Legislator Case Law & Legislation
A420537912 / AA43-1612-14 AI generated

Appeal court dismissed tax appeal, ruling municipality must use cadastral data and cannot verify its accuracy.

Case Number A420537912 / AA43-1612-14
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The appeal court dismissed the applicant's request to annul the Riga City Council's decision on property tax calculation. The applicant argued that the tax assessment relied on incorrect cadastral data and that the land registry contained different information. The court held that the municipality is legally bound to use the official cadastral system data for tax administration and lacks the competence to verify its accuracy, a task reserved for the State Land Service.

Legislator headnote

AI generated

Likums par nekustamā īpašuma nodokli 4. panta 1.1 daļa; Likums par nekustamā īpašuma nodokli 7. panta 3. daļa: The municipality must use official cadastral data for tax calculation and cannot verify its accuracy; disputes regarding data correctness must be directed to the State Land Service.

Keywords

AI generated
property tax administration cadastral data usage municipal competence limits State Land Service role tax appeal dismissal

Cited Legislation

AI generated
Likums par nekustamā īpašuma nodokli 4. panta 1.1 daļa
Likums par nekustamā īpašuma nodokli 7. panta 3. daļa
Administratīvā procesa likums 307. pants
Administratīvā procesa likums 309. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. A420537912

Lietas arhīva Nr. AA43-1612-14/16

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2014.gada 22.decembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja L.Konošonoka,

tiesneses I.Amona un S.Gintere,

piedaloties pieteicējas /pers. C/ pārstāvjiem /pers. D/ un /pers. E/, atbildētājas Rīgas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās

iestādes Rīgas domes pārstāvim Aivaram Jurgelim un Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts zemes dienesta

pārstāvim Arnim Bušmanim,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. C/ pieteikumu par Rīgas domes 2012.gada

22.augusta lēmuma Nr.1-43/RD-12-460-ap atcelšanu, sakarā ar /pers. C/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas

2013.gada 11.oktobra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2012.gada 28.maijā Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde pieņēma lēmumu Nr.PIP-12-8620-ls/05-07/11-

5693-AL, ar kuru pieteicējai /pers. C/ tika aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis 2010.-2012.gadam par 435/985 domājamām

daļām no 98,5 m2 skaistumkopšanas salona (kadastra apzīmējums /numurs A/), kas piesaistīts nekustamajam īpašumam

/adrese/ (kadastra apzīmējums /numurs B/), un 435/51301 domājamām daļām no 1607,7 m2 dzīvojamās ēkas /adrese/

(kadastra apzīmējums /numurs C/) koplietošanas telpām, kas ietilpst dzīvokļa īpašumā /adrese A/ (kadastra apzīmējums

/numurs D/).

Pieteicēja šo lēmumu apstrīdēja.

[2] Ar Rīgas domes 2012.gada 22.augusta lēmumu Nr.1-43/RD-12-460-ap (turpmāk – Lēmums) nekustamā īpašuma

nodokļa aprēķins atstāts negrozīts.

Lēmums pamatots ar šādiem apsvērumiem.

[2.1] Saskaņā ar Valsts zemes dienesta sniegto informāciju pārbūves rezultātā 43,5 m2 nedzīvojamās telpas (kadastra

apzīmējums /numurs E/), kas ietilpa pieteicējas nekustamajā īpašumā /adrese A/ (kadastra numurs /numurs D/), tika apvienotas

telpu grupā ar citas fiziskās personas 48 m2 nedzīvojamām telpām (kadastra apzīmējums /numurs A/), kas ietilpa tās

nekustamajā īpašumā /adrese B/ (kadastra numurs /numurs B/). Minētā telpu grupa 2004.gada 10.decembrī tika reģistrēta

Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā kā /adrese/ (kadastra numurs /numurs B/) ietilpstoša telpu grupa

„Skaistumkopšanas salons” ar platību 98,5 m2, no kuras pieteicējai pieder 435/985 domājamās daļas.

[2.2] Nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai izmanto aktuālo kadastra informāciju, kā arī Nekustamā īpašuma

valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus. Cita informācija, kas nepieciešama nodokļu administrēšanai, tiek iegūta

atbilstoši likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 4.panta 1.1daļā noteiktajam.

[3] Pieteicēja vērsās ar pieteikumu tiesā, lūdzot atcelt Lēmumu. Pieteikumā norādīts, ka nekustamais īpašums /adrese/ ar

kadastra numuru /numurs B/nepieder pieteicējai, ko apliecina ieraksts zemesgrāmatā.

[4] Rīgas dome rakstveida paskaidrojumos par pieteikumu norāda, ka pieteikums ir nepamatots, atsaucoties uz Lēmumā

minētajiem argumentiem.

[5] Valsts zemes dienests rakstveida paskaidrojumos par pieteikumu norāda, ka Lēmums ir atceļams, jo kadastra datu

labošanas rezultātā dzīvokļa īpašumu ar kadastra numuriem /numurs B/un /numurs D/ aktuālās un vēsturiskās kadastrālās

vērtības ir pārrēķinātas. Lēmumā ir norādīts nepareizs dzīvokļa īpašuma ar kadastra numuru /numurs B/kopīpašuma domājamo

daļu apmērs no dzīvojamās ēkas ar kadastra apzīmējumu/numurs C/.

[6] Ar Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 11.oktobra spriedumu pieteikums tika noraidīts.

Spriedumā norādīts turpmāk minētais.

[6.1] Pieteicēja uzskata, ka tai nepieder nekustamais īpašums ar Lēmumā norādīto kadastra numuru un nekustamā

īpašuma nodoklis aprēķināms atbilstoši zemesgrāmatā reģistrētajam nekustamā īpašuma sastāvam par nekustamo īpašumu

/adrese A/ (kadastra numurs /numurs D/).

[6.2] Saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 4.panta trešo daļu Ministru kabinets nosaka apjomu, kārtību

un termiņus, kādos Valsts zemes dienests pašvaldībām sniedz Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus

nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām.

Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1652 „Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas

pieprasīšanas un izsniegšanas kārtība” (spēkā līdz 2012.gada 26.janvārim) 56.punktā noteikts informācijas apjoms, kāds

izsniedzams pašvaldībām nodokļu administrēšanas funkciju veikšanai.

Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 3.panta pirmā daļa noteic, ka nekustamā īpašuma valsts kadastrs ir vienota

uzskaites sistēma, kas, realizējot administratīvus, organizatoriskus un tehnoloģiskus procesus, nodrošina datu iegūšanu par

valsts teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, to objektiem, zemes vienības daļām un to īpašniekiem, tiesiskajiem

valdītājiem, lietotājiem, nomniekiem, kā arī minēto datu uzturēšanu un izmantošanu. Šā likuma 8.panta 4.punkts noteic, ka

aktuālo kadastra informāciju izmanto nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai.

Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta b) un c) apakšpunktu par

nekustamā īpašuma objektu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrē un uztur kadastrālās uzmērīšanas

datus, nekustamā īpašuma lietošanas mērķus un tiem piekritīgās platības atbilstoši nekustamā īpašuma objekta noteikšanas

dokumentiem.

No minētajām tiesību normām izriet, ka par pamatu nekustamā īpašuma nodokļa apmēra noteikšanai tiek izmantoti

Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētie dati, kurus pārzina un uztur Valsts zemes dienests atbilstoši

Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 3.panta trešajai daļai.

[6.3] Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumam (2., 3., 4., 8. un 77.pants) nekustamā īpašuma valsts

kadastrs ir vienota uzskaites sistēma, kurā tiek uzturēta aktuāla informācija arī par nekustamā īpašuma nodokļa objektiem, ko

pašvaldība izmanto nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai. Tādējādi kadastra reģistra izveidošanas mērķis ir arī atvieglot

nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanu. Proti, pašvaldība var paļauties uz kadastra reģistra sniegtajām ziņām par

nekustamā īpašuma nodokļa objektu un tā vērtību un aprēķināt maksājamo nodokli, papildus nepārbaudot objekta esību dabā.

Taču kadastra reģistra ziņas nevar būt neapstrīdams pamats nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanai, ja faktiskie apstākļi

atšķiras no reģistrētajām ziņām (sk. Augstākās tiesas 2011.gada 14.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-423/2011 8.punktu).

Ņemot vērā minēto, tiesa pārbauda, uz kādas informācijas pamata pašvaldība pieņēma lēmumus un izdarīja secinājumus

par nekustamā īpašuma nodokļa objektu.

[6.4] Saskaņā ar zemesgrāmatu apliecībā norādīto pieteicējai pieder nekustamais īpašums /adrese A/ (kadastra numurs

/numurs D/), kas sastāv no nedzīvojamās telpas Nr.602 un 435/51301 kopīpašuma domājamajām daļām. Telpas lielums 43,5

m2 (lietas 10.lapa).

2004.gada 20.maijā pieteicēja šo īpašumu iznomāja SIA „Kimks” (lietas 69.-70.lapa).

Rīgas pilsētas būvvalde SIA „Kimks” 2004.gada 26.novembrī izsniedza būvatļauju telpu renovācijai par

skaistumkopšanas salonu (lietas 74.lapa). Projekts paredzēja apvienot divas neapdzīvojamo telpu grupas Nr.602 un Nr.1, kā

arī izmantot daļu no pagraba koplietošanas telpām (lietas 77.lapa) . 2004.gada 8.decembrī sastādīts akts par telpu nodošanu

ekspluatācijā (lietas 66.-67.lapa). Pēc telpu nodošanas ekspluatācijā Valsts zemes dienests veica telpu pilno pirmreizējo

tehnisko inventarizāciju (lietas 79.-82.lapa). No inventarizācijas lietas izriet, ka pēc renovācijas veikšanas izveidota telpu grupa

„Skaistumkopšanas salons” ar telpu kopējo platību 98,5 m2. No telpu grupas plāna izriet, ka iepriekš minētajā telpu grupā

iekļautas arī pieteicējas iznomātās telpas (lietas 82., 92.lapa).

No minētajiem faktiskajiem apstākļiem izriet, ka pieteicēja nekustamo īpašumu iznomāja SIA „Kimks”, kura veica telpu

renovāciju un tās funkcionāli apvienoja ar pieteicējai nepiederošām telpām. Tātad vienā telpu grupā apvienots vairākām

personām piederošs nekustamais īpašums.

[6.5] Nekustamā īpašuma nodoklis pieteicējai aprēķināts par 435/985 domājamām daļām no nekustamā īpašuma /adrese/

(kadastra numurs /numurs B/) sastāvā piesaistītā skaistumkopšanas salona (kadastra apzīmējums /numurs A/, platība 98,5 m2)

un par dzīvokļa īpašumā /adrese A/ (kadastra numurs /numurs D/) ietilpstošajām kopīpašuma 435/51301 domājamām daļām no

dzīvojamās ēkas /adrese/ (kadastra apzīmējums /numurs C/) koplietošanas telpām 1607,7 m2 platībā.

No Valsts zemes dienesta Rīgas reģionālās nodaļas 2013.gada 20.februāra akta Nr.14-04-R1/85 izriet, ka 2013.gada

20.februārī kadastra reģistrā veiktas izmaiņas un no dzīvokļa īpašuma sastāva dzēstas kopīpašuma domājamās daļas no

dzīvojamās ēkas ar kadastra apzīmējumu /numurs C/ (lietas 187.lapa).

Valsts zemes dienesta 2011.gada 5.janvāra un 2011.gada 7.marta vēstulē (lietas 35.-36., 39.-41.lapa) norādīts, ka telpu

pārbūves rezultātā pieteicējai piederošās nekustamā īpašuma /adrese A/ (kadastra numurs /numurs D/) sastāvā ietilpstošās

nedzīvojamās telpas (kadastra apzīmējums /numurs E/, platība 43,5 m2) apvienotas vienā telpu grupā ar citai fiziskai personai

piederošajām nekustamā īpašuma /adrese B/ (kadastra numurs /numurs B/) sastāvā ietilpstošajām nedzīvojamām telpām

(kadastra apzīmējums /numurs A/, platība 48 m2) un 2004.gada 10.decembrī Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas

sistēmā /adrese/ reģistrēta telpu grupa „Skaistumkopšanas salons” ar kadastra apzīmējumu /numurs A/, platība 98,5 m2.

Telpu pārbūves rezultātā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā dzīvokļa īpašumi (kadastra numurs

/numurs D/un/numurs B/) netika apvienoti, joprojām ir reģistrēts dzīvokļa īpašums ar kadastra numurs /numurs D/ar tajā

ietilpstošo kopīpašumā 435/51301 domājamo daļu no dzīvojamās ēkas un reģistrēts dzīvokļa īpašums ar kadastra numuru

/numurs B/ar tajā ietilpstošo 480/51301 domājamo daļu no dzīvojamās ēkas. Līdz ar to par pamatotu atzīstama Valsts zemes

dienesta sniegtā informācija, ka pieteicēja ir 435/985 domājamo daļu īpašniece no telpu grupas „Skaistumkopšanas salons”

/adrese/ (kadastra apzīmējums /numurs A/, platība 98,50 m2) un šī daļa atbilst dzīvokļa īpašuma ar kadastra numuru /numurs

D/daļai.

[6.6] Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka pieteicēja ir uzskatāma par nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju par

435/985 domājamām daļām no nekustamā īpašuma /adrese/ (kadastra numurs /numurs B/) sastāvā piesaistītā skaistumkopšanas

salona. Tā kā telpu pārbūves rezultātā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā dzīvokļu īpašumos ar kadastra

numuru /numurs D/un /numurs B/ ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas no dzīvojamās ēkas ar kadastra

apzīmējumu /numurs C/ nav apvienotas, pieteicēja ir nekustamā īpašuma nodokļa maksātāja par dzīvokļa īpašumā /adrese A/

(kadastra numurs /numurs D/) ietilpstošajām kopīpašuma 435/51301 domājamām daļām no dzīvojamās ēkas ar kadastra

apzīmējumu /numurs C/ un koplietošanas telpām.

[7] Par Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 11.oktobra spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību, norādot, ka

tiesa kļūdaini secinājusi, ka pieteicēja ir uzskatāma par nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju par 435/985 domājamām daļām

no nekustamā īpašuma /adrese/ (kadastra numurs /numurs B/). To pierāda apelācijas sūdzībai pievienotās informatīvās izdrukas

no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas teksta datiem.

[8] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis uzturēja pieteikumu un apelācijas sūdzību, paskaidrojot, ka Valsts zemes dienests

nepamatoti apvienojis vienā īpašumā pieteicējai un /pers. L/ piederošos īpašumus. Iebildumi pret nodokļa aprēķinu ir radušies

tālab, ka Rīgas dome, balstoties uz Nekustamā īpašuma valsts kadastra datiem, ir aprēķinājusi nodokli par īpašumu, kas

pieteicējai nepieder.

Rīgas domes un Valsts zemes dienesta pārstāvji pieteikumu un apelācijas sūdzību neatzina.

Motīvu daļa

[9] Administratīvā apgabaltiesa, uzklausījusi procesa dalībnieku paskaidrojumus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus,

atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir noraidāms.

[10] Lietā ir strīds par pieteicējai aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli par 435/985 domājamām daļām no

skaistumkopšanas salona (kadastra apzīmējums /numurs A/), kas piesaistīts nekustamajam īpašumam /adrese/ (kadastra

apzīmējums /numurs B/).

Pieteicēja uzskata, ka viņai nav jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis par minēto objektu, ņemot vērā, ka šis īpašums nav

saistīts ar pieteicējai piederošo nekustamo īpašumu /adrese A/ (kadastra numurs /numurs D/).

[11] Apgabaltiesa, izskatījusi lietu pēc būtības, pārbaudījusi un novērtējusi lietā iesniegtos pierādījumus, izvērtējusi

apelācijas sūdzībā minētos argumentus, kā arī pirmās instances tiesas spriedumā ietverto pamatojumu, secina, ka pirmās

instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas tiesiskos un faktiskos apstākļus, atzīstot, ka pieteicēja ir 435/985 domājamo daļu

īpašniece no skaistumkopšanas salona (kadastra apzīmējums /numurs A/) un līdz ar to arī nekustamā īpašuma nodokļa

maksātāja atbilstoši savai domājamajai daļai. Pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pietiekams,

tādēļ Administratīvā apgabaltiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturtajai daļai pievienojas spriedumā

izteiktajai motivācijai (sk. šā sprieduma 6.1.-6.6.punktu) un atkārtoti to nenorāda.

[12] No pieteicējas pārstāvja tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka pieteicēja primāri iebilst nevis pret Rīgas

domes veikto nodokļa aprēķinu (nodokļa summu), bet gan pret šajā aprēķinā izmantotajiem datiem.

Apgabaltiesa norāda, ka pašvaldība nodokļu administrēšanas vajadzībām izmanto Nekustamā īpašuma valsts kadastra

informācijas sistēmā reģistrētos datus, kā to noteic likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 4.panta 1.1daļa. Turklāt

pašvaldības kompetencē neietilpst veikt šo datu pareizības pārbaudi. Par Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas

sistēmā reģistrēto datu pareizību atbild Valsts zemes dienests. Ja kadastra subjekts (tajā skaitā nekustamā īpašuma īpašnieks)

uzskata, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētie dati ir nepareizi vai neatbilstoši faktiskajai

situācijai, tam ir tiesības vērsties Valsts zemes dienestā un lūgt aktualizēt vai labot kadastra datus. Valsts zemes dienesta

atteikums veikt datu aktualizāciju vai labošanu ir apstrīdams un pārsūdzams tiesā. Tomēr konkrētās lietas ietvaros šāds

prasījums nav izteikts, līdz ar to apgabaltiesai šīs lietas ietvaros nav pamata vērtēt Nekustamā īpašuma valsts kadastra

informācijas sistēmā reģistrētos datus.

Iepriekš norādītais par nodokļu administrēšanas vajadzībām izmantojamo informāciju sniedz atbildi arī uz pieteicējas

argumentu, ka zemesgrāmatā ir reģistrēta atšķirīga informācija. Dati zemesgrāmatā un Nekustamā īpašuma valsts kadastra

informācijas sistēmā var atšķirties. Konkrētajā gadījumā nodokļa aprēķinā izmantoti gan Nekustamā īpašuma valsts kadastra

informācijas sistēmā reģistrētie dati, gan arī zemesgrāmatā reģistrētie dati.

No lietas materiāliem izriet, ka 2013.gada 20.februārī Valsts zemes dienests ir labojis Nekustamā īpašuma valsts kadastra

informācijas sistēmā reģistrētos datus attiecībā uz nekustamo īpašumu ar kadastra numuru /numurs D/. Uz minēto apstākli

norāda arī pieteicēja apelācijas sūdzībā. Tomēr šim faktam nav nozīmes konkrētā strīda izšķiršanā. Atbilstoši likuma „Par

nekustamā īpašuma nodokli” 7.panta trešajai daļai nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo

mēnesi pēc tam, kad no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas tiek dzēsts ieraksts par attiecīgo nekustamā

īpašuma nodokļa objektu. Līdz ar to apstāklis, ka 2013.gada 20.februārī no dzīvokļa īpašuma ar kadastra numuru /numurs

D/sastāva dzēstas kopīpašuma domājamās daļas no dzīvojamās ēkas ar kadastra apzīmējumu /numurs C/, ietekmē pieteicējas

pienākumu maksāt nekustamā īpašuma nodokli, sākot ar 2013.gada martu. Savukārt šajā lietā tiek izskatīts jautājums par

pašvaldības veikto nodokļa aprēķinu 2010., 2011. un 2012.gadā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt /pers. C/ pieteikumu par Rīgas domes 2012.gada 22.augusta lēmuma Nr.1-43/RD-12-460-ap atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts)L.Konošonoka

Tiesneses (paraksts) I.Amona

(paraksts) S.Gintere