Legislator Case Law & Legislation
1A69011618 / 1A-0116-18 ECLI:LV:KURT:2018:1120.1A69011618.3.S AI generated

Court dismissed appeal against police fine for failing to file bankruptcy petition during insolvency proceedings.

Case Number 1A69011618 / 1A-0116-18
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court rejected the defendant's appeal against a police fine for failing to file a bankruptcy petition during insolvency proceedings. Evidence showed the defendant was aware of the insolvency but did not submit the required petition, despite a creditor filing it later. The court found sufficient proof of the violation and upheld the administrative penalty under the Administrative Offences Law.

Legislator headnote

AI generated

LAPK 166.35 pants; Maksātnespējas likums 57. un 60. panti: The court established that a company director remains liable for failing to file a bankruptcy petition when legally required, even if a creditor subsequently files the petition, as the director's duty to initiate proceedings was not fulfilled during the statutory period.

Keywords

AI generated
administrative offence bankruptcy petition insolvency proceedings company director liability administrative fine LAPK 166.35 Maksātnespējas likums

Cited Legislation

AI generated
LAPK 166.35 pants
Maksātnespējas likums 57. panta pirmās daļas 5. punkts
Maksātnespējas likums 60. panta trešā daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286. panta 2. daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289. panta 12. punkts

Cited Case Law

AI generated
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008.gada 12.novembra rīcības sēdēs lēmumā lietā Nr.SKA-674/2008
ECLI:LV:KURT:2018:1120.1A69011618.3.S
Court dismissed appeal against police fine for failing to file bankruptcy petition during insolvency proceedings.
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ECLI:LV:KURT:2018:1120.1A69011618.3.S

Lieta Nr.1A 69 0116 18/12

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

2018.gada 20.novembrī

Kurzemes rajona tiesa

tiesnese Maija Jansone

izskatot rakstveida procesā /pers. B/ sūdzību par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka A.Sozinova 2018.gada 16.augusta

lēmumu Nr.208 administratīvā pārkāpuma lietā Nr.051/PA 862690.

A p r a k s t o š ā daļa

2018.gada 3.jūlijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3.biroja priekšnieks J.Tomaševs pieņēma lēmumu

administratīvā pārkāpuma lietā Nr.051/PA862690, turpmāk - Lēmums. Ar šo Lēmumu /pers. B/ ticis atzīts par vainīgu administratīvā pārkāpuma

izdarīšanā, atbildība par kuru paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa, turpmāk - LAPK, 166.35pantā, piemērojot naudas sodu EUR 280

apmērā.

/pers. B/ pārsūdzēja Lēmumu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšniekam. 2018.gada 16.augustā Valsts policijas Rīgas reģiona

pārvaldes priekšnieks A.Sozinovs pieņēma lēmumu Nr.208, ar kuru sākotnējo Lēmumu atstāja negrozītu un /pers. B/ sūdzību noraidīja, turpmāk -

Lēmums Nr.208.

Lēmumu Nr.208 /pers. B/ pārsūdz, jo tajā norādīts, ka pamatoti ticis saukts pie administratīvās atbildības par LAPK 166.35pantā

paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, jo ievērojis Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas un 60.panta trešās daļas prasības un nav

iesniedzis AS /Nosaukums A/ maksātnespējas pieteikumu.

Vienlaikus Lēmumā Nr.208 par pamatotu atzīts viņa viedoklis, ka no 2018.gada 26.aprīļa AS /Nosaukums A/ maksātnespējas procesa

pieteikuma iesniegšanai tiesā bija zudusi jēga, jo pats kreditors AS /Nosaukums B/ iesniedza tiesā AS /Nosaukums A/ maksātnespējas pieteikumu. Tajā

pašā laikā šis apstāklis neatbrīvojot viņu no atbildības par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu laika posmā no Kurzemes apgabaltiesas

Civillietu tiesas kolēģijas sprieduma pasludināšanas dienas un attiecīgu līdzekļu neesamības līdz minētajam datumam, kad pieteikumu tiesā iesniedza

kreditors.

Kā izriet no lietā esošajiem dokumentiem, tad 2017.gadā stājās spēkā spriedums civillietā Nr.C04318807, ar kuru no AS /Nosaukums A/

par labu AS /Nosaukums B/ tika piedzīta naudas summa 647 202,70 EUR apmērā, kā arī likumiskie procenti. Tiesvedība šajā lietā ilga kopš 2007.gada

26.jūlija. Tās ietvaros tika risināts civiltiesisks strīds, kas bija saistīts ar 2005.-2007.gada notikumiem un darījumiem. Proti, par laika periodu, kad nav

bijis AS /Nosaukums A/ valdes loceklis.

Beidzot pildīt savus amata pienākumus, iepriekšējais AS /Nosaukums A/ valdes loceklis nenodeva sabiedrības izpildinstitūciju locekļiem ar

sabiedrības saimniecisko darbību saistītos dokumentus, t.sk., tos, kas radītu pilnīgu priekšstatu par sabiedrības mantisko stāvokli. Rezultātā AS

/Nosaukums A/ jau ilgstoši neveica nekādu saimniecisko darbību un tai nebija aktīvu (naudas un mantas), ko attiecīgi apstiprina AS /Nosaukums A/

2016.gada un 2017.gada pārskati, kuri tika iesniegti šīs administratīvā pārkāpumu lietas ietvaros.

Tā kā AS /Nosaukums A/ nebija aktīvu, tad tieši šī iemesla dēļ tai nebija iespējams izpildīt spēkā esošo tiesas spriedumu.

Tieši un tikai aktīvu un naudas līdzekļu neesamības dēļ, AS /Nosaukums A/ nebija iespējams iesniegt tiesā maksātnespējas pieteikumu. Proti,

saskaņā ar Maksātnespējas likuma 62.panta pirmo daļu juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas priekšnoteikums ir

juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā Maksātnespējas administrācijas speciāli izveidotajā

kontā. Tādējādi nepieciešamā summa bija 860 EUR. Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 3.punktu vēl papildus bija

jāsamaksā arī valsts nodeva 70 EUR apmērā.

Šādu naudas līdzekļu sabiedrībai nebija, līdz ar ko AS /Nosaukums A/ objektīvi nevarēja izpildīt likuma prasības (samaksāt depozītu un valsts

nodevu), lai iesniegtu tiesā sabiedrības maksātnespējas pieteikumu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 255.panta otro daļu, tiesnesis šādu pieteikumu atstātu

bez virzības un - tā kā trūkumus šajā situācijā nebūtu iespējams novērst (samaksāt valsts nodevu un depozītu), tad atbilstoši Civilprocesa likuma

l33.panta ceturtajai daļai, šāds pieteikums tiktu uzskatīts par neiesniegtu un tiktu atdots atpakaļ iesniedzējam.

Tā kā sabiedrība aktīvu komercdarbību jau ilgstoši neveica un tai nebija nekādu ienākumu, tad, lai kaut kā risinātu radušos

situāciju /pers.B/ vērsies ar lūgumu pie AS /Nosaukums A/ dalībnieka - SIA /Nosaukums C/. Tā rezultātā 2018.gada 5.martā no AS /Nosaukums A/

akcionāra SIA "/Nosaukums C/ valdes priekšsēdētāja /pers. G/ saņēmis rakstisku apstiprinājumu, ka līdz 2018.gada l.jūnijam AS /Nosaukums A/ tikšot

aizdoti nepieciešamie naudas līdzekļi, lai sagatavotu un tiesā iesniegtu sabiedrības maksātnespējas pieteikumu.

Nekavējoties pēc tā tika sagatavots AS /Nosaukums A/ maksātnespējas pieteikums tiesai, kā arī tika sagatavoti pārējie dokumenti, kuri saskaņā ar

Civilprocesa likumu un Maksātnespējas likumi ir jāsniedz tiesā, iesniedzot maksātnespējas pieteikumu.

2018.gada 2.maijā dokumenti bija gatavi iesniegšanai tiesā, tomēr tajā dienā atklājās, ka dažas dienas iepriekš jeb 2018.gada 26.aprīlī Rīgas

pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā jau bija ticis iesniegts AS /Nosaukums A/ maksātnespējas pieteikums un uz tā pamata bija ierosināta civillieta

Nr.C30543118. Minēto pieteikumu bija iesniegusi AS /Nosaukums B/. Spriedums lietā tika pasludināts 2018.gada 11.maijā. Šādā situācijā

maksātnespējas pieteikuma iesniegšanai vairs nebija nozīmes, jo sabiedrības maksātnespējas lieta jau bija ierosināta un spēkā esošie normatīvie akti

nepieļauj divu viena komersanta maksātnespējas lietu ierosināšanu vienlaicīgi.

Ņemot vērā minētos apstākļus, AS /Nosaukums A/ maksātnespējas pieteikums netika iesniegts tiesā objektīvu iemeslu dēļ. Proti, sākotnēji

tāpēc, ka sabiedrībai objektīvi nebija nepieciešamo naudas līdzekļu, bet pēc tam - tāpēc, ka maksātnespējas pieteikumu ātrāk par AS /Nosaukums A/

tiesā jau bija iesniegusi AS /Nosaukums B/. Turklāt - kā to apstiprina lietā esošie pierādījumi, tad /pers.B/veicis darbības, lai situāciju risinātu un

maksātnespējas procesa pieteikums tiesā tomēr tiktu iesniegts.

Jau savā sūdzībā par sākotnējo Lēmumu šajā administratīvā pārkāpuma lietā norādījis, ka LAPK 272.pants paredz, ka, izskatot administratīvā

pārkāpuma lietu, institūcijai (amatpersonai) ir jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo

personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro

citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Atbilstoši LAPK - administratīvās atbildības pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas jākonstatē personas nodarījumā, t.i., jākonstatē

LAPK paredzēto objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums: administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse. Ja kaut viena

no minētajām administratīvo pārkāpumu veidojošām pazīmēm iztrūkst tad nodarījumā nav konstatējams administratīvā pārkāpuma sastāvs. Administratīvā

pārkāpuma lietā jākonstatē pie atbildības saucamās personas vaina, ar ko tiek saprasta fiziskās personas subjektīvā psihiskā attieksme pret nodarījumu.

Lietas apstākļi apstiprina, ka viņa darbībās nav konstatējams LAPK 166.35pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Proti, AS /Nosaukums A/ maksātnespējas pieteikumu nebija iespējams iesniegt nevis kādu viņa subjektīvo iemeslu, bet gan objektīvu iemeslu dēļ -

sākumā naudas līdzekļu neesamības dēļ, bet pēc tam tāpēc, ka šādu pieteikumu tiesā jau bija iesniedzis sabiedrības kreditors. Turklāt no tā, ka objektīvu

iemeslu dēļ maksātnespējas pieteikums tiesā nevarēja tikt iesniegts nekavējoties pēc sprieduma labprātīgas izpildes termiņa beigām, sabiedrības

kreditoriem nekāds kaitējums nav radīts, jo sabiedrības aktīvi šajā laika posmā ir palikuši nemainīgi.

Proti, sabiedrības reālais finansiālais stāvoklis bija atspoguļots publiski pieejamajos AS /Nosaukums A/ gada pārskatos, tas bija ilgstoši nemainīgs,

pie kā vainojama iepriekšējā AS /Nosaukums A/ valde. Šis sabiedrības finansiālais stāvoklis visiem kreditoriem bija zināms un nekas šajā sabiedrības

finansiālajā situācijā nemainījās un sabiedrības aktīvi nesamazinājās.

Šādā situācijā uzskata, ka ir nepamatoti ticis saukts pie administratīvās atbildības par LAPK 166.35pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Turklāt Lēmums Nr.208 nesatur argumentāciju un vērtējumu par to, vai un kādu iemeslu dēļ netiek ņemta vērā subjektīvās puses neesamība šajā

administratīvā pārkāpuma lietā.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, kā arī pamatojoties uz LAPK 288.pantu, 2891.pantu, /pers. B/ lūdz tiesu atcelt pilnībā Valsts policijas Rīgas

reģiona pārvaldes priekšnieka A.Sozinova 16.08.2018. lēmumu Nr.208 administratīvā pārkāpuma lietā Nr.051/PA862690, izbeigt administratīvā

pārkāpuma lietu Nr.051/PA862690.

2018.gada 3.jūlijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes kriminālpolicijas pārvaldes 3.biroja priekšnieks I.Tomaševs, izskatot administratīvā

pārkāpuma materiālus attiecībā pret /pers. B/, konstatējis, ka 2017.gada 29.jūnijā spēkā stājies Kurzemes apgabaltiesas 2016.gada 3.oktobra

spriedums civillietā Nr.C04318807 (turpmāk - Spriedums), saskaņā ar kuru AS /Nosaukums A/ (reģ.nr./reģistrācijas numurs/) - turpmāk Parādnieks,

par labu AS /Nosaukums B/ (reģ.nr./reģistrācijas numurs/) - turpmāk Iesniedzējs, ir piedzīti 647 202,70 EUR. Taču Parādnieks nav veicis pat daļēju

Sprieduma izpildi. Iesniedzējs uzskata, ka nepastāv nekādas cerības, ka Parādnieks reiz varētu saistības dzēst, tā kā Parādniekam nav nekādu aktīvu un

šāds finansiālais stāvoklis Parādniekam pastāvot kopš 2011.gada. Attiecīgi iesniedzējs neuzskata par iespējamu noslēgt ar parādnieku jebkādu

vienošanos par parādsaistību atmaksu. Tāpat, lai veiktu Sprieduma piespiedu izpildi, iesniedzējs likumā noteiktā kārtībā vērsās pie zvērināta tiesu

izpildītāja, kas uzsāka izpildu lietu Nr.00794/082/2017 (turpmāk - Izpildu lieta), kurā Parādnieks ir iesniedzis 2017.gada 6.decembra paziņojumu "Par

paziņojumu izpildīt nolēmumu izpildu lieta Nr.0074/082/2017 (turpmāk - Parādnieka Paziņojums), kuru ir parakstījis Parādnieka valdes priekšsēdētājs

/pers. B/. Ar Parādnieka Paziņojumu /pers.B/paziņoja zvērinātai tiesu izpildītājai, ka Sprieduma izpilde nav iespējama, jo Parādniekam neesot nekādu

aktīvu un Parādnieks ilgstoši neveic saimniecisko darbību, ko apliecinot arī Parādnieka 2016.gada pārskats. Tāpat ari zvērināta tiesu izpildītāja Izpildu

lietā ar 2018.gada 19.janvāra aktu nr.00007/082/2018-AKT ir konstatējusi, ka Sprieduma izpilde nav iespējama, tā kā parādniekam nav nekādi aktīvi

un/vai finanšu līdzekli, pret kuriem vērst piedziņu. Attiecīgi Iesniedzējs uzskata, ka ar šo Parādnieka amatpersona /pers. B/ apliecina, ka jau vismaz kopš

2016.gada Parādnieks faktiski ir maksātnespējīgs, jo neguva nekādus ienākumus un tai nebija arī nekādi aktīvi. Taču neskatoties uz to, Parādnieka

amatpersona /pers. B/ ilgstoši nav iesniedzis tiesā pieteikumu par Parādnieka atzīšanu par maksātnespējīgu. Iesniedzējs uzskata, ka Parādniekam ir

iestājusies Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 5.punkta pazīme, kas saskaņā ar šā likuma 60.panta trešo daļu uzliek Parādniekam par

pienākumu nekavējoties iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā, ja Parādnieks nespēj nokārtot parādsaistības, kurām vairāk nekā divus

mēnešus ir iestājies izpildes termiņš.

Iepazīstoties ar administratīvās pārkāpumu lietas materiāliem, konstatēts, ka 2016.gada 3.oktobrī Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesā tika

izskatīta lieta Nr.C04318807, saskaņā ar kuru Civillietu tiesu kolēģija nosprieda piedzīt no Parādnieka par labu Iesniedzējam neizpildīto līguma saistību

436 132,55 EUR un likumiskos procentus par laiku no 2007.gada 28.marta līdz 2015.gada 28.martam 209 343,15 EUR, tiesas izdevumus 1728,00

EUR un atzīt Iesniedzēja tiesības saņemt likumiskos procentus no pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma izpildes (izsoles) dienai, bet

nepārsniedzot tā apmēru. Spriedums stājies spēkā ar 2017.gada 29 .jūniju.

Lai veiktu sprieduma piespiedu izpildi, Iesniedzējs likumā noteiktā kārtībā vērsās pie zvērināta tiesu izpildītāja, kas uzsāka izpildu lietu

Nr.00794/082/2017 (turpmāk - Izpildu lieta), kurā Parādnieks iesniedza 2017.gada 6.decembra paziņojumu "Par paziņojumu izpildīt nolēmumu izpildu

lietā Nr.00794/082/2017" (turpmāk - Parādnieka Paziņojums), kuru parakstīja tās valdes priekšsēdētājs /pers. B/. Ar Parādnieka Paziņojumu /pers.B/

paziņo zvērinātai tiesu izpildītājai, ka Sprieduma izpilde nav iespējama, jo Parādniekam nav nekādu aktīvu, kā arī tā ilgstoši neveic nekādu saimniecisko

darbību, ko apliecinot Parādnieka 2016.gada pārskats. Tāpat zvērināta tiesu izpildītāja Izpildu Lietā ar 2018.gada 19.janvāra aktu Nr.00007/082/2018-

AKT ir konstatējusi, ka Sprieduma izpilde nav iespējama, tā kā Parādniekam nav nekādu aktīvu un/vai finanšu līdzekļu, pret kuriem vērst piedziņu.

Attiecīgi secināms, ka ar Parādnieka paziņojumu /pers. B/ apliecinājis, ka jau 2016.gadā Parādnieks faktiski ir maksātnespējīga akciju sabiedrība, tā ka

neguva nekādus ienākumus un tai nebija aktīvu, taču neskatoties uz to, /pers. B/ ilgstoši nav iesniedzis tiesā pieteikumu par Parādnieka atzīšanu par

maksātnespējīgu.

Saskaņā ar LR Uzņēmumu reģistra datiem Parādnieka valdes priekšsēdētājs ar tiesībām pārstāvēt atsevišķi no 2014.gada 20.novembra līdz

2018.gada 28.maijam ir /pers. B/.

Kā savā paskaidrojumā norādīja /pers. B/, Parādnieka maksātnespējas procesa pazīmes tika konstatētas jau 2017.gadā, kad zvērinātai

tiesu izpildītājai I.Brokai rakstiski tika paziņots, ka Parādniekam nav iespējams izpildīt parādsaistības Iesniedzējam saskaņā ar tiesas pieņemto lēmumu

civillietā Nr.C04318807. Parādnieka amatpersona paskaidroja, ka attiecībā uz pienākumu iesniegt Parādnieka maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā

atzīst un savu vainu izdarītajā pārkāpumā nožēloja. Kā norādīja Parādnieka amatpersona /pers. B/, Parādnieka maksātnespējas, pieteikumu tiesā

nevarēja iesniegt, jo nebija vajadzīgo finansiālo līdzekļu lai maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā. Savā papildus 2018.gada 5.aprīļa paskaidrojumā

/pers. B/ norāda, ka tieši aktīvu un naudas līdzekļu neesamības dēļ Parādnieks nevarēja iesniegt tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu. Proti,

saskaņā ar Maksātnespējas likuma 62.panta pirmo daļu juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas priekšnoteikums ir

juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa mēnešalgu apmērā Maksātnespējas administrācijas speciāli izveidotā kontā. Šobrīd

860,00 EUR. Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 3.punktu vēl papildus esot jāsamaksā valsts nodeva 70,00 EUR apmērā.

Parādnieka amatpersona /pers. B/ šādu līdzekļu neesot, līdz ar ko Parādnieks nevarot izpildīt šīs likuma prasības, lai iesniegtu tiesā Parādnieka

maksātnespējas procesa pieteikumu. Par radušos situāciju Parādnieka amatpersona vairākkārtīgi informējis gan Parādnieka padomi, gan akcionārus,

savukārt uz 2018.gada 5.aprīli Parādnieka amatpersona /pers. B/ saņēmis informāciju no akcionāra SIA /Nosaukums C/ valdes priekšsēdētāja /pers. G/,

ka līdz 2018.gada l.jūnijam Parādniekam tikšot aizdoti nepieciešamie naudas līdzekļi, lai sagatavotu un tiesā iesniegtu parādnieka maksātnespējas

procesa pieteikumu. Attiecīgi Parādnieka amatpersona norāda, ka, ņemot vērā minētos apstākļus, Parādnieka maksātnespējas procesa pieteikums nav

iesniegts objektīvu iemelsu dēļ - naudas līdzekļu neesamības dēļ. Tālāk Parādnieka amatpersona /pers. B/ norādījis, ka, ja kādam sabiedrības kreditoram

rūp maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas fakts, tad jebkuram kreditoram ir tiesības pašam saskaņā ar Maksātnespējas likumu iesniegt tiesā

sabiedrības maksātnespējas pieteikumu, tomēr cik zināms bija Parādnieka amatpersonai /pers. B/, neviens kreditors ar maksātnespējas procesa

pieteikumu tiesā nav vērsies, jo acīmredzot, apzinās situācijas bezcerīgumu, proti, sabiedrībai neesot aktīvu, uz kuriem vērst piedziņu, lai kreditoru

prasījumu apmierinātu.

Parādnieka amatpersona /pers. B/ norāda savā papildus paskaidrojumā, ka LAPK 272.pants paredz, ka, izskatot administratīvā

pārkāpuma lietu, institūcijai (amatpersonai) jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo

personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro

citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Atbilstoši LAPK administratīvās atbildības pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas

jākonstatē personas nodarījumā, t.i., jākonstatē LAPK paredzēto objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums: administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā

puse, subjekts un subjektīvā puse. Ja kaut viena no minētajām administratīvo pārkāpumu veidojošām pazīmēm iztrūkst, tad nodarījumā nav konstatējams

administratīvā pārkāpuma sastāvs. Kā norāda Parādnieka amatpersona /pers. B/, administratīvā pārkāpuma lietā jākonstatē pie atbildības saucamās

personas vaina, ar ko tiek saprasta fiziskās personas subjektīvā psihiskā attieksme pret nodarījumu. Vadoties no tā, Parādnieka amatpersona /pers. B/

norāda, ka iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ viņa darbībās nav konstatējams LAPK 166.35 pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvs -

maksātnespējas procesa pieteikumu nav bijis iespējams iesniegt nevis kādu Parādnieka amatpersonas /pers. B/ subjektīvo iemeslu, bet gan objektīvu

iemeslu - naudas līdzekļu neesamības dēļ. Kā norāda Parādnieka amatpersona /pers. B/, no savas puses viņš ir darījis visu iespējamo, lai situāciju

atrisinātu. Savukārt, ja akcionārs SIA /Nosaukums C/ aizdotu nepieciešamos naudas līdzekļus, tad viņš, kā Parādnieka valdes loceklis, nekavējoties

iesniegtu tiesā Parādnieka maksātnespējas procesa pieteikumu.

Parādnieka amatpersona /pers. B/ uzaicināts uz papildu paskaidrojuma sniegšanu un jautājuma lemšanā par administratīvā pārkāpuma protokola

sastādīšanu. /pers B/ 2018.gada 8.maijā sniedza papildu paskaidrojumu, kurā norādīja, ka sagatavoja, bet ne iesniedza maksātnespējas procesa

pieteikuma projektu, taču Parādnieka kreditors AS /Nosaukums B/ paspēja iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā pats, attiecīgi

Parādniekam vairs nebija pamats maksātnespējas procesa pieteikumu iesniegt.

Iepazīstoties ar Parādnieka amatpersona /pers. B/ paskaidrojumos pievienotajiem pielikumiem, konstatēts, ka 2018.gada 2.maijā tika sagatavots

maksātnespējas procesa pieteikums par juridiskās personas maksātnespējas procesa ierosināšanu un pasludināšanu (turpmāk - Pieteikums). Savā

Pieteikumā Parādnieka amatpersona /pers. B/ norāda, ka atbilstoši bilancei 2016.gada 31.decembrī Parādniekam bija parādsaistības pret kreditoriem 2

330 209,00 EUR apmērā un nebija aktīvu. Stājoties spēkā Spriedumam lietā Nr.C04318807, kreditoru prasījumi pieauga par 647 203,00 EUR un

kopā sastādīja 2 977 462,00 EUR. Ņemot vērā iepriekš minēto Parādnieka amatpersona Pieteikumā norādīja, ka ir pamats atzīt, ka attiecībā uz

Parādnieku ir iestājusies Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 5.punkta norādītā maksātnespējas pazīme- ilgāk nekā divus mēnešus nav

nokārtotas parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš. Tālāk Pieteikumā norādīts, ka par nodomu iesniegt Pieteikumu Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesā, Parādnieka dalībnieki SIA /Nosaukums C/ un SIA "/Nosaukums F/ tika 2018.gada 2.maijā informēti.

Iepazīstoties ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu lietā Nr.C30543118 par Iesniedzēja pieteikumu par Parādnieka

maksātnespējas procesa pasludināšanu, konstatēts, ka tiesa atzina Iesniedzēja pieteikumu par Parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu par

pamatotu. Iesniedzēja pieteikums apmierināts.

2018.gada 8.maijā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA862690 par to, ka

iestājoties labprātīgam saistību izpildes termiņam, AS /Nosaukums A/

saistības 647 202,70 EUR apmēra pret AS “/nosaukums/”, kas izriet no Kurzemes apgabaltiesas 2016.gada 3.oktobra sprieduma lietā Nr.C04318807,

nav izpildījusi. Līdz ar to /pers. B/, būdams /Nosaukums A/ valdes priekšsēdētājs, ar tiesībām pārstāvēt atsevišķi no 2014.gada 20.novembra pēc

labprātīgas saistību izpildes termiņa notecējuma nav iesniedzis nekavējoties /Nosaukums A/ maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā likumā

paredzētajos gadījumos saskaņā ar Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 5.punktu un 60.panta trešo daļu.

Administratīvais pārkāpuma protokols sastādīts Parādnieka amatpersonas /pers. B/

klātbūtnē un nodots pret parakstu.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 60.panta trešo daļu Parādniekam ir pienākums nekavējoties iesniegt juridiskās personas maksātnespējas

procesa pieteikumu, ja pastāv šā likuma 57.panta pirmās daļas 5., 6. vai 9.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa

pazīmēm. Ja pastāv šā likuma 57.panta pirmās daļas 5.punkta pazīme, parādniekam ir pienākums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa

pieteikumu gadījumos, kad nav noslēgta vienošanās ar kreditoriem vai nav ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta. Maksātnespējas prezumpcija

tiek izslēgta, ja starp Parādnieku un kreditoru pastāv strīds par tiesībām, ja pret Parādnieku ir ierosināts tiesiskās aizsardzības process, vai, ja ir panākta

vienošanās par parādsaistību izpildi. Pārējos gadījumos Parādnieks netiek atbrīvots no pienākuma iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu. Fakts, ka

parādniekam nepietiek juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksāšanai līdzekļi divu minimālo mēnešalgu apmērā, tas saskaņā ar

Maksātnespējas likuma 62.pantu neatbrīvo Parādnieku no pienākuma iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā nekavējoties pēc tam, kad

pēc labprātīgas saistību izpildes termiņa un divu mēnešu notecēšanas, Parādniekam bija pienākums iesniegt nekavējoties maksātnespējas procesa

pieteikumu, tiesā. Fakts, ka Parādniekam trūka līdzekļu arī maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai liecina tikai par to, ka Parādnieka

amatpersona /pers. B/ saskaņā ar Komerclikumu nav rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks. Fakts, ka Parādnieka akcionārs nav sniedzis finansējumu

līdz 2018.gada l.jūnijam maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai nav nozīmes, jo saskaņā ar Komerclikuma 169.pantu, 209.pantu un 60.panta

trešo daļu līdzekļus maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai, bija pienākums atrast vai nu divu mēnešu laikā pēc parādsaistību labprātīga termiņa

iestāšanās vai nekavējoties pēc šo divu termiņu notecēšanas. Turklāt kā norādīja Parādnieka amatpersona /pers. B/, Parādnieka maksātnespējas procesa

pazīmes jau tika konstatētas, apstiprinot parādnieka 2016.gada 31.decembra bilanci. Attiecīgi Parādnieka amatpersonai /pers. B/ jau ar to brīdi bija

apzinātas maksātnespējas procesa pazīmes vēl pirms stājies spēkā Kurzemes apgabaltiesas 2016.gada 3.oktobra spriedums lietā Nr.C04318807 un

attiecīgi jālemj jautājums par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu un šādu finanšu līdzekļu nodrošināšanu.

Kā izriet no /pers. B/ sniegtā paskaidrojuma, /pers. B/ savu vainu neatzīst.

Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 5,punkts paredz, ka parādniekam piemēro juridiskās personas maksātnespējas procesu, ja

Parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš.

Maksātnespējas likuma 60.panta 3.daļa nosaka, ka ?Parādniekam ir pienākums nekavējoties iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa

pieteikumu, ja pastāv kāda no šā likuma 57.panta pirmās daļas 5., 6. vai 9. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm".

Nosūtot /pers.B/ pavēsti, tika paziņots par lietas izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas vietu un laiku, uz kuru viņš tika uzaicināts. 2018.gada 3.jūlijā

uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu ieradās /pers. B/ pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Didzis Kalniņš un paskaidroja, ka uztur iepriekš

sniegtos paskaidrojumus un argumentus, uz izskatīšanas brīdi nekas vairāk nav piebilstams.

Pārbaudot un novērtējot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, uzskatāms, ka /pers. B/ vaina pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta pilnīgi, ar

faktiem, kas norādīti administratīvā pārkāpuma protokolā, Lursoft izziņā, iesnieguma materiālā.

/pers. B/ darbībās netika konstatēti atbildību mīkstinoši un atbildību pastiprinoši apstākļi.

Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts LAPK 166.35pantā un par izdarīto pārkāpumu /pers. B/ nosakāms

sods. Ņemot vēra lietā izklāstītos faktus, uzskatāms, ka administratīvā pārkāpuma lietā ir iespējams aprobežoties ar LAPK 166.35pantā paredzēto

naudas sodu. Uzliktā naudas soda apmērs atbilstoši LAPK 22.pantam audzinās /pers. B/ likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, būs

līdzeklis, lai tiklab pārkāpējs, kā arī citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus. Saskaņā ar LAPK 26.panta ceturto daļu amatpersonām uzliktos

naudas sodus aizliegts maksāt no komersantu, iestāžu vai organizāciju līdzekļiem. Saskaņā ar LAPK 40.pantu administratīvā soda uzlikšana neatbrīvo

personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, no tā pienākuma, izpildīšanas, par kura nepildīšanu uzlikts administratīvais sods.

Ņemot vērā augstāk minēto un vadoties no Latvijas APK 16635., 214., 237., 244., 260., 272., 274., 275. un 279. panta, nolemts atzīt /pers. B/

par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, atbildība par ko ir paredzēta LAPK 166.35 pantā un piemērot viņam naudas sodu 280,00 EUR.

2016.gada 16.augustā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvalde (turpmāk - VP RRP) izskatot VP RRP 2018.gada 27.jūlijā ar Nr.20/10-

38259 un 2018.gada 2.augustā ar Nr.20/10-38259(2) reģistrēto (vienādas pēc satura) /pers. B/ sūdzību (turpmāk- sūdzība),konstatēja, ka 2018.gada

8.maijā /pers. B/ tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA862690 (turpmāk- Protokols) par to, ka viņš būdams AS /Nosaukums A/,

reģ. Nr. /reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese: /adrese A/ (turpmāk- parādniece), amatpersona ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi, laika

posmā no 2016.gada 3.oktobra, iestājoties parādnieces saistību (647 202,70 euro apmērā) izpildes termiņam, kuras parādniece nav nokārtojusi ilgāk

nekā divus mēnešus, līdz protokola sastādīšanas brīdim (pretēji Maksātnespējas procesa likuma 57.panta pirmās daļas 5.punktā un 60.panta trešajā daļā

paredzētajām) neiesniedza tiesā parādnieces maksātnespējas procesa pieteikumu, tādējādi pārkāpjot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

(turpmāk- LAPK) 166.35pantu.

VP RRP Kriminālpolicijas pārvaldes 3.biroja priekšnieks I.Tomaševs 2018.gada 3.jūlijā, izskatot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus,

pieņēma lēmumu (turpmāk- Lēmums) par /pers. B/ saukšanu pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 166.35pantu, piemērojot viņam naudas

sodu divsimt astoņdesmit euro apmēra un neatņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās.

Sūdzībā /pers. B/ norāda, ka 2017.gadā stājās spēkā spriedums civillietā, ar kuru nolemts piedzīt no parādnieces par labu Akciju

sabiedrībai /Nosaukums B/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese /adrese B/ naudas summu 647 202,70 euro apmērā. Minētā

saistība, saskaņā ar /pers. B/ norādīto, ir izveidojies laika posmā, kurā viņš nav ieņēmis valdes locekļa amatu, savukārt iepriekšējais valdes loceklis

nenodeva visus ar parādnieces saimniecisko darbību saistītos dokumentus (kas radītu pilnīgu priekšstatu par sabiedrības mantisko stāvokli), kā rezultātā

parādniece jau ilgstoši neveica nekādu saimniecisko darbību un tajā nebija aktīvu un mantas. Tādējādi, kā to norāda /pers. B/, parādniecei nebija aktīvu

un naudas līdzekļu, lai izpildītu tiesas spriedumu, par ko viņš 2017.gada 6.decembrī informēja tiesu izpildītāju. Ņemot vērā naudas līdzekļu trūkumu,

parādniecei nebija iespējas iesniegt tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu, līdz ar ko /pers. B/ uzskata, ka parādniece ,,objektīvi nevarēja" iesniegt

tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu. Uzskatot, ka pieteikuma iesniegšana tiesā, nesamaksājot valsts nodevu un depozītu, nerādītu nekādas tiesiskās

sekas, /pers. B/ secina, ka viņa rīcībā nav administratīvā pārkāpuma sastāvs. Papildus /pers. B/ norāda, ka ir saņēmis parādnieces akcionāra SIA

/Nosaukums C/ valdes priekšsēdētāja /pers. G/ rakstisku apstiprinājumu tam, ka maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai nepieciešamie līdzekļi

viņam tikšot aizdoti līdz 2018.gada 1.jūnijam, līdz ar ko tika nekavējoties sagatavots maksātnespējas pieteikuma projekts tā iesniegšanai tiesā, bet

2018.gada 2.maijā atklājies, ka jau 2018.gada 26.aprīlī šāds pieteikums tika iesniegts no kreditora puses. Uzskatot, ka maksātnespējas procesa

pieteikums tiesā no viņa puses netika iesniegts objektīvu iemeslu dēļ, kas ir sākumā naudas līdzekļu neesamības dēļ, vēlāk tāpēc, ka to iesniedzis

kreditors, /pers. B/ lūdz pilnībā atcelt pieņemto Lēmumu un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.

2018.gada 3.jūlijā, izskatot /pers. B/ sūdzību, VP RRP KP priekšnieks A.Sozinovs secina, ka tā ir noraidāma, bet lēmums atstājams

negrozīts sekojošu motīvu dēļ.

Ar lēmumu /pers. B/ ir saukts pie administratīvās atbildības par LAPK 166.35pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu, jo nav ievērojis

Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 5.punkta un 60.panta trešās daļas prasības.

LAPK 166.35pants nosaka, ka par parādnieka maksātnespējas pieteikuma neiesniegšanu likumā paredzētajos gadījumos — uzliek naudas sodu

fiziskajām personām vai valdes loceklim no divsimt astoņdesmit līdz septiņi simti euro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus

amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 5.punkts (likuma redakcija, kas ir spēkā kopš 2015.gada l.marta) paredz, ka parādniekam piemēro

juridiskās personas maksātnespējas procesu, ja parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības, kurām iestājies izpildes

termiņš. Maksātnespējas likuma 60.panta trešā daļa paredz, ka parādniekam ir pienākums nekavējoties iesniegt juridiskās personas maksātnespējas

procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no šā likuma 57.panta pirmās daļas 5., 6. vai 9.punkta minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa

pazīmēm. Ja pastāv šā likuma 57.panta pirmās daļas 5.punktā minētā pazīme, parādniekam ir pienākums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas

procesa pieteikumu gadījumos, kad nav noslēgta vienošanās ar kreditoriem vai nav ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta.

Tādējādi, pārbaudot pieņemtā lēmuma tiesiskumu saskaņā ar LAPK 286.panta otrās daļas nosacījumiem, VP RRP ir nepieciešams pārbaudīt, vai

Lēmumā pamatoti norādīts, ka /pers. B/ ir vainīgs LAPK 166.35pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā, jo parādniece (kuras valdes loceklis ir bijis /pers.

B/) ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojusi parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš un, ka viņš, būdams parādnieces valdes loceklis, nav

iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā, līdz ar ko ir saucams pie administratīvās atbildības, piemērojot naudas sodu divsimt astoņdesmit euro

apmērā.

No lietas materiāliem izriet un lietā par to nepastāv strīds, ka ar 2016.gada 3.oktobrī Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija nosprieda

piedzīt no parādnieces par labu Akciju sabiedrībai /Nosaukums B/ naudas summu 647 202,70 euro apmērā, nosakot desmit dienu termiņu sprieduma

labprātīgai izpildei. Minēto spriedumu parādniece nav izpildījusi un ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojusi parādsaistību, bet parādnieces valdes

loceklis ar tiesībām pārstāvēt parādnieci atsevišķi - /pers. B/, nav noslēdzis vienošanos ar kreditoriem nav ierosinājis tiesiskās aizsardzības procesu lietā

un nav iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā, kā to paredz Maksātnespējas likuma 60.panta trešās daļas prasības.

Kā vienu no attaisnojumiem maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanai likumā paredzētajā kārtībā, /pers. B/ norāda naudas līdzekļu

neesamību parādniecei, kas viņa ieskatā, atbrīvo viņu no LAPK 166.35pantā paredzētās atbildības.

Šādam viedoklim nav tiesiska pamata, jo maksātnespējas procesa uzsākšanas mērķis ir tieši un neatrauti saistīts ar nepieciešamību izslēgt no

uzņēmējdarbības vides tādus komersantus, kuru valde nespēj pilnā apmērā kārtot komersanta uzņemtās saistības. Turklāt no Komerclikuma 169.panta

pirmās daļas izriet komersantu valdes locekļu pienākums savus pienākumus pildīt kā krietniem un rūpīgiem saimniekiem, tajā skaitā attiecībā uz

pienākumu iesniegt tiesā maksātnespēja procesa pieteikumu gadījumos, kad to stingri nosaka likums.

Minētos pienākumus, un līdz ar to arī apņemšanos ievērot Maksātnespējas likuma normas, /pers. B/ ir uzņēmies brīdī, kad parakstīja piekrišanu būt

par parādnieces valdes locekli. Uzņemoties valdes locekļa pienākumus, /pers. B/, kā krietnam un rūpīgam saimniekam, bija jāapzinās un jāparedz ar

valdes locekļa pienākumu pildīšanu saistītie riski, tajā skaitā attiecībā uz parādnieces naudas līdzekļu iespējamo trūkumu, parādnieces aktīvu īsto vērtību,

kā arī attiecībā uz parādnieces saistībām.

VP RRP atzīst iespējamību, ka iepriekšējais parādnieces valdes loceklis varēja nenodot visus ar parādnieces saimniecisko darbību saistītos

dokumentus, tādējādi maldinot sūdzības iesniedzēju par parādnieces saistībām. Taču minētajam apstāklim ir cits raksturs un, ņemot vērā ar valdes locekļa

amata pildīšanu saistītus riskus, ko uzņemas /pers. B/ stājoties amatā, tas nevar kalpot par attaisnojumu /pers. B/ rīcībai, neiesniedzot maksātnespējas

procesa pieteikumu likumā noteiktajā kārtībā.

VP RRP uzskata, ka /pers. B/ ir tiesīgs vērsties pie iepriekšējā valdes locekļa ar attiecīgu prasījumu, ja uzskata, ka tieši viņa apzināta vai neapzināta

rīcība bijusi par iemeslu tam, ka viņš [/pers. B/] nebija informēts par iespējamo parādnieces neizpildītu saistību. Taču arī dotais apstāklis neatbrīvo viņu no

pienākuma rast iespēju iesniegt tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši likuma prasībām, ko viņš uzņēmies jau stājoties valdes locekļa amatā.

Sūdzībā /pers. B/ norāda, ka 2018,gada 26.aprīlī maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā iesniegusi parādnieces kreditors. Minētais, /pers. B/

ieskatā, atbrīvo viņu no pienākuma attiecīgu pieteikumu iesniegt pašam.

Vērtējot šādu /pers. B/ viedokli, VP RRP atzīst, ka no 2018.gada 26.aprīļa parādnieces maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai tiesā

zudusi jēga. Taču arī šīs fakts neatbrīvo /pers. B/ no atbildības par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu laika posmā no Kurzemes

apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas sprieduma pasludināšanas dienas un attiecīgu līdzekļu neesamības līdz 2018.gada 26.aprīlim, kad to beidzot

iesniedza kreditors.

Ņemot vērā minēto, VP RRP secina, ka /pers. B/ maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšana tiesā laika posmā no 2016.gada 3.oktobra

līdz 2018.gada 26.aprīlim ir kvalificējama kā administratīvais pārkāpums, par kuru atbildība paredzēta LAPK 166.35pantā.

Vērtējot /pers. B/ piemērotā soda apmēru, VP RRP konstatē, ka viņam ir piemērots zemākais naudas sods, kas paredzēts LAPK 166. 35panta

sankcijā. Līdz ar ko VP RRP secina, ka piemērotais naudas sods atbilst soda piemērošanas mērķim un ir atstājams negrozīts.

Ņemot vērā minēto un vadoties pēc LAPK 166.35panta un LAPK 287.panta pirmās daļas l.punkta nolēma atstāt negrozītu Lēmumu un /pers. B/

sūdzību noraidīt.

M o t ī v u daļa

Izvērtējot lietā esošos pierādījumus to kopumā un savstarpējā saistībā tiesa uzskata, ka /pers. B/ sūdzība ir bez pamata un noraidāma.

Lietā nav strīda, ka laika posmā no 2014.gada 20.novembra līdz 2018.gada 28. maijam /pers. B/ ir bijis AS “/nosaukums A/” valdes

priekšsēdētajs ar tiesībām rīkoties atsevišķi.

Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 5.punkts paredz, ka parādniekam piemēro juridiskās personas maksātnespējas procesu, ja

Parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš.

Maksātnespējas likuma 60.panta 3.daļa nosaka, ka ?Parādniekam ir pienākums nekavējoties iesniegt juridiskās personas maksātnespējas

procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no šā likuma 57.panta pirmās daļas 5., 6. vai 9. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa

pazīmēm".

Lieta nav strīda, ka 2017.gada 29.jūnijā spēkā stājās Kurzemes apgabaltiesas spriedums, ar kuru AS “/nosaukums B/” labā no AS “/nosaukums

A/“ tika piedzīti kopā 647 203,70 EUR un spriedums tika nodots izpildei.

/pers. B/ savas vainas neesamību administratīvā pārkāpuma lietā pēc LAPK 166.35 panta pamato pirmkārt uz to, ka iepriekšējā valde nav

nodevusi viņam komersanta grāmatvedības dokumentus. Tomēr tiesas ieskatā, pat ja šis fakts ir patiess, tas nevar būt par attaisnojumu /pers. B/

bezdarbībai, jo AS “/nosaukujms A/” gada pārskati un bilances ir publiski pieejamas. Ar Akciju sabiedrības finansiālo situāciju /pers. B/ varēja jau

iepazīties pirms stāties šajā amatā. Tiesas rīcība nav pierādījumu, ka /pers. B/ būtu piespiests ieņemt valdes priekšsēdētāja amatu ar kādu personu varu

un viltu. Līdz ar to viņam bija jābūt gatavam veikt darbības, ko no viņa prasītu likumdevējs.

Kas attiecas uz to, ka minētā tiesvedība bijusi par laika periodu, kad viņš nav bijis izpildinstitūcijas vadītājs, tad tam izskatāmajā lietā nav nozīmes,

jo sprieduma izpildes organizēšana gulstas uz valdes priekšsēdētaju sprieduma izpildes laikā.

Ka redzams no AS “/nosaukums A/” gada pārskata uz 2015.gada 31.decembri, jau tad komersantam aktīvu nebija, saimnieciskā darbība netika

veikta un parādi bija vairāk kā 2 miljoni EUR. Tājejādi jau šajā laikā AS bija iestājusies tā faktiskā maksāt nespēja un tās pienākums sniegt tiesā

maksātnespējas procesa pieteikumu.

Ja /pers. B/ patiesi vēlētos iesniegt tiesā minēto pieteikumu, tad ar dibinātājiem sarunas par aizdevumu depozītam un valsts nodevai būtu uzsācis

tūlīt, uzzinot par komersanta katastrofālo finanšu stāvokli, vai naudu būtu ieguvis citā legālā veidā. Ka arī ne Maksātnespējas likums, ne Civilprocesa

likums, ne LAPK neparedz naudas trūkumu kā attaisnojumu izskatāmā pienākuma nepildīšanā.

Otrs /pers. B/ attaisnošanās iemesls ir fakts, ka, kad AS “/nosaukums A/“ dokumenti bijuši sagatavoti, uzzināts, ka pirms pāris dienām –

2018.gada 26.aprīlī, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā jau bija AS “/nosaukums B/” iesniegtais pieteikums par AS “/nosaukums A/“

maksātnespējas procesa pieteikums. Līdz ar to AS “/nosaukums A/” sniegt tiesā vēl vienu pieteikumu nebija jēgas.

Tiesa šo apgalvojumu uzskata par aizbildinājumu bez likumīga pamata, kas neatbrīvo /pers. B/ no atbildības par laiku vismaz no 2017.gada līdz

2018.gada 11.maijam – AS “/nosaukums A/“ maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Atbildība par šo pārkāpumu paredzēta LAPK 166.35 pantā - par parādnieka maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu likumā

paredzētajos gadījumos uzliek naudas sodu fiziskām personā vai valdes loceklim no divsimt astoņdesmit līdz 700 eiro, atņemot valdes loceklim tiesības

ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

LAPK 286.panta 2.daļa nosaka, ka augstāka iestāde, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pārbauda pieņemtā

lēmuma likumību un pamatotību.

Augstāk minētie dokumenti un citi pierādījumi pierāda, ka /pers. B/ pārkāpis šīs tiesību normas.

No lietas materiāliem redzams, ka lietā iegūtie pierādījumi ir pieļaujami (proti, fiksēti likumā noteiktajā kārtībā) un ir attiecināmi uz konkrēto

notikumu. Pierādījumu ticamība ir kādas ziņas patiesuma konstatēšanas pakāpe. To, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē,

aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

Tiesa pievienojas VP Rīgas reģiona pārvaldes kriminālpolicijas pārvaldes darbinieka ieskatam, ka augsta ticamības pakāpe ir piešķirama

Administratīvā pārkāpuma protokolā fiksētajiem apstākļiem, jo tos ir fiksējis policijas darbinieks, pildot dienesta pienākumus un atrodoties faktiskajā

notikuma vidē. Policijas darbinieka notikuma apstākļu izklāstam, kas risinājušies, tam pildot dienesta pienākumus, apriori ir piešķirama augsta ticamības

pakāpe.

Šie slēdzieni atbilst Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008.gada 12.novembra rīcības sēdēs lēmumā lietā

Nr.SKA-674/2008/ paustajam.

Tiesas ieskatā VP Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvaldes 3.biroja priekšnieks J.Tomaševs un pārvaldes priekšnieks A.Sozinovs ir vispusīgi un

objektīvi izvērtējis visus lietā esošos pierādījumus. Tiesa uzskata, ka administratīvā pārkāpuma lietas Nr. 051/PA862690 materiālos ir pietiekoši

pierādījumi, kas apstiprina /pers. B/ vainu izdarītajā pārkāpumā, respektīvi, laika posmā no 2017.gada līdz 2018.gada 11.maijam neiesniedza tiesā AS

/Nosaukums A/ maksātnespējas pieteikumu, vadoties no Maksātnespējas likuma 60.panta trešās daļas, lai gan bija iestājusies komersanta

maksātnespēja, atbilstoši Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 5.punktam.

Tādejādi tiesa konstatē, ka /pers. B/ saucams pie administratīvās atbildības pēc LAPK 166.35 panta. Turklāt policija uzlikusi sodu, kas ir sankcijas

zemākā apjomā, bez papildsoda.

Apstākļi, kas mīkstina atbildību par administratīvo pārkāpumu: netika konstatēti.

Apstākļi, kas pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu: netika konstatēti.

R e z o l u t ī v ā daļa

Saskaņā ar Latvijas APK 289 12.panta otrās daļas 1.punktu,

tiesa

n o lē ma

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka A.Sozinova 2018.gada 16.augusta Lēmumu Nr. 208

administratīvā pārkāpuma lietā Nr.051/PA862690 atstāt negrozītu, bet /pers. B/, personas kods /personas kods/, sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā Kurzemes apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.

Tiesnese M.Jansone