Court dismissed appeal against police fine for failing to file bankruptcy petition during insolvency proceedings.
Legislator summary
AI generatedThe court rejected the defendant's appeal against a police fine for failing to file a bankruptcy petition during insolvency proceedings. Evidence showed the defendant was aware of the insolvency but did not submit the required petition, despite a creditor filing it later. The court found sufficient proof of the violation and upheld the administrative penalty under the Administrative Offences Law.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 166.35 pants; Maksātnespējas likums 57. un 60. panti: The court established that a company director remains liable for failing to file a bankruptcy petition when legally required, even if a creditor subsequently files the petition, as the director's duty to initiate proceedings was not fulfilled during the statutory period.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:KURT:2018:1120.1A69011618.3.S
Lieta Nr.1A 69 0116 18/12
SPRIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
2018.gada 20.novembrī
Kurzemes rajona tiesa
tiesnese Maija Jansone
izskatot rakstveida procesā /pers. B/ sūdzību par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka A.Sozinova 2018.gada 16.augusta
lēmumu Nr.208 administratīvā pārkāpuma lietā Nr.051/PA 862690.
A p r a k s t o š ā daļa
2018.gada 3.jūlijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3.biroja priekšnieks J.Tomaševs pieņēma lēmumu
administratīvā pārkāpuma lietā Nr.051/PA862690, turpmāk - Lēmums. Ar šo Lēmumu /pers. B/ ticis atzīts par vainīgu administratīvā pārkāpuma
izdarīšanā, atbildība par kuru paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa, turpmāk - LAPK, 166.35pantā, piemērojot naudas sodu EUR 280
apmērā.
/pers. B/ pārsūdzēja Lēmumu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšniekam. 2018.gada 16.augustā Valsts policijas Rīgas reģiona
pārvaldes priekšnieks A.Sozinovs pieņēma lēmumu Nr.208, ar kuru sākotnējo Lēmumu atstāja negrozītu un /pers. B/ sūdzību noraidīja, turpmāk -
Lēmums Nr.208.
Lēmumu Nr.208 /pers. B/ pārsūdz, jo tajā norādīts, ka pamatoti ticis saukts pie administratīvās atbildības par LAPK 166.35pantā
paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, jo ievērojis Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas un 60.panta trešās daļas prasības un nav
iesniedzis AS /Nosaukums A/ maksātnespējas pieteikumu.
Vienlaikus Lēmumā Nr.208 par pamatotu atzīts viņa viedoklis, ka no 2018.gada 26.aprīļa AS /Nosaukums A/ maksātnespējas procesa
pieteikuma iesniegšanai tiesā bija zudusi jēga, jo pats kreditors AS /Nosaukums B/ iesniedza tiesā AS /Nosaukums A/ maksātnespējas pieteikumu. Tajā
pašā laikā šis apstāklis neatbrīvojot viņu no atbildības par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu laika posmā no Kurzemes apgabaltiesas
Civillietu tiesas kolēģijas sprieduma pasludināšanas dienas un attiecīgu līdzekļu neesamības līdz minētajam datumam, kad pieteikumu tiesā iesniedza
kreditors.
Kā izriet no lietā esošajiem dokumentiem, tad 2017.gadā stājās spēkā spriedums civillietā Nr.C04318807, ar kuru no AS /Nosaukums A/
par labu AS /Nosaukums B/ tika piedzīta naudas summa 647 202,70 EUR apmērā, kā arī likumiskie procenti. Tiesvedība šajā lietā ilga kopš 2007.gada
26.jūlija. Tās ietvaros tika risināts civiltiesisks strīds, kas bija saistīts ar 2005.-2007.gada notikumiem un darījumiem. Proti, par laika periodu, kad nav
bijis AS /Nosaukums A/ valdes loceklis.
Beidzot pildīt savus amata pienākumus, iepriekšējais AS /Nosaukums A/ valdes loceklis nenodeva sabiedrības izpildinstitūciju locekļiem ar
sabiedrības saimniecisko darbību saistītos dokumentus, t.sk., tos, kas radītu pilnīgu priekšstatu par sabiedrības mantisko stāvokli. Rezultātā AS
/Nosaukums A/ jau ilgstoši neveica nekādu saimniecisko darbību un tai nebija aktīvu (naudas un mantas), ko attiecīgi apstiprina AS /Nosaukums A/
2016.gada un 2017.gada pārskati, kuri tika iesniegti šīs administratīvā pārkāpumu lietas ietvaros.
Tā kā AS /Nosaukums A/ nebija aktīvu, tad tieši šī iemesla dēļ tai nebija iespējams izpildīt spēkā esošo tiesas spriedumu.
Tieši un tikai aktīvu un naudas līdzekļu neesamības dēļ, AS /Nosaukums A/ nebija iespējams iesniegt tiesā maksātnespējas pieteikumu. Proti,
saskaņā ar Maksātnespējas likuma 62.panta pirmo daļu juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas priekšnoteikums ir
juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā Maksātnespējas administrācijas speciāli izveidotajā
kontā. Tādējādi nepieciešamā summa bija 860 EUR. Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 3.punktu vēl papildus bija
jāsamaksā arī valsts nodeva 70 EUR apmērā.
Šādu naudas līdzekļu sabiedrībai nebija, līdz ar ko AS /Nosaukums A/ objektīvi nevarēja izpildīt likuma prasības (samaksāt depozītu un valsts
nodevu), lai iesniegtu tiesā sabiedrības maksātnespējas pieteikumu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 255.panta otro daļu, tiesnesis šādu pieteikumu atstātu
bez virzības un - tā kā trūkumus šajā situācijā nebūtu iespējams novērst (samaksāt valsts nodevu un depozītu), tad atbilstoši Civilprocesa likuma
l33.panta ceturtajai daļai, šāds pieteikums tiktu uzskatīts par neiesniegtu un tiktu atdots atpakaļ iesniedzējam.
Tā kā sabiedrība aktīvu komercdarbību jau ilgstoši neveica un tai nebija nekādu ienākumu, tad, lai kaut kā risinātu radušos
situāciju /pers.B/ vērsies ar lūgumu pie AS /Nosaukums A/ dalībnieka - SIA /Nosaukums C/. Tā rezultātā 2018.gada 5.martā no AS /Nosaukums A/
akcionāra SIA "/Nosaukums C/ valdes priekšsēdētāja /pers. G/ saņēmis rakstisku apstiprinājumu, ka līdz 2018.gada l.jūnijam AS /Nosaukums A/ tikšot
aizdoti nepieciešamie naudas līdzekļi, lai sagatavotu un tiesā iesniegtu sabiedrības maksātnespējas pieteikumu.
Nekavējoties pēc tā tika sagatavots AS /Nosaukums A/ maksātnespējas pieteikums tiesai, kā arī tika sagatavoti pārējie dokumenti, kuri saskaņā ar
Civilprocesa likumu un Maksātnespējas likumi ir jāsniedz tiesā, iesniedzot maksātnespējas pieteikumu.
2018.gada 2.maijā dokumenti bija gatavi iesniegšanai tiesā, tomēr tajā dienā atklājās, ka dažas dienas iepriekš jeb 2018.gada 26.aprīlī Rīgas
pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā jau bija ticis iesniegts AS /Nosaukums A/ maksātnespējas pieteikums un uz tā pamata bija ierosināta civillieta
Nr.C30543118. Minēto pieteikumu bija iesniegusi AS /Nosaukums B/. Spriedums lietā tika pasludināts 2018.gada 11.maijā. Šādā situācijā
maksātnespējas pieteikuma iesniegšanai vairs nebija nozīmes, jo sabiedrības maksātnespējas lieta jau bija ierosināta un spēkā esošie normatīvie akti
nepieļauj divu viena komersanta maksātnespējas lietu ierosināšanu vienlaicīgi.
Ņemot vērā minētos apstākļus, AS /Nosaukums A/ maksātnespējas pieteikums netika iesniegts tiesā objektīvu iemeslu dēļ. Proti, sākotnēji
tāpēc, ka sabiedrībai objektīvi nebija nepieciešamo naudas līdzekļu, bet pēc tam - tāpēc, ka maksātnespējas pieteikumu ātrāk par AS /Nosaukums A/
tiesā jau bija iesniegusi AS /Nosaukums B/. Turklāt - kā to apstiprina lietā esošie pierādījumi, tad /pers.B/veicis darbības, lai situāciju risinātu un
maksātnespējas procesa pieteikums tiesā tomēr tiktu iesniegts.
Jau savā sūdzībā par sākotnējo Lēmumu šajā administratīvā pārkāpuma lietā norādījis, ka LAPK 272.pants paredz, ka, izskatot administratīvā
pārkāpuma lietu, institūcijai (amatpersonai) ir jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo
personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro
citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Atbilstoši LAPK - administratīvās atbildības pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas jākonstatē personas nodarījumā, t.i., jākonstatē
LAPK paredzēto objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums: administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse. Ja kaut viena
no minētajām administratīvo pārkāpumu veidojošām pazīmēm iztrūkst tad nodarījumā nav konstatējams administratīvā pārkāpuma sastāvs. Administratīvā
pārkāpuma lietā jākonstatē pie atbildības saucamās personas vaina, ar ko tiek saprasta fiziskās personas subjektīvā psihiskā attieksme pret nodarījumu.
Lietas apstākļi apstiprina, ka viņa darbībās nav konstatējams LAPK 166.35pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvs.
Proti, AS /Nosaukums A/ maksātnespējas pieteikumu nebija iespējams iesniegt nevis kādu viņa subjektīvo iemeslu, bet gan objektīvu iemeslu dēļ -
sākumā naudas līdzekļu neesamības dēļ, bet pēc tam tāpēc, ka šādu pieteikumu tiesā jau bija iesniedzis sabiedrības kreditors. Turklāt no tā, ka objektīvu
iemeslu dēļ maksātnespējas pieteikums tiesā nevarēja tikt iesniegts nekavējoties pēc sprieduma labprātīgas izpildes termiņa beigām, sabiedrības
kreditoriem nekāds kaitējums nav radīts, jo sabiedrības aktīvi šajā laika posmā ir palikuši nemainīgi.
Proti, sabiedrības reālais finansiālais stāvoklis bija atspoguļots publiski pieejamajos AS /Nosaukums A/ gada pārskatos, tas bija ilgstoši nemainīgs,
pie kā vainojama iepriekšējā AS /Nosaukums A/ valde. Šis sabiedrības finansiālais stāvoklis visiem kreditoriem bija zināms un nekas šajā sabiedrības
finansiālajā situācijā nemainījās un sabiedrības aktīvi nesamazinājās.
Šādā situācijā uzskata, ka ir nepamatoti ticis saukts pie administratīvās atbildības par LAPK 166.35pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu.
Turklāt Lēmums Nr.208 nesatur argumentāciju un vērtējumu par to, vai un kādu iemeslu dēļ netiek ņemta vērā subjektīvās puses neesamība šajā
administratīvā pārkāpuma lietā.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, kā arī pamatojoties uz LAPK 288.pantu, 2891.pantu, /pers. B/ lūdz tiesu atcelt pilnībā Valsts policijas Rīgas
reģiona pārvaldes priekšnieka A.Sozinova 16.08.2018. lēmumu Nr.208 administratīvā pārkāpuma lietā Nr.051/PA862690, izbeigt administratīvā
pārkāpuma lietu Nr.051/PA862690.
2018.gada 3.jūlijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes kriminālpolicijas pārvaldes 3.biroja priekšnieks I.Tomaševs, izskatot administratīvā
pārkāpuma materiālus attiecībā pret /pers. B/, konstatējis, ka 2017.gada 29.jūnijā spēkā stājies Kurzemes apgabaltiesas 2016.gada 3.oktobra
spriedums civillietā Nr.C04318807 (turpmāk - Spriedums), saskaņā ar kuru AS /Nosaukums A/ (reģ.nr./reģistrācijas numurs/) - turpmāk Parādnieks,
par labu AS /Nosaukums B/ (reģ.nr./reģistrācijas numurs/) - turpmāk Iesniedzējs, ir piedzīti 647 202,70 EUR. Taču Parādnieks nav veicis pat daļēju
Sprieduma izpildi. Iesniedzējs uzskata, ka nepastāv nekādas cerības, ka Parādnieks reiz varētu saistības dzēst, tā kā Parādniekam nav nekādu aktīvu un
šāds finansiālais stāvoklis Parādniekam pastāvot kopš 2011.gada. Attiecīgi iesniedzējs neuzskata par iespējamu noslēgt ar parādnieku jebkādu
vienošanos par parādsaistību atmaksu. Tāpat, lai veiktu Sprieduma piespiedu izpildi, iesniedzējs likumā noteiktā kārtībā vērsās pie zvērināta tiesu
izpildītāja, kas uzsāka izpildu lietu Nr.00794/082/2017 (turpmāk - Izpildu lieta), kurā Parādnieks ir iesniedzis 2017.gada 6.decembra paziņojumu "Par
paziņojumu izpildīt nolēmumu izpildu lieta Nr.0074/082/2017 (turpmāk - Parādnieka Paziņojums), kuru ir parakstījis Parādnieka valdes priekšsēdētājs
/pers. B/. Ar Parādnieka Paziņojumu /pers.B/paziņoja zvērinātai tiesu izpildītājai, ka Sprieduma izpilde nav iespējama, jo Parādniekam neesot nekādu
aktīvu un Parādnieks ilgstoši neveic saimniecisko darbību, ko apliecinot arī Parādnieka 2016.gada pārskats. Tāpat ari zvērināta tiesu izpildītāja Izpildu
lietā ar 2018.gada 19.janvāra aktu nr.00007/082/2018-AKT ir konstatējusi, ka Sprieduma izpilde nav iespējama, tā kā parādniekam nav nekādi aktīvi
un/vai finanšu līdzekli, pret kuriem vērst piedziņu. Attiecīgi Iesniedzējs uzskata, ka ar šo Parādnieka amatpersona /pers. B/ apliecina, ka jau vismaz kopš
2016.gada Parādnieks faktiski ir maksātnespējīgs, jo neguva nekādus ienākumus un tai nebija arī nekādi aktīvi. Taču neskatoties uz to, Parādnieka
amatpersona /pers. B/ ilgstoši nav iesniedzis tiesā pieteikumu par Parādnieka atzīšanu par maksātnespējīgu. Iesniedzējs uzskata, ka Parādniekam ir
iestājusies Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 5.punkta pazīme, kas saskaņā ar šā likuma 60.panta trešo daļu uzliek Parādniekam par
pienākumu nekavējoties iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā, ja Parādnieks nespēj nokārtot parādsaistības, kurām vairāk nekā divus
mēnešus ir iestājies izpildes termiņš.
Iepazīstoties ar administratīvās pārkāpumu lietas materiāliem, konstatēts, ka 2016.gada 3.oktobrī Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesā tika
izskatīta lieta Nr.C04318807, saskaņā ar kuru Civillietu tiesu kolēģija nosprieda piedzīt no Parādnieka par labu Iesniedzējam neizpildīto līguma saistību
436 132,55 EUR un likumiskos procentus par laiku no 2007.gada 28.marta līdz 2015.gada 28.martam 209 343,15 EUR, tiesas izdevumus 1728,00
EUR un atzīt Iesniedzēja tiesības saņemt likumiskos procentus no pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma izpildes (izsoles) dienai, bet
nepārsniedzot tā apmēru. Spriedums stājies spēkā ar 2017.gada 29 .jūniju.
Lai veiktu sprieduma piespiedu izpildi, Iesniedzējs likumā noteiktā kārtībā vērsās pie zvērināta tiesu izpildītāja, kas uzsāka izpildu lietu
Nr.00794/082/2017 (turpmāk - Izpildu lieta), kurā Parādnieks iesniedza 2017.gada 6.decembra paziņojumu "Par paziņojumu izpildīt nolēmumu izpildu
lietā Nr.00794/082/2017" (turpmāk - Parādnieka Paziņojums), kuru parakstīja tās valdes priekšsēdētājs /pers. B/. Ar Parādnieka Paziņojumu /pers.B/
paziņo zvērinātai tiesu izpildītājai, ka Sprieduma izpilde nav iespējama, jo Parādniekam nav nekādu aktīvu, kā arī tā ilgstoši neveic nekādu saimniecisko
darbību, ko apliecinot Parādnieka 2016.gada pārskats. Tāpat zvērināta tiesu izpildītāja Izpildu Lietā ar 2018.gada 19.janvāra aktu Nr.00007/082/2018-
AKT ir konstatējusi, ka Sprieduma izpilde nav iespējama, tā kā Parādniekam nav nekādu aktīvu un/vai finanšu līdzekļu, pret kuriem vērst piedziņu.
Attiecīgi secināms, ka ar Parādnieka paziņojumu /pers. B/ apliecinājis, ka jau 2016.gadā Parādnieks faktiski ir maksātnespējīga akciju sabiedrība, tā ka
neguva nekādus ienākumus un tai nebija aktīvu, taču neskatoties uz to, /pers. B/ ilgstoši nav iesniedzis tiesā pieteikumu par Parādnieka atzīšanu par
maksātnespējīgu.
Saskaņā ar LR Uzņēmumu reģistra datiem Parādnieka valdes priekšsēdētājs ar tiesībām pārstāvēt atsevišķi no 2014.gada 20.novembra līdz
2018.gada 28.maijam ir /pers. B/.
Kā savā paskaidrojumā norādīja /pers. B/, Parādnieka maksātnespējas procesa pazīmes tika konstatētas jau 2017.gadā, kad zvērinātai
tiesu izpildītājai I.Brokai rakstiski tika paziņots, ka Parādniekam nav iespējams izpildīt parādsaistības Iesniedzējam saskaņā ar tiesas pieņemto lēmumu
civillietā Nr.C04318807. Parādnieka amatpersona paskaidroja, ka attiecībā uz pienākumu iesniegt Parādnieka maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā
atzīst un savu vainu izdarītajā pārkāpumā nožēloja. Kā norādīja Parādnieka amatpersona /pers. B/, Parādnieka maksātnespējas, pieteikumu tiesā
nevarēja iesniegt, jo nebija vajadzīgo finansiālo līdzekļu lai maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā. Savā papildus 2018.gada 5.aprīļa paskaidrojumā
/pers. B/ norāda, ka tieši aktīvu un naudas līdzekļu neesamības dēļ Parādnieks nevarēja iesniegt tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu. Proti,
saskaņā ar Maksātnespējas likuma 62.panta pirmo daļu juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas priekšnoteikums ir
juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa mēnešalgu apmērā Maksātnespējas administrācijas speciāli izveidotā kontā. Šobrīd
860,00 EUR. Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 3.punktu vēl papildus esot jāsamaksā valsts nodeva 70,00 EUR apmērā.
Parādnieka amatpersona /pers. B/ šādu līdzekļu neesot, līdz ar ko Parādnieks nevarot izpildīt šīs likuma prasības, lai iesniegtu tiesā Parādnieka
maksātnespējas procesa pieteikumu. Par radušos situāciju Parādnieka amatpersona vairākkārtīgi informējis gan Parādnieka padomi, gan akcionārus,
savukārt uz 2018.gada 5.aprīli Parādnieka amatpersona /pers. B/ saņēmis informāciju no akcionāra SIA /Nosaukums C/ valdes priekšsēdētāja /pers. G/,
ka līdz 2018.gada l.jūnijam Parādniekam tikšot aizdoti nepieciešamie naudas līdzekļi, lai sagatavotu un tiesā iesniegtu parādnieka maksātnespējas
procesa pieteikumu. Attiecīgi Parādnieka amatpersona norāda, ka, ņemot vērā minētos apstākļus, Parādnieka maksātnespējas procesa pieteikums nav
iesniegts objektīvu iemelsu dēļ - naudas līdzekļu neesamības dēļ. Tālāk Parādnieka amatpersona /pers. B/ norādījis, ka, ja kādam sabiedrības kreditoram
rūp maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas fakts, tad jebkuram kreditoram ir tiesības pašam saskaņā ar Maksātnespējas likumu iesniegt tiesā
sabiedrības maksātnespējas pieteikumu, tomēr cik zināms bija Parādnieka amatpersonai /pers. B/, neviens kreditors ar maksātnespējas procesa
pieteikumu tiesā nav vērsies, jo acīmredzot, apzinās situācijas bezcerīgumu, proti, sabiedrībai neesot aktīvu, uz kuriem vērst piedziņu, lai kreditoru
prasījumu apmierinātu.
Parādnieka amatpersona /pers. B/ norāda savā papildus paskaidrojumā, ka LAPK 272.pants paredz, ka, izskatot administratīvā
pārkāpuma lietu, institūcijai (amatpersonai) jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo
personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro
citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Atbilstoši LAPK administratīvās atbildības pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas
jākonstatē personas nodarījumā, t.i., jākonstatē LAPK paredzēto objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums: administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā
puse, subjekts un subjektīvā puse. Ja kaut viena no minētajām administratīvo pārkāpumu veidojošām pazīmēm iztrūkst, tad nodarījumā nav konstatējams
administratīvā pārkāpuma sastāvs. Kā norāda Parādnieka amatpersona /pers. B/, administratīvā pārkāpuma lietā jākonstatē pie atbildības saucamās
personas vaina, ar ko tiek saprasta fiziskās personas subjektīvā psihiskā attieksme pret nodarījumu. Vadoties no tā, Parādnieka amatpersona /pers. B/
norāda, ka iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ viņa darbībās nav konstatējams LAPK 166.35 pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvs -
maksātnespējas procesa pieteikumu nav bijis iespējams iesniegt nevis kādu Parādnieka amatpersonas /pers. B/ subjektīvo iemeslu, bet gan objektīvu
iemeslu - naudas līdzekļu neesamības dēļ. Kā norāda Parādnieka amatpersona /pers. B/, no savas puses viņš ir darījis visu iespējamo, lai situāciju
atrisinātu. Savukārt, ja akcionārs SIA /Nosaukums C/ aizdotu nepieciešamos naudas līdzekļus, tad viņš, kā Parādnieka valdes loceklis, nekavējoties
iesniegtu tiesā Parādnieka maksātnespējas procesa pieteikumu.
Parādnieka amatpersona /pers. B/ uzaicināts uz papildu paskaidrojuma sniegšanu un jautājuma lemšanā par administratīvā pārkāpuma protokola
sastādīšanu. /pers B/ 2018.gada 8.maijā sniedza papildu paskaidrojumu, kurā norādīja, ka sagatavoja, bet ne iesniedza maksātnespējas procesa
pieteikuma projektu, taču Parādnieka kreditors AS /Nosaukums B/ paspēja iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā pats, attiecīgi
Parādniekam vairs nebija pamats maksātnespējas procesa pieteikumu iesniegt.
Iepazīstoties ar Parādnieka amatpersona /pers. B/ paskaidrojumos pievienotajiem pielikumiem, konstatēts, ka 2018.gada 2.maijā tika sagatavots
maksātnespējas procesa pieteikums par juridiskās personas maksātnespējas procesa ierosināšanu un pasludināšanu (turpmāk - Pieteikums). Savā
Pieteikumā Parādnieka amatpersona /pers. B/ norāda, ka atbilstoši bilancei 2016.gada 31.decembrī Parādniekam bija parādsaistības pret kreditoriem 2
330 209,00 EUR apmērā un nebija aktīvu. Stājoties spēkā Spriedumam lietā Nr.C04318807, kreditoru prasījumi pieauga par 647 203,00 EUR un
kopā sastādīja 2 977 462,00 EUR. Ņemot vērā iepriekš minēto Parādnieka amatpersona Pieteikumā norādīja, ka ir pamats atzīt, ka attiecībā uz
Parādnieku ir iestājusies Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 5.punkta norādītā maksātnespējas pazīme- ilgāk nekā divus mēnešus nav
nokārtotas parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš. Tālāk Pieteikumā norādīts, ka par nodomu iesniegt Pieteikumu Rīgas pilsētas Vidzemes
priekšpilsētas tiesā, Parādnieka dalībnieki SIA /Nosaukums C/ un SIA "/Nosaukums F/ tika 2018.gada 2.maijā informēti.
Iepazīstoties ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu lietā Nr.C30543118 par Iesniedzēja pieteikumu par Parādnieka
maksātnespējas procesa pasludināšanu, konstatēts, ka tiesa atzina Iesniedzēja pieteikumu par Parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu par
pamatotu. Iesniedzēja pieteikums apmierināts.
2018.gada 8.maijā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA862690 par to, ka
iestājoties labprātīgam saistību izpildes termiņam, AS /Nosaukums A/
saistības 647 202,70 EUR apmēra pret AS “/nosaukums/”, kas izriet no Kurzemes apgabaltiesas 2016.gada 3.oktobra sprieduma lietā Nr.C04318807,
nav izpildījusi. Līdz ar to /pers. B/, būdams /Nosaukums A/ valdes priekšsēdētājs, ar tiesībām pārstāvēt atsevišķi no 2014.gada 20.novembra pēc
labprātīgas saistību izpildes termiņa notecējuma nav iesniedzis nekavējoties /Nosaukums A/ maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā likumā
paredzētajos gadījumos saskaņā ar Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 5.punktu un 60.panta trešo daļu.
Administratīvais pārkāpuma protokols sastādīts Parādnieka amatpersonas /pers. B/
klātbūtnē un nodots pret parakstu.
Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 60.panta trešo daļu Parādniekam ir pienākums nekavējoties iesniegt juridiskās personas maksātnespējas
procesa pieteikumu, ja pastāv šā likuma 57.panta pirmās daļas 5., 6. vai 9.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa
pazīmēm. Ja pastāv šā likuma 57.panta pirmās daļas 5.punkta pazīme, parādniekam ir pienākums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa
pieteikumu gadījumos, kad nav noslēgta vienošanās ar kreditoriem vai nav ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta. Maksātnespējas prezumpcija
tiek izslēgta, ja starp Parādnieku un kreditoru pastāv strīds par tiesībām, ja pret Parādnieku ir ierosināts tiesiskās aizsardzības process, vai, ja ir panākta
vienošanās par parādsaistību izpildi. Pārējos gadījumos Parādnieks netiek atbrīvots no pienākuma iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu. Fakts, ka
parādniekam nepietiek juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksāšanai līdzekļi divu minimālo mēnešalgu apmērā, tas saskaņā ar
Maksātnespējas likuma 62.pantu neatbrīvo Parādnieku no pienākuma iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā nekavējoties pēc tam, kad
pēc labprātīgas saistību izpildes termiņa un divu mēnešu notecēšanas, Parādniekam bija pienākums iesniegt nekavējoties maksātnespējas procesa
pieteikumu, tiesā. Fakts, ka Parādniekam trūka līdzekļu arī maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai liecina tikai par to, ka Parādnieka
amatpersona /pers. B/ saskaņā ar Komerclikumu nav rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks. Fakts, ka Parādnieka akcionārs nav sniedzis finansējumu
līdz 2018.gada l.jūnijam maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai nav nozīmes, jo saskaņā ar Komerclikuma 169.pantu, 209.pantu un 60.panta
trešo daļu līdzekļus maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai, bija pienākums atrast vai nu divu mēnešu laikā pēc parādsaistību labprātīga termiņa
iestāšanās vai nekavējoties pēc šo divu termiņu notecēšanas. Turklāt kā norādīja Parādnieka amatpersona /pers. B/, Parādnieka maksātnespējas procesa
pazīmes jau tika konstatētas, apstiprinot parādnieka 2016.gada 31.decembra bilanci. Attiecīgi Parādnieka amatpersonai /pers. B/ jau ar to brīdi bija
apzinātas maksātnespējas procesa pazīmes vēl pirms stājies spēkā Kurzemes apgabaltiesas 2016.gada 3.oktobra spriedums lietā Nr.C04318807 un
attiecīgi jālemj jautājums par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu un šādu finanšu līdzekļu nodrošināšanu.
Kā izriet no /pers. B/ sniegtā paskaidrojuma, /pers. B/ savu vainu neatzīst.
Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 5,punkts paredz, ka parādniekam piemēro juridiskās personas maksātnespējas procesu, ja
Parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš.
Maksātnespējas likuma 60.panta 3.daļa nosaka, ka ?Parādniekam ir pienākums nekavējoties iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa
pieteikumu, ja pastāv kāda no šā likuma 57.panta pirmās daļas 5., 6. vai 9. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm".
Nosūtot /pers.B/ pavēsti, tika paziņots par lietas izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas vietu un laiku, uz kuru viņš tika uzaicināts. 2018.gada 3.jūlijā
uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu ieradās /pers. B/ pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Didzis Kalniņš un paskaidroja, ka uztur iepriekš
sniegtos paskaidrojumus un argumentus, uz izskatīšanas brīdi nekas vairāk nav piebilstams.
Pārbaudot un novērtējot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, uzskatāms, ka /pers. B/ vaina pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta pilnīgi, ar
faktiem, kas norādīti administratīvā pārkāpuma protokolā, Lursoft izziņā, iesnieguma materiālā.
/pers. B/ darbībās netika konstatēti atbildību mīkstinoši un atbildību pastiprinoši apstākļi.
Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts LAPK 166.35pantā un par izdarīto pārkāpumu /pers. B/ nosakāms
sods. Ņemot vēra lietā izklāstītos faktus, uzskatāms, ka administratīvā pārkāpuma lietā ir iespējams aprobežoties ar LAPK 166.35pantā paredzēto
naudas sodu. Uzliktā naudas soda apmērs atbilstoši LAPK 22.pantam audzinās /pers. B/ likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, būs
līdzeklis, lai tiklab pārkāpējs, kā arī citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus. Saskaņā ar LAPK 26.panta ceturto daļu amatpersonām uzliktos
naudas sodus aizliegts maksāt no komersantu, iestāžu vai organizāciju līdzekļiem. Saskaņā ar LAPK 40.pantu administratīvā soda uzlikšana neatbrīvo
personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, no tā pienākuma, izpildīšanas, par kura nepildīšanu uzlikts administratīvais sods.
Ņemot vērā augstāk minēto un vadoties no Latvijas APK 16635., 214., 237., 244., 260., 272., 274., 275. un 279. panta, nolemts atzīt /pers. B/
par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, atbildība par ko ir paredzēta LAPK 166.35 pantā un piemērot viņam naudas sodu 280,00 EUR.
2016.gada 16.augustā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvalde (turpmāk - VP RRP) izskatot VP RRP 2018.gada 27.jūlijā ar Nr.20/10-
38259 un 2018.gada 2.augustā ar Nr.20/10-38259(2) reģistrēto (vienādas pēc satura) /pers. B/ sūdzību (turpmāk- sūdzība),konstatēja, ka 2018.gada
8.maijā /pers. B/ tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA862690 (turpmāk- Protokols) par to, ka viņš būdams AS /Nosaukums A/,
reģ. Nr. /reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese: /adrese A/ (turpmāk- parādniece), amatpersona ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi, laika
posmā no 2016.gada 3.oktobra, iestājoties parādnieces saistību (647 202,70 euro apmērā) izpildes termiņam, kuras parādniece nav nokārtojusi ilgāk
nekā divus mēnešus, līdz protokola sastādīšanas brīdim (pretēji Maksātnespējas procesa likuma 57.panta pirmās daļas 5.punktā un 60.panta trešajā daļā
paredzētajām) neiesniedza tiesā parādnieces maksātnespējas procesa pieteikumu, tādējādi pārkāpjot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
(turpmāk- LAPK) 166.35pantu.
VP RRP Kriminālpolicijas pārvaldes 3.biroja priekšnieks I.Tomaševs 2018.gada 3.jūlijā, izskatot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus,
pieņēma lēmumu (turpmāk- Lēmums) par /pers. B/ saukšanu pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 166.35pantu, piemērojot viņam naudas
sodu divsimt astoņdesmit euro apmēra un neatņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās.
Sūdzībā /pers. B/ norāda, ka 2017.gadā stājās spēkā spriedums civillietā, ar kuru nolemts piedzīt no parādnieces par labu Akciju
sabiedrībai /Nosaukums B/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese /adrese B/ naudas summu 647 202,70 euro apmērā. Minētā
saistība, saskaņā ar /pers. B/ norādīto, ir izveidojies laika posmā, kurā viņš nav ieņēmis valdes locekļa amatu, savukārt iepriekšējais valdes loceklis
nenodeva visus ar parādnieces saimniecisko darbību saistītos dokumentus (kas radītu pilnīgu priekšstatu par sabiedrības mantisko stāvokli), kā rezultātā
parādniece jau ilgstoši neveica nekādu saimniecisko darbību un tajā nebija aktīvu un mantas. Tādējādi, kā to norāda /pers. B/, parādniecei nebija aktīvu
un naudas līdzekļu, lai izpildītu tiesas spriedumu, par ko viņš 2017.gada 6.decembrī informēja tiesu izpildītāju. Ņemot vērā naudas līdzekļu trūkumu,
parādniecei nebija iespējas iesniegt tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu, līdz ar ko /pers. B/ uzskata, ka parādniece ,,objektīvi nevarēja" iesniegt
tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu. Uzskatot, ka pieteikuma iesniegšana tiesā, nesamaksājot valsts nodevu un depozītu, nerādītu nekādas tiesiskās
sekas, /pers. B/ secina, ka viņa rīcībā nav administratīvā pārkāpuma sastāvs. Papildus /pers. B/ norāda, ka ir saņēmis parādnieces akcionāra SIA
/Nosaukums C/ valdes priekšsēdētāja /pers. G/ rakstisku apstiprinājumu tam, ka maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai nepieciešamie līdzekļi
viņam tikšot aizdoti līdz 2018.gada 1.jūnijam, līdz ar ko tika nekavējoties sagatavots maksātnespējas pieteikuma projekts tā iesniegšanai tiesā, bet
2018.gada 2.maijā atklājies, ka jau 2018.gada 26.aprīlī šāds pieteikums tika iesniegts no kreditora puses. Uzskatot, ka maksātnespējas procesa
pieteikums tiesā no viņa puses netika iesniegts objektīvu iemeslu dēļ, kas ir sākumā naudas līdzekļu neesamības dēļ, vēlāk tāpēc, ka to iesniedzis
kreditors, /pers. B/ lūdz pilnībā atcelt pieņemto Lēmumu un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.
2018.gada 3.jūlijā, izskatot /pers. B/ sūdzību, VP RRP KP priekšnieks A.Sozinovs secina, ka tā ir noraidāma, bet lēmums atstājams
negrozīts sekojošu motīvu dēļ.
Ar lēmumu /pers. B/ ir saukts pie administratīvās atbildības par LAPK 166.35pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu, jo nav ievērojis
Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 5.punkta un 60.panta trešās daļas prasības.
LAPK 166.35pants nosaka, ka par parādnieka maksātnespējas pieteikuma neiesniegšanu likumā paredzētajos gadījumos — uzliek naudas sodu
fiziskajām personām vai valdes loceklim no divsimt astoņdesmit līdz septiņi simti euro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus
amatus komercsabiedrībās vai bez tā.
Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 5.punkts (likuma redakcija, kas ir spēkā kopš 2015.gada l.marta) paredz, ka parādniekam piemēro
juridiskās personas maksātnespējas procesu, ja parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības, kurām iestājies izpildes
termiņš. Maksātnespējas likuma 60.panta trešā daļa paredz, ka parādniekam ir pienākums nekavējoties iesniegt juridiskās personas maksātnespējas
procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no šā likuma 57.panta pirmās daļas 5., 6. vai 9.punkta minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa
pazīmēm. Ja pastāv šā likuma 57.panta pirmās daļas 5.punktā minētā pazīme, parādniekam ir pienākums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas
procesa pieteikumu gadījumos, kad nav noslēgta vienošanās ar kreditoriem vai nav ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta.
Tādējādi, pārbaudot pieņemtā lēmuma tiesiskumu saskaņā ar LAPK 286.panta otrās daļas nosacījumiem, VP RRP ir nepieciešams pārbaudīt, vai
Lēmumā pamatoti norādīts, ka /pers. B/ ir vainīgs LAPK 166.35pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā, jo parādniece (kuras valdes loceklis ir bijis /pers.
B/) ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojusi parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš un, ka viņš, būdams parādnieces valdes loceklis, nav
iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā, līdz ar ko ir saucams pie administratīvās atbildības, piemērojot naudas sodu divsimt astoņdesmit euro
apmērā.
No lietas materiāliem izriet un lietā par to nepastāv strīds, ka ar 2016.gada 3.oktobrī Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija nosprieda
piedzīt no parādnieces par labu Akciju sabiedrībai /Nosaukums B/ naudas summu 647 202,70 euro apmērā, nosakot desmit dienu termiņu sprieduma
labprātīgai izpildei. Minēto spriedumu parādniece nav izpildījusi un ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojusi parādsaistību, bet parādnieces valdes
loceklis ar tiesībām pārstāvēt parādnieci atsevišķi - /pers. B/, nav noslēdzis vienošanos ar kreditoriem nav ierosinājis tiesiskās aizsardzības procesu lietā
un nav iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā, kā to paredz Maksātnespējas likuma 60.panta trešās daļas prasības.
Kā vienu no attaisnojumiem maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanai likumā paredzētajā kārtībā, /pers. B/ norāda naudas līdzekļu
neesamību parādniecei, kas viņa ieskatā, atbrīvo viņu no LAPK 166.35pantā paredzētās atbildības.
Šādam viedoklim nav tiesiska pamata, jo maksātnespējas procesa uzsākšanas mērķis ir tieši un neatrauti saistīts ar nepieciešamību izslēgt no
uzņēmējdarbības vides tādus komersantus, kuru valde nespēj pilnā apmērā kārtot komersanta uzņemtās saistības. Turklāt no Komerclikuma 169.panta
pirmās daļas izriet komersantu valdes locekļu pienākums savus pienākumus pildīt kā krietniem un rūpīgiem saimniekiem, tajā skaitā attiecībā uz
pienākumu iesniegt tiesā maksātnespēja procesa pieteikumu gadījumos, kad to stingri nosaka likums.
Minētos pienākumus, un līdz ar to arī apņemšanos ievērot Maksātnespējas likuma normas, /pers. B/ ir uzņēmies brīdī, kad parakstīja piekrišanu būt
par parādnieces valdes locekli. Uzņemoties valdes locekļa pienākumus, /pers. B/, kā krietnam un rūpīgam saimniekam, bija jāapzinās un jāparedz ar
valdes locekļa pienākumu pildīšanu saistītie riski, tajā skaitā attiecībā uz parādnieces naudas līdzekļu iespējamo trūkumu, parādnieces aktīvu īsto vērtību,
kā arī attiecībā uz parādnieces saistībām.
VP RRP atzīst iespējamību, ka iepriekšējais parādnieces valdes loceklis varēja nenodot visus ar parādnieces saimniecisko darbību saistītos
dokumentus, tādējādi maldinot sūdzības iesniedzēju par parādnieces saistībām. Taču minētajam apstāklim ir cits raksturs un, ņemot vērā ar valdes locekļa
amata pildīšanu saistītus riskus, ko uzņemas /pers. B/ stājoties amatā, tas nevar kalpot par attaisnojumu /pers. B/ rīcībai, neiesniedzot maksātnespējas
procesa pieteikumu likumā noteiktajā kārtībā.
VP RRP uzskata, ka /pers. B/ ir tiesīgs vērsties pie iepriekšējā valdes locekļa ar attiecīgu prasījumu, ja uzskata, ka tieši viņa apzināta vai neapzināta
rīcība bijusi par iemeslu tam, ka viņš [/pers. B/] nebija informēts par iespējamo parādnieces neizpildītu saistību. Taču arī dotais apstāklis neatbrīvo viņu no
pienākuma rast iespēju iesniegt tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši likuma prasībām, ko viņš uzņēmies jau stājoties valdes locekļa amatā.
Sūdzībā /pers. B/ norāda, ka 2018,gada 26.aprīlī maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā iesniegusi parādnieces kreditors. Minētais, /pers. B/
ieskatā, atbrīvo viņu no pienākuma attiecīgu pieteikumu iesniegt pašam.
Vērtējot šādu /pers. B/ viedokli, VP RRP atzīst, ka no 2018.gada 26.aprīļa parādnieces maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai tiesā
zudusi jēga. Taču arī šīs fakts neatbrīvo /pers. B/ no atbildības par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu laika posmā no Kurzemes
apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas sprieduma pasludināšanas dienas un attiecīgu līdzekļu neesamības līdz 2018.gada 26.aprīlim, kad to beidzot
iesniedza kreditors.
Ņemot vērā minēto, VP RRP secina, ka /pers. B/ maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšana tiesā laika posmā no 2016.gada 3.oktobra
līdz 2018.gada 26.aprīlim ir kvalificējama kā administratīvais pārkāpums, par kuru atbildība paredzēta LAPK 166.35pantā.
Vērtējot /pers. B/ piemērotā soda apmēru, VP RRP konstatē, ka viņam ir piemērots zemākais naudas sods, kas paredzēts LAPK 166. 35panta
sankcijā. Līdz ar ko VP RRP secina, ka piemērotais naudas sods atbilst soda piemērošanas mērķim un ir atstājams negrozīts.
Ņemot vērā minēto un vadoties pēc LAPK 166.35panta un LAPK 287.panta pirmās daļas l.punkta nolēma atstāt negrozītu Lēmumu un /pers. B/
sūdzību noraidīt.
M o t ī v u daļa
Izvērtējot lietā esošos pierādījumus to kopumā un savstarpējā saistībā tiesa uzskata, ka /pers. B/ sūdzība ir bez pamata un noraidāma.
Lietā nav strīda, ka laika posmā no 2014.gada 20.novembra līdz 2018.gada 28. maijam /pers. B/ ir bijis AS “/nosaukums A/” valdes
priekšsēdētajs ar tiesībām rīkoties atsevišķi.
Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 5.punkts paredz, ka parādniekam piemēro juridiskās personas maksātnespējas procesu, ja
Parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš.
Maksātnespējas likuma 60.panta 3.daļa nosaka, ka ?Parādniekam ir pienākums nekavējoties iesniegt juridiskās personas maksātnespējas
procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no šā likuma 57.panta pirmās daļas 5., 6. vai 9. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa
pazīmēm".
Lieta nav strīda, ka 2017.gada 29.jūnijā spēkā stājās Kurzemes apgabaltiesas spriedums, ar kuru AS “/nosaukums B/” labā no AS “/nosaukums
A/“ tika piedzīti kopā 647 203,70 EUR un spriedums tika nodots izpildei.
/pers. B/ savas vainas neesamību administratīvā pārkāpuma lietā pēc LAPK 166.35 panta pamato pirmkārt uz to, ka iepriekšējā valde nav
nodevusi viņam komersanta grāmatvedības dokumentus. Tomēr tiesas ieskatā, pat ja šis fakts ir patiess, tas nevar būt par attaisnojumu /pers. B/
bezdarbībai, jo AS “/nosaukujms A/” gada pārskati un bilances ir publiski pieejamas. Ar Akciju sabiedrības finansiālo situāciju /pers. B/ varēja jau
iepazīties pirms stāties šajā amatā. Tiesas rīcība nav pierādījumu, ka /pers. B/ būtu piespiests ieņemt valdes priekšsēdētāja amatu ar kādu personu varu
un viltu. Līdz ar to viņam bija jābūt gatavam veikt darbības, ko no viņa prasītu likumdevējs.
Kas attiecas uz to, ka minētā tiesvedība bijusi par laika periodu, kad viņš nav bijis izpildinstitūcijas vadītājs, tad tam izskatāmajā lietā nav nozīmes,
jo sprieduma izpildes organizēšana gulstas uz valdes priekšsēdētaju sprieduma izpildes laikā.
Ka redzams no AS “/nosaukums A/” gada pārskata uz 2015.gada 31.decembri, jau tad komersantam aktīvu nebija, saimnieciskā darbība netika
veikta un parādi bija vairāk kā 2 miljoni EUR. Tājejādi jau šajā laikā AS bija iestājusies tā faktiskā maksāt nespēja un tās pienākums sniegt tiesā
maksātnespējas procesa pieteikumu.
Ja /pers. B/ patiesi vēlētos iesniegt tiesā minēto pieteikumu, tad ar dibinātājiem sarunas par aizdevumu depozītam un valsts nodevai būtu uzsācis
tūlīt, uzzinot par komersanta katastrofālo finanšu stāvokli, vai naudu būtu ieguvis citā legālā veidā. Ka arī ne Maksātnespējas likums, ne Civilprocesa
likums, ne LAPK neparedz naudas trūkumu kā attaisnojumu izskatāmā pienākuma nepildīšanā.
Otrs /pers. B/ attaisnošanās iemesls ir fakts, ka, kad AS “/nosaukums A/“ dokumenti bijuši sagatavoti, uzzināts, ka pirms pāris dienām –
2018.gada 26.aprīlī, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā jau bija AS “/nosaukums B/” iesniegtais pieteikums par AS “/nosaukums A/“
maksātnespējas procesa pieteikums. Līdz ar to AS “/nosaukums A/” sniegt tiesā vēl vienu pieteikumu nebija jēgas.
Tiesa šo apgalvojumu uzskata par aizbildinājumu bez likumīga pamata, kas neatbrīvo /pers. B/ no atbildības par laiku vismaz no 2017.gada līdz
2018.gada 11.maijam – AS “/nosaukums A/“ maksātnespējas procesa pasludināšanas.
Atbildība par šo pārkāpumu paredzēta LAPK 166.35 pantā - par parādnieka maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu likumā
paredzētajos gadījumos uzliek naudas sodu fiziskām personā vai valdes loceklim no divsimt astoņdesmit līdz 700 eiro, atņemot valdes loceklim tiesības
ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.
LAPK 286.panta 2.daļa nosaka, ka augstāka iestāde, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pārbauda pieņemtā
lēmuma likumību un pamatotību.
Augstāk minētie dokumenti un citi pierādījumi pierāda, ka /pers. B/ pārkāpis šīs tiesību normas.
No lietas materiāliem redzams, ka lietā iegūtie pierādījumi ir pieļaujami (proti, fiksēti likumā noteiktajā kārtībā) un ir attiecināmi uz konkrēto
notikumu. Pierādījumu ticamība ir kādas ziņas patiesuma konstatēšanas pakāpe. To, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē,
aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.
Tiesa pievienojas VP Rīgas reģiona pārvaldes kriminālpolicijas pārvaldes darbinieka ieskatam, ka augsta ticamības pakāpe ir piešķirama
Administratīvā pārkāpuma protokolā fiksētajiem apstākļiem, jo tos ir fiksējis policijas darbinieks, pildot dienesta pienākumus un atrodoties faktiskajā
notikuma vidē. Policijas darbinieka notikuma apstākļu izklāstam, kas risinājušies, tam pildot dienesta pienākumus, apriori ir piešķirama augsta ticamības
pakāpe.
Šie slēdzieni atbilst Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008.gada 12.novembra rīcības sēdēs lēmumā lietā
Nr.SKA-674/2008/ paustajam.
Tiesas ieskatā VP Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvaldes 3.biroja priekšnieks J.Tomaševs un pārvaldes priekšnieks A.Sozinovs ir vispusīgi un
objektīvi izvērtējis visus lietā esošos pierādījumus. Tiesa uzskata, ka administratīvā pārkāpuma lietas Nr. 051/PA862690 materiālos ir pietiekoši
pierādījumi, kas apstiprina /pers. B/ vainu izdarītajā pārkāpumā, respektīvi, laika posmā no 2017.gada līdz 2018.gada 11.maijam neiesniedza tiesā AS
/Nosaukums A/ maksātnespējas pieteikumu, vadoties no Maksātnespējas likuma 60.panta trešās daļas, lai gan bija iestājusies komersanta
maksātnespēja, atbilstoši Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 5.punktam.
Tādejādi tiesa konstatē, ka /pers. B/ saucams pie administratīvās atbildības pēc LAPK 166.35 panta. Turklāt policija uzlikusi sodu, kas ir sankcijas
zemākā apjomā, bez papildsoda.
Apstākļi, kas mīkstina atbildību par administratīvo pārkāpumu: netika konstatēti.
Apstākļi, kas pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu: netika konstatēti.
R e z o l u t ī v ā daļa
Saskaņā ar Latvijas APK 289 12.panta otrās daļas 1.punktu,
tiesa
n o lē ma
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka A.Sozinova 2018.gada 16.augusta Lēmumu Nr. 208
administratīvā pārkāpuma lietā Nr.051/PA862690 atstāt negrozītu, bet /pers. B/, personas kods /personas kods/, sūdzību noraidīt.
Spriedumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā Kurzemes apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.
Tiesnese M.Jansone