu atļauju

apaļkoku pārvadāšanai transporta līdzekļa faktiskajai masai ar kravu 52 000 kg.

[14] Ņemot vērā speciālajā atļaujā noteiktos konkrētā transportlīdzekļu sastāva parametrus, t.sk., arī faktisko masu ar kravu, tam noteiktos

maršrutus un īpašos nosacījumus, kas konkrētajam transportlīdzekļu sastāvam noteikti lielgabarītu un smagsvara pārvadājumu atļaujā, šis

transportlīdzekļu sastāvs drīkst piedalīties ceļu satiksmē, nepārsniedzot atļaujā norādītos parametrus. Ievērojot minēto, par konkrētā transportlīdzekļa

sastāva pieļaujamo faktisko masu, atbilstoši lielgabarītu un smagsvara pārvadājuma atļaujā noteiktajam, ir uzskatāmi 52 000 kg.

Ievērojot, ka svēršanā minētā transportlīdzekļu sastāva faktiskā masa ar kravu bija noteikta 58980 kg, tiesa secina, ka tā faktiskā masa lielgabarīta

un smagsvara pārvadājumu atļaujā norādīto ir pārsniegusi par 6980 kg (58980-52000 = 6980 kg).

[15] Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.33 panta desmitajā daļā noteikta administratīvā atbildība par autopārvadājumu veikšanu,

pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) pieļaujamo faktisko masu par 8 tonnām vai vairāk.

[16] Tā kā šī sprieduma 14. punktā tiesa ir nonākusi pie secinājuma, ka ar 2019.gada 20.marta administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC

184168 konstatētais transportlīdzeklis vilcējs SCANIA R450, valsts reģ. Nr. /reģistrācijas numurs/, un piekabe (puspiekabe) JYKI V31, valsts reģ. Nr.

/reģistrācijas numurs/, protokolā norādītajā laikā un vietā ir izmantota autopārvadājumu veikšanā, pārsniedzot pieļaujamo faktisko masu par 6980 kg,

bet nevis 18920 kg, kā tas kļūdaini norādīts sākotnējā lēmumā un pārsūdzētajā iestādes lēmumā, tad vienlaikus secināms, ka SIA “Vella kalpi”

administratīvais pārkāpums kļūdaini kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.33 panta desmitās daļas.

[17] Ievērojot minēto, pārsūdzētais iestādes lēmums un sākotnējais lēmums ir atceļami.

[18] Tai pat laikā tiesa secina, ka nepastāv neviens no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239. pantā norādītajiem apstākļiem, kas būtu

par pamatu izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

[19] Tiesa konstatē, ka SIA “/nosaukums/” inkriminētais administratīvai pārkāpums fiksēts ar 2019.gada 20.marta administratīvā pārkāpuma

protokolu Nr. PC 184168 (lietas 4.lapa), kravu pārvadājumu kontroles aktu Nr. KP102429 (lietas 5.lapa), 2019.gada 20.marta pavadzīmi sērija VK,

Nr. 100044 (lietas 7.lapa), administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PG 392014 un tam pievienoto paskaidrojumu (lietas 8.lapa), Valsts ieņēmumu

dienesta Muitas pārvaldes Ventspils ostas MKP 0311 svēršanas protokolu (svērums Nr. 78) (lietas 9.lapa), atkārtotas verificēšanas sertifikātu Nr. SV-

18-076083 (lietas 10.lapa), lielgabarīta un smagsvara pārvadājuma atļauju Nr. 205580/2018 (lietas 11.lapa).

[20] Tiesa atzīst, ka ir pieļaujama sūdzības iesniedzēja administratīvā pārkāpuma pārkvalificēšana, jo sūdzības iesniedzējam tiek inkriminēts

pārkāpums, par kuru paredzēts mazāks administratīvais sods un tas nepasliktina sūdzības iesniedzēja stāvokli. Tiesa uzskata, ka, pārkvalificējot sūdzības

iesniedzēja darbības, netiek pārkāptas arī tiesības uz aizstāvību, jo lietas faktiskie apstākļi nemainās un par tiem lietā faktiski nav strīda.

[21] Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta pirmajā daļā noteiktajam, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir

jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma

lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus

apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.1 pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā ir 1) pie administratīvās

atbildības sauktās personas paskaidrojumi; 2) personu liecības; 3) eksperta atzinums; 4) kompetentās institūcijas atzinums; 5) dokuments, kas satur ziņas

par faktiem, rakstveidā vai citā formā; 6) elektroniskie pierādījumi; 7) procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; 8)

lietiskie pierādījumi.

[22] Tiesa konstatē, ka SIA “/nosaukums/” darbības kvalificējamas pēc Latvijas Administratīvo apkrāpumu kodeksa 149. 33 panta devītās daļas.

Ne lietas materiālos kopumā, ne SIA “/nosaukums/” sūdzībā tiesa nekonstatē tādus apstākļus, kas izslēgtu sūdzības iesniedzēja atbildību. Nosakot sodu,

atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32. panta nosacījumiem, tiesa ņem vērā pārkāpuma raksturu, atbildību mīkstinošus un

pastiprinošus apstākļus.

Konkrētajā gadījumā tiesa nekonstatē sūdzības iesniedzēja atbildību pastiprinošus vai mīkstinošus apstākļus, līdz ar ko atzīst par iespējamu noteikt

sodu sankcijā paredzētajā minimālajā apmērā, sūdzības iesniedzējam piemērojot sodu par šo pārkāpumu 1400 euro apmērā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 3.punktu , 289.13, 289.17, 289.18 pantu,

tiesa

nosprieda

daļēji apmierināt SIA “/nosaukums/” sūdzību.

Atcelt 2019.gada 16.aprīļa Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un

koordinācijas biroja Autopārvadājumu uzraudzības nodaļas vecākā inspektora Andra Milovankina lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PC

184168.

Atcelt 2019.gada 7.jūnija Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka N. Krapša lēmumu

“Par pārsūdzēto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PC 184168”.

Atzīt par vainīgu SIA “/nosaukums/”, vienotais reģ. Nr. /reģistrācijas numurs/ administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.33 panta devītajā daļā un sodīt to ar naudas sodu EUR 1400,00 (viens tūkstotis četri simti euro) apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesā apelācijas kārtībā 10 darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.

Spriedums pieejams tiesas kancelejā no 2019.gada 9.augusta.

Tiesnese L.Vīksna